L A T V I A N N E W S B U L L E T I N The policy of this Newspaper is to provicle our Latvian people to exile with aU avaUable new8 of importance concerning the world'8 happenings, of polltical. eeosiomic, cnltural or social significance. And our special aim is to present the humaaiitarian ide?ls and achievements of the great Democracies - the United SUtes of America and the Britisih Empire, This aim, we knciw wiU help imaintato the spirituai and cultural unity of the Latvian people and  of aU thtogs  wiU yield hopes for a safer and happier future. Redakcija-Editorial Olfice: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem {13b) Izn?k divi reizes ned??? - PubUshed twice a week I K
Nr.42(44) Authorized by Military Government and UNRRA PiUingena, sestdiien, 1946. g. 1. jiinija
.DSords T. Renhers, ,Kolumbijas universit?tes ?eogr?fijas profesors Jaunas zemes Eiropas
bezm?ju miljonieinii Eiropa odien ir kontinents ar 71 miljonu no dz?ves slied?m izsistu, bez tn?j?m palikuu un vis? dr?zum? p?rvietojamu cilv?ku, ar virieMem, sieviet?m un b?rniem, kas jau p?rvietojas vai gatavojas p?r/ietDties. Da?a no tiem bez m?r?a fkl?at pa l ielce?iem, citi n?kst pulcinlanas centros, gaidot satiksmes' iesp?jas. V?l citi jau ar zin?mu m?r?i bezgal?gaj?s g?jputnu straum?s virz?Ji vien? vai otr? virzien?. ' Cilv?ku p?rce?oana pati pair sevi nav nekas jauns, t? tikpat veca par?d?ba, cik veca ir cilv?ce. Sis kar tom?r-rad?jis kaut ?ojauntf cilv?ku p?rce?oanas veid? n apjukuma p?rce?oanu. Da?a Eiropas no slied?m Izsisto miljonu i? ?rpr?t?gu bai?u p?r?emti civ?liedz?vot?ji, kas b?ga nt) kauju lauku tuvoan?s, citi ir iz-bumboti pils?tu iedz?vol?iij?,; v?l citi . Ir atbr?voti v?cu darba vergi un v?l citi ir bezm?ju partiz?ni un pagr?des pretest?bas kust?bu dal?bnieki, fais-tu neliei un terroristi; Miljoni no tiem ir nacistu tautu p?rvietoanas'* projektu un r?pniec?bas apgabalu t?as p?rvietoanas rezult?ts. Nenosak?mu skaitu b?g?u gait?s? aiza^?vusi nacistu pr?tkrievisk? un pretsa-biedroto propaganda. Lielas nacio-mainot robeas un politisku noteikanu, un ie ?audis, baid?damies re?lu vai iedom?tu vaj?anu, s?kui .kust?ties. So ?auu kopskaits ir ap 35.000.000. Kl?t n?k V?cijas potenci?l?s kara r?pniec?bas 28.000.000 sir?dnieku un It?lijas potenci?l?s kara rupndecibas 8.000.000 str?dnieku, kas paliks bez eksistences, ja pilda sol?jumu, izn?cin?t ass valstu kara r?pniec?bas sp?jas. No t?, ko m?s dar?siiin ar iem 71,000.000 eiropieu, kuru likte?i ir m?su vad?t?ju rok?s, at?kar?gs ir tas, vai pasaules asi?ain?kaj? kontinent? mums b?s miers yai nedaudzos gad-desmitos s?ksies treais pasaules kar. M?s esam tik nesagatavoti atrisin?t o Eiropas bezm?ju' ?auu jaut?jumu, ka akcept?jam iglo'* atrisin?jumu, l?kojot renatri?t os ?audis uz vi?u agr?kaj?m dz?ves viet?m u^n ner??inoties ar ilg?ka laika sek?m. V?l vair?k, kar? sagraut?s Eiropas atjaunoana b?s tik kolos?ls uzdevums, ka m?s vilin?s pagaid?m iesaist?t Eiropas darbasp?ku pasteidzin?t? uzb?ves darb? vecajos nesaka-ngajos ietvaros. Galu gal? vairums So str?dnieku atkal paliks bez darba un atkal s?ksies vec?s kr?zes. Autorit?tes, kas stud?juas iedz?vot?ju un resursu attiec?bas, mums apgalvo, ka Eiropas probl?mas k?rtoan? koloniz?cija ir viens no nedaudzajiem ?stajiem ce?iem uz mieru. Labi inform?tais vidusm?ra amerik?nis tam iebild?s:  J? , Uz kuriem tad? Patiesi labie zemeslodes apga--bali koloniz?ti jau sen un tagad ir relat?vi piln?gi apd^?voti.". Var piekrist, ka vairums viegli Holoniz?jamo zemju jau aiz?emts, bet ikviens ?eo-. grafs, kas kaut cik zina savu arodu, t?l?t noliegs, ka visas lab?s zemes, kas b?tu piem?rotas 71,000.000 eiropieu nometin?anai u'z dz?vi, jau .b?tu aiz?emtas. Pasaules kart? atrodami vismaz 28 apgabali, kas izkais?ti da?d?s zemes da??s un kuros eirpiiie:5u koloniz?ana nc vien iesp?jama, bet pat :lieSski atmaks?tos. L o p k o p ? b a : 1. B r a z i 1 i j a s t. s. kampos i r plai augstie?u apgabali ar vislab?ko .z?li. T?l?k " dienvidos  P a r a g -V a j ? , dienvidaustrumu B o l i v i j ? un zieme?austrumu A r g e n t ? n ? .-atrodas gaiie, klajie Gran-Cako me-(Beigas 3. lappus?)]
Latvieu trimdinieku skolas pabeidz savu m?c?bas gadu. Tas s?k?s neparastos apst?k?os: ?rpus dzimtenes, bez skolu ?k?m, invent?ra un m?c?bas gr?mat?m; bez visa t?, ?o uzskata par nepiecieamu norm?lam skolas darbaca. Tr?ka k? materi?l?s, t? gar?g?s stabilit?tes, bija tikai b?rni skolas vecum? un m?c?ties k?ra jaunatne: V?l bija ar? labi skolot?ji, kurus bija devusi dzimtene. Bet tas tad ari bija viss. Retais skolot?js un komiteju p?rst?vis cer?ja, pavasar? darbu pabeidzot, teikt, ka visum? apmierinoi pabeigs pilnu tautskolas vai vidusskolas kursu. Bet nu tas ir realiz?ts. Gars un tic?ba n?kotnei uzvar?jui. V?l j?atz?m? k?ds maz min?ts, bet b?t?b? ?oti labv?l?gs faktors, kuru nesa demokr?tijas uzvara* T? ir br?v?ba, kas atraisa sp?kus. M??inot ietvert trimdas skolot?ju darba i-n?r?us ?s? teikum?, var?tu teikt, k a m?c?an? tas ir bijis sniegt br?vaj? pasaul? atz?t?s paties?bas, bet audzin?an?  ar Dieva atz?anu vest ?imeni un tautu uz visu br?vo cilv?ku sabiedr?bu. SiS' m?r?is visum? realiz?ts apmierinoi vai pat labi. Par to var priec?ties jaunatne un vec?ki. Skolot?ji dr?kst lepoties, un visa m?su sabiedr?ba just gandar?jumu.  M?s neesam salauzti. Gars m'asos vesels. Atzim?jui sasniegumus, nevaram paiet/gia?ani jautajuinam  ko dar?t
t?l?k? J?dom? par praktisku m?ku ieg?anu. Protams, ka to viegl?k pateikt, k? izdar?t. Se jau ar? dom?ts sniegt tikai p?ris padomu. ?imn?ziju abiturienti var iest?ties augstskol?s, var apmekl?t da?dos arodu kursus pieauguajiem, kupus r?ko un r?kos nomet?u vad?ba. Abi turientiem j?patur pr?t?, ka ?imn?zija sniedza tikai visp?r?go izgl?t?bii, paplain?ja gara apv?rsni, ieveda kult?ras pasaul?, bet neielika r?ku rok?, ar ko nodroin?t sev eksist?^ . Tas j?satver nu paiem. Tautskolu absolventi iest?sies ?imn?zij?s. Tas nav taisn?kais ce? uz I arodizgl?t?bu, kuras vajadz?bu tik ?oti tagad izj?tam. Bet kam?r t?du nav iesp?jams sniegt speci?l?s skol?s, tas ir iesp?jam?kais ce?. V?l?k, p?rejot no ?imn?zijas zem?kaj?m klas?m uz arodskol?m, zaud?ts neb?s daudz. Bet ko lai ies?k tie, kaa ?imn?zij?s ^evar m?c?ties kaut vai t?p?c vien, ka nometn? t?das , nav? Gribas dedz?gi; aicin?t nomet?u k u l t?ras da?u vad?t?jus padom?t par ?diem tautskolu absolventiem. Kfi zin?m, m?su 7-gadIg? tautskola sniedz labu visp?r?go izgl?t?bu. C i t?s zem?s, kur t? ir 8-gad?ga, tur ir ar? praktiska rakstura m?c?bas. Latvij? is robs bija j?aizpilda papild-skolai. Tagad to var?tu ?pai kursi ar praktisku raksturii. ?rpusskolas jaunatne nevai- sekmf^l lakatit^^Si pift^
auguo kursos sava ps?ches st?vok?a d??. T?p?c tai j?iek?rto ?paas m?c?bas. T?m neb?tu uzdevums iem?-c?t k?du arodu, bet dot tikai daas papildu praktiskas m?kas v?l?k c i tur ieg?stamajai aroda prasmei, pi?^ m?ram, ma?nrakst?anu n?kamajai ?lsird?gajai m?sai un taml. M?c?mie priekmeti var?tu b?t ma?nrakst?ana, steno?:rafija,  ikdienas gr?matved?ba", ievads korespondenc?, varb?t ar? saimniec?bas aritm?tika, d?rzkop?ba, bikop?ba, par visam liet?m technisk? z?m?ana, kuru der?tu uz?emt ar? ?imn?ziju stundu pl?nos, u .c . J?turpina butu ar? svevalodu m?c?an?s skolot?ju vad?b?. Nav dom?ts, ka vien? nometn? realiz?jams viss. Robeas novilks praktisk?s iesp?ja un tas, k?di m?c?bas sp?ki b?t pieejami. Bet b?tu jau daudz kas pan?kts, ja vien? nometn? realiz?tu kaut da?u, piem., technisko z?m?anu, ma?nrakst?anu un valodas m?c?tiu. S?ds m?c?bu darbs b?tu ]?noorgani2;? t?l?t p?c br?vdien?m, kaut ari m?su n?kotne v?l tikpat nenoteikta Icfi pag?ju? rudeni, skolas darbu s?kot. Tas tom?r j?dara, gan lai gatavotu jaunatni praktiskai diR?vei, gan ar? lai darb? saglab?tu mor?lisk?s v?rt?bas, kuras skola ai m?c?bas gad? jaunatn? modin?jusi. T? b?s pal?dz?ts Jaunatnei celt t i l tu no odienas uz vi?as n?kotni. J . Cormak5
Berl?n?, 20. maij? (INS).  M??inot pan?k); ?tr?ku iz?iranos svar?gaj? jaut?jum?, vai V?cija p?rvald?ma k?. saimnieciska vien?ba, M i l i t?r? gubernatora vietnieks ?en. Klejs pav?l?jis nekav?joties p?rtraukt v i sus repar?ciju s?t?jumus no amerik??u joslas, iz?emot tos, kas jau gal?gi izlemti. R?kojums dots t?p?c, ka amerik??u l^ilit?r? vald?ba nevar pie?aut t?lii?ku amerik??u joslas sainmiec?bas v?jin?anu, kam?r nav skaidr?bas, vai ai joslai b?s j?iztiek ar paas saimnieciskiem kr?junuem vien. T? k? 25 proc. no repar?ciju s?t?jumiem no amerik??u joslas pien?kas Krievijai, nov?rot?ji uzskata r?kojumu ari par m??in?jumu piespiest krievus izl?gt jaut?jum? par V?cijas saimniec?bas centr?liz?anu un barjeru nojaukanu starp josl?m.  ?ujork? pien?cis otrs ku?is ar imigrantiem. Tas atvedis Savienot?m Valst?m 600 DP.  ASV imigr?cijas komiteja pie??musi likumu, kas at?auj Vienoto N?ciju pilso?iem iebraukt Savienot?s Valst?s, lai prec?tos ar bru?oto sp?ku pieder?giem vai kara veter?niem. Likums attiecin?ms k? uz v?rieiem, t? ar? uz sieviet?m. P?c apprec?an?s iebrauc?ji var parast? k?rt? ieg?t amerik??u pavalstniec?bu. Iebrauc?jiem j?ierodas ASV ne v?l?k par 1947. g. 1. j?liju, un prec?b?m j?notiek v?l?kais 3 m?neu laik? p?c Ieraan?s Amerik?. Ja saderin?an?s izjuktu, iebrauc?jam ASV atkal 'j?atst?j.  IJNRRA V ? c i j ? l?dz im atradusi 10.000. b?rnu, kurus v?ciei piespiedu k?rt? atvedui no cit?m zem?m. B?rnu mekl?ana s?kusies janv?r?; un darb? piedal?s UNRRA's 6 ?paas vien?bas.  ASV kara ministrija pazi?ojusi, ka l . j?lij? Eirop? atrad?sies 335.000 un Klus? oke?na josl? 385.000 amerik??u karav?ru. Kop kara beig?m l?dz, 30. apr?lim m?j?s p?rvesti 5.450.000 karav?ru un v?l 179.000 p?rved?s maij? un j?nij?. - 8. j?nij? uzvaras par?d? London? piedal?sies ar? iev?rojami, amerik??u sp?ki virspav?lnieka ?ener??a Malmai'nija un citu augstu virsnieku vad?b?.  Padomju p?rst?vis U N O Andrejs Gromiko asi protest?jis pret UNO
p?rst?vju r?c?bu, apsveicot po?u ?ener?li Komorovski (Varavas c??u vad?t?ju Boru) UNO v?rd? ar ieraanos ?ujork?. Apsveic?js bija UNO ?ener?lsekret?ra vietnieks Hatsons. Protestu iesniedzis ari po?u deleg?ts Dr. Lange. Gromiko deklar?jis, ka Hatsonam nav nek?du ties?bu UNO v?rd? apsveikt ,,atb?guus viesus", un piebildis, ka S?da r?c?ba kompromit? ne tikai organiz?cijas vad?bu, bet ar? pau organiz?ciju." Bors, paskaidrojis Gromiko, esot po?u tautas ienaidnieks." Vaington? atsaukta Paris Samed? Soir" zi?a, ka iesp?jama prezidenta Trumena un ?ener?lisima Sta?ina sastapan?s V?n?. Laikraksts bija zi?ojis, ka abi DP devas samazin?tas
pair 300 kalorij?m Frankfuri?, 26. maij? (AP).  Amerik??u armijas galvenais t?bs vikar pazi?oja, ka p?rvietot?m person?m amerik??u V?cijas Josl? p?rtikas devas, s?kot ar 1. j?niju, samazin?s par 300 kalorij?m dien?. Tas b?s pirmais p?rtikas ierobeojums p?rvietot?m person?m, kuru pamatdevas dien? uztur?tas 2300 kaloriju apm?r?, kam?r v?cu civ?liedz?vot?-jiem t?s samazin?tas jau 2 reizes l?dz tagad?jai r>CO kaloriju dienas devai. Partikas eksperti zi?ojui, ka pareiz?jais p?rtikas pat?ri? DP nometn?s amerik??u josl? p?rsniedz to daudzumu, kas vajadz?gs labas vesel?bas uztur?anai", teikts zi?ojum?, kuf? nor?d?ts ar?, ka v?cu civ?liedz?vot?ju devas ,,'parasti papildin?s ar. nenorm?t?m p?rtikas viel?m." Ar jaunaj?m dev?m parastais b?glis, kas m?t DP nometn?s, sa?ems 2000 kaloriju dien?,.bet tie, kas klasific?ti par nacistu 'vaj?tiem", sa?ems 2200 kaloriju vi?u l?dzin?jo 2500 viet?. Amerik??u josl? v?l paliek p?ri par 400.000* DP.
_ Tlie Stars and Stripes
valstsv?ri satikoties 10. j?nij?, lai parakst?tu 25 gadu draudz?bas l?gumu.  23. maij? S a v i e n o t ? s V a l s 11 s s?k?s plas dzelzce?nieku streiks, kas gandr?ie; piln?gi aptur?ja satiksmi uz 330 dzelzce?iem. Streik? piedal?j?s 250.000 iiizelzce?nieku un lokomot?vju vad?t?ju, kas piepras?ja 20 proc. algas paaugstin?jumu, bet ne maz?k par 2,50 dol. dien?. Prezidents Trumens pied?v?ja algas paaugstin?jumu par .1,^ 18 dol?riem dien?. 25. maij? iitrelks izbeidz?s, kam?r prezidents f rumens, uzrun?jot kongresa abu pal?tu kopsapulci, piepras?ja plaas pilnvaras pret vald?bu v?rstu streiku ap?a?roanal. Kongress 2 stund?s p?c prezidenta piepras?juma ar 306 pret 13 bals?m ar? pie??ma radik?lu likumu streiku stingrai apkaroanai.  Maskavas radiofons, atjaunojot krievu p?rmetumus Lielbrit?nijai par 120.000 v?cu karav?ru neatbru?oanu ang?u okup?cijas josl?, teica: ,,P?c pirm? pasaules kara vajcu profesion?l?s armijas lielumu noteka uz 100.000 v?ru. London? toreiz aizr?d?ja, k a ari tas v?l esot p?r daudz. No iem 100.000 izauga Hitlera armija." Pravda" nor?da, ka no t?diem mask?tiem darba bataljoniem, k?dus tagad nodarbina ang?i, izveidoju?s neleg?las meln? reichsv?ra" vien?bas. Sarkan? Zvaigzne*' izsak?s, ka Alfr?ds Hugenbergs un citi v?cu magn?ti ang?u josl? atkal sap?o par V?cijas saimniecisko pamatu atjau-noanu, un piebilst, ka amerik??u imperi?listu aprindas nav ieinteres?tas V?cijas atbru?oan?, bet gan monopolistiskas domin?cijas ieg?an? V?cijas saimniec?b?.  Berl?n? 200 v?cu civilistu nodarbin?ti svar?gu nacistu dokumentu p?rfotograf?-an?. Tajos i r saraksti par visiem nacistu partijas biedriem un l?dz-darbiniekiem ?rzem?s ar v?rdiem, adres?m un profesij?m, kopsvar? 250 to. Saraksti aptver^ 24 valstis. Tajos atrodami ari" 803 amerik??u v?rdi un zi?as par visiem vi?u darbiem slepen? nacistu dienest?. Sie saraksti, kas Berl?n? tagad sav?kti no vis?m V?cij as mal?m, dos pier?-(Beigas 3. lappus?)
M?c?t?ju konference Visus amerik??u, fran?u un ang?u okup?cijas josl? V?cij? dz?vojoos latvieu m?c?t?jus esmu nodom?jis aicin?t uz k o n f e r e n c i EsUnge-n?, V?rtemberg?,, 10. un 11. J?lij?. Konferences dai'ba k?rt?bu izzi?ou v?l?k. ^ Dr, T. Grinbergs, Latvijas ev.-lut. bazn?cas archib?skaps Apmekl?juiDis pie arcM-
b?skapa Latvijas ev.-lut. bazn?cas archi-b?skapu prof. Dr. T. Gr?nbergui Es-lingen? in?s dien?s apmekl?ja ev.-lut. bazn?cu vis?pasaules i konfeder?^ clju savien?bas eukumenisk?s da?as vad?t?js D r . D r , S. G?. Michelfeldera no enevas. S?s organiz?cijas centra atrodas Amerik?. Savien?ba uz??musies g?d?bu par iatvieu ev.-lut draudz?m V?cij?. P?rrun?s ar archib?skapu Dn Dr. S. C. Michelfelders i??teres?j?s par m?su ev.-lut. draudu vajadz?b?m un ar? par Latvijas kult?ras un saimniec?bas ds?vi ^valsts patst?v?bas gados. Arichi?)Iskaps vi?u s?ld inform?ja par visiem iem Jaut?jumiem un, run?jot par ^ ev^lut. bazn?cas pareiz?j?m vajadz?b?m, nor?d?ja, ka draudz?m tr?kst -dziesmu gr?matu un b?be?u. . Dr. Dr. S. C. Mich^Ifelders sarun? paskaidroja, ka vi?a p?rst?v?tais organiz?cijas var?tu sniegt pal?dz?gu roku ari t?d? gad?jum?, Ja latvieus p?rvietotu uz Ameriku.  , ^ .