1946. g. 17. augsti Latviea V?stnesis
(Turpin?jums no 1 lappuses) cittf telefons, p?c dabas liels sav?d nieks. SPkUin? gan tas ?uzz?la k? U M k ?boii?S p?c Uetus, bet dr?z Vien atkal nov?ta. Visum? tas bija dUJttii un ?gni noska?ots instruments. Atskaitot reizes, kad tas lo?ija iebau d?jis ko stipr?ku, tam vienm?r kr? jum? bija kas ?auns. Ar? lisinsd?le to biei moc?ja un bija t?, ka vi?a aicin?jumus sarun?ties es s?ku uz ?emt ar dzi?u nepatiku: ech, kaut ka nel?gs jau nu' b?s atkal Un, protamas, eg nebiju vilies: k? pa at v?rtu logu istab? iebr?as jaunais dv?se?u putenis vai ielidoja led? sa salusi izmisuma pika. > '
l^ ? ?sti tn? a t o apar?tu ?lemaz nesadraudz?j?ml?s. ^ Biei vien m?su starp? vald?ja riepatikdms klusums un vldnaldziba, bet god?gi j?saka ari is apar?ts savu uzdevumu Veica. K?du dienu, varb?t, jau bija augusts, tas mani pasauca v?l^ stund?: E3 vairs neticu nekam... M?s ritu aiz braucam. Uz redz?anos, draugs, lai Dievs tev st?v kl?t!" So vienk?ro v?rdu tra?iskums mani t? apmulsi n?ja, ka es sp?ju tikai atk?rtot: Uz redz?anos, lai Dievs tfev st?v kl?t!"
Cik reiu gan n?kam?s dien?s bija j?dzird ie v?rdi, cik reiu tie j? saka paam. Bet telefons jau neb?tuv telefons. Ja manam senajam kalpam bija humors, tad is te, atbilstoi sa vam raksturam, p?ris reiu pavici n?ja kar?tavu cilpu: Vai j?s traki vai nepr?t?gi esat visi k?uvui? M? su ?eopolitiskais st?voklii t?ds, ka rietumu demoltratijas te nekad ne pielaid?s sveas varas ien?kanu. T? p?c es jums saku; palieciet, netaisiet mu???bas!" i
Telefons tom?r nepadev?s ai ?eo^ politiskai sint?zei iln, iz?iran?s di*- fcenibas apgarots, nesa arvien jau nus un jaunus ziedoan?s pulkus: Ar Dievu, ar Dievu, lai Dievs tev gt'^ v kl?t.. ." '
K? norimst revol?cijas, k? iz?st : upes, t? beidzot s?ka aps?kt ar? i
nesalauam? lepnuma straume un apar?ta centigums g?ja mazum?. Tas, no k? m?s baid?j?mies. Jau bija
, npt?Cis. Zvans ^ mani aicin?ja arvien ret?k, l?dz k?du dienu i tas rioklife? pavisam. Velti izgaid?jies, es pats sev saucu: kur gan palikui tie, kuru vid? ari man bija dz?ves vieta? Kur palikuSi tie, ko /esmu m?l?jis un n? dis, kam vicin?ta cepure, ar ko ?in din?tas traku naku gl?zes, ar ko iz c?n?tas v?rdu kaujas?! Dreboiem pirkstiem, k? skopulis pie tuki Iz zagta niaudas skapja, es s?ku griezt telefona ripu. Neatbild, neatbild, neatbild... Nav vairs neviena. Tie, kas bijui ap mani, kas^ kop? ar mani elpojui, tie k?st, lai net?ram s?bakam neb?tu ko balto sniegu m?-
^ dit, asinspu?es uz' t? z?m?t* Un sirdi plosoas vientul?bas saj?tas m?kts, es sapratu: ir laiks!
Man paam sen jau vairs nav te lefona, bet es to dzii?du k?das iest? des trok?ain? istab?. Te TOlda sa vas paraas, savi tikumi. I Ja cilv?ks rakstur? ir pietiekami stingrs, laitu- n?tu.vienaldz?g? bals?, tad telefon? tas droi var ierun?t visliel?kos no sl?pumus,  neviens tos neklaus? sies. Bet vajaga tikai ieskan?ties k? dai aizdom?gai pusnotij, kad visa telpa vien? mirkl? p?rv?ras. Pa rasti diezgan ska?ai Ma?nrakst?t?jai tad p?k?i rodas tik maigs piesitiens, k? kad t? str?d?tu ar ka??a ?epi ??m. Gr?matvedim vairs nav vaja dz?gi skait?mie kauli?i, vi? smai l? z?muli. Kasieris izr?kojas pavisam va?sird?gi. Vi? aizsit naudas l?des v?ku un uzsauc saviem klientierti: Klus?k... j?paklaus?s!"
Protams, kasieris te nav nek?ds pav?l?t?js, bet vi?a r?kojumam ir glui su?est?jos sp?ks. Virs pie te lefona tagad ir visu uzman?bas centr?, xm t? k? vi?am piem?t jauk? ?pa?ba atk?rtot sava partnera v?r dus, tad sarunai nav gr?ti sekot.
, ; K O tu saki, ak tad tr?sdesmit pro j?m gan!
Nu j?, Br?mene jau tli liel?k? osta."   i , , , ^
Traki gan, ?a tik maz mantu |auj ?emt l?dzi. Ko tu, cilv?ks, ies?ksi, piln?gi pliks Amerikas krast? iz- Jc?pis?"
Un n?kam? partija jau ar ce???" Paldies, ka pateici. Bet lai nu tas
konsuls v?l pagaida. Es t? uzreiz ne varu, vismaz m?j?s j?aprun?jas. Un tad, man t? k? nav duas no Eiro pas ?irties. Un nevar jau v?l ne maz ?sti zin?t
Latvieu studentu san?ksme Heidelberg? M
* Ja cit?s v?cu pils?t?s gruvei ra d?s kara laik?, tad Heidelberg? dru pas bija jau pirms kara. Ja citur nop?las ar gruveu nov?kanu, tad e to neviens nedom? dar?t, jo Hei- delbergas vec?s pilsdrupas ir pils?tas romantikas glab?t?jas. Sopiilsdrupu pak?j?, kur pils parks p?riet jau n?k?, str?klak?m un ziediem ba g?t? d?rz? un kur agr?k atrad?s ?rzemju studentu bij. klubfl, tagad ir UNRRA's studenu m?tne, kur no tika V?cij? stud?joo latvieu otra san?ksme. Taj? piedal?j?s p?rst?vji no 13 V?cijas tmiversit?t?m (Hei- delbergafi, M?rburgas, ErLangenas, V?rcburgas, DarmtateSj Karlr?es, Stutgartas technisk?m augstskol?m, Prahkfurtas, Minchenes UNRRA's un Minchenes Vcu universit?tes, Mincheiies technisk?s augstskolas, Tibingenas un Hamburgas DP uni versit?tes), kas p?rst?v?ja, 1523 lat vieu stud(^tus. Stud?joo latvieu kopskaits V?cij?, izr?d?s, pavisam ir p?ri par 2.000, jo ir zin?ms, ka ar? ??les, G?tingenas, Minsteras, Bonnas, Hannoveras, Braunveigas un Hamburgas v?cu universit?t?s ir latvieu studenti, kas da?du iemeslu d?? nebija var?jui^i uz sa n?ksmi ats?t?t savus p?rstfiv^is.
San?ksmi atkl?jot, Tomass no Minchenes nor?d?ja; ka ?rzemju stu dentiem j?b?t organiz?tiem, lai, UNRRA's darb?bai izbeidzoties, ar sav?m vajadz?b?m var?tu iet pie tiem, kas tad k?rtos m?su likte?us. Ir jau nodibin?jusies ?rzemju stu dentu apvien?ba FSA(Forelgn Stu dents' Association), kas vieno visu n?ciju ?rzemju studentus V?cij?, un ar? latvieu studentiem j?rada sava centr?l? p?rst?v?ba. San?ksmi per son?gi sveica rektors prof.V.Burk?- vics urt A. G?ra no LSK centr?l?s valdes, bet ar rakstu LCK izgl?t?bas nozares vad?t?js J. Celms, LCK p?rst?v?bas amerik??u josl? v?rd? A. Kac?ns un LSK pilnvarotais studiju liet?s prof. R. Kr?mi?. Sa n?ksmes dal?bnieki nos?t?ja apsvei
kumus s?tnim K. Zari?am im A. Bilmanim un LCK prieks?dim {"ol K. Kundzu^am.
San?ksmes darba gait? Tomass un Rozenbergs zi?oja par l?dzin?jo darb?bu, kas visvair?k izteikusies' organizatorisk? pl?ksn? un sakaru nodibin?an? ar cit?m ?rz<5mnieku studentu biedr?b?m. Zi?ojmnos no skaidroj?s, ka DarmStates technisk? augstskol? stud? 10 latvieu. J?dz?vo priv?ti un par dz?vok?iem j?maks? paiem, bet ir izredzes, ka turpm?k par tiem maks?s UNRRA. Lekciju naudu maks? UNRRA, p?rtika ap m?ram 3000 kaloriju dien?. Tr?kst gr?matu un ras?anas piederumu. Latvij? noliktos p?rbaud?jumus atr?St. Ziemas semestr?, kas s?ksies 16. septembr?, paredz?ts uz?emt 7080 ?rzemnieku. Nor?d?jufnus tautieiem var sniegt P. Z?l?te (Wenkstr. 35, Darmstadt).
?arlsr?es technisk? augstskol? 60 ?rzemju studentu vid? ir 15 latvieu. Latvieu studentu slava iedrag?ta, jo pag. semestr? no 10 uz?emtiem str?d?jui tikai 2. Ja students pie r?da, ka k?rt?gi str?d? un apmekl? lekcijas, tad atz?st Latvijas unlver- "sitates p?rbaud?jumus. UNRRA's apg?de laba. Var dz?vot studentu nam? un priv?ti. Jauni studenti var pieteikties uz ziemas semestri, kas s?ksies oktobra vid? vai beig?^No r?d?jumus sniedz J . Paliepa (Krieg- str. 92, Karlsruhe).
Frankfurtas universit?t? stud? 60 latviei?. Iek?rtota kopm?tne ar ap g?di. Jaunais semestris s?ksies 30. septembr?. Darbojas dabas zi n?t?u (??mijas, fizikas, fannacijas, mechanikas nod.), medic?nas., filolo ?ijas un ties?bu zin?t?u fakult?te. Tuv?kas zi?as sniedz ??ni? (Zep- pelin Allee 15, Fra?kf?rt).
Stutfrartas technisk? augstskol? stud? 74 latviei. Latvijas univer sit?t? noliktos p?rbaud?jumus ie skaita. Pateicoties bij. rektoram prot y. ^ Burkevicam, sadarb?ba ar augstskolas vad?bu laba. Jaunais semestris s?ksies novembr?. Infor
m?ciju sniedz Smits (Parkslr. 13, Esslingen).
Minchenes U N R R A's universit?t? pag. semestri bija 2000 studentu, bet ini semestri at?auts uz?emt 3.000. Lielas gr?t?bas ar dz?vok?iem, jo no 3 studentu namiem piln?g? k?rt?b? tikai 1 un t?p?c da?s istab?s dz?vo ap 20 cilv?ku. Minchenes v ? c u uni versit?te darb?bu uzs?ka tikai 20. j? lij?. Inform?ciju sniedz latvieu studentu biedriba (Herzog Rudolf Str. 49, M?nchen).
V?rcburgas universit?t? darbojas medic?nas, filozofijas, teolo?ijas un tieslietu fakult?te. Stud? 79 latviei. Lekciju naudu tr?c?giem studentiem nok?rtojusi latvieu komiteja. Lat vieu studentu biedr?ba uzkr?jusi 8:000 marku. Jaunais semestris s?k sies 15. oktobri. Tuv?kas zi?as ieg?stamas vis?s 3 V?rcburgas lat^ vieu nometn?s.
Hamburgas DP universit?t? no 1.400 studentiem p?ri par 700 ir lat vieu. Vec?ko kursu studentiem, kas v?las I ieg?t akad?misko gr?du, p?r baud?jumi j?tur Hamburgas v?cu universit?t?.
Zi?ojumu kopsavilkum? j?atz?m?, ka uz?emana universit?t?s liel? m?r? atkar?ga no pau reflektantu person?g?s iniciat?vas un neatlaid? bas. Daudzi studenti immatrikul?^ ciju pan?kui p?c 2 un 3-reiz?ja noraid?juma sa?emanas.
San?ksm? pie??ma un apstiprin?ja latvieu studentu savien?bas stat? tus, kas paredz, ka savien?bas biedri ir atsevi?u universit?u latvieu studentu biedr?bas. P?rrun?ja ar? par l?dzek?u sag?di, lekciju sav?k anu un pavairoanu, urn?la izdo anu un studentu st?jas un audzin? anas jaut?jumus. N?koo san?ksmi nol?ma r?kot Eslingen? septembra beig?s, Latvijas universit?tes dibi n?anas gadadien?. San?ksmes no^ beigum? runu teica bij. rdrtors prof. V. Burkevics, kU?a kl^ un pa domiem san^ames noris? bija liela no^me. J?nis Krasti?S
Viesu Jauk?, kara daib)bas neskiart? uni
versit?tes pils?t? G?tingen? (G?ttin- gen) un t?s apk?rtn? dz?vo ap 370 latvieu. Pa? pils?t? ir divi nomet nes; t.s. Kalna nometne (Hiirzberger Landstr. 109), kur dz?vo ap 140 tau tieu (komandants K. Balt?rs), un ^Baltie Camp'' ar 65 tautieiem (ko mandants L. Hamrichs). Pils?t? pri v?ti dz?vojoie 115 latvieia, kurus p?rst?v komiteja, izveidojui t. s. Kafee Vaterland" grupu (koman dants Z. Pr?tnieks). Bez tam G?tin genas tuv?kaj? apk?rtn? un Nort- heimas, Einbekas un UsIaraiB apri??? v?l dz?vo ap 50 latvieu. G?tingenas novada latvieu komitejas prieks?dis ir prof. L. Sulcs, vi?a vietnieks J. Rieksti?, sekret?rs A. Kuraus, izgl
noz. vad. Ed. Smugajs un kult?ras sekeijas vad?t?js A. Ba i?a. Novada komiteja koordin? un p?rst?v iest? d?s visus G?tingen? un a ?^ r tn? dz? vojoos tautieus.
Sejiai?s universit?t? obr?d stud? ap 50 latvieu. Katru pirmdienu no tiek studCTitu san?ksmes. Par m?c? bas sp?kiem universit?t? darbojas IHX)f. Dr. T. Celms un ?rk. prof, L. SulciB. Te savas lekcijas lasa ari v?rtuniiekfl pn>fe
Kultur?li sabiedrisk? darb? g?tin- goiieSusncvar pieskait?t pie ros?ga^- jlem. Gr?ti pateikt, vai tr?kst laini?- gas iniciat?vas vai pau tautieu at sauc?bas. Ta?u ir nodibin?ta un dar bojas pamatskola d. Smugaja va
d?b?, b?rnud?rzs un ang?u valodas kursi. Nesen nodibin?ts ari jaukts koris (dirit J. Luguzis). Notikui prieklas?jumi, no kuriem ?pai j?at* z?m? Dr, T. Celma refer?ti par da ?diem aktu?liem m?su gara dz?ves, tagadnes Icultib'asuh^ ^^ ^^ ^^ ^^ s^^ jaut?jumiem. Ir notikui ari liel?ka apjoma latvieu m?lcslinieku kon certi, kas bij\ia labi apmekl?ti. Ta jos ciemojuies H. L?se, T. Brilts, A Nor?tis, E. V?nerts, A. Teichmanis, Ruevics, O. Bzi? u.c. Tuv?k? laik? gaid?mas latvieu baleta izr?des. Nomet?u dz?vei alla pied?v?tais ne saska?as un apkaroan?s G?tingenas latvieu vid? nav iesalc?ojuas.
.^ V:-''A.BtfaV
P?c Padomju Latvijas ministru padomes l?muma l?dz 20. j?nijam bijis j?uzar visas neaiz?emt?s pa puves  kop? 200,000 ha, pie kam m?lainas un stipri nef?lain?s j?loba vismaz 2 reizes. Noteikts ail, ka 20 dienu priek ziem?ju sieanas papu ves j?k?rto, j?ec? ' un j?iestr?d? m?slojumi. Aiz?emt?s papuves j? uzar t?l?t p?c pirm?s kult?ras no v?kanas, bet ne v?l?k par 15. augu stu. Ministru padome ar? nol?musi, ka piena viet? zemnieki var nodot kaus?tus aitu un c?ku taukus, r? ?inot kilogramu tauku par 800 g kaus?ta sviesta.  Len?u pagasta Sti'I?u ciema zemnieki saviem sp? kiem atjaunojui izpost?to tiltu J?- ?a r?mis." Abos Gaujas krastos ier?kotas jaunas nobrauktuv?es. V i  sus materi?lus tilta b?vei zemnieki pieg?d?jui pai. 23. j?nija ievad rakst? CI?a" aicina jaunatni iesaist?ties piecgades pl?na izpild? an?. Laikraksts s?dzas par jaunat nes pasivit?ti. Piem?rdm,iVEF kom jaunieu sapulc? neieraduies pat puse komjaunieu. Valkas apri??? maija m?nes? komjaunieu biedru skaits pieaudzis tikai, par 3.  J? nij? Latvijas komunistu partijas viengad?gaj? partijas skol? noticis izlaiduma akts un 84 jaui?i partijas darbinieki var?ot i st?ties darb?. Beiguo vid?'esot ar? latvieu str?l nieku div?zijas .^ slavena snaipere" Monika Meik?ne.  Par melior? cijas talk?m C???" raksta? ka t?s t?pat k? ce?u laboanas talkas izpil dot ar uzviju. Gr?vjus rokot ari sie vietes. Piem?ram, L?bagu pagast? Elv?ra V?tola, L?cija Vadz??a un Maija Ose selcmigi sacentu?s pat ar veciem r?d?tiem gr?vra?iem.  Londonas laikraiiist? The Church Times" 26. apr?l? public?tas vair?kas no Padomju Latvijas sa?emtas v? stules, kas rakst?tas febru?r? un st?sta par vienk?r?s tautas d i i v i tra?isk? likte?a piemekl?taj? Lat vij?." Pirmo v?stuli rakst?jusi meita t?vam un taj?, teikts: ,^?su dz?ve velkas. Ir }oti gr?ti Mana m?nea alga ir 400 rub?u Uz kart?t?m sa ?emam gandr?z tikai maizi, bet ari t? tikpat k? nav ?dama. G?ju ua taukus redzam reti, i Ja varam p?r dot savas dr?be, tidtam ari pia ?dam?. Tavu uzvalku un ve ?^ s?au sen nav: to visu
5 ' 6
It
5 ^
li
I
Neatliekams uzdevunaa ! Viena no visspied?g?k?m, probl?
m?m m?su pareiz?j? dz?v? ir darba probl?ma. UNRRA's augst?k? vad? ba jau pazi?ojusi, ka ar 31. decem bri izbeidz savu darb?bu, bet jaun dibin?m? b?g?u pal?dz?bas organiz? cija vispirms r?p?oties tikai par nerepatri?to DP izvietoanu. Visas z?mes r?da, ka ? .ikcija var ievilk ties vair?kus gadus, un t?p?c sapro tama iz?iran?s par visu djarba sp? j?go DP pak?penisku iesaist?anu darb? ar t?du apr??inu, lai UNR RA's pal?dz?bas izbeiganas br?d? visp?r?ja iesaist?an?s jau b?tu no-
Ak tad tu gan esi jau gal?gi no l?mis. Nu, lai Dievs tev st?v kl?t! Gan jau m?s dz?ve v?l k?dreiz kop? saved?s., ."
Sis telefons man ir sves un es tam v?l neticu. Kad no?emu klausuli, tad daki?a izlec t? iesl?pi uz prieku. Tas man atg?dina donu Bazilio, k? tas^ vilt?gi li??dams, klan?s, sarau jas un atkal izstiepjas. Un t?p?c es sev m??inu iest?st?t, ka tas ir tikai t?ds atsevi?s gad?jums, kam nav nopietnas noz?mes. Bet t? k? l?dz ar gadiem esmu k?uvis aizdom?gs, tad pret?ji paa loSkas argumentiem mani moka tums jaut?jums: Un to m?r . . . vai jau atkal nes?lcas? Vai patie?m b?s j?piedz?vo, ka ar? is apar?ts noklus?s? Ars
ticis fakts. Praktiski tas noz?m?, ka vairumam latvieu V?cij? n?kotne r?gojas varb?t?ba darbs v?cieu vad?b?, kas atkal uzpl?stu vec?s r? tas un atg?din?tu tik daudzk?rt?gi p?rciest?s p?rest?bas.
M?su kooper?cij as darbinieki ir izstr?d?jui darba programmu, kuru varam pie?emt k? patreiz?jos ap- st?k?os visre?l?ko. T? paredz plau nodarbin?anas iesp?ju izveidoanu uz kopdarb?bas^pamatiem. Sie iero sin?jumi b?tu iekav?joties apsprie ami nometn?s un pak?peniski reali z?jami. Nometn?s b?tu j?dibina darba un raoanas kooperat?vi un atsevi?u ?slaic?gu vai speci?l?ku uzdevumu v e i k  a n a i d a r b a arte?i. To m?r?is -iesaist?t darba pau
I
v?l nenodarbl- UNRRA*s un
latvieu vad?b? visus n?tos tautieus. Ar Milit?ro vald?bu labv?l?gu atbalstu ie pas?k?riii var?tu uz?emties da ?das pieg?des, celtniec?bas un citus darbus okup?cijas iest?u vajadz? b?m un ar? liel? m?r? veikt b?g?u paapg?di ar da?diem r?pniec?bas un amatniec?bas raojumiem. Se vi?i liela noz?me b?tu atsevi?u zemes gabalu p?r?emanai apstr? d?an?, kas dotu iesp?ju lauksaim niekiem un jaunatnei ievingrin?ties ai darb? ar? sveos apst?k?os. T? b?tu ide?la iesp?ja praktisk?m no darb?b?m ari lauksaimniec?bas kur su dairbniekiem un da?diem izm?^ ^n?jumiem. ?oti v?lamas ir apm? c?bas ?rstniec?bas st?du kultiv?an?, kas ir visai ienes?ga nozare. Lat vieu uz??m?ba var?tu atrast
pielietoanas iesp?jas ar? da?du r?pniec?bas, amatniec?bas, transpor^ ta un tirdzniec?bas pas?kumu atjau noan? UTI izmantoan?. Izejvielu sag?des un pre?u izv?rt?anas la b?kai atrisin?anai ie pas?kumi b?tu j?apvieno kop?j? centr?l?.
Nomet?u komitej?m nevajadz?tu kav?ties ar kopdarb?bas pas?kumu noorganiz?anu. J?veic vismaz ne piecieamie priekdarbi: iem?tnieku re?istr?cija p?c arodiem ?? darba iesp?ju noskaidroana ?rpus no-* mein?m.  Mag. iur. Alborts Kal ni?, DP Center 650, Dieburg (16).
L?dzu atsaukties Latvijas universit?tes gadasv?tkii
gad?jum? septembr?, l?dzu atsauk ties, kam b?tu Latvijas universit? tes 10 un 20 gadu past?v?anas atce res ilustr?tie izdevumi un rakst\i kr?jumi vai to izvilkumi ar zi??m par Latvijas universit?ti. Vai b?t^ a
;>
zini . m?tes im m?su abu l?ganas tevi sarg?. Ai^ieW, varb?t, ?i
iesp?jams os izdevumus dab?t ie- redz?anos, kas to lai zina?" skatam?  Stud. pML J. Krasti?, Hauptstr. 234, Hcid?lberg (17?).^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ v^
Ra?eu tmmbas No au torit?t?v?m zviedru aprind?m
zi?o, ka p?r Z v i e d r i j as territo- riju turpina lidot ra?eu bumbas, pair kur?m visp?r dom?, ka t?s izauj krievu eksperiment?t?ji. Izmekl? ana atkl?jusi, Ita ra?eu bumbais parasti ielido Zviedrij? no dienvi diem, lido tai p?ri pla? puslok? uz
zieme?austrumiem un pa liel?kai da ?ai aizlaias austrumu virzien? p?ri Baltijas j?rai vai Botnijas ll??m. Zi ?o, ka viena ?da ra?ete ieg?zuies Koelmij?vas Iic? ?orbotenas provin- e? Zviedrijas zieme?os. Sapieru da ?as to mekl? jau vair?kas ned?jas.
Ilie Stars and Stripe