Viens no siJiaiSgakteBi emigr?djas
na i un sader?ba parni tautieu vi?jl? un sadarb?ba un laba saska?a ar M l i - t?r?s vald?bas un UNRRA's vad?t? jiem p?rst?vjiem. Dz?ves prah:se to daudzk?rt aegtiprin?jusi. Ir ia^teikti ar? br?din?jumi sadarb?bu netrau- ,c?t kaut k?d?i^ pa liel?kai da?ied ie dom?tu form?lu ieganstu d?| vai kas v?l ?aun?k person?gas godk? res vai person?ga prestia d?]. Sva r?g?kais arvien ii* gala rezult?ts: vai darbs tautieu kopiibai dod pozit?vus rezult?t\is v?i n?.
K?das sekas ir k?adai pjir vienas vai dau jpersonu iedom?to prestiu un t?das iedom?tas taisn?bas" mek l?anai, to aj?s dien?s piedjc?voja Lauingenas laivieiSu nometnes fcau- t i ^ Bav?rij?. Se ar UNREA's vie n?bu bija izveidoju?s un past?v?ja patiesi draudz?gas uii saskan?gas at tiec?bas, kas tvirpiiu?j?s l?dz tam lai kam, kad nometnes biju?s komite jas prieks?di V. M?s?ns un 2 t?s locek?i vai nu nesp?ja vai nev?l?j?s ajos stabilajos sadarb?ldas ielivaros izveidot ari savu darba Pret?ji tau tieu vair?kuma aj? laik? Izteilktajai gribai, ie ajtsevi?ie cilv?ki tom?r ne vien s?ka savais iedom?t?s taisnl> bas" ?oiekl?anu, bet ir darijut to t?d? veid?, ka ta& nedara godu ne vi?iem, nedz ar? p?r?jiem tautieiem. Ar UNHHA*$ aps?dz?anu augsti^??a instanc?s un ar t?s apvainocmu Z atsevi^as pei^ sonas rezult?t? pan? kuas to, ka var i^aUeiltles, ka nav palikuas mier?", bet 900 tautieu savstarp?j?s attiec?bas liel? m?r? sa du??otas, cilv?ki satraukti, draudz? bai un simp?tij?m p?rskr?jusi ne pat?kama ?n^. i
V. M?^ns ?n abi vi?a l?d'zc?n?- t?ji** no nometnes izsl?gti.
Un mor?le? Neskatiet v?rus no ce pur?m! Pat cilv?ki, kuru agr?k?s sabiedrisk?s darb?bas st?s It k? atest? to raksturu teicam?s kvali t?tes, nav-garant?ti ng sabieclrisk? darba briesm?s?s slim?bas p ^ - talsn?, nedemokr?tisk? egocentrisma.
Tutie^u lab? LatvieSu V?stnea" izdev?js un
galvenais redaktors Viktors Balt- k?jis sa??mis il?du rakstu: ,,,Bad- Dicenbach?, 1 maij?. Sirsn?gi pa teicos jums par 3iOOO marku ssiedo- jumu latvieu apr?pei sveniec?b?. Savstarp?j?s izpid?dz?bas darbi tau tieiem liel? m?r? atvieglo smag?s trimdas gaitas. B?skaps J . R a n - e?ns**.
Z. maij? sa?emts ?ds raksts: Ar pateic?bu kvi(?;tu j?su ziedojumu Latvijas S^rka:nam krustam S^r?Uj? 500 toarku, Sd summu izlietoju latvieu m?kslinldca Ub?na ?iraenes atbalst?anai, kurai tas bija nepie cieams. A. T11 m a n i s , LSK pilnvarotais Sv?bij?^ Augsburg?."
(1. turpin?jums) - 2.
1802. g. par?d?s jauns trimdinieku tips noties?tie nemiernieki, Ja l?dz tam v?cu k^rngi saiviis dump?gos gaitniekus nomtoc?ja muias pagra bos vai moku rij?s, t5id nu m?s re dzam jauvi?a ?eizarisk?s augst? bas v?rd?" izsull?mos. 'jfie ir t? sauk to zemnieku dumpju cilv?ki. Mo- cek?i, kas nepr?t?gi sasl?juies pret apspied?j?m var?m tad, kad nebija nek?das iesp?jas t?s apkarot. V i ?iem liela l?dzjlba ar to drogalvju aunek?u pulku, ko l?dz?gu iemeslu
d?? no Latvijas sveumi? aizr?va abu p?d?jo okup?ciju laiks. Ar iem iz s?t?tajiem s?ka augt m?su kolonijas Sib?rij?.
Ap 1840. gadu s?k?s izce?oana uz tuv?kiem Krievijas apgabaliem, se vi?i tizNovgorodas un ?e?ingradas rajonu. Ar Kr. Valdem?ra atbalstu t? paistiprin?s p?c 1860. gada. oreiz izce?oana notika S?ietjuni br?vpr?t? gi, lai gan ^aktistki ie cilv?ki ir j?uz skata par no dzimtenes padz?tiem
t?pat k? m?s. V?cu muinieki dau dzos pagastos bija rad l^JuSi tik necie amus tiesiskos apst?k?us un t?du zemnieku saimniecisko postu, ka daudzi ros?g?kie latviei nezin?ja cit?di gl?bties k? emigr?cij?. Un tie?m, viss emigrantu vairums ie guva tiesiski drou st?vokli un iedz? voj?s zin?m? tur?b?. S? par?d?ba ne b?tu pe?ama, ja emigranti l?dz ar sa vas zemes atst?anu neatst?tu ari savas tautas kop?bu. Ar sveum? uz- kr?tajien^ l?dzek?iem atgrieoties, v i ?i var?tu iev?rojami celt un rosin?t dzimtenes saimniecisko dz?vi. Tu r?gi k?uvui, vi?i var?ja skolot savus d?lus uri t? dot tautai daudz krietnu darbinieku.
Lai gan Krievij? nomet?s uz dzivi liela m?su tautas da?a, vi?a tom?r nek? daudz nav devusi Latvijas kul tur?lai att?st?bai. Krievij?' ieg?t? manta ar maz iz??mumiem Krievij? ar? palika. Krievij? skolotie d?li tur ar? palika. M?s. neskat?m sav? vidu ne iev?rojamus zin?tniekus, ne m?ksliniekus^ ne organizatorus, kas b?tu n?kui no is emigrantu sai
mes. 151.000 cilv?ku radoais sp?ks ir aizg?jis Latvijai secen. Sie 151.000 ir Baitufis audusi tautas da?a- at griezts rieciens, kas vairs nepiel?p.
K?d?? iiS uz??m?go latvieu vai rums^ kas # savu darbu izc?l?s t?lu p?ri apk?ril?jo krievu taut?bas iedz? vot?ju l?menim, tautai aizg?ja zu dum?? Uz o, mums odien ?oti sva- r?go jaut?jumu vispus?gi atbild?t nav iesp?jairns. No liel?s mot?vu dr?zmas varam izcelt ikai daus svar?g?kos.
Pirmk?rt izce?oanas laik? latvie u tautas mas?s nebija gara str?vo jumu: ne nacion?lpol?tisku, ne re li?isku, ne sabiedrisku, kas cie?k piesailslatu tautas kop?bai. Tautas vairumia intereu centr? tad v?l bija visvair?k ?rk?rt?gi gr?tie materi? l?s ^sLsitmces jaut?junu. Izr?vuies no tr?icuma un posta, ie cilv?ki ar? cent?s visi;wj:ms nodroin?ties pret tr?kumu lia postu, tas ir, piev?rs?s
: mateiriil?m v?rt?b?m. Vii>i rad?ja br?ni%i iekoptas muias un sugas lopu audz?tavas, bet es nezinu ne vienas vi?u sarakst?tas gr?matas.
(Turpin?junis sekos)
iiriiBiika Uztic?bas kol??ijas s?dei ar? 30.
aprili nebija kvoruma, jo koll??ijas loceklis V. Z?muelis slim?bas d?? at teicies, betft koll??ijas loceklis Alksnis slimo. Uztic?bas koll??ijas jaut?jums atlikts l?dz LCP sesijai 28. maij? V?rcburg?, L C K sa??musi no vispasaules YMCA*s b?beles un Jau n?s der?bas latvieu skolu un no met?u vajadz?b?m. Katra nometne un katra skola sa?ems 1 b?beli un 1 Jauno der?bu, bet skolas ar vair?k par 100 audzel?giem un liel?k?s no metnes v?l 1 Jaun?s der?bas eksem pl?ra Par o gr?matu sa?emanu j?r?p?jas apgabalu m novadu ko mitej?m. Gr?matas izsniegs ar! ai^ sevi?u nomet?u pilnvarot?m perso n?m. Amerik??u okup?cijas josl? pras?bas par kapa zaud?jumiem pret v?cu armiju vair pieteikt: Abivick- lungsstelle Fritsch, Schonfelderstir., Miinchen, bet fran?u okup?cijas josl?: das Staatssekretariat l?r die ,tranzoslscb besetzten Gebiete W?rt- temb?rg und HohemsoUem, Her- mann-Knor-Slrasse 4, Tubingen. - Visas 5 HuzttOKft apri^^a nometnes Hockensb?ll, Fliegerhort, Ahrer^^ vidi, Ostenfeld iim Winnert 5. maijii p?rvietotas uz ilensburga Huzu- mieu jaun? adrese ir: DP Camp, Schamhorst bei Flensburg 2^4). - LCK vajadz?b?m G?iimgenas latviH u nometne ziedojusi 190 marku, G?tingenas Baltijas nometne 212 marku; latvIeSu kult?ras fondam It Ozola autotransiporta uz??mums 200, m?neraksta nCc?S*" apg?da 500, B?msenas latvieu nometne 495,58 markas; blj. karav?ru apr?pei lat
vieu komiteja Augsburg?-Hochfeld? 2500 un J. Brasmanis 200 marku. V i siem ziedot?jiem L C K pateicas (LCK IB*' Detmold?). Reutera a?ent?ra apr?li Tautu Savien?bas lik vid?cijas san?ksmes laik? zi?ojusi, ka, lai gan Baltijas valstis nomin?li ir Tautu savien?bas locekles, vi?u deleg?ti nebija aicin?ti uz likvid?ci^ jas san?ksmi. P?c tam vi?i mekl?ja kontaktu ar citu valstu deleg?tiem, kas lai ierosiiiStu Baltijas jaut?ju mu, bet vi?iem nebijis sekmju. Lat vijas deleg?ts Peldmanis 10. aprill paskaidrojis, ka nek?da politiska de monstr?cija nebijusi iesp?jama (?atvJii Zi?as"^ Stokholm?). L i - bek? M?zenes nometn? iek?rtots un ar 2. maiju darbojas past?v?gs lat vieu, igau?u un lietuvieu DP m?kslas salons. To vada gleznot?js Fr. Milts un taj? izst?d?ti emigr?
cij? darin?ti m?kslas im dai?amat niec?bas darbi (UNRRA 801" L?be- k?). Komponista Eiena F re i - m a ? a ansamblis (latvieu nometn? Lauingcn? pie Donavas) pabeidzis liel?ku koncertu turneju. oreiz an samblis apmekl?jis un koncert?jis latvieu nometn?s amerik??u joslas zieme?austrumos Baireit?, Markt- redvic?, Veiden?, Tirenreit?, Filsek? un Guncenhauzen?. 12 dien?s sniegti 10 koncertu. 8. maij? ansamblis kon cert?ja Filsekas amerik??u garnizo nam. T?pat ar m?ziku ansaniblis iepriecin?jis tautieus BP slimn?c?s. Vair?k?s nometn?s ansamb?a iera an?s bija pirmais profesion?lo m?-
A r - ^ gadu b t ^ e u koixd1^ B!mbteiiS savu urn?lu Sauksme" p?rveidojusi ?ter m?nerakstu gara kult?rai, un tas izn?k iespiest? vei^ d?. Redakcij? tagad darbojas K. Le- jasmeij?rs (galv. redaktors), J. Ka l ni?, K . Ieleja, T. Z e l ^ un L. Ozo li?a. Otr? burtn?c? (Nr. 21-22), kas nesaoL izn?kusi, a.trodsan E. Ander- sona, prof. Dr, E. ic?na, dcc. B. _^ Abera, in. mech. A. Kroma, K. lele- ^ jas, prof. Dr. K . K ? r k l u ^ J . Jaun- sudrabi?a, Anlava Egl?a, H. Mora,\ ' I. Krasta, P, ?rma??, Z. Lazdas, J. Vesela, T. Zelti?a, Dz. Soduma, E. Putni?a, A. Annusa, V. Meezera u. c. apceres, dai?prozas darbus, dzejo ?us un informat?va satura atz?mes. Uz atsevi?am lap?m Dorda Va ingtona portrets un prof, L. Liberta gleznas reprodukcija. Interesant?k?s apceres doc. Aberam par Latvijas v?stures probl?miim un prof. Zie?- nam par laiku ,un m?i?bu. Cik var v?rot, m?neraksta seja v?l veido-
8
1
freds liepi?, dz. 24. 5. 1. V?p?, m i ris 45. 22. 4., Maigonis Bogom?zovs, dz, 2(J. 14. II. Ap?, miris 45. 27. 4., J?nis Vespers, dz. 25. 13. 5. Svent?^ miris 45. 11. 8., Antons Dzirkalis, dz. 24. 3. 4. Varak??nos, miris 45. 17. 7. P?c I*SK p?rst?vja F?senas un Mar?toberdorias apri??? E. Sv?des {Hotel Sonne", P?ssen, Bayem, ?3b) ierosin?juma, F?sc?as latvieu no metnes tautiei uz??muies o lat-
kapu apkopanu un nol?mui par piemi?as pl?ksn?m, k?
dam nol?kam vajadz?g? nauda jau sawecU)ta. Piemi?as pl?ksnes, pare dzams, var?s iesv?t?t j?nija beig?s (A,S.). Reisors J . Munds (Hotel Sonno, Fi?^sen, Bayem, 13b) aicina visus m?lcsliniekus, rakstniekus, glezn?Dtljus, m?zi?us un te?tru \m operas (terbinlekuSj kas v?cu nacistu okup?cijas laik? Latvij? vai v?l?k V?cij? cietui no faistisk? re?ma, kam pretfaistiskas nost?jas d?? vai ar? simp?tiju d?? pret Vienoto N?ciju armij?m vai to organiz?cij?m iero beota kust?bas br?v?ba, liegtas pro- fesiori?Ja dairba iesp?j as vai, kas bi jui padoti k?diem mor?liskiem pa- zemojlumiem, iesniegt vi?am par to zi?as, atsevi?i raksturojot katru ga-^ d?jumu. 3. un 4. maij? Kaizers- laut^rni (fran?u okup?cijas josl?) notika latvieu m?ksl?iieku sar?ko jums, ko apmekl^a ar? ?oti daudz cittautieu. M?lcslinieki guva izcilus ipan?lmimua un p?c koncerta tos pie sevis iel?dza komand?joais fran?u ?ener?lis. No K?izerslautemas m?kslb:deku kopa dev?s uz Hanavu un Diburgu, kur ari ^ v a j?sm?gas apmeM?t?ja atsaukmes (0 Krolls).
an? stadij?. Saj? burtn?c? lieli, tiesa popul?rzin?tnisku vai tiem rad niec?gu rakstu ar sliec?bu uz tech-^ nisk?m zin?tn?m. Sal?dzin?jum? ar* iepriek?jo bu?tniicu samain?juies^^^ p?rspiedumi, ?iet vien?gi Jaun- sudrabi?a t?lojums Ar Timerma?U' J?ni** jau las?ts pejriodik?. Burtn?cas cena (dubultnumurs) 3 markas.
Altetingas latvieu komiteja jau ilg?ku; laiku rotatora techn?k? izdod m?nerakstu J e r s i k a " Norberta Trepas redakcij?. Jersikas" % burtn?c? las?n^i Elgas Kores, Mari jas Urn?us, J . Kl?dz??a^ A. Posti?o-
Laumas nes, A. Rupai?a, N . Tirepas. Slokas,? Annas Megnes, J. Pbstiljona un Pr. Mur?na darbi. P ? m a r ? dai?- Mter?t?ra. Proz? lab^ais darbs burtn?c? A. Rupai?a rom?na frag ments, bet dzej?, kuras l?menis va r?ja b?t augst?ks, M . Umeus pan ti?i. Lauma Sloka ?sum? devusi krietnu Bav?rijas kato?u Dievm?tes sv?tn?cas Alt?tingfas un t?s iev?ro jam?ko celt?u aprakstu. ('
T ? r v ? t i e t " apg?ds ddenboisfft^ ar rotatoru pavairotu public?jis J l Jaunsudrabi?a st?stu ,JBs s t ? s t u s a v a i s i e v a i " , kur? t?lota autora izv?kan?s no savas m?ji?as pie Ro^ p?iem un brauciens u z R?gu. Miers? ar k?du t?lots is smagsds brauciens^ situ?cijas un neuzb?^rg? ironija, kas izkais?ta sanm?s, i^e?i? t?lojumam to izgaismojumu, kas atkl?j par?dllaii un^ cilv?ku pretmet?ga dabu. Sis i t viens no pirmajiem 1944. g. evaku?*- cijas t?lojumiem, rakst?ts ar liela v?rda m?kslas meistar?bu, reizf vienk?rs, sitnallks un tikams.
BLRs
I
zi?u apciemojums (A, Za?is). Fi* eenas un Hdteavangavaa slinu^cfis no tuberkulozes mirui un F?senas kaps?ta guld?ti sekojoi latviei: AI- Par L C K m?kslas a?ent?ras goda
p?rst?'vi B a v ? r i j ? izraudz?ts Krolls: Bauernfieindstr. 7, Bl . 29, W.
Augsbur^, Bayern ftSb},, ar ko J? sazin?s honor?ru, autora tles?bvi un citos jaut?jumos, icu?u k?rtoanu mr
i ??muies m?kslas, a?entiira (-7' s).
Linards Tauns
Tui m es TU atgtilsties smilg?s un z?l?s zem s?nn?k?a zariem, zem v?ja. ^ iestumju laivu kalm?s zem neigaisa m?ko?a sp?ja.
Caur di^boiem zariem tu v?t% k? lietav?s debess raud i^sa. Itee?u niegaisu, aizmirsdams s?rot par sauli, kas <lienvid? dziSHi.
Tu m?M v?jus un z?li un kaltua siema smaru. Es ^ais? tumuu t?li, jupis ?de?a s??o^ giuru.
Tava d^^sele zuz v?ja p?t?, gaist a<mvida m?koni igl?. Salc mana vi??u nop?t? gr?t?, ve?iem I?idzi kl?st dievai?u migl?.
Tu atgulsties smilg?s un^ z?l?s; kr?t ^aa?kas dr?n?s un matos. Prom negaiss. Minilz vi??i. Viz kal- Es nerimis tevi? silcatos. [mes.
(2. ^bri^fi?lunis) -
v?rt?s im vi^?iHfgi vn^a atspirga, piesol?ja pat a^st?v?t^ g^us^ lai M?rti?am neb?i! j?alga gans.
,^Neruri? nu t?, m?tr atbild?ja Marti?f. Va? m ti\ vecs cilv?ks, iesi ganos. Gan Jau iztiksim." Bet bie! vien vi? skat?j?s uz D?res *alnu. kas v^atn bija at?emts.
D?res kaln& bija patiesi ^ s t i . Mad es tur aru, kam?r M?rti? bijb ka?j?, mastlik?s, ka no Itejlenes redzu vai visu pasauli: birzis,, m?jas, kupr ?tos. Jo kuplos kokus, tft-umus, t?rces, egi??as Mr?x visa pasaule za?zel- t?t? gaism?, c?ni?i drfed Cik vieglli Opeja la?uts, raugoties t?lumosr SillS ua priagi ap siirdi, jo te viss aujp rudzi k? ma?ka, par ?boli?u noprie^ t?r?ties vij nevair, kvieu zeme, k?du citur ar ugimi nesamekl?si. Bet liel ce? vijas palej? samtaini pel?ks,, melDi saul? mirdz arumi. Debesis, Jieme, plaums iim ilgu pilna sxr?i\. Un tik tuvu m?jasf Tuirpat aiz pale jas siasa S??mSai. K?da p?ava! ?bo li?a, vanagzir?i.
N?, br?lis to nevar?ja aizmirst /^I? Jau v?l vair?k k? es te bija
aris, ec?jis, s?jis, p??vis un ar? iek? l i * no p?ra s?juma desmito graudu^ Te viss auga.
K? nu lai M?r^? aiznairstu D?rei? kalnu? Vi?am t<as ka iMiz?m?ia^ bet man, kas tais?s clz?v? p^ivisam uz ci t?da veida darbu, tas nav tik sva r?gs. Vai tad es t?d?? m?c?jies, lai zemi artu, m?slus m?ztu? Tad jau mana izgl?t?bai ieguld?tais kapit?k^ b?tu miris. ' .
Ne, mani neintiares?, cik ioaes D? res kalns. Es vi?tu varu gan uzglez- not, bet ne apart Es nem?lu pel?ko ikdienu? es m?lu grezn?bu - m?kslu. Un, l?k, cik m?te ir laim?ga, tik es vienaldz?gs. Lab?k t?vs b?tu man no^t?l?jis k?du summu naud? un ne vis o D?res kalnu o zemi, kas bez darba, bez vajadz?g? invent?ra nav
graa v?rta. Ja b?tu- nov?l?ta k?dia simfima naudas, es pras?tu to tinam, tas vi?u iz?emtu no bankas un es var?tu doties uz R?gu, uz aka d?mija Bet ko tu ar t?du D?res kal nu dar?si? N?, man vi? vienaldz?gs. Es vaj?ju savu nimfu, kas v?l arvien b?g no manis, m??gi b?g un izvai r?s.
Neizprotami: m?l un b?g. Vi?a g?ja no Rind?niem, ^ r i Rin-
d?nu nor?m atkal uz Meu?iem. Kad es grib?ju norun?t satildsmos, vi?a nekad neteica ne j?, ne n?. Bet es arvien no?mt Al?du L i n i . Es biju nenokaus^ams un nenogurdin?ms, jo mana dv?sele alka gaismas, spo uma, dev?bas.
K?d?? Al?da L?ne t? iztur?j?s? P?e t? es netauj?ju. Ka vi?a var?tu mani nem?l?t, par to nebija ne ru nas. Ja es m?l?ju vi?u, vi?ai vaja dz?ja m?l?t art mani. Tas man bija tik saprotams, ka par o jaut?jumu nekad nedom?ju. Mans m?las sp?ks bija tik varens, ka nebija varas, kas var?tu tam pretoties. Tas t)iia fakts, bet fakti nav apstr?dami. \^
Arvien es vi?u gaid?ju tur, kur lielce?u aiz Kr?u kalniem ??rsoja lauku ce?, n?kdams pa nor?m, kr? miem na Rind?niem uz Meu?iem. K?d?? tad vi?a g?ja pa o ce?o? Vai Meu?o^ tai bija k?di radi? N?, es par to neinteres?jos. T?pat es jaut?ju, vai AUdai ir v?l k?ds cits piei?dz?js^. T?ds mH?t?js k? es ne var?ja b?t neviens cits, t?d?? es par to nedom?ju. Es biju un jutos visu- v a r ^ glui k? jauna dievs. V?i
Al?dai L?nei ir t?vs un m?te, br??i vai m?sas? Sie jaut?jumi man bija tikpat; maz noz?m?gi k? paa m?tes p?rmetums, kur m?s divi pllM ci l v?ki ifelv? ieot Viss, viss bija ne- noz?milgs, iz?emot vienu vi?u pa u, Affdu L?ni.
Tuz, kur vi?a g?j?a, bija noras,. meSr taazas v?ja aizsarg?tas o?zes ce?a i3liedes blakus viena otrai: te t?s satik?s, te ??r?s, glui k? m?s ar Al?du L?ni spo?, saules apmir dz?t? mea ?ok?.
Vieio? pus? l?zna pakalne, za?as noras^ . klajums, mazas pried?tes, b ^ aiz t?m lielo eg?u cilts,, za?a v ? j ? l?gojoa, siena. Piesaule, laipna, r?<* ma aicin?ja aps?sties un atkrist sau sa nciTsiiS klon?, lai v?rtos debes?s, tik zill?i, tik spo?s un tik t?l?s.
Otril pus? pfUFvs, s?r?gs, vienti^, gr?tsird?gs. Purv? soidcstains ce?.
Tas iftizved p^nrva vidu, kur akU esj^i^i saul? k? melnas acis. V lem ezeriijii^ krietni paliels Meu?u ezersL Te izmirka zeltaini Bni', t i d ka m kr. Rudens tums? m?s tur sr t?vo st?v?ctemf, kad bridis bija kar?, viN k?m ?p? izmirktas linu SBX;Q&S. Zeme te grima \m ?poj?s. ?de?i sp?d?ja bl?vi un vientu?i. Tumsa, bl?vie ?de?i, baltas purva pu?es, kroplas pried?tes, t?di pat b?rzi?i, kas sapl?st kop? ar miglu, reiu rei z?m \1egii, balti paviz?danri, atg?di n?ja purvaini k? ve?u valsti: sfcran^ ju, vi.CTtu?u, pel?ku un bezgala s?rt- gu. Tiklai ?de?u dz?lesrak?ZTOS?Bas un nosl?pumainas, i e s l ^ n i ^ dzelz.- z?l?, kiiirklu kr?mos^ i^edr?s. Ne
viens Isti nezin?ja, cik dzi?i ie eze ri?i ir, jo neviena virve nesniedssa vi?u dibenu. Bezdibe?i, no kurienes zaug ttonsa un n?ve . . .
Bet ce? pa nog?zi i r skaists, v?ja nosarg?ts, satdes kv?les pies?tin?ti Dlenvi?du gaismas bezgala daudz ua mea ziedu un vis?du smaru t ? p a t ' K? t??aki dSsied?ja sien?zi^ nod?ca
5? kamene un ctzirkstija pret mel no eg?u fonu sav? spoum? gaiss, bet ??r noru, purvu un e^??u debesu* bezgal?ba. E^ain? kaut kur kala dzenis: tuk, t?rft, tuk; Klustims, ad tad tik eg?iu' galotnes sal?go v?jS; Saules, Ispozums t?<is,.ka acis apilbst Nora, bet sevi?i ce^ pilns gaid, brlnuT?fiain?bas. Klusum? murd k?da urdzi?a pa,lj?, sih:s mea strauts. Te iesvelpjas ' k?ds putns vienu otr reizi^' tad atks* Miosums spos u IteHs ka patt pasaule, k i dfebess.
Zeme, diebess, SErale! K?ds ^ prieks dz?vot,, klaus?ties, gaidft un kliegt aiz laimes un prieka: ITs dz?vo ju.*
Vai es ko dar?iiu? N?, es s?d?j kluss aiz lielas laimes. ?
Vi?a par?d?s ce?a l?kum?, p?k?i un negaiditL
Jau n?ko? brLd?, s?d?dams ooi^ kop? ar Al?du, es; veros v d ^ ss?%: kam?r AKdas pirksti^ resdni, g ^ dr?z caursp?d?gi,^ plsic k?du ziedu..
M?r? Nema?M?? N ^ nem?t" Vienreiz ^ ads p e l ? j a pHisas
li?" vi?
s i i -
Kada saka, kad. es to esmu nosk?pst?iift vienu viem?u reia. Arvien un vien vina to fiedz.
fturprn?j