etot? j ^ ^ ^ V?cij? I f l ^
T?da s?tnis, stingri noteic, ka katram, kas v?las iebraukt Amerik?, person?gi )?iesnidJ5 l?guma A S V konsul?tam, Sniedzot par sevi nepiecieamo infor m?ciju. Amerikas likums par iebrauk- mm ^ ^ i ^ ^ nmn paredz, k&
doi&iu Aaudi vai ?kima&d giti- vojums, lai 5 gadu laik? iece?ot?js slim?bas, bezdarba vai citu iemeslu d?l i^|iO|i??t|i tjrpl^ jm^ m ?eklbtu par slogu Amerikas Savienoto Valstu vald?bai. GhfQt^i$Lm JAb?t ASV pa valstniekam un person?gi j?paz?st vi sas piepras?t?js/ Tas galvot?jam j? apzv?r pie not?ra. V?stuiu rakst?t?ji ^ t a im Dt, A.Bi imamm pa liel?kai da?ai nav pazistami. Pat tad, ja tie StBtm botu paz?stami, viham nav iesp?jas ne depon?t vajadz?go naudu uz v?zas piepras?t?ja v?rdu, nedz ar?
par to galvot p^c s?tAa ieteikuma un
S? ^ ^ ^ e s fwfll% H)>H}\m^ l? g r fjumi, kad vSstulu rakst?t?ji apeli? pi?B s?t?a tauti^??ip JW?.?f- S?^pim v?si ?atv?eSi ir l?dzjfgi, un yi6a picD,|- jcum's ir r?pftie^ par paild^I?ju itin vi- i?pin prg^ni^et? veid?. K^d t^ h\\s ?|s$pe^ams^ n^kotncf jaut?jumu vi^?cpi ?^ivieu b?g?iem  ppirvietot?m pp?- ^j??m atrisin?ja kop?ji.  Latviji^ ?^^t?h ^^n^vfi J. Feldm^nis npr?da ?^ fVif^ M l^?gliefi), ka izi^^lo^anu iiz ci- J?ip 'zefpei][|, ifi pien4ks l^i?s par to |lpmat, organiz?s plaos apm?ros un ylmn\ kppigi. Vieninieki, k#s j^u t^ - g#d I grjb ciot?i^s jaun? aveduml b^z mu^m, h?z pa?ii?|?.fve??tufi|ft atbftl^l^ m )^ ez pi^tiek^rn?m valodu ziQ?d|h n?m uznei?a^ p?r^k li^?u fisku, jp SpaSi P^tlaban^ kad vi^ur yald?^ l^ ez- 4^r()s un tro?uips. Dz"?Yojiet pagai-
y ^ e ^ mgt^ a p U ^ ^ p^ tiku V?cij? tagad ar UN?RA's at balstu visum? izk?rtot^ apn?ieri?oi, atzinusi l;^yi<^u ?eatf|l? peid^mf. LGK aptaujai par uzturu awvi ik?s ?pn^etnes atbild?juas g^n tik^i 42 nometnei 36 nometn?s katra iemlt-
mmmmm kaimiiu dmdmfm dien? sv?rst?s no 2000-^2300. Sta||f^i-
reiz sai^ em caurm?r? 2900 kaloriju dien?, Kan?d? 3000 un AS Valstis 3200. Daudzlis Ei rp^s valstfef, pim^' ram. Ff^pcijl, IM?ijf u Ho?mi^ loriju daudzums dien? vienam pat? r?t?jam ir zem 2500, k?p?c m?su st?-
I#SB Saj uzskat?ms fm vid?jo. Nomet?u iem?tnieku sa?ema mo patikas devu sl?^to i^v?r,t?juxpu ??^ uzd^vu^l v^cis ^r^f. ? a r # . Vi?i konstat?, ka og?hidr?tu m?su uztur? patreiz ir pjs^ daud?; 4>lbf Jto- ma piln?gi pietiekamij bet par maz ir taukvielu. P?e pmt Z a r i m ^ t m m & i S L , lim? v??^?g? 75 g r  i ^ i?ukviftli*,
Gandr?z visur j?tams liels vitam?nu tr?kums. Nev?lamas sekas aj? zin? V^r j^ e^ -aisit ^^m^ ^ tpti b a l ^ i z e a p a t ? r i ^ Pro& Zar iM 6at;a, ka lietojot vien?gi baltmaizi, dr?^ju-
tr?^iimu Mosu uiz-
tii A#9t m C ^ m ? ^ Ikas t a p 4 pavasarim tuvojoties, steidzami j l - iegst lir p^^u aud;?#jami^ m sal?tiem, sjpi^ti^if?^ locijDieji^ t. t.
Libekas Latvieu komiteja inform?^
A r Libekas komitejas g?d?bu un vi- dutaflbu zivju ctta ttltu j?cenas sa g?d?t latvieu nometn?m vis? p?r?i? V?cij?. M?su b?rniem, kam tr?kst A un D vitam?ni, ar zivju ellas pie devu nodroinl^ijp Ja??ku vesel?bu liii ^i^rgisim t 0 9 09 B I M ^ ^ n ? m , kuras izsauc vitam?nu ziA? nepietie kama p?rtika. H . Mindenbergs
d?m mier?gi un dariet katrs savu dar bu,*' raksta s?tnis.  Latvijas s?tnis Francij? Dr. D. Gro^valds inform?: P?d?j? l^ik? iijo tautieiem V?cij?, Zviedrij? un piit?s zem?s biei sa?e mu piepras?jumus par dz?ves un dar ba apst?k?iem Francij?, pie kam dau dzi izsaka v?l?anos p?rcelties uz Fraii^ijll fne??^t darbu, te j?atbild, ka tautieSus no ?diem no domiem var vianote??^lk? v^idl Wkai a t r u n ? t . Ir jau loti gr?ti dab?t iebraukanas at?aujas v?zas. Ja ^rzepiiniekam Francij? tom?r izdevies iebraukt, tad fodas vis?das c i t^^ l i^- ? s gr?t?bas.^ ^[av viegli savemt u?- Juran?8 atjauju un v?l gr?t?k  darba at?auju, ?u^as?rzemniiekiem is- dot^s tikai retos iz??mumu gad?ju mos. A r i ar izdoto vizi) ^ rz^nieku Vftr k^tru J)ridj izraid?t- ?rzemnie kiem uz d r^l^ w r^ av i?e?^du jzrpdu, s^ - vij?ci inteli?entos grodos. Vis? Fran^ cij? ir ?rstu, advok?tu, urn?listu, ier?d?u a t. t. p?rprodukcija. Lat- viei>iem ar laiku var?tu rasties zin?- mafl i i^?jam?bas vien?gi vienk?ros
lauku darbos, bet ar? Sis jaut?juipa v?l nav gal?gi noskaidrot?s. Noska?o jums pret ?rzempiekiem npb?t nuv labv?l?gs. P?rtikas apst?kli Francij? loti tr?c?gi, dz?ve ?rk?rt?gi d?rga un dz?vokli resp. istabas viesn?c?s tikpat k? nav atrodami (Latviesu Zinajs" Eslingen?). ~ K? daudz latvieu nor qitpe8 ^nglii un me?ikl^u pk^p?d- jas josla V?cij?, t? ar? Lauingenas Htvigu nometies skauti un gaidas pie Donavas 22. febr. atz?m?ja lord$ B?dena-Pauella dzimanas dienu. ?JN^ RRA's 308. vien?bas dJr. K l . Molsija (Malsie) protektort5 Utvieu pkltufu un gaidu ugupskurjEi vakitr? pi^d^l?^ j?s ar| f^ iti ^k^uti m g i^4ft6 m vieu. igauAu, polu latvi^i? DP non^etn^ra; Di?ling^?? m K?eiak?c?, ?o DP nomet?u ?a^^ioniUe vad?t?ji ar akautism^ darbiBieki^m guva ite* diev?bu draudfib^ aaitea |ir b^?'^ bijft no jauna garoiaon^t?a A S V mijas vien?bas viMnieklem H . Linde^ ju. V . Alakkipiku un D. Rutu (V. R),
Latvijas ev.r-lut bazn?cas virsvalde Augsburgi izdevusi J ? h a e v a n | IB-
I i j u . Sirds silst, ?irstot ls vien- k#rS? pap?ra gl?tas tepas, kuras rpt? m^i3tariski veidot?s Ana B?rzi?a grafikas, Pirms par?d?^anoa jaunaj? izdevum? t?s redis?ta nesen notiku aj? l^tvie^u nometne darbu skata Klpink?c? pie Donavaa. JaAa, vari- ?elf js b?s ml iimp un biedrp ikvienam tautietim, .Nebjstdes, jo, redi??, ca esmu pie jums lidis paaaulea galam" (V.ia). - Redaktori P$trip Aigars un Vilis Skult?tts Ifttvicu Mn igau?u nometne Oiftena, Zimet?ci- j?. fabru?r? pas?kui latvieu iumllu Laik?." Vihi saka: ,.Gribam r?d?t tautieiem laikmet?go notikumu iekfi?- jo saturu un b?t?ko j?gu^ nevis ?r?jo skalo formu. Nacion?li vienotieni, tautiski stipriem un kultur?li, akt? viem mums j?laul savs cet uz priek- 6u/* Pirmais numurs rotatora tecb- nik? iespiesta lualikta pap?ra, bet sav?s 28 lappus?ar aniedz liter?rus un nedauda ar! siAu materi?lus. P?teris Aigars dod savu st?stu Paiobele", bet Dagne Dzene raksta ,,Vi}a PurvI- 6a piemi?ai" (V.B.) ,
l i j a SMlberg
Mlfifeo?fii f o r l ^ m a f t s i Debes?s skrejot bez bail?m. St?v?ji lepna un neliekta, M?su pils?tu pils?ta- R?ga.
3agf^ty t^vi s i^jtst?lu.... Ugunis t?ta un pelnos,
V Daugavas spogu?os melnos Bezcer?ga tu l?kojies, Bargi k? likte?us izlemj Dievs, Mana pils?ta R?ga.
Ingrida Viksaa A t s t i t i s?ta ^
St?v nama durvis val? kaila loga
Blf^ n m?mi pagalmi, kur j?fas V|J1 staig?,
Un ce?a g?j?jam, kas iemald?jies vaig? ?
Kr?t rieta atsp?duma un p?ri klusums gr?ts, r
Bez r?m?m br?naUm st?v salta veefi "-:^ ::;::k?t,"-'::;:::v Un kl?ti bag?t?, kur dus?ts ?n?
maig?, \ ' Nu tukos apcirk?ftos^gi?n iz?fcibs
Bet p?ri dfirza kokiem/ n?ves putni
Kur m gudia, saimniek? \K?di tavi eeli?
Tavs t?rums atmat?, un nemieloti v d i N?k urpu raudz?ties, kas posta s?t i
m?t.
?et pavards izdz?stais sl?pj pelnoa ^aiu dzirksti,
Lai K?d? izmisum?, asar?a tu mirksti, Tev lemts ir atgriezties eit jaunu
vagu dz?t!
m mm
Saj? ?akstl? ?si un visp?rin?ti atsilstu i0y ?a^ i^tzim?ts man? neaprakst?mo^ ^pst?kloa un briesmas dzimu? dienasgr?ma t?. T i a d e l vair?k reiu emiu dab?jis skat?ties v?eu malm-
1 pistpju atobru galos un no Ic^ d?m esmu isbedzis, pateicotieB iaimei un ari aavai aukstasin?bai Gribu dalftiea ar aavu baigo pieredzi ar visiem taulia^iem, lai vifii no jauna atceras ka latvieu karav?ri bija ar mieru ziedot visu savas br?v?s valsts un tautas lab? bet ka o iedo an?s gribu m?^u emes ap spied?ji, p?rk?pdami visus ci?- v?cea un eilv?eibas Hkumua, p?rv?rta musu tautas das?vli apeka t|a iznicin?an?. Lat vieu tautas izciest?s p?rest? bas un m?su k?dreis ziedo?s zemes lielais posta saue p?c et- maksas un taisn?bas gandar? juma, Ja Dievs ir ar mums Vii^ zin?s sv?rt un spriest savvi taisn?go tiesu.
^Mani mobiliz?ja 1944. g. 29. febru?ri RigI 1 un ieskait?ja robeapsardz?bai, pujk?, kas atrad?s Kandav? un Sa bil?*] K? visi \?cici5u piespiedu k?rt? itiobiliz?tie, jau tnusu ?saj? t. s. ap- m?c?bas laik?" izjutu, par ko Latvijas okupanti-v?ciei uzskata latvieu karav?rus. M?s dzina uz ,,m?c?b?m", kaut ari vair?kas dienas nesa??m?m ne uzturu, nedz ari ap??rbus un apa vus. Tas viss k?pin?ja latvieu m? veco naidu pret v?cie.siem. Drosm? g?kie np m?su vidus, nezin?dami la b?kas izejii^ s, dezert?ja jau in?s die n?s, lai gan katrs skaidri apzin?j?s, ka no?eranas gad?jum? vi?am draud briesm?ga izr??in?nan?s. P?c k?da laik^ mobiliz?tiem izsniedza formas t?rpus. Algas gr?mati??  ien?staj? rtZoldbucha' var?}?m las?t mums uz spiesto vien?bas noiiaukumu: 6. lat vieu SS robeapsardz?bas pulks." Tan? pat laik? mums pazi?oja, ka dienesta pak?pju noz?mes mums n?s?t stingri noliegts. T? k? neviens ar? neain?ja, ko noz?m? vis?di v?cieu ?eki, tad ar to bij?m pavisam apmie rin?ti. Bez dienesta pak?pju at?ir? bas z?m?m palik?m ar? v?l?k.
K a t m m?su rotai bija piekoman- d?ts v?cu armijas instruktors* kas va d?ja a??m?cibas un izspiegoja latvieu k i^v ln i s . os v?cieus n?d?m, bet p?r?k atkl?ti to izr?d?t nednkst?j?m. Vair?k gad?jumos izdev?s m?su bru- ?otoa vagarus smagi piekaut, bez k? ir?daii w ? ufivm?t vain?gos. Visa
v?cu dres?ca nesp?ja main?t latvieu domas un nost?ju pret okupantu r?c? bu un j ^ u m?ir?iem. Nel?dz?ja ?r k?rt?gi stingr? discipl?na, draudi un sodi. Mana vien?ba vel apm?c?bas laik? k?uva aiz\ iim maz?k?: dezertieru skaits auga.
Vasaras otr? pus? mOs s?t?ja kau j?s, kas atsevi?os sektoros risin?j?s pie Latvijas  Polijas robeas. Iz s?dinot m?s no vilciena Zemgales stacij?, bija jRkonstat?, ka ce?? pa- zudusi' turpat treS? da?? no tiem, kas s?kum? stacij? bija ies?din?ti va gonos.
Krievi strauji lauz?s uz prieku. P?rsp?ka priek? mums nemit?gi bija j?atk?pjas. Pusotra m?nea laik?, v?cieiem aizvien liekot mums segt viAu atk?panos, visi Latvijas robe apsardz?bas 6 piilki bija gal?gi izirui. Daudz bija krituo, daudz bija ievai noto, bet visvair?k  aizb?guo. Front? palikuie p?d?jos zin?ja at taisnot: nebija j?gas mesties t?? n?v?, jo pai v?ciei lika saprast, ka Latvijas aizst?v?ana nemaz nav vinu nol?ks.
Pulku atliekas s?t?ja uz R?gu p?r form?anai. A r visiem jauniem pa pildin?jumiem no t?m sp?ja saform?t tikai 2 jaunus pulkus. T o karav?ri sa ??ma pazii'iojumu, ka k?du laiku va r?ot pavad?t atp?t?.
Atp?ta" izv?rll?s gandr?z par t?du pat elli, k?d? latvieus gr?da front?. Dien? im?s visujs nodarbin?ja iera kumu darbos un apm?c?b?s, bet nakt? lika st?v?t sardzes. Mans pulks bija sadal?ts padrup?m, un katra no t?m mitin?j?s zem klajas debess vai, la b?k? gad?jum?, k?d? siena ??n?. Uz turs bija nepietiekams, pai un dr?bes bij?m utu pilni. A r mok?m izdab?ju at?auju dau dienu atva?in?jumam, it k? lai pal?dz?tu sievai p?rcelties uz laukiem. Mans atva?in?jums s?k?s ar to. ka jau p?c pirmajiem soliem R? g? mani, kam, t?pat k? visiem robe- apsardzlbas kafaviriem," nebija ne k?du dienesta pak?pju z?mju, aiztur? ja un visu dienu notur?ja ?pa? p?r baudes punkt?. V?ciei t??m bija pan?kui to. lai m?s izskat?mies p?c dezertieriem.
Atva?in?jumam beidzoties, biju no l?mis vairs atpaka? neatgriezties, bet slapst?ties. Citu b?d?gi piedz?vojumi piespieda o nodomu main?t: par de- zert?anu n?c?s ciest ar? ?imen?m.
15. septembra vakar? manai vien? bai bija pav?l?ta jauna novietojuma
ma i i ^ Nakts tuma? g?j?m pa migl?
ietinuos R?gas ?rpils?tu. Jauna no vietojuma" viet? m?s pie bot?nisk? d?rza gaid?ja v?cu smag?s automa? nas, Par b?ganu nebij? ko dom?t, jo vm? aplenca v?<5u andarmi. K? noziedzniekus m?s visus sas?din?ja ma?n?s. Brauciens s?k?s un. gaiamai ai^tot, izbeidz?s pie Iecavas stacijas, l?dz kurienei jau bija pievirz?ju?s frontes pirm?s llnijaa. Ar^ vwu u? viltu atkal bij?m aizdz?ti front?. V? ciei m?s nekav?joties meta kauj?.
Kaut bij?m apbru?oti vien?gi aute n?m, m?s trieca dro? n?v?, P4c ne veiksm?ga trieciena bija j?uz&iik jauns. Lab?s poz?cij?s aizmugur? no vieto j?s labi apbru?oti v?ciei, kas sa vus autom?tiskds ierobus v?rsa pret latvieiem, kad tic, sp?c?ga pretinieka m?kti, bija r i e s t i atk?pties. Izeja bija tikai vien?: n?ve, n?ve no krievu vai no v?cu lod?m. Da?s dien?s man? vien?b? dz?vajos bija palikmn labi ja puse.
P?c k?da neveiksm?ga trieciena, ate jot uz sav?m izejas poz?cij?m pa klaju lauku, p?r mums lija ?sts izn? c?bas lietus  m?nas un krievu lid ma?nu mestas bumbas. No ? n?ves lauka izk?uva tikai nedaudzi. Biju i<K vainots. P?d?jos sp?kus satiemdama, kaut ar? asin?m nopl?d?s, par br?numu pats sev izr?vos no n?ves ?etn?m. Vakara kr?sl?, uz auteni balst?da^ miea, virz?jos uz aizmuguri. A r t? d?m pat mok?m to dar?ja v?l dai citi smagi ievainotie latviei. Un. k? vienm?r, pret mums atkal pac?l?s v? cu ma?npisto?u stobri. M?s visus sadzina vien?s m?j?s, kur v?cu an darmi sav?ca izkl?duos latvieu k?ra vi rusj lai to triektu bezcer?g? kauj? un nokautu l?dz p?d?jam. 4 dienas nebiju baud?jis ne. kumosu maizes Ievainojums, sp?ku zaud?ana, 4 na- gul?tas ausmu naktis,  taa viss bija p?ri tam, ko cilv?ks sp?j panest. K?ds v?cu ?rsts p?rs?ja daus viik- smag?k ievainotos, bet p?r?jos ievai notos, kas v?l s^? ja kaut cik pakust?t, vienk?ri raid?ja pie vezumniekienii, gan jau tur b?ot k^ds latvieu ?rsts, kas r?p?oties par t?l?ko. Daiem iz dal?ja andarmu kontrolei uzr?d?mais z?m?tes, bet daudzi t?s ar? nedab?ja.
I Mani v?cietis atzina par kaujas sp? j?gu. . . Tas bija kaut kas ?rpr?t?gs un necilv?c?gs. Asinis no br?ces tur pin?ja pl?st Atkritu z?l? un iel?d?ju auten? neizaut?s patronas. S?ku jau dom?t: raid?t lodi sev galv? vai ap aut p?ri asinsk?ro v?cieu. Par laimi mani uz??ma k?ds latvieu vad?ts aiz- j?ge ar smagi ievainotiem. Ca l i m?s
divi reizes p?rbaud?ja v?cu andarmi, bet ikreiz no tiem pagl?bos nakt^ tuma^ aizseg?. No &ndarmiem ' ar v?cu maitas putniem uz kr?t?m ? last?bas nebija ko gaid?t. Virz?jos uz prieku, slapstoties pa kr?miem. Un tom?r k?ds andarms mani m??in?ja notvert alkAu biezokn?. Vairs negai d?ju. P?c ?sas apaud?an?s var?ju cehi turpin?t
P?c 4 kauju dien?m bija kritui pulka, bataljonu un rotu kbmandieft. No manaa grupas, cik uzzin?ju, dzivi, bet ievainoti palik?m tr?s. Par p?r? jiem zi6u nebija. Te v?rdi lieki: l a i run? v?cieu n?v? iedz?to latvieu dv?seles. ^
Latvieu ?r8t$ p?ra?ja manus ievai nojumus, un pamaz?m s?ku atspirgt. P?c laika mani piedal?ja darb? pie vezumniekiem. ^jaa ned???s atkal daudz kas bija zaud?ta. S?k?a jauna atk?pan?s, kas apst?j?s net?lu no D?kstes. Virzoties pa pretiniekam gandr?z vai bez preteatibas atdoda miem latvieu zemes novadiem, biju i?iculiecinieks v?cieu r?c?bai ar Latvi jas iedz?vot?jiem un to mantu. Lat vieu zemkopjus ar varu izdzina no m?j?m, bet lopus un v?rt?g?ko jmantu |)aii?ma un aizveda pai v?ciei. Biei Tien ce?a malfi m?tos ar b?rniem pie kr?t?m raud?ja un l?dz?s p?c ip?su l^alfds?baa. Kad vien var?j?m, de v?m nelaim?g?m p?rtiku un patv?ru mu, jo vismaz tur, kur novietoj?s lat vieu kafaviri, cilv?ku mednieki  v?ciei p?r?k tuvu neuzdroin?j?s r? d?ties. Pa ce?iem pl?da no sav?m lauku s?t?m padz?to latvieu zemnieku bez gal?g?s rindas. Pusm?a un vec?ki viri brauca uz vecumiem, bet vi*u
galvas bija nok?r tas . . . Redz?j?m, k? v?ciei latvieu b?g?iem uz ce?a ?t riem p?d?jo gotiku vai aitifiu. Sievas un meitenes sauca pal?g?. ??r?mies pie auten?m un steidz?mies padzl't nekaun?gos un ne?l?gos lielce?a lau-, ]?)it?ju6. A p ikvienu latvieu vien?bu pulc?j?s lieli b?g?u bari. Katrs cer?ja un ar? zin?ja, ka latvieu kafav?r vilius aizsarg?s un ka v?ciei vismaz te liks viAiem mieru. Bet  m?s at kal trenca frontes ciA?s un nelaim?gie b?gli bija j?pamet to neapkauama jam liktenim un v?cieu patva?ai.
Kad atgriezt?s Kurzemes st?r?a fronte uz laiku nostabiliz?j?s, m?su st?- voklis arvien vair?k pasliktin?j?s. Katavlrus ?din?ja ar zirgu galu. A r ?rrindniekicm no vezumnieku vien? b?m v?cieli aizpild?ja front? izcirstos robus. Uz kaujas lauku s?t?ja puskur lus un pusaklus,  v?cieiem bija vienalga, ar ko un k?d? ce?? vi6i ieg?st sev p?d?jos atelpas br?us.
Treo m?neai nebiju k?jas no?vis, treo m?nesi nebiju /novilcis dr?bes, nedz ar? main?jis viplu vai reizi k?r t?gi nomazg?jies. Ski'amias uz miesas puva un smird?ja. Ut is^r?j?ra gr?bt sauj?m, miesa bija nokas?ta j?la* Bija jau decembris, bet palik?m zem kla jas debess. Sal?m neganti. ^ V?ciei tan? pat laik? dz?voja m?j?s, no ku r?m bija padz?ti latvieu saimnieki, un eda latvieiem atidemtos lopus un mtnus. Sirda sa?audz?s, kad k?dreiz )ag?taj?8 Kurzemes lauku s?t?s redz? j?m V?cieu uzlauztos un iztukptoi >iu stropus, bet pagalmus piem?t? tus lopu iek?m, vistu un citu m?j putnu galv?m un k? j? m,, ar v?l der?gu p?rtiku un ar visu tp, ka zemes v|i>- stit?jiem bija par d^uda vai licies n^- z?k iek?rojams. k?nus un kl?tis ciei nopl?sa kurin?anai, nevipjot pievest turpat tuvum?\)atvieu saga tavoto un sag?d?to malkuT^?Is ziemas nakt?s debesis vilAoja un atbl?zmoja Latvijas pils?tu un lauku m?ju neap dz?amajos ugunsgr?kos. Latvijas v? riei cieta, sala un mira v?cieu iek?^ totaj?s koncentr?eijas nometn?s, Me- oa un sve?s m?j?s raud?ja m?tes - ar b?rniem, bet front? latvieu kara v?rs, v?cu pisto?u dz?ts, krita vai k?uva par kropli uz visu m?u.
Ziemsv?tku priekavakar? p?c nik nas kaujas milu dz?vi palik?m vairs tikai 72 vIrL Tos visus p?rsvieda uz Lesteni. No p?rlaianas un iie?a- nas biju smagi saslinvis^^V?cu sardzea pavad?ts, 16. febr. vakar? nok?uvu Liep?jas ost?. Nel?dz?ja mani pro testi un l?gumi: man l?dz ar citiem iievainotiem un slimiem latvieiem bija j?k?pj ku?i Almache", lai brauktu uz V?ciju. Nebija v?cieiem t? nek?da v?rt?g? krava,  kujis jflf? izg?ja pat bez Sarkan? krusta K?m?m.
Daudz nevain?gu latvieu asi/m iz lijis, daudz asaru izraud?jusi latvieu tauta un raud v?l tagad. Un tik loti s?p, ja E ibp? atrodas v?l ?audis, kas nekautr?jas latvieus nod?v?t par v?cu nacistu simpatiz?tajiem vai par br?vpr?t?giem v?cu okupantu ne??l?go m?r?u sekm?t?jiem.^ Gr?ks, ja^j^?du v?rdu un nekrietn?bu teic?j i ' rodas pau latvieu trimdinieku vid?. vLat- Viei sav?s dom?s un sird? ?di ru n?t?ji nav bijui un nevar b?t. M?su izmoc?t? tauta cel savas rokas un l?dzas taisn?bu un cilv?c?bu no pa saules varen?kaj?m un demokr?tisk? kaj?m valst?m - A S V un Anglijas.. N?ks laiks un paties?bas gaism? cel ana. T? m?su vien?g? cer?ba