mnms) rakista Vai Izv?l?tais i?rinuiaidjas tips m u m s
Liel?k? da?a m?su ?i?nmaziju itrlm- d? ir humanit?r? tip3. L?dz im katra ?imn?zija str?d?ja p?c pau izstr? d?ta stundu pl?na, kas liel?k? vai maz?k? m?r? sakrita ar Latvijas laiku humanit?r?s ?imn?zijas stundu pl?nu. Da?s ?imn?zij?s darlboj?s ar? re?l? tipa klases. L C K izgl?t?bas da]a tagad izstr?d?jusi standarta stundu pl?nu humanit?rai un re?lai ?imn?zijai. Manupr?t tic?bas m?c? b? abu tipu ?iTimazij?s- pietiktu ar 1 st. ned??? katr? klas?. Izcila vieta ier?d?ta valod?m, Pret to neb?tu ko iebilst: t?m j?b?t domin?tajam priekmetam, |o t?s paver ce?u ne tikai uz jauniem zin?bu avotiem, bet dod ar i lab?ku i(isp?ju iek?rtoties praktisk? dz?v?. Katram skol?nam, beidzot ?imn?ziju, ang?u un v?cu valoda j?zina tik labi, lai , kuru katru gr?matu lasot, to piln?gi vaid?tu saprast. Lati?u valod? 4 st. ned??? i r p i r daudz, piln?gi pietiktu ar 3 stund?m] Tas Lt piln?gi pietiekami, la i skol?ns lati?u valodu var?tu ie m?c?ties, cik tas vajadz?gs medic? nas, farm?cijas un citu zin?t?u stu dij?m.
V?stur? ?in sabiedrisk?s zi?nlb?s stundu skaitu vajadz?tu palielin?t par 1 st. ned??? 3/klas?. Sabiedrisk?s zin?b?s b?tu jliietilpina ne tikai l i  kumu zin?bas, ?3et ari. politisk? eko nomija. Sos abui priekmetus, var b?t, lab?k var?ta m?c?t tautsaim nieki, nevis juristi. 5. klas? b?tu J?atst?j v?l 2 stundas matem?tik? ie vadam analiz? un anal?tisk? ?eome trija.
Stundu skaits fizik? (8 st.) j?palie l ina l idz 10 st., Jciitr? klas? pa 2 stun d?m ned???. ??mij? stundu skaits pavisam niec?ga  tikai 2 st. 3, k l a - s?. Stimdu skait?a ??mij?, p?c ma n?m dom?m, j?palielina l?dz 6 st. - pa 2 st. 2., 3. un 4, klas?. Hunni?nl- t?r? ?in?maz.ija jaunatni gatavo ne tikai humanit?ro discipl?nu studi j?m, bet; tai j?do<i jaunatnei ar i so l?da vispus?ga visp?r?g? izgl?t?ba, kas atbilstu modeniam pasaules uzska tam un technikas sasniegumiem. A r Izgl?t?bas da?afj stundu pl?nu nav iesp?jams? dot kaut cik pamat?gas tzi?as p?r m?sdienu technikas un eksakto zin?t?u sasniegumiem. S tu dijas medic?nas, farm?cijas un mate m?tikas fakult?t? nemaz nerun?jot par technisk?m "fakult?t?m, vismaz
"t irmo gadu b?s stipri gr?tas nepie tiekamu priekzin?anu d?? matem? tik?, fizik? xm ??mij?. '
?imn?zija nemaz netuvina jau natni praktisl?:ai dz?vei. Man liekas, tagad katram j?b?t sp?j?gam izpa l?dz?t' sev p?c icisp?jas paa sp?kiem. T?p?c visus jijimnazijas skol?nus, kam to at?auj vesel?ba, ?rpus obl i g?t?m stund?m Mas? vajadz?tu vis maz 1 stundu dien? va i pa 2 st. divi reizes ned??? p?c pau izv?les nodar bin?t vai nu niechani?u, galdnieku kuriMiieku vai ?dr?bnieku darbn?c?s vai gr?matu spietuv? vai Sietuv?, kur t?das ir . Meiten?m b?tu j?m?ca ?ana, m?jsmnmiec?ba, ?imenes; h i  gi?na. Discipl?ni?ts fizisks darbs at t?sta un stiprin?si ?ermeni ne sliikt?k par sporta nodarb?b?m un i r labs rakstura rOd?ta j^s. A r to es nemaz negribu noliegt s?>orta noz?mi.
Vingroanai pietiktu ar 1 st. ned??? katr? klas?, jo, re?l? tipa pirmaj?s tr?s klas?s i r t ikai pa 1 stundai, F i  zisk? att?st?ba I vien?d? m?r? vaja dz?ga k? vieniem, t? otriem. A r v in groanu un spoiiru daudz nodarbojas
Austrijas proviinc? F o r a r l b e r - g ? i r gan neparasti skaista daba ^ za??s ziedu p?avas, l ie l i skaisti mei, augsti kalni , ku?xi virsotnes gandr?z visu gadu balta sniega kl?tas, bet dz?ve e tik skaista nav, it sevi?i mums, p?nrietot?m person?m.- U N - '.RRA Forarlberg? nedarbojas. Vien? g? pal?dz?ba, kas l?dz im sa?emta, r fran?u Sarkim? krusta sain?i.
Pag. gad? katrs esam sa??mui apm. 10 sain?u, bet ogad t ika i vienu Lieldien?s. Par priv?tiem latvieu iKiedojumiem veic? ieg?d?ts ne daudz dr?bju. liel?k? da?a latvieu no ejienes aizce?ojui, visvair?k uz V?ciju, dai uz Sveici un Zviedriju. Patlaban vis? ?Forarlberg? v?l ap 200 latvieu.
Par sp?ti m?su nelielajam skaitam, sabiedrisk? dz?ve Forarlberg? vien m?r bijusi ros?ga. A r 1. oktobri, p?c fran?u Forarlbergas gubernatora r?- [jcojuma, nacion?lo komiteju viet? iz veidoja ?patn?ju b?g?u p?rst?vniec? bu Service Social". Taj? darbojas
un to vada pai b?g?i, t? skait?s pus- ofici?la fran?u iest?de, kp vada 9 taut?bu deleg?tu direkcija, to skait? ar? latvieu, igau?u un lietuvieu p?rst?vji. Katrm taut?bai direkcij? viena balss. Atsevi?u taut?bu dele g?ti vada Ser\uce Social" noda?as: p?rtikas, vesel?bas, dz?vok?u, kult? ras un preses u. c. Iest?des vad?b? ir direkcijas iev?l?ts prezidents un ?ener?lsekret?rs. Apri??os darbojas ,,Service Social" apri??u p?rst?v?bas ar direkcijas ieceltu pilnvaroto, vi?a vietnieku un katras taut?bas br?v pr?t?giem s^ret?riem. Katrai tau t?bai Service Social" direkcij? dar bojas deleg?ts, kas ir attiec?g?s tau t?bas p?rst?vis Forarlberg?; bez tam katrai taut?bai i r deleg?ta vietnieks un sekret?rs. Latvieu deleg?ts pie Service Social" i r P?teris Pried?tis, vi?a vietnieks Arnolds Pl?me. Lat vijas Sarkan? krusta noda?a For arlberg? darbojas mag.iur. V. Sv?k- sta vad?b?.
Mart? 7 taut?bas Dornbirna sarl-
tautisk?s m?kslas skati. Piediillj? ari latviei, izst?dot tau tas t?rpus, audumus, segas? cimdus^ rokdiarbus, sudraba un dzintara iz str?d?jumus, gr?matas, gleznas. Ska te guva plau piekrianu un to; ap mekl?ja fran?i un austriei. Apmek l?t? j u skaits p?rsniedza 6.000. La ik rakstos bija atzin?gas atsaukmes.
Ne maz?k sekm?ga april? Bregenc? bija glezniec?bas skate, kup i t?pat k? Dombirn? organiz?ja Service Social" ar fran?u iest?u labv?l?gu un akt?ini atbalstu. Piedal?j?s lat viei, lietuviei, igau?i, po?i un uk rai?i. Latvieu noda?a bija 17 m?kslir- niekui 75 darbi.
Forarlbergas ,,Service Social" adrese: Belruptstr. 16, Bregenz, Vor- arlbe:pg, Oesterreich. Latvijas Sar kan? kusta adrese: Bahnhofstr, 10, Bregenz, Vorarlberg, Oesterreich. L S K noda?a: Ardetzenbergstr. 4, Evangelisches Pfarramt, Feldkirch, Vorai'lberg, Oesterreich. . ::-v-'i Jel?avietis;.,
Trisjpadsmit Ja m?s, sadsini, dab?tu kopa IS
dlv?ku, neb?tu nek?di lielie jokL Joki s?kas tad, kaid iem divpadsmit piem?na v?l kl?t tr?spadsmito, iedod vi?am svilpi un nosauc par tiesnesi Tad v?sa sabiedir?ba nadz?gi vien atrod divi stabui;, t?klu un apa?u p?sli, un pai sevi god? par sports- me?iem. Tad s?kas t? vesel?g?/b? ana, ko sauc par volejbolu. Ja ga d?s v?l vair?k pdu cilv?ku, kas grib^ p?i-baud?t veco Aristote?a paties?bu, vai tie?m vesel?' mies? i r vesels gars, tad izn?k vair?kas komandas
(Turpin?jums no 1. lappuses)
t?ju devas n?ksies^ varb?t, samazi n?t uz 500 kalorij?in vai v?l maz?k dien?, : Stutgarl? pazi?ota, k? 27. maij? v?cu civiliedz?vot?ju p?rtikas devu amerik???U josl? samazin?s uz 1130 kalorij?m dieji?. Visvair?k sa mazin?ot maizes devu,  UNRIilA^s iest?des V?ne pazii;K)juas, ka Austr i  jas civilo iedz?vot?ju dev?s  ap 1000 kaloriju dien? var?s uztur?t t i  kai ?su laiku. Pfe l?dzin?j?m de v?m Austrijas p?rtikas kr?jumu pie tiek t ikai 30 dien?m.  Amerik??u iest?des V?n? 18. maij? zi?oja vpar pirmo liel?ka apm?ra krievu ka?a- v^ p?ka izv?kanu no Austrijas. Iz- v?kana notiek saska?? ar ?rlJietu ministru konferences l?mumu Pa  r?z?, amerik??u bru?oto spelu ko- mandie?ra ?ener??a K la rka sekm?go polit iku u? ak?to p?rtikas tr?kumu Austrij?, kas Sarkanai armijai ne?auj p?rtikt * no Austirtjas kr?jumiem.
?rpus skolas. Stund?s b?tu j?iem? ca pa??mieni mi vingrin?jumi, kas nepiecieami ?erme?a vispus?gai at t?st?bai un veselllbas kopanai. T? pat b?tu j?par?da ar i sporta veidi.
Z?m?an? un m?kslas v?stur? stun du skaits (6 st) b?tu j?palielina Hdz 8 st. Cilv?ks ar redzi m?c?s pa reizi uztvert un att?lot dabu. t a s Ir ?oti svar?gi: no pareizas dabas uz tveres veidoj as cilv?ka pasaules uz skats. Man liekas, ka 1 st. b?tu j?- ;dedo pat gl?trakst?anai. Neb?tu ne maz par sliktu, j a ar i ?imn?zij? ie m?c?tu technisk?s rakstu z?mes.
Es dom?ju, ka ?imn?ziju stundu pl?n? b?tii liekama ar? higi?na. ?st? 'ineta tai, liekas, b?tu 4. k l . 2 st,, ne d???, p?c tam, kad pild?s trij?s k la  s?s visas dabas zin?bas iem?c?tas.
Par jaut?jumu, k?ds ?imn?zijas tips m?su jaunatnei tagad?jos ap st?k?os b?tu piem?rots, es dom?ju t?: meiten?m humanit?r? ?imn?zija vair?k piem?rota, jo maz no vi??m b?s t?du, kas izgl?t?bu turpin?s tech- i?isk?s augstskol?s; turpretim z?niem b?tu piem?rot? re?l?imnazija, jo vie na da?a vi?u (varb?t pat liel?k?) iz gl?t?bu turpin?s t;echnisk?s augstsko l?s. J a i r techniiSka izgl?t?ba un va lodas, tad darbu var atrast kur? katr? pasaules mal?. T?p?c vispie m?rot?kais vidusskolas tips m?su z?niem tagad b?tu technikums. Dau- <izi teiks, ka tecliinikumu nav iesp? jams atv?rt instrumentu un darbn?cu Irukuma d??. Va i tas t? ir? Varb?t, ka to visu tom?r var?tu iek?rtot? K a m b?tu j?uz?emas iniciatora loma  m?su izgl?t?bas centr?lai iest?dei, apgabala vai nomet?u komitej?m, tas vienalga, bet kaut kam kaut kas te b?tu j?dara!
So rakstu, la i ar! citi skolu darbi nieki un b?rnu vec?ki par o tematu Izteiktu savas domas. P?rrun?s un domu apmai?? reiz?m izkristalliz?- :|as der?gas atziigias. r - Mag. chem.
Bormaiiis, Central D P Camp, Haus 11-26, W?rzburg, Bayern (13b).
koncentr?cijas nometnes p?rvedui uz R?gu un ievietojui
V?cij? ieradies ?du t^aut?bas ?rsts Cechoslovakijas pavalstnieks Dr.
Haims Urb?ns, kas tikai . g. febru? r a beig?s atst?jis R?gu un tagad p?c d?kaina ce?ojuma sasniedzis ameri k??u okup?cijas joslu. 1943. g. j?ni j? v?ciei vi?u no MauthauzensiS
t. s. izn?cin?anas nometn?, kur vi? skait?jies par ?rstu. Okup?cijas va r?m mainoties, 1944. g. ruden? vi?am izdevies no nometnes izb?gt un to pagl?bis k?ds latvietis  fabrikas meistars Strazdiunui?. Kr ievu sp? kiem ien?kot R?g?, Dr. Urb?ns ap cietin?ts un atradies Gentr?lcietum?, no kurienes 1945. g. janv. p?rvietots uz bij. Min?a kl?niku Skolas iel?, kur tolaik v?l str?d?jui latvieu ?rsti un m?sas, to vid? Dr. Andersons, kas uz R?gu p?rcelts nb k?das provinces slimn?cas. Kop 1945, g. marta Dr. Urb?nam krievu uzraudz?b? vaja dz?jis str?d?t milit?rslimnic? Sar- kandfiugav?. Dr. Urb?ns st?sta, ka 1945. g. vasar? pareiztic?go katedr? les priek? Br?v?bas bulv?ri publiski pak?rti apm. 300 cilv?ku, kas visi bijui civilos t?rpos. S? eksek?cija ari film?ta un r?d?ta R?gas kino te?tros. 1946. g. janv?ri R?gas stacij? vi? redz?jis, ka aizrestotos pre?u vagonos ievieto ap 2000 personu, kas atg?d?tas stacij? smagaj?s automa ?n?s sardzes pavad?b?. Dr. Urb?ns redz?jis daudzas sievietes un b?rnus, bet visvair?k v?rieus visda?d?kos vecumos. Uz stacijas perona v?riei no sieviet?m at?irti un novietoti atsevi?os vagonos. No sargkareivju sanm?m var?ts secin?t, ka eelons ies pa ?e?i?gradas ce?u uz zienie?iem un ka deport?jamie esot aizdpm?gi latviei, kuru piederigie aizb?gui uz V?ciju." Taj? laik? R?g? notikuas plaas individu?las apcietin?anas. Par apcietin?anas iemesliem min?ti sakari ar ?rzem?m, pieder?go atra an?s V?cij?, k?dreiz ie?emtie ama t i vai ar? apz?m?jumi pl?tokrats", faists", v?cu draugs". Masu iz s?t?anas visvair?k sk?ruas pils? tas. Mask?t? veid? latvieu eva ku?cija uz lekkrieviju notiekot ne p?rtraukti, organiz?jot speci?listu un str?dnieku grupas vai ar? p?rce?ot veselus uz??mumus ar visu persor- n?lu un technisko iek?rtu. Vis i ie aizbrauc?ji dodoties ce?? brivpr?t?- gi". R?g? latvieu pal ids ?oti maz. t o viet? uz katra so?a redzami kr ie v i un krievietes uniform?s un civ?l- t?rpos. Meaparka savrupm?ju r a  jon? dz?vojot vien?gi kr iev i . Tie ie ??mui visus lab?kos dz?vok?us ar pils?t?. R?gas dz?vok?i p?rbaud?ti atst?jot katrai personai t ikai 1 kr?
slu, 11 ?ultti un katrai ?imenei pa skapim un galdam. Liek?s** istablie- tas, t?pat gleznas, tepi?i utt. atsavi n?tas un aizvest?s vai nu uz lekkrie viju Vai ar? sadal?tas pa armijas un partijas fimkdon?ru dtlvo??iem. 1944. g. novembr? uz oktobra revo- ?djas sv?th:iem amnest?ti visi ieslo? dz?tie krimin?lnoziedznieki, kas p?c  atbr?voanai! atjaunojui savu dar b?bu". Laup?anas p?c tam nereti no tikuais di3ias laik?.  K a r a darb? b? R?gai, p?c Dr. Urb?na v?rt?juma, nodal?ti diezgan l iel i post?jumi. R? gas galveno staciju vairs nav im to viet? uzceltas barakas. Opera izde gusi un runas par t?s atjaunoanu neesot paties?s, jo operas izr?des no tiekot cit?s telp?s. Universit?tes ?ka izpost?ta, t?pat viss namu kvart?ls no Romas viesn?cas l?dz Operas (Svarca) kafejn?cai^ iz?emot vienu ?ku blakus biji v?cu komandant?rai. Lie lais; pre?u nams Va??u iel? (do m?jams armijas ekonomiskais ve i  kals,  Red.) pa da?ai izdedzis un nedarbojas. P?c Dr. Urb?na apgal vojumiem, cietusi ar? Br?v?bas pie- n>inek?a obeliska aug?j? da?a P ie- minelc?a uzraksts aizsegts ar sarkanu karog:u, uz ?u?a novietots Sta?ina portrets. Pieminek?a laukums no saukts par Sta?ina laiikumru. Visas liel?k?s R?gas ielas p?rd?v?tas ko- mtinistu dai'bo?u v?rdos. Tiesas pils 1 sp?rns ie<irag?ts, bet boj?t? vieta p?rsegta ar jaunu jumtu un aj ?k? darbojas vair?kas komunistu ie st?des. Neskarta palikusi finan?u pils. Visvair?k sagrautas ?kas Mie ra, Br?vibas un Elizabetes iel?s, Jug- 1as rajon?, Meapark? ?n MUgravja rajoni!, t?pat ap R?gas ostu. Sagrau tas giindrlz visas centr?ltirgus halles un atlikuaj?s iek?rtotas autogar?- as. Dr. Urb?nam st?st?ts, ka no post?ts esot ar? viss bijuais geto kvart?ls Latgales priekpils?t?, be pats vi? to neesot redz?jis. L ieh post?jumi Br??u kapos, nodedzis virsnieku klubs Valdem?ra iel? un k?da te?t?-a ?ka ar apa?u jumohi sta cijas tuvum? (iesp?jams drks). V?l palikuie zoolo?isk? d?rza dz?vnieki aizvesti uz Krievi ju.  Daudzas R? gas fabrikas apklusuas, jb to iek?r tas aizvestas uz Krievi ju. To vid? minamas Juglas manufakt?ra, V a i  rogs, Metallists, Strazdumuias ?emmdziju fabrika u. c. Uz dzelzce ?iem viiiur Bomont?tas liek?s" du-
un var r?kot tum?nu. Nupat muu, nometn? ar? notika
volejbola turn?rs, kuru r?kot?ji aiz p?rpratuma bija nosaukui par jautro. R?kot?jiem jau bija j?utrL Bet ko lai saka sportsme?i? Vienam pk>t?t? jau pirmaj? peil? iekodas t?ds kriuk?is, ?a ?rsti galvas vien groz? g ? , nevar?dami saprast, kur cilv?ks )ie tik m?ksl?gi sas^in?tas k?jaa tids,. 'otram no ^ biambas sianas, k a pa telegr?fu izsaukts, ierad?s aku- ais locek?u reumatisms. T ik ak?ts,
Ka lau kaulus v?l traki?c nek? Sta- )u ielas pagrab? vislab?k?s kaulu auam?s ma?nas. Un tas viss sot^ : autri,  ?dom? r?lcot?ji.
V n kas tur par jautr?bu, ja sp?l? t?jiem laup?ta person?g? br?v?ba, virs t?kla ier?kots t?ds k? tauri?u ?eramais apar?ts, k? pe?u slazdi, kas ne?auj p?c sirds patikanas uzsist )umi?i gais?, lai, k? saka, pretinieku . sabied?tu jau^ pirms v?l bumba nokr?t uz gr?das. Neb?tu t ik la un griestu, un pretinieku pus? tikdaudz sp?l?t?ju^ 0, tad m<?s gan var?tu t?du volejbolu I par?d?t, ka tie?m b?tu
lutri ^at ar visu ak?to reumatismu un kopkatla \ pusdien?m. Vecais sanskritu sak?mv?rds: ,,Tagad t ikai pa t?ro!" dardz t? nokaitin?ja sp?- l?tijus, ka vi?i iedom?j?s, ka nu pie- n?ds laiks t? pa ?stam uzsist gais?". U n uzsita ari . T ika i bumba paU?k iDumba, >- kr?t zem? un tieshesis svilpj un pl?t?s ar rok?m, bet sp?l? t? jf draudz?gi viens otram r?da kaut ko l?dz?gu d?rei. T ik nu bi ja t?s jautr?bas, k? redz?t tr?spadsmit d l - v?lcu, no kuriem sei vienm?r ir ne laim?gi, bet sei iedom?jas, ka tie otri sei i r nelaim?gi, t?p?c, ka ir laim?gi. Mets Metums
Austrumu virzien? jau nos?t?ts ma- s??kais 30.000 krievu karav?ru. Aprilil Austrij? atrad?s 150.000 padomju ka  rav?ru. Amerik??u, ang?u un fran?u c^p?cijas sp?ku kopskaits nep?r sniedz 50.000, Padomju karasp?ks p?rticis ho Austrijas l?dzek?iem p?ri par gadu.  Ang?u vald?ba Londonil public?jusi pak?penisku pl?nu I n  d i j a s neatkar?bas eventu?lai iz veidoanai. Tas ?paredz Indijas ?niju. ?nijas vald?ba apm?ram l?dzin?tos Savienoto Valstu federfilai vald?bai, - ?ujorkas diplom?tiskie nov?rot?ji zi?o, ka ang?iem, un amerik??iem STig?d? < r?pes Padomju Savien?bas nost?ja Palestinas jaut?jum?. Sa vienoto Valstu ?rlietu ministrij? sa ?emtas zi?as, ka Padomijas p?rst?vji pazi?ojui s?rieiem Padomijas v?l? anos atbalst?t Jirabu tautu piln?gu neatkaribu.  P?c London? sa?em t?m ri?am,*partiz?nu kia? P o l i j ? apr?l? pras?jis 7.000 upu]ru.  Nim- bergas kara noziedznieki:! pr?va ilgst jau 6 m?neus. Hermanis G?ri?gs, kas pag?ju? ruden? izteic?s, k a ne kad nedz?voot t ik Ilgi, l a i rec?tu
v?l vienu pavasari V?dj?", o prfva- sari tom?r pieredz. Savienoto Valstu galvenais prokurors Deksons ?ttei- des pare?ot, kad pr?va beigsies. 6 m?neu laik? N?mbergas pr?va zau d?jusi publikas interesi, un amerik? ?u laikrakstos zi?ojumi par to k?u vui l?dz?gi ikdienas Volstr?tas b ir  as zi?ojumiem.  Maskavas radio fons zi?o, k? Krievijas vesel?bas m i  nistrija Adisabeb? p?c Abesinijas vald?bas l?guma atkl?s slimn?cu un sanatoriju. Grupa krievu ?rstu jau ir ce?? uz Abesiniju, bet medic? niskais hivent?rs nos?t?ts uz Odesu iekrauanai ku?i.  ?ener?lis F ran- ko kalnra?u pils?t? Ovicdo teicis runu,  kur? p?rmetis Francijai, ?a t? p?d?j? gadsimten? s?t?jusi uz Sp? niju maso?us Un politiskas part i jas." Vi? izteicis p?rmetumus ari Padomju Savien?bai un slav?jis pa a re?ma sainmieciskos un sod?los sasniegumus.  Ang?u Reinas armi jas galveno t?bu un ang?u Milit?ro vald?bu no Bad-G^enhauzen?s i in Herfordas ierosin?ts p?rcelt uz Ham-
konfeirence miera laik? gaisa sa tiksmes izveidoanai. ^ Berl?nes laikraksts Per Morgen" ierosin?jis aizliegt V?cij? ,,Hitlera ?si?u** au dz?anu. Laikraksts piebilst, ka Zie- me?v?cij? ida veida ?si?u audz?t? ju n<?ei!K)t, bet Bav?rij? to esot daudz,  Sabiedroto Kontroles pa dome Berl?ne public?jusi 3 jaunus likumus pai' nodok?u pacelanu ta bakai, s?rkoci?iem un alkoholiskiem dz?rieniem. P?d?jiem nodok?i pa augstin?ti par 3000 proc. Alkoholam, ko izmanto medic?niskiem nol?kiem, nodoklis paaugstin?ts par 166200 proc. Alus nodoklis paaugstin?ts 75---425 proe. atkar?b? no alkohola satura.  Amerik??u Milit?r? va l  d?ba Berl?n? pazi?ojusi, ?a t?, i zp i l  dot 4 ii?abiedroto l?mumu p?r fa istiska, milit?ristiska un antidemo kr?tiska satura gr?matu izn?dn?Sar?u V?dj?, nerilcos publiskas gr?matu dedzin?ana. Amerik??u un ang?u iest?da vienoju?s ari, ka aizliegt?s gr?matas priv?t?s bibliot?k?s nemek l?s. - V^inoio l^iidju kara noziedznie ku k(nDiiSi}a pazi?ojusi, ka lUetuin
bultsliedes. Par pils?tas atjaunoa nu krievi neinteres?jas^ boj?t?s ^ a s pamaz?m sabr?k, bet iebrauc?ji no Krievijas, kas ie?em dz?vok?us vese lajos namos, tos saboj? un nekopj. Apgalvojumi, k a Elg? uzs?kti plaSi jaunuzb?ves darbi, neatbilst patie s?bai. Str?d? vien?gi pie to ier??u at- jaiunoanas, l ^ z kur?m absol?ti nav iesp?jams iztikt. R?gas parkus p a da?ai i?scirta 1944./45. gada ziem?, kad bija sevi?i liels transporta l ?  dzek?u tr?kums. A r i tagad iel?s redz maz automobi?u. S l gada pavasar? slimn?c?, kur nodarbin?ts Dr. U r  b?ns, neatlaid?gi kl?duas baumas; ^ ka da?u ?rstniecisk? person?la, vispirms t? saulctos neuztieamoSr evaku?ot u? Ur?liem. Cit?s s l im n?c?s tais jau noticis un t?p?c Dr. Urb?ns nol?mis risk?t un m??in?t no R?gas pazust Jaut?ts par atgrie anos slav? dzimtene CSechoslovakij?, Dr. Urb?ns 1 atbild?jis: Cecho8lova- kij? dz?vot zem bo?eviku draudiem es vairs nev?los. R?g? pavad?tai laiks mani piki lgi iz?rst?ja no jeb k?d?m il??zij?m par ?s iek?rtas u n vald?anas pa??mieniem."
Iiiform?cijas bi?etens- Eslingen?
/
Dienvidelrop?, Dienvidaustrum?zij? un Austr?lij? lidz iSim uz n?vi notie^ s?ti 282 kara noziedznieki.  B u k a - rest? tautas tribun?ls piespriedis n? ves sodu maralam Jon?m Anto- nesku un 12 citiem aps?dz?tiem. 11 aps?dz?tiem piespriesti 10 l?dz 20 gadu cietumsodi.  Amerik??u josl? ?rlaul?b?s b?rnu skaits pieaudzis tr?sk?rt?gi. Mirichcm? janv?ri no v i  siem dzimuajiem b?rniem 31 proc. bijui ?rlaul?bas, Bad-Kisingen? 55 proc Nov?rot?ji dom?, ka liela va i  na pierakst?ma DP uh amerik??u karav?riem. Amerik??iem aizliegts v?ciet?s prec?t, DP biei rodas gr? t?bas nok?rtot laul?bu formalit?tes.  Savienot?s Valst?s patlaban valda liels m?jkalpot?ju tr?kums. To a l  gas kop 1939. g. pieauguas caur m?r? par 250 proc., ?ujork? pat par 300 proc 1939. gad? algas bija caur m?ra 9,35 dol?ru ned???, tagad 20 l?dz 25 doL ?ujork? m?jsaimniec?bas str?dniec?m maksai 120 l?dz 132 do* 1 aru m?nes?, pav?riem un virtuve n?m 140 l?dz 150 dol.
The Stars and St