Sarkanie pieprasa zemi savas armijas ^ baroanai Austrij? Austrijas vald?bai, 'amerik?Au, ang
?u un fran?u okup?cijas iest?d?m un UNRRA's vad?bai lielas: raizes sag? d? jis padomju ' ; piepras?jums; par 60-000 akru lauksaimniec?bai noder? gas zemes nodoanu Dienvidaustrij? sarkanai armijai apstr?d?anas vaja dz?b?m. Krievu piepras?jum3 iesniegts Austrijas vald?bai bez sazin?an?s ar Sabiedroto kontroles padomi, pret?ji agr?kam nol?gumam, ka no Austrijas nepras?s p?rtiku okup?cijas armiju baroanai. UNRRA's p?rst?vji ie skata, ka 60.000 akru zemes nodo ana krievu karasp?ka baroanai re zult?t? pan?ks Austrijas apell?anu pie A S V p?c p?rtikas. Tas noz?m?tu, viAi saka, ka amerik??u fermerim b?s j?baf0 sarkan? armija. Var izprast, ka Rietumu lielvalstis uzskata pa domju pieprasijumn ne tikai par vie noan?s lauanu, bet ar? par nor?d? jumu tam, ka Padomju Savien?ba ne dom? izv?kt sava okup?cijas kafa^ ftp?ka liel?ko dalu 'no Austrijas vis maz vienu gadu. ' Apr??in?ts, ka no 60.000 akrii gada laik? 'var pabarot 100.000 karav?ru.
Sagaid?ms padom?s disputs ' Krievijas praksi p?rtikt no Iekaro
t?s zemes visas Riitumu lielvalstis l?dz im ofici?li ignor?ja, bet t?s vis- p?d?j? r?c?ba var novest pie nopiet niem argumentiem Sabiedroto pado m?. Ang?u un amerikUAu okup?cijas sp?ku p?rst?vji izteikuies, ka, p?c vinu uzskatiem, viens no galveniem iemesliem, k?d?? Krievija patur ap tuveni 150,000 karav?ru Austrij?, ir p?rtikas tr?kums pa? Krievij?. ViAi saka, ka sarkan?s 'armijas skaitliskais stipruhis Austrij? var iev?rojami sa mazin?ties, ja Krievij? ogad b?s la ba raa. Ja raa b?s slikta, vifii do m?, krievi sayu karasp?ku var v?l pa lielin?t. Krievi, taisnojoties par tik liela karasp?ka atst?anu Austrij?, pasv?trojui Austrijas denacifik?cijas gausumu, un padomju zii^ojumi run? parpagrldes nacistiem" un par pie- augoiem faistu draudiem." Savieno t?s Valstis, Lielbrit?nija un Francija, kuru kop?jais (^up?cijas kafasp?ks skaitliski ir maz?ks par pusi no krie vu karasp?ka, turpretim nacistu draudus Austrij? nesaskata un p?rlie- ciniitas, ka t?l?ka okup?cijas kafa- spcka samazin?ana ir attaisnojama.
The Stars and Stripes
?eriet zagli!... ^ _
(Turpin?jums no 1. lappuses)
patst?v?g?s vien?b?s ar? negrib?ja, jo tas b?tu noz?m?jis atz?t nacion?lu ar miju kodoliis, kas v?l?k var?ja k??t b?stami. T? os nedaudzos br?vpr?t? gos ieskait?ja v?cu 'SS" vien?b?s un, viiMem par lielu sautumu, iet?rpa ,,SS" uniform?s. V?l?k jau itin vien k?ri t? r?koj?s ar visiem p i Q s p i e - d u k ? r t ? mobiliz?tajiem ie?emto apgabalu v?rieiem.
Apgalvot, ka ie piespiedu k?rt? mobiliz?ile ?audis l?dz ar to b?tu k?u vui par ?stiem SS" -~ par NSDAP" partijas kafasp?ku ir vislab?k? ga d?jum? laktu nezin?ana, bet slik t?k? gad?jum? net?ra propaganda p?c G?belsa receptes, kur viens apgalvo jums noder otraml par pier?d?jumu.
T?l?k dai v?cu urn?listi apgalvo, ka baltu tautas caur un cauri vai vis maz t? viAu dala, kas tagad aizg?jusi .no dzimtenes, esot faisti. e j?pie z?m?, ka katrai tautai p?d?jos gados bija sava faistu sauji?a. Lai atcera mies Lavalu, Mosliju, Degrellu, Kvis- lingu u. c. Bet vai o ?auti?u un vii^u nedaudzo piekrit?ju d?l k?ds ?emsies apgalvot, ka fran?i, angli, belgi un norv??i ir faisti? B?tu- nepaties?ba apgalvt)t, ka baltu taut?m neb?tu bi jis neviena ?da veida ^avant?rista. Bet vai spriedums par baltu taut?m t?d?? lai b?tu cit?ds k? par iepriek min? t?m taut?m? B'ez tam j?piez?m?^ ka latviei sav? laik? dzi?i apskauda v?cu okup?t?s Rietumeiropas valstis, kur pretest?bas kust?ba var?ja sa?emt akt?vu pal?dz?bu ar? no p?r?j?s br? v?s pasaules. Katrs, kas kaut cik pa z?st Baltijas apst?klus, to ar! saprat?s.
L?ga v?cu urn?listiem, kas m?s cenas patais?t vai par visu ?aunumu sakni, der?tu atcer?ties, ka garnada sauciens ?eriet zagli" ?e vienm?r dod pan?kumus. - Ganu Jankas patai- sTana par kautii^a' vaininieku, nu dien, kau?a sadauz?tai acij maz var Udz?t. ' S.
Sabiedroto iest?des sp?ruSas solus V?ciju un Austriju apdraudo?s p?r tikas Icrizes nov?ranai Ang?u okup? cijas joslas komandieiis feldmiirals s?rs Bernard Montgomerijs, k? no Berl?nes ziAo INS", sagatavojot mi nistru prezidentam Etlijam steidzamu piepras?jumu pa?trin?t p?rtikas ieve dumus, lai t? aizkav?tu opavasar vai vasaras s?kum? ang?u josl? paredzamo badu. Frankfurtas radiofon?, ziiio AP", teikts, ka ?paa p?rtikas komi- te jorkuf? ietilpst amerik?tiu, ang?u un fran?u p?rst?vji* p?c 10 dienu brauciena pa Rie4umv?ciju konstat? jusi, ka smaga darba str?dniekiem v? lam?s palielin?tas devas neizsniedz. Kpmiteja tiem piepras?jusi liel?kas ga?as un citas devas. Fran6? josl? de vas bija j?samazina kvieu tr?kuma d?l. Lai gan visp?r?jais st?voklis uz
labojies, pie H?rniem fran?u josl? iz man?mas nepietiekamas p?rtikas se kas. Patlaban?j?s devas katr? zi6? nav samazin?mas," bija sac?ts radio fona zi?ojum?. Tam v?l bija piemiti- n?ts: Komiteja t?pat iest?jas par p?rtikas devu samazin?anu nestr? d?jo?m p?rvietot?m person?m." Sa biedrotie paredz jaunas gr?t?bas ar iedz?vot?ju p?rtikas vajadz?bu apmie rin?anu Austrij?, kurai j?uztur 4 okup?cijas armijas. V?n? vairs nav iesp?jams izsniegt ar? minim?l?s 1550 kaloriju devas dien?. Galven?s gr? t?bas ir t?s, ka daas okup?cijas va ras biei vien nesp?j pild?t savas saist?bas p?rtikas pieg?d?, lai gan Sa vienot?s Valstis savu dalu spej pie g?d?t vienm?r.
The Stars and Stripes
(Turpin?jums no 1; lappuses) boj?ja 2 ang?u lidma?nas. No t?m 11 Halifax'* bumveu izn?cin?ti Kvastinas lidlauk?, kur starp dego ?m lidma?n?m atrasts viens nogali n?ts ?ds, Terroristi citos lidlaukos iejauc?s lauu bar?, kas atst?ja lid lauka garnizona kinote?tri, un meta gran?tas uz lidma?n?m.
E I i p te s 71 g. V. ministru prezi dents Izmails Sidkijs Paa AP" p?r st?vim Kair? deklar?ja, ka jaut?ju m? par ?rvalstu karasp?ka palikanu jebkur? ??iptes da?? kompromisa nav iesp?jams." ??iptes vald?ba gatavojas sarun?m ar anglii ivald?bu par 1936. g. nosl?gt? anglu-??iptieu l?guma rev? ziju. Ar o l?gumu Anglijai bija at ?auts atst?t savu karasp?ku ??ipt? v?l uz 10 gadiem. ..Okup?cijai j?iz beidzas," sac?ja Sidkijs, ?rvalstu ka rasp?ka past?v?ga atraan?s m?su ze m? ir pretrun? ar Atlantikas chartu un ar Sanfranciskas deklar?cij?m.''
A S V bru?oto sp?ku vad?ba Fran?- furt? pie Mainas 27. febr. public?ja sarakstu 57^ apstiprin?t?m milit?r?m pavald?b?m V?cij? un Austrij?, ku- f?s dz?vos amerik??u karav?ru ?ime nes. 3^ amerik??u armijai pak?auto vien?bu karav?ru pieder?gie apmet?- sies, starp citu, Fuld?, R?gensburg?, Filsek?, Landshut?, Amberg?, Augs- burg?, Nei-Ulm?, tutgart?, Kiasel?, Bad - Mergentheim?, Heidelberg?, Berchtesg?den?, Velden?, Bamberg?, Baireit?, N?rnberg?, F?rt? un Minehe- n?. Avi?cijas karav?ru ?imenes dz? vos V?sb?den?, Erding?,, Hanav?i Bad- Kisingen?, Kaufbeiren? u. c. Gitu vie n?bu karav?ru ?imenes; Br?men?, Mannheim?, V?rcburg?, Darmt?t? u, c. F r a n c i j a s vaid?ba nakt? uz L martu sl?gusi savu robeu ar Sp? ni ju* bet Sp?nija savuk?rt, to paredz? dama, aizsteigusies priek? un savu ro beu ar Franciju nosl?gusi jau 2 die nas agr?k. Fran?u vald?bas r?c?ba par tiju vid? rad?jusi asas domstar?i?bas. Francija tagad nevar?ot sa?emt sp?- Au kartupe?us un apels?nus, ar kuriem t? l?dz im papildin?jusi savus tr?cl-
Latvieu V?stnesi" pies?ta tikai abonentiem, kas abonementa nau du samaks?jui uz pirieku/ Abo nementa un sludin?jumu maks? jumi pies?t?mi L a t v i e u V ? s t n e s i m " (Latvian New8 Bulletiu), H o t e l C o n v l k t , D i i i i n g e D 0 n a u , Bayern (13b), no a m e r i k ?ri u okup?ci jas joslas iu* p a s t a n a u d a s p ? r v e d u m l e m , no a n g ? u okup?cijas joslas nauda pies?t?ma i e r a k s t ? t ? s v ? s t u l ? s Lat- vieu Vistnesim'VDillingen? vai ar p a s t a n a u d a s p ? r v e d u m i e m L i d i j a i D r a v n i e c e i , Latvian Camp, Frisiche Quelle", Hiddesen bel Detmold, Lippe (21), atsevi?i par to paziriojot izdev niec?bai, no f r a n ? u okup?cijas joslas ,jLatvieu V?stnesim" Dillingen? re r a k s t i t ? s v ? s t u 1 ? 8. Abonementa maks?jumi par maiju un j?niju j?nok?rto l?dz 15. apr?lim.
Visus maks?jumus var nok?rtot ar? jiLatvieu V?stnea" tuv?kiem p?rst?vjiem, kuru v?rdi un adreses periodiski public?ti laikrakst?. Laikraksta p?rsit?vjiem un komi sion?riem ik nedelasi nor??ini j? pies?ta vien?gi J ^ t v i e u V?stne sim" Dillingen?,
gos p?rtikas kr?jumus. Savienot?m Valst?m un Lielbrit?nijai Francija 27, febr. nos?t?ja notu, pieprasot kop?ju attiec?bu p?rtraukanu ar gener?lisi- ma Francisko Franko sp?Au re?mu. Starptautiskais milt?rais tribun?ls Nimbergfi noraid?ja Joachima fon Ribentropa l?gumu aicin?t par aizst? v?bas lieciniekiem Vinstonu Cer?ilu un Francijas pirmkafa valstsv?rus, ie skaitot bijuo ministru prezidentu Eduardu Daladj?. No nacistu biju? ?rlietu ministra iesniegt? 38 liecinieku saraksta tiesa nosv?trojusi 22 v?rdus. Apcirpjot ari Hermana G?ringa un feldmarala Vilhelma Keitela piepra s?to liecinieku sarakstus, prokurat?ras aprind?s pare?o, ka 22 apvainoto kafa noziedznieku aizst?v?bu var?s noklau s?ties 7 ned???s. Krievu prokurat?ras aps?dz?bas nobeigum? 33 g. v. lietiy vieu rakstnieks ?brahams Suzkevers. b?ls un ar acen?m, atst?st?ja tiesai v?cu mcvodes, ar kuf?m Vilnas ?du iedz?vot?ju skaits 2 gados samazin?ts no 80.000 uz 600. Drebo? balsi vlii zi?oja tiesai, k? v?cu kareivji ielau z?s ?du slimn?cas dzemd?bu noda?? un nogalin?ja z?dainus, ieskaitot viiia 2 dienu veco d?lu, kufa l?pas smejo ais SS"-v?rs iezieda ar indi. Padom ju pal?gprokurors L. Smirnovs de monstr?ja v?cieiem at?emtos medi c?niskos dokumentus, kas liecina par sievieu steriliz?anas un v?rieu kastr?anas eksperimentiem Auvieas koncentr?cijas nometn? Polij?. 15 meiten?m vecum? no 1718 gadiem ar elektrisko str?vu un X-stariem iz nicin?ja dzimumorg?nus; P?c hormo nu izn?cin?anas cilv?ks m?nea laik? k?uva vecs, un meitenes p?rv?rt?s ne var?gos rad?jumos, kas izskat?j?s 70 gadu veci. Augst?k?s ??nieu mili t?r?s aprindas ?intsin?, 27. febr, no Sanghajas ziAo AP", neofici?li no r?da, ka krievi, tai viet? lai sagatavo tos evaku?cijai, pieved ku?os Daire- n? un Port-Artur? jaunas karasp?ka vien?bas, t? izr?d?damas nol?ku pa likt Man duri j? uz ilgiem laikiem. Zi?ojum? sac?ts, ka nekas ner?dot uz krievu evaku?ciju, bet, tiei pret?jie krievi p?rkot japaAu m?jas un citus ?paumus un s?tot p?c ?v?m :?ime n?m. Neskatoties uz Cangkaieka no r?d?jumu tautai p?r?k neraiz?tiesi publiskas demonstr?cijas pret turpino os krievu okup?ciju pieaug. Nan- king? demonstr?ja p?ri par 10.000 ?? nieu. anghaj? 7.000 demonstrantu aizsoloja l?dz padomju konsul?tam un apm?t?ja t? ?ku kartupe?iem. T?kstoi demonstr?ja Cungking?, ?engtu un cit?s lielpils?t?s. ??nas in* form?cijas ministrs V u piln?gi norai d?ja padomju radiofonu uzbrukumus
par - to. ka studentu demonstr?cijas pret krievu okup?ciju Mandufij?^ or ganiz?jusi ??nas vald?ba. Vu sac?ja, ka vald?ba m??in?jusi atrun?t demon strantus. Vii^ inform?ja, ka vald?ba; 29. janv. pras?jusi Krievijai par t?s pl?niemManduri jas atst?an?, bet Krievija v?l nav atbild?jusi, Ko munisti Island? pas?kui kampiiiu, lai atbr?votos no Jsland? v?l palieko iem 1.000 amerik?iiu karav?riem. Pretamerik?fm kampa?a s?k?s jau pag. gada oktobr?, kad A S V ?rlietu ministrija m??in?ja Island? dab?t ba^ zes uz 99 gadu ?ri. Sav? laik? ame rik??u garnizon? te bija p?ri par 50.000 karav?ru. > Krievija 26. febr. konsolid?ja savus bru?otos sp?kus vien?g? tautas komisari?t?" un iz meta v?rdu aizsardz?ba" no t? no saukuma. Josefs Sta?ins, zi?oja Mas kavas radiofons, k?uvis par jaun? ,J*SRS brui^dto sp?ku tautas komisa ri?ta" vad?t?ju. T?l?k bija ?teikts: ar PSRS augst?k?s padomes preii-
Kas ir latviei ? (PtBg?tni^ un tagadne)
Atbild?jis etiiologs P. Eduardss 4.
Territori ja un iauksaimnieciba. Lat vija ar saviem 66.000 kv. km (25.400 kvadr?tj?dlu) territorijas ziA? no 36 Eiropas vidstim ir 2L viet?, bet ar saviem 2 miljoniem iedz?vot?ju p?r sp?j 11 suver?nu valstu. Latvija gal venam k?rt?m ir lauksaimniec?bas zeme, 70 proc. t?s iedz?vot?ju esot zemkopjiem vai lauksaimniec?b? no darbin?tiem. $i iemesla d?l jaun?s vald?bas pitrmais uzdevums bija labot kar? nodar?tos p>ost?jumus, jo t?kstoi lauku ?ku bija p?rv?rstas pelnos vai ari ?vi?u sagrautas. Bez tam bija nepiecieams sadal?t lielos zemes ?paumus, kas vairs neatbilda p?ckara laika garam. is solis l?dz ar purvai n?s zeme melior?ciju palielin?ja aramzemes plat?bu par 22 proc. Pa pildus atjaunot?m ?k?m laik? no 1920. l?dz 1937. g. uzc?la 441.000 jaunu lau ku ?ku 730 milj. latu v?rt?b? (lats 20 centu). Lauku dz?ves straujo uz plaukumu labi raksturo lauksaimnie c?bas ma?nu, ditrba riku un m?ksl?go m?slu importa palielin?an?s par ^50 proc. Jauna lauksaimniec?bas nozare s?k?s ar cukurbieu kult?ru, kas deva pan?kumus un rad?ja vajadz?bu p?c triju lielu fabriku b?ves, t?m raojot pietiekami cukura iekzemes pat?ri ?am. I pas?kuma iepriecinoais re zult?ts aiztaup?ja daudz naudas un atlava import?t ?rzemju preces, Aug?u koku skaits d?rzos tan? pa? laik? palielin?j?s par 340 proc, lab? bas raa par 50, kartupe?u 150, ga?as par 90 proc, salii'dzinot to ar pirmska ra krievu-v?cu periodu. 1938. g, sviesta eksports sasniedza 23.457 to, kam?r krievu laik? Baltijas provinces sviestu nemaz neeksport?ja. Sekojo ie sal?dzin?jumi skaidri r?da atki^ ribu demokr?tisk?s Latvijas zemes apstr?d?anai, kas balst?s uz priv?tu iniciat?vu, un kollektlvai zemes ap str?d?anas meitodei. J?patur pr?t?, ka Krievijofii zeme ir par 20 proc. aug l?g?ka. Laik? no 1933. g. l?dz 1937 g. viens hekt?rs caurm?r? gad? deva rau kvint?los (100 kg):
Latvija
Padomju Krievija
9,1 92
138
1938. g. u i 100 iedz?vot?jiem bija zirgu 20 10 liellopu 61 37 C?ku 41 18 aitu un kazu 68 60
Piena raa m\ go r^i 1900 kg 1100 kg sviesta uz
iedz?vot?ju 15 kg 1,2 kg Lauksaimniec?bai esot Latvijas
saimniecisk?s dz?ves galvenam pama tam, bija paredz?ta un pa da?ai ari realiz?ta lauku m?jsaimniec?bas elek- trifik?cija,uzc<^ot lielu sp?kstaciju ?egum? uz Daugavas. Uz maz?k?m iip?m uzc?la p?ris maz?kas sp?ksta cijas, ?si pirms kafa izcelan?s t?s s?ka dot gaismu un str?vu apk?rt? j?m saimniec?b?m,
(Turpini?jums sekos)
Answered by P. Edwdrds, Ethnologist
Territory And Agriculture. Latvia covers 66,000 sq km (or 25,400 8q miles), thus having the 21st place among the 36 European states while her 2 million inhabitants outdo 11 so- vereign units. Latvia is an agricultu- ral land, mainly, 70 per ccnt of inha bitants being farmers 6r engaged in rural labour.Forthisreason the first task of the neW governraent was to mend the vast damages caused by war thousands of farm buildings ha ving been reduced to ashes or de- stroyed by bomb^hells, Besides, there was necessity of splitting up big esta- tes which 4id not answer the spirit of the post-wttr time, This measuro as weli as the am<4ioration of marshy soil augmented the area of arable land by 22 per cent, In addition to the renewed buildings in the space of time from 1920 to 1937. 441.000 new rural buildings were erected, wortli 730 million lats (a lat 20 cents) The rapid flouijishing of the rural lif6 is weU illustrated by the iocrea^e of imported agricuitural ihachines, tool, and artificial manure by 350 per cent, A new branch of agricultu?e was sta^ ted by the culture oi sugar^ beetg which proved successful and evoked the Decessity of building three big factories which produced sufficient sugar for home usc This pleasing result of enterprise spared much mo- ney to enable the import of foreiga goods. The number of fruit-trees in orchards planted during the same period increased by 340 per cent, the crop of corn by 50, potatoes 150, milk 150, meat by 90 per cent, compared with pre-war Russian-?erman period, In 1938, the exportof butter attained 23457 tons while during the Russian epoch Baltie Prbvincesdidnot export butter at all. The difference in far- ming betweeri the democratic Latvia based; on private initiative and the collective farming method, is clearly shown by the following parallel, bearing in i?ind that Russian soil is richer by 20 per pent. In the ^ a c e of time from 1933 to 1937, yeariy, on an average, the ha yielded in guintals (100 kg)
Latvia Soviet Russia corn 1 12.3 9,1 potatoes 138,5 92 sugar-beets 200 138
In 1938 there weri, per 100 inhabitants Latvia Soviet Russia
horses ^ 20 ^ 10 cattle 61 37 pigs 41 18 sheq) and
goats 68 60 Milk production
percow 1900 kg 1100 kg butter per , . '
inhabitant 151kg 1.2 kg Agricultu?e being the main root o(
the Latvian economical life, electrifi- cation of rural house-keeping wa8 foTseen and partly realized by erec- ting a powerfpl \bydro-generator at ?egums, on the Daugava. A coupte of smaller ones were built on smaller stre>am8. Just before the outbreak of the war, they\ b^gan to give light and power to the nearest farms.
(To Be Continued)
Kas b?s ar mums amerik??u josl??
Las?m par m?su c?has biedru latvieu karav?ru atbr?voanu Be??ij? un ang?u okup?cijas josl? V?cij?, Kas b?s ar mum karav?riem e, amerik?iiu okup?cijas josl?? Vai ari par mums k?ds r?p?jas? Tiei l i n i josl?, cik zinu, daudzi latvieu kaf a- v?ri ir invalidi, kas slimn?c?s daudz m?neu spiesti pavad?t aiz dzeloAoga.Kapriilis Donats Baduns, piem?ram, kam. amput?tas abas ro kas un kas zaud?jis acu gaismu, k?du laiku atrad?s m?su vid?, bet tagad atka? p?rvietots uz citu kafag?steknu slimn?cu Augsburg?, Arrasas kazar m?s, kur, k? vi? mums raksta, ap^ kopana pavisam slikta. Se, G?ras slimn?c? esam vairs tikai 4 latviei Itn. urdin, Itn. Pudzis, kapr. Su- minskis un es. Stingra apsardz?ba, bet cit?di nes?dzamies. Visiem viena do-
dija l?mumu Sta?ins iecelts par PSRS bru?oto sp?ku virspav?lnieku un tau tas komis?ru." A r o l?mumu likvi d?ts kafaflotes tautas komisari?ts.
The Stars and Stripes
ma: cik ilgi v?l t? b?sim g?st?? Va i patie?m latvie\|i p?rst?vji un vad? t?jas iest?des nevar?tu akt?v?k cens ties un l?gt latvieu ?kafaviru atbr?vo anu? Vai4 i? neiesp?jams b?tu pa n?kt vismaz to, lai no g?sta atbr?votu invalidus? M?s zin?tu kur palikt, jo jau tagad tautiei vien? vai otr? no metn? Bav?rij? sola, ka Aems invali dus sav? g?d?b?. Modris Lorbergs, fizisk?s audzin?anas bij. skolot?js, Krankenhaus. Gars am Inn, bei Was- serburg, Bavern (13b).
M?neiem no?irti no ?rpasaules Liktenis mani up v?l daus latvieiu
