mijas v?stoieks Francij? Bogomolovs nesen pied?v?jis 30^0.000 balto kifievu, eioaigrantiem Francij? pa domju pavalstniec?bu.
Pirms cia?m ned???m v?stnieks Bogomolovs san?ksm?j kas notikusi aii augstajiem padomju v?stniec?bas m?riem Par?z?, pazi?ojis balto krie vu cmigriantu p?rst?vjiem, ka pa domju dzimtene apsveiktu vi?us jeb kur? laik?, kad tiem patiktos atgriez ties. Nav zin?ms, cik daudzi o pie d?v?jumu pie??muL
Jaun? zi?a izrais?jusi da?das j? tas Par?zes balto krievu kolonij?, kur emigranti Jau 30 gadu peln?juies da- ifidos veidos, gan k? taksametru o feri, gan ari k? tulki, viesm??i un mOzi?L IJel?k? vi?u da?a dabisk? patriotisk? lepnum? priec?jusies l?dz javas zenaea lielajiem pan?kumiem otr? pasaules kar? tm daudzi dzi?i Uj?t ilgat p?c m?j?m.
Vilcin?an?s Sastapuies ar p?k?u iesp?ju at
teikties no sava emigrantu st?vok?a, ku?fi Francija tos tik ilgi aizsarg? jusi, un ie?g?t padomju pavalstniec?bu, dai emigranti s?k k??t dom?gi. Dai grib?tu leig?t padomju pavalstniec?bu,
^ bet v?l?to palikt Francij?. Vai tiem b?t iesp?jams tur palikt p?c padom ju pasu ijj?emanas, tas v?l nav glu i dros. ' I
Francijas vald?bas nost?ja pret Jauniem padomju pavalstniekiem ir nenoskaidirota. P?c Le Monde" zi ??m, Francijas vald?ba apsver Jaunu flt?ait?tu eiinigr?juSiem Krievijas pa valstniekiem, p?c kura tiem b?tu J? ieg?st Jauna j i t ? au jap^k t Francij?, Ja tie pie?emtu padomju pavalstnie c?bu.
Otrs Jaut?jums^ ko tagad p?rrun? balto krievu aprind?s Par?z?, ir: kas notiks ar vi?u ietaup?jumiem Fran cij?? P?c k?d?m apm?ii?as likm?m PadomijaB vald?ba b?tu ar mieru p?rvest os ietaup?jumus uz Krieviju?
K?du fran?u ciemu Sp?nijas robeas tuvum? koloniz?jui tikai bijuie ka zaki, kas visi apprec?jui franc?zie tes. Tie grib zin?t, vai vi?iem at ?aus ?emt l?dz uz Krieviju to iran?u 0ieva8,'Ja vi?i iz?emtu?ipadomju do kumentus.
ContinentaI Daily Mair, Paris, July 14.
Valdem?rs K?rkli?
Par?zes radiokoment?tors nesen bija pas?ds aptauju: vai Francij? neizn?k par daudz urn?lu? K?ds Uter?ts atbild?ja, ka jaut?jums esot zteikts ?oti smalkj?t?gi. Var?tu ari aut?t: vai Francij? izn?k kaut viens
nevainojams liter?rs urn?ls  t?ds, tas literat?ru iztirz? nopietni? Tad b?tu daudz gr?t?k atbild?t
V?rojot liter?ro dz?vi p?ckara Francij?, acis duras liela ros?lftt, po- ?tiskas kaisl?bas un neieciet?ba, daudz izdevumu ar dokument?ru no z?mi, bet maz darbu ar Izcilu v?rt? bu. Rakstnieki un dzejnieki, filozofi un v?sturnieki desmit liter?ros ne d??as laikrakstos ska?i debat? p?r odienasV un r?tdienas j aut?jumiem, bet las?t?ji velt?gi gaida v?rt?gus jau nus darbus.
Kad, karam beidzoties, Zors Dia- mels apciemoja London? savu drau gu H. D. Velsu, ang?u rakstnieki vaic?ja, k? tie vislab?k var?tu fran ?u koll?g?m pal?dz?t. Diamels atbil d?ja bez apdom?an?s: ,,S?tiet mums pap?ru! Ang?u r^stnieki tie?m iz g?d?ja fran?iem pr?vu pap?ra s?t?^ Jumu. No t? laika s?dz?an?s par pap?ru!" Ang?u rakstnieki tie?m iz- nu izdevumu rodas arvien vair?k. Tiem nav J?izn?k uz ang?u pap?ra vien: atcer?simies ar?, kai fran?u okup?cijas Josl? atrodas laba da?a liel?ko v?cu pap?ra fabriku. Ja Fran cij? izdev?jiem tr?kst pap?ra, tad tikai sal?dzin?jum? ar Ameriku vai Zviedriju, bet ne ar Vlduseiropas ze m?m. To skaidri liecina ?rk?rt?gi greznie Par?zes modes un m?kslas urn?li, kas ne soli neatpaliek priekkara izdevumiem, cenas zi??
Soci?listiskaj? sacens?b?, kas vel t?ta Sta?ina piecgades pirm?' gada pl?na pri^kterm??a veikanai^ vis augst?ko darba ra??)u no Rrgas str?dniekiem sasniedzip R?gas velc- ipedu ifabrikas smilu sij?t?js l^lnb?rdls, izstr?d?dams 15 normu dien?. Tagad vi?a sasniegumus p?r sp?jis t?s paas fabrikas virpot?js TlkaCenko. Vi? konstru?jis sevi?u ier?ci, ar kuru pa?trina apstr?d?jamo deta?u izm?r?anu, ur> t?d? k?rt pan?cis strauju darba ra?bas k??^- nfijumu Tika?ehko izpilda normu par J500 proc. Izmantojot TikaCenko pa??mienus, labus pan?kumus guvis rl virpot?js Jurjevs, ^ Cirkovs, An- drejevs, Zacharpvs, A?eksejevs, Ha- rovs u, c.  R?g? Citadeles iel? 2 atv?rta kara j?rskola, kii?? aicin?t iest?ties jauniei no 17-22 gadu ve cumam. J?rskola sagatavos vi?us par j?ras virsniekiem. Pagaid?m Jaunieus uz?em krastu aizsardz?bas artil?rijas noda??. ^ R?gas Izpild komitejas prieks?dis Deglavs iztei cies, ka piecgades pl?na rezult?t? pils?tu paplain?ot un p?rveidoot Atjaunoot lekrlgu un izveidoot Jaunu vald?bas iest?u, centru Dau gavas krast?, celjot' stadionu 30.000 skat?t?ju, rad?ot Jaunus bulv?rus un parkus, paplam?Sot ostu. Pa laik R?g? ce?ot jaunu autoeiektro- lerl?u** fabriku.  Padomju Latvijas zin?t?u akad?mijas viceprieks?dis prof. Kadegs atskat? par latvieu zi n?tnisko darb?bu pasv?tro latvieu ?in?tnieku un kult?ras darbinieku cenanos sadarboties ar Krieviju Kaspars Biezb?rdis 4sot ieteicis lat vieiem apvienoties ar krievu tautu Krij?nis Valdem?rs iepaz?stin?jis ar krievu ekonomiju, Kronvalda Atis aicin?jis m?l?t krievus un urn?ls Austrums" iest?jies i>ar latvieu un krievu sadarb?bu. Latvijas univer sit?ti 1919.-g, esot nodibin?jusi pa domju vara un burujisk? Latvija os dibin?anas nopelnus esot pie savin?jusies. Tagad S?ta?ins esot de klar?jis, ka piecgades pl?n? Latviju paredz?ts p?rv?rst par industrijas
gais ien?kums ?zie?u saimniekiem ^ no ?ze?u bar?bas ie;taup!Jumiem. Sa biedrisk? dz?v? ar^ citiem lopi?iem ?zelis gan ir m??in?jis teikt kfidu
tos v?l vair?kk?rt?gi p?rsp?jot Ne var?damas ieg?d?ties jaunus t?rpus, fran?u d?mas labiat p?rk skaistos^ modes urn?lus. Tie ir modernas pa saku gr?matas par?ziet?m.
Man uz galda jaun?kais Paru" numurs ar p?rskatu par j?nija iz- devimiiera. Pavisam izn?kuas 173 gr?matas. Divdesmit no t?m par aktu?liem tematiem", ko raksturo nosaukimii: Ar Veiganu no Bei?utas l?dz Bordo, Demokr?tijas pret fa ismu, Br?nums pie, Par?zes v?rtiem, Havra aplenkum?, Gasko?as makiji, Piecpadsmit m?neu Buchenvald?, V?cija, Krievija un n?kotne. Kupls skaits tulkojumu, daudz ang?u, ame rik??u un krievu autoru. Piem?ram, j?nij? 15 citu vid? izn?kui ?di tul kojumi: Aksela Muntes Gr?mata par San-MikeluV, Bromf?lda Meo- nlg? gr?va", Fimnanova Capajevs"; Ka?i?ina Kazaks Cakans", Sarojana ^,P?rgalvis uz lidojo?s trapezas'*, Velsa Doloresa". Nesen P. Tremu? izdevum? izn?ca ar? igau?u rakst nieka Tams?res lielais rom?ns Tie- sa un taisn?ba" ar nosaukumu Zag- ?a zeme".
T?l?k 9 filozofiska satura gr?ma^ tas, 7 dzeju, kr?jumi, 4 dr?mas, 18 liter?ru apcer?jumu, 8 esejas, 14 v? sturisku un biogr?fisku darbu, 10 m?kslas un 14 luksa izdevumu, 37 rom?ni un noveles.
No fran?u autoru darbiem j?min Rom?na Garija Eiropas audzin? ana". Autors p?c taut?bas ir krievs, piedal?jies kar? fran?u avi?cij?, rak sta franciski, vienk?r? valod?, bet lab?k par daudziem dzimuiem fran ?iem. Ar iev?rojamu izteil^ smes l? dzek?u ekonomiju vl?S prot pan?kt visai sp?c?gu iespaidu. Gr?matai nav
izdom?ta, apl?sta notikumu pinuma. Tur ir par?d?ta k?da zin?ma vieta pasaul?, zin?ms laiks, k?das cilv?ku grupaS'P?rd^uvojumi, kar, naids, m? lest?ba, n?ve, cer?la. Tas viss r?d?ts daudz ain?s un epiiodos. kas kop? veido lielisku filmu. T?s temats ir Polijas partiz?nu c??a v?cu okup? cijas laik?. Ideja  cilv?ku br?l?ba. Sis rom?ns apbalvots ar jauno ,,Kfi- ti?u godalgu".
Otra interesanta l?dz im nepaz? stama autora gi'?mata ir Kristi?na Mirsio Dz?v?bas avots". Tr?s nove les, tr?s laikmeti, triju cilv?ku dzive,kas kop? veido it k? trijda?u spoguli. Sai spogul? atspulgojas dv?sele, kas mekl? prieku. Tr?s varo?i  m?ksli-^ nieks Sandrorenesimses laik? It? lij?, bag?ts holandieiSu tirgpnis 17. g. s. un d?kainis liropas galmos Kat r?nas Liel?s laih:?  ir it k? viena persona tr?s da?dos aspektos. Pre t?ji R.Garijam, Mii'sio  lai gan t? vi?a pirm? gr?mata  ir rakstnieks ar virtuozu stilu un dzirkstou izdo mu. P?r?jo griimatu Uel?kfi tiesa nav necik ori?in?liis un Jaunas". Dzejnieks 2aks Kents par t?m saka: s t?s v?l neeismu lasijjf, kad jau vi?as aizmirstu."
V?l b?tu pieminams, ka divi gr? matas g?st tik daudz las?t?ju, ka go d?gi ?audis par to jau s?k uztrauk ties. T?s ir masu slepkavas, ?rsta Petio cietum? sarakst?t? gr?mata un ,^ Mana c??a". li?itlera gr?matai at tap?gs izdev?js uz v?ka iespiedis jnarala Liot? k?dreiz teiktos v?r dus, k? i i gr?matci J?lasot katram franc?zim. Kriti?i mtraucas, ka ta gad ie v?rdi eiiot glui neviet? un ka abu So gr?imatu izdoana esot skand?ls. Bet liifiltiSiji m?l kuriozus.
v?rdu, bet l?dz im t?l?k par ,I-?-fi' nav ticis, jo vi?u vienm?r apsauc: ,Turi muti, tu, ?zeli!* Un ?zelis klus?."
Par sp?ti v?trainiem aplausiem, manu prieklas?jumuri^as v?ri to m?r neatzina. Vi?i grib?jui dzir d?t kaut ko par gov?m un govju slaukanu. Es biju al: mieru nolas?t prieklas?jumu ar? par gov?m, bet vi?i sirsn?gi l?dza to nedar?t. T? is jaut?jums tad ar? p ^ a .
Grozgalviiis
Javmiek?rtot? Baltijas tautu no metn? Fellbach? pie Stutgartas uz dz?vi p?rc?lies Latvijas pareiztic?go draudu augst?kais vad?t?js metro pol?ts August?ns. Ar vi?a p?rn?ka nu uz Fellbachu Dienvidv?cija ??u-' vuai par latvieu reli?islc?a dz?ves centru, jo Eslingen? dz?vo Latvijas ev.-lut, bazn?cas archib?skaps prot Dr. theol. T. Gr?nbergs, bet Geislin- genas apk?rtn?  Romas kato?u draudu b?skaps J. Ranc?ns. in?s dien?s metropol?ts August?ns m?su p?rst?vim past?st?ja par latvieu pa reiztic?go gar?dznieku vaj?an?m v? cu okup?cijas laik? Latvij? un pa reiz?jo dz?vi trimd?.
Neliel?, modem? stil? celt? nam?, kura dzelten?gi b?l?s kr?sas iek?au jas aug?u koku za?um?, UNRRA no devusi metropol?ta r?c?ba 4 istabas, no kur?m vien? nodom?ts iek?rtot l?ganas telpv^ dievkalpojumiem, bet otru izmantot pareiztic?go bazn?cas p?rvaldes vajadz?b?m.
Par v?cu okup?cijas spsiidiem me tropol?ts st?sta: P?c m?su zemes okup?anas v?ciei 1941. g. j?lij? man pied?v?ja b?skapa amatu Vi??? im v?l?k Pleskav?. No vi?u pied?v?ju miem atteicos, pasv?trodams, ka ma ni par savu metropol?tu izv?l?jui latvieu pareiztic?gie un pie vi?iem turpm?k ari v?los palikt. Dr?z p?c tam atst?ju R?gu un aizbraucu uz Kosas pagastu, kur kalpoju viet?j?
pareiztic?go draudz?. Kad par v?cu iejaukanos pareiztic?go bazn?cas iek?j?s liet?s biju iesniedzis zi?o jumu pareiztic?go sinodei, sa??mu uzaicin?jumu ierasties GStapo". Tur man noliedza turpm?k sasaukt alnodes s?des., V?l?k sa??mu no reich&komi$?ra'' Lozes rakstu, ka man aizliegts darboties par Latvi jas pareiztic?go m?tropoUtu; Man aizliedza vad?t ar? dievkalpojumus, bet gar?dzniekiem, kas ar mani sa darbosies, piedraud?ja ar izsl?ganu. Sos draudus ar? izpild?ja, atce?ot" no amata C?su pr?vestu J?ni Fjser- l?ci, virspriesteri J?ni Lapikenu un m?c?t?ju J?ni Liepi?u. /
Pret?ji aizliegumam es tom?r va d?ju dievkalpojumus Kosas, N?taures un Eu pareiztic?go draudz?s. K?du dienu Ko? pie manis ierad?s 6 v?cu jpolicistf un Gestapo" ier?d?i un pratin?ja, k?p?c es nepaklausot aiz liegumam. Uz to atbild?ju, ka ne viens man nevar at?emt ties?bas l?gt Dievu. 1942. g. 28. J?nij? p?d?jo reizi sludin?ju dievv?rdus Kosas drau dz?, tad pat deklar?dams ar? norobe oanos no Maskavas pareiztic?go bazn?cas. Par man labv?l?go nost?ju terroriz?ja ar? Jersikas b?skapu Aleksandru. Vaj?anas rezult?t? vi? zaud?ja gar?go l?dzsvaru un v?l?k mira.
P?c atgriean?s R?g? sa??mu zi?u, ka smagi ievainots mans d?ls. Sle-
rellbach? penibfi katedr?l? aizl?dzu par vii;iu Dievu. To uzzinot, v?ciei man no sl?dza katedr?les durvis. V?cu oku p?cijas vara aizliedza darboties firi teolo?ijas fakult?tes pareiztic?go no da?ai, izsl?dzot no augstskolas m?c? bas sp?kus  iMTot P. Starcu, doc. D?vi, doc. Zari?u un doc. Fedorovslld Man at??ma ari pensiju. 1944. g. ru beni pie manis atkal ierad?s Ge- stapO'V ier?d?i un pav?l?ja izbraukt uz V?ciju. Brauciens notika tik liel? steig?, ka nepaguvu pa?emt l?dz pat mitru, amata t?rpus un bazn?cas l i  terat?ru,"
Run?jot par latvieu pareiztic?go draudu dz?vi sveniec?b?, 78 g. ve cais metropol?ts nor?da, ka apm. 8 proc. no trimd? dz?vojoiem latvie iem ir pareiztic?gie. .,Vi?u gar?gai apr?pei jau dar]tx>Jas daudzas drau dzes. Kur to v?l neb?tu, n?kotnes uzdevuma t?das noorganiz?t Ciea sadarb?ba nodibinfit^ ? ar igau?u pa reiztic?go bazn?cu, ar kuras metro pol?tu Aleksandru vad?ju kop?j?s trimdinieku gaitas Oldehburgfi. Pa reiztic?go draudu darbu ar lOOO marku ziedojumu atbalst?jusi L?be- kas latvieu YMCA, materi?lu u? gar?gu atbalstu apsol?ja ar? Vispa saules bazn?cu apvien?bas p?rst?vis Dr. Bells. Lielu atbalstu mums snie dzis ar? Dienvidv?cijas m?tropoEts eksarchs Serafims Minchen?."
Vienot? I^tvieSo Prese**
zemi, visliel?ko v?r?bu veltot metall- r?pnieclbai, ener?ijas izmantoanai un transportam. Tas viss praspt daudz p??u un aj? darb? j?piedalo- ti?s ar? Latvijas universit?tei un zi n?tniekiem.  Meinhards Rudz?tis un Valdis Gr?vi? atteikuies no zi n?tnisk?s karjeras, jo cerot ieg?t Sta?ina pr?miju dzej?.  R?gas dzelz ce?u mezgl? 50 pulci?u stud?jot l i  kumu par Sta?ina piecgadi. Sistem? tiski tur lasot prieklas?jumus 24 re ferenti.  Madonas radiofon? no las?ts prieklas?jums par m?zikas dz?vi Latvij?. Latvij? palikuie kom ponisti taj? nor?ti, ka vi?u darbi nep?rsteidzot ar Jaunin?jumiem, uz r?dot tuku emocionalit?ti, tuku skan?gumu un zin?mu pavir?bu. Tpai maz esot dar?ts dziesmu lauk?. Tr?kstot ?tri iegaum?jamu dziesmu. Lai dziesmas ieietu taut?, t?m vaja got b?t ar augstu v?rt?bu, un is robs komponistiem nekav?joties esot j?aizpilda. Tr?kstot ari estr?des dziesmu.
KomsaQio?skaja Fravda" un Izvestija** Maskav?, .J^tvju V?rds" un .Xatv.iu Zina" Stokholm?
Prieklas?jums Nometne, kur? atrodos, ir, ja ne
slavena, tad tom?r biei daudzin?ta ar ?rpusskolas izgl?t?bas veicin?anu. Blakus zol?tes sp?l?m vai katru ne d??u notiek prieklas?jumi par virs zemes, apakzemes un vi?pasaules probl?m?m. Tikai par lopkop?bu un lauksaimniec?bu l?dz im neviens nebija neko teicis, kaut gan vair?k k? puse nometnes iedz?vot?ju ir lau ku ?audis. Vald?ana pr?toja, kas var?tu o robu aizpild?t Izv?le bij a kritusi uz mani. K?ds runas virs bija atcer?jies, ka redz?jis mani b?g ?u gait?s Smilten?, braucot pa ielu ar piena kann?m vezum?, un apgal vojis, ka tas noteikti kaut ko zin?s par iopkop?bu." T?tad bija vieno juies, k? tas prieklas?jums j?no lasa man.
T? k?d? miglain? vakar?, kad p?r Reinu un Nek?ru vij?s miglas pl? vuri, k?pu katedr? un savu priek las?jumu zelis dz?v? un darb?" ie s?ku ?diem v?rdiem: ,>Ians uzde- A-ums ovakar, dai??s tautietes un el^antie tautiei, ir >paz?stiu?t J?s
ar vienu lopi?u sugas p?rst?vi, kas dz?v? pelts, nicin?ts un lam?ts^^ to m?r nes smag?k?s nastas. Sis lo pi? ir ?zelis. ?zelis ir govij liddgs rad?jums, tikai bez ragiem. Toties vi?am ir tr?sk?rt gar?kas ausis. Vi? atg?dina ar? zirgu. ?ze?i dal?s divi grup?s  v?rieu un sievieu k?rtais, kaut gan nastu neanas nor?kojumos tos ne?iro. VUjd; iir diezgan piekl? j?gi lopi?i, kam?r tos neuztrauc ar p?tagu vai r?ks,itL P?d?j? gadijura? vi?i savu sautumu Izr?da ar pa ka?k?j?m apdrauidot sabiedrisko mieru publisk?s viet?s.
Cilv?ki ?zeli parati tur par dumju k>pi?u^ un biei dziird sak?m: JXim^ k? ?zelisV Tas tom?r nav taisn?l>a. ?zelis nemaz nav dumjL Ja ar? vi? t?ds ?iet, tad t^ is ir vi?a beztiesisk? st?vok?a d??. Pjir ?ze?a gudr?bu va ram spriest no t?, ls;a vi?, t?pat k? da?a cilv?ku, labpr?t izvair?s no darba un m?l jp'enu>t un izklaid? ties. Darbam tos piespie tikai cil v?ku Tara. SaitnniOGisk? zi?? ?ze?i ir neienesigi un noder ?g i v i e n ? g i E i a - stu neanai un i>ar satiksmes l?dzekli t?dos gad?jumos;. Ja cilv?ks grib kur nok??t ^ Helu nokav?anos. Vie^ai-