^ . , 1 1 K?ds tautietis no Grosenb?odes no-(Turpin?jums np i . lappuses, ^^^^^^^ ^ p?c apg?u Mil?t?r8 v ^ l -Rom?tiu Holanu, k^s pasl?jis tam (?ibas piepras?juma kop? ar 7 citiem pretim, pasludin?ja par nodev?ju, i bijis padomju transitnometn?, lai P?d?jais kar cilv?cei par?d?ja Si p?rbaud?tu un sal?dzin?tu apst?k?us naida veida nejaukumu, ko nesp?j gaj? nometn?, par saviem pieredz?-piemin?t bez nodreb?anas. Tagad Jumiem st?sta: Padomju transit-dlv?ce kaunas ar? sava nacion?l? nometn? pavad?j?m 6'stundas. Var?-naida un atriebes./ U N konferenc?s j?m staig?t bez pavado?iem. Apskat?s vairs nedr?kst (k?pt trib?n? bez t?j?m visu pamat?gi. No 170 nomet-elegantas maskas un liek?s b?rdas, nes iem?tniekiem 40 bija grosenbrp-Has nosl?ptu austrumnieciskos vaib- dleu. Ar? no m?su deleg?ci?as 2 stus. palika nometn?. Deva labas pusdie-M?su tautas se?kult?ra jau uzr?- nas, bija daudz sm??u, vien?gi vod-da to briedumu, ku??l paz?st naida kas" tr?ka. Divi reizes ar mums.ru-un atriebes nejaukumu, Senlatviete n?ja ar tulku vidut?j?bu majors, zin?ja cildeno nost?jii p?ri naidam: virsleitnants un nometnes koman-Izkur?ju zelta pirti Saviem naida dants. Tas, ko dzird?ju, ir vismasko-C?l?jiem," Diem?l ilgais atkar?bas tak? un bl?d?g?k? a?it?cija. Majors un nacion?lo p?rest?bu laiks m?s nem??in?ja neko ne iest?st?t, ne ie-atsvieda atpaka? n?d?ju st?vokl?, teikt, ne ar? noliegt un savus sprie-Rainis un Skalbe atkal m e^ta gaiu Ljumus pamatoja ar vald?bas r?ko-tiltu p?ri uz m?las un izl?dz?s k u l - jumiem, preses zi??m utt. Par 141 t?ru/^ Naids un atriebe atkal rhet?s latvieu le?ion?ra pak?ranu R?g?, kauna lieta latvieiem. par Kurzemes c?n?t?ju likteni un par odien m?s st?vam k? izlikti sveu no Zviedrijas izdotiem latvileiem tautu skatlog?. Ner?d?sim vi??m sa- vi? nek? nezin?ja, jo tas esot cits vus naida augo?us^ sava naida ne- pasta un k?ra apgabals. Nevajagot jaukumu. ? ar? tic?t vis?m Madonas raid?t?ja z i -Lai sveinieki neredz,! ka m?su nometn?s naids izsvie ?imenes ar b?r- m?m nepiem?rot?s telp?s. Lai sveinieki nedzird naida spredi?us no m? su mut?HL L a i . . . i (Turpin?jums no 1. lappuses) Visa kultur?l? pasaule beidzot ir pulc?s 50 deleg?tu balsu divi tre-ieskatijusi naida nejaukumu. Visi ? da?as. Uz?emana t?m r?d?s b?t nodroin?ta. Iepriek?j? dien? padome piedal?j?s 8 stumdu nikn? v?rdu c?ni??, kur? Padomijas p?rst?vji uzbruka Holandes un Anglijas deleg?tiem sakar? ar Ukrainas s?dz?bu
??m. M?su ilgu uu d o m u centr? ta?u esot ?ib?va (Liep?ja). Teic?m, ka mums tr?kst jebk?du zi?u, pat av?u inform?cijas par apst?k?iem dzimten?. Majors atbild?ja, ka vi? nevarot pal?dz?t, Jo ang?u ^ [^ilit?r^ i vald?ba ne?aujot sav? josl? Izplatilt padomju laikrakstus. Sarkanaj? irmij? v?l joproj?m past?vot latvieu str?lnieku korpuss un visiem no 1921:--1926. g, dzimuiem j?ejo't kara dienest?, Aizr?d?j?m, ka Baltijas republiku iedz?vot?jus izs?ta uz Aus-trumkrieviju piespiedu dlarbosv Par atbildi majors s?ka las?t jauno 1 piecgades pl?nu, kur? iek?aullas arj Baltijas republikas l?dz 1950. gadam. P?c pl?na gan esot paredz?ts att?st?t mi l zu smago r?pniec?bu Padomju r?pniec?bas apgabalos, bet t?d? pa? m?r?- veicin?ot ar? viet?j?s Tiipnie-clbas uzplaukanu Baltij?, konkr?ti Latvij? pap?ra, tekstil- un p?rti kas r?pniec?bu. P?c majora dom?m, sib?rieus uz Baltiju nedz?ot un baltieus savuk?rt nedz?ot uz Sibiriju. Neesot v?l gal?gi izlemta Latvij? ar? kolchozu lieta. Jaut?j?m, k?p?c otr? pus? t?ds
klusums un netiekaim ne mekl?ti, ne Jaut?ti, ko e dar?mi un k? e mums kl?jas. Majors atzin?s, ka t? esot taisn?ba, bet vajagot iedom?t plao Krieviju un tagad?jo satiksmi. ?trvilciens no Berl?nes l?dz Maskavai braucot 5 dienas. Maskav? un Berl?n? gan esot iek?rtotas centr?l?s izzi?u vietas, bet J?ato?stot, ka kartot?ka tur esot tik sljkti organiz?ta, k a v?l nek?du pan?kumu neesot. Tie no mums, kam esot net?ra sirdsapzi?a, lai m?j?s nebraucot, bet mobiliz?tiem karav?riem t?da nevarot b?t. Jaut?j?m^ vai b?tu iesp?jams nos?t?t deleg?ciju uz Latviju? J ? , k?p?c n?. M?s ta?u zinot, k?di ir iece?oanas un izce?oanas likumi. Vajagot vien?gi 2 at?auju: no valsts, no kuras izbrauc, un no valsts, kur? iece?o, un otr?di. Transitnometn? ir ari krievu lauku pasts, kam var nodot v?stules uz Latviju un sa?emt atbildes. Daas ?das atbilu v?stules es redz?ju, bet t?m nav nek?das noz?mes. Visp?r j?saka, ka te ir tik rafin?ti pa??mieni, ka nav ko iebilst un l?ttic?gie ar? ,4ekrit". T?lavas Zi?otais** Han? cic l i 1
kultur?lie latviei s^rl! Agronomu san?ksme
Eslingena
, tr pret Grie?iju. Si pirma vardu sa-**l'T^ T-^ .*'-f^ J"S^ i!" d'^ sme iteiktu rezult?tu v?l ne- l<i^ ^^ - A S V inform?ja U N atom-mes darba kart?bu izstr?d? orgam- ? >. , . , - i ^
.Scijas komiteja. ku,as prieks?dis ir b^ fj-^ ^^ ^^ prof. Dr. P. Starcs, prieks?a viet- "f^ ema, kas noveretu karu, nieks aer V Skulte sekret?rs afir r'^niga alternat?va ir lab?kn atom- A BroSns un izveidoana un lab?ku veidu
B?rmanis un agr. R. Vitols. San?ks- t'tlf.i^r"^^""- ,es organiz?anas techniskos darbus ^ ^^ '^J?,;^'^^^^^^^^ veic Eslingenas . latvieu kolonijas | J^^^ ^ f^^^ ^^^ ^^^ ^^^ ^^^ ^ vara nav iesp?jama." Kara noziedznieki 21 b?lam uh satriektam v?ram, kas agronomu sekcija (Stuttgarterstrasse 31/11, Esslingen/Neckar, Wttbg., 14a)^ Darba k?rt?b? paredz?ti refer?ti par pareiz?jiem m?su dz?ves apst?k?iem, agronomu organiz?anos, lauk-1 visi bija k?dreiz?j?s nacistu V?cijas saimniec?bai i2lltibas-i<^im-^uttr;^^^^^ *?ug: mj?Vi?tf'pd?jtf^^^ agranbmu biedr?bas dibin?anu. S a - | j(ev!ba publiski teikt atkl?t?bai do- n?ksm? aicin?ti visi amerik??u un ii^ftus v?rdus. Tie bija ?oti ?si un fran?u Joslas latvieu | agronomi, bet atskan?ja tiei p?c 7 gadiem no t?s k? viesi taj? var piedal?ties ar? lat- dienas, kad Hitlera armijas, iebru-vieu agronomi no ang?u okup?cijas kot Polij?, ievad?ja otru pasaules ka-Joslas. ?u. A r iem v?rdiem beidz?s Nira-
Esiingenas latvieSu kolonijas t,ergas kara noziedznieku milit?r? agronomif sekcija | tribun?la pratin?anas dw:b?ba, kas Ittindu. Aps^^ iies savas k|ila??s^^? pavad?jui Jau gandr?z vienu gadu, 18^ august? padomju avi?cijas die- ?|ai sagaid?tu! gal?gos spriedumus, kas n? Elgas ielas bijuas klusas. C i i - paredzami 23. septembr?.. Spriedumu v?ki izbrauku^ uz j?rmalu un pul- pazi?oana par o 21 personu un 6 c?juies stadionos un parkos, kur par (organiz?cij?m pras?s vismaz 1 dienu, godu avi?cijas dienai netikuas sa- tN?ves un cietuma sodu realiz?anas ??kst?s. Daudzi noskat?juies basket-1veidu' un vietu iz?irs Sabiedroto )M>la turn?ru, kur? (piedal?jusies Mas- pkontrolpadome Berl?n?. Prokur?t?-kavas, ?e?lngradas, R?gas, TalMnaa, [ras p?d?jo runu NImberg? sac?ja Pa-K?u?as, Gruzijas un Ukrainas jau- domijas galvenais prokurors ?en.-
iiatne. T?kstoiem r?dzinieku ap- {Un. Rudenko, kas neskopoj?s ar ap-mekl?jui ar? avi?cijas izst?di K o -m?n?ru laukum?. R?g? izveidoot vienu no Uel?kierp lidlaukiem Padomju Savien?b?. 17. aug. R?g? notikusi komunistu partijas akt?va san?ksme. Par tuv?kiem uzdevumiem ideolo?ijas un propagandas darb? refer?jis a?it?cija^ un propagandas noda?as prieknieka vietnieks Jof?uks. Padomju Latvijas ministru padome apstiprin?jusi ?ku b?vr Ni:iiecibas pl?nu lauku saimniec?b?m* Visvair?k cietuo Liep?jas, Kuld?gas un Tukuma apri??u pagastos l?dz ?gada beig?m p?c pl?na j?uzce? 8:600 dz?vojamo un 20.000 saimniec?bas ?kas. Latvijas komunistu partijas skolu da?as vad?t?js ?inters pag?ju? m?c?bas gada skolu darba v?rt?jum? nor?da, ka Uela da?a Padomju Latvijas skolot?ju nav paidago-?iski un metodiski sagatavoti savam uzdevumam un ka vi?iem nav ari speci?l?s paidago?isk?s ' izgl?t?bas. Nopeldams o $kolot?ju darbu, ?inters atz?st, ka vi?i, baid?damies, ka darba rezult?ti b?s neder?gi, mekl?jui izeju t?d? veid?, ka savu skol?nu zin?anas nov?rt?jui nepeln?ti augstu. T? no 92 R?gas skol?niem kandid?tiem uz zelta un sudraba men da?u izgl?t?bas ministrija apstiprin?jusi tikai 32. Citi skolbt?ji skol?nu rakstu darbos t?i neuzr?d?jui k??das, lai t?d? k?rt? var?tu paaugstin?t atz?mes. Kontrol?jot nepiln?s vidusskolas 6; klases 50 rakstu darbu, daudziem atz?mi no 5 un 4 vajadz?jis pazemin?t uz 3 un 2. Jo asi
z?m?jumiem faistu ak??i" m na-clstlskie zemradIJumi". Savu runu vi? beidza ?di: Cllv?ce kauju laukos jau pateikusi savu spriedumu par v?cu faismu. Varon?g?s sarkan?s armijas ; in Sabiedroto drosm?go armiju Izcfnfto cilv?ces v?stures visliel?ko kauju ugunis ne tikai izn?cin?juas hitlerieu ordas, bet ari noteikuas starptautisk?s sadarb?bas augstos un c?los principus, cilv?ces mor?li un soci?l?s sabiedr?bas c i l v?c?gos likumus. Lai n?ciju barg?, bet taisn?g? tiesa piemekl? os faistu bendes." Valsts prokurors Maskav? piepras?ja n?ves sodu, pakarot, Semjonovam un 7 citiem ap-sujdz?tiem, kurus e ties? par bru
?otu sacelanos. un spiegoanu pret Padomju Savien?bu. ITN kara noziegumu komisija London? sav? z i ?ojum? par kara noziegimiu izties? anu l?dz 1946. g. 31. j?lijam atkl?j, ka no 1683 ties?jamiem Si64 dab?jui n?ves sodu, 745 noties?ti ar detumu un 374 attaisnoti.
V?cija Krievija atbalst?ja AS\^ un . , iju Sabiedroto kontrolpadonnes san?ks-in? Berl?n?^ noraidot Frtmcijais ierosina jumu par Sabiedroto administrat?vo iest?u dibin?anu V?cijas saimniecisk?s vien?bas panSikanai. Amerik??u aprind?s o |[adi}tmiu i z tulko par cerlb?ra" uz to, ka Pa* domi ja eventu?li var k?ijt p^ ir l?dzdal?bnieci ang?u-amcrilt??u joslu saimniec?bas salied?anais darb? ar v?cu administr?ciju. P?c V?cu policijas un amerik??u ,JMF* paveikt?m krat?an?m un apcietin?an?m Minchenes b?d?gi slaven? meln? t irgus centr? ap ,,Deutsch!S Museum**, is tirgus ^tagad. uz^at?)ms par pil-, ntgi satriektu. 'Ko |C l?dz 25. aug. ,^eutsches Museum^* apkaim? v?cu policija par melntiiJdzniec?bu apcietin?jusi 15 v?cieu??Un 11 DP. , P?c pirm?m krat?an?m amerik??u tiesa sod?jusi 9 DP un 3, v?cieus ar 14 dienu vai maz?k cietuml? bet 26 v?cieu lietas nodotas! v?cu. ties?m. Maz? viesn?c? Aus^ur,gsa8 tuvum? pie pusdienu galda fapciirtin?ts v?cu Ge$tapo" bij* efs Luks^imburg? Fricis Hartmanis. Z} armijas a?oi-tiem vi? atzin?s, ka-kop kara beig?m dz?vojis Minchen? un vad?jis koncertu trupu, kas jp bliezi Ikav?jusi laiku amerik??iem vair?kos AV Sarkan? krusta klubos. Gandr?z treda?a no visas V ? c i Jas k a ? a -f l o t e s , kas p?c kapitul?cijas v?l tur?j ?s u ?dens, tagad ir nodota krieviehi. Katrs kajaku?is vi?iem nodots ar piln?gu apbru?ojumu, mu-niclju, spridzek?iem'^m 3 m?neu p?rtikas kr?jumiem. Sabiedroto kontroles komisijas galvenaj? t?b? ?i?? bez tam zi?o, ka daudzus no iem ku?iem v?cu komandas nog?d?juas uz , krievu p?rvald?t?m Baltijas :st?m. Katru no im komand?m vad?jis ang?u ka?rafloteiB virsnieks, kuru nodoanas ost?.^ krievi lepni pacien?juL ^ T?kstpl IBerl?n? dz?vojoo ?du v?l nevar form?li izdz?st no saviem re?istr?cijas dokumentiem nacistu vi?iem uzspiestos ,,Iiz-ra??a" un Z?ras" v?rdus, bet vi?i itin viegli var ofici?li nb tiem atteikties. 2!du re?istr?cijas dokumenti vel aizvien atrodas glab?an? kaut kur Sudetij?. Visiem, Rais izsaka v?l?jumu atteikties no Ji^im uzspies
tiem v?rdiem, tagad izsniedz ?paus pagaidu dokumentus. ASV uzaicin?juas Francijas un Padomi jas Milit?r?s vald?bas Berl?ne nekav?joties parakst?t vienoanos par laikrakstu, gr?matu, periodisku izdevumu un urn?lu br?vu apmai?u starp 4 josl?m V?cij?, 28, aug. pazi?oja ASV Milit?r?s vald?bas inform?cijas kontroles direktors brig?des ?en. Roberts A. Makklurs (McClure). Ang?i jau izteikui! savu gatav?bu tam pievienoties. Uzaicin?jumos Francijas un Padomijas iest?d?m nolikts ?pas termi? 16. septembris, p?c kura amerik??u josl? at?aus ievest tikai tos izdevumus un urn?lus, kurus at??vuas apmai?as vienoanos parakst?juas valstis.
Atvad?an?s Man j?atvad?s. Es netaisos, eva
ku?ties uz aizj?ras zem?m^ bet daa laba av?ze, k? dzirdu, tais?s likvid? ties vai cit?di dar?t sev galu. L?k, t?d?? man j?atvad?s. Es nesaku ar^ dievu'*, es saku uz redz?anos". N?k pr?t? l?dz?ga atvad?an?s pirms daiem gadiem. Toreiz es teicu uz neredz?anos*'. T? blija sienas av?ze, no kuras es toreiz atvad?jos, jauka, gaum?gi izstr?d?ta sienas av?ze. Apm?ram 1,5 m X 1,0 m liels melni kr?sotais d?lis bija piestiprin?ts ar liel?m skr?v?m pie sienas. D^?a aug?j? mal? lieliem sarkaniem burtiem st?v?ja rakst?ts: Sarkan? V?rpa", bet zem?k maz?kiem burtiem Proinselmasbit". T? izskat?j?s sienas av?zes ?r?j? ?aula. Biei, st?v?^ dams ?s av?zes pri^ik?, es godbij?gi uzl?koju o uzraksitii ,JProrase?-masbit*' un dom?ju, k? o uzrakstu Izlas?tu anglisi ja sienas av?zes, p?k?i n?ktu.mod? Anglij?. Toreiz pie mums sienas av?zes bija mod?. Sienas av?ze bija izraibin?ta ar uzl?m?tiem ?stas av?zes lizgriezumiem. kurus ar? neizgrieztus neviens nelas?ja. Sie izgriezumi nebija dom?ti las?anai, bet klusai apbrinoSanai, Jo ska?a apbr?noana toreiz nebija mod?. Sienas av?zes virsraksti parasti bija gleznoti sarkan?, bet teksts mel n? kr?s?. Sie ki?im spilgtumi visu laiku palika nemain?gi, main?j?s ti^ kai virsrakstu un t^^^tu garumi. Tad k?d? dien? sa??mu no kadru da?as rakstu, ka sakar? lar iest?des darb? bas p?rk?itoanu varu justies br?vs no tui-pm?kiem pien?kumiem. Es at vadi jos no darba biedriem un g?ju atvad?ties no ^emiis av?zes. Es ska t?jos pazistamajont virsrakstos un p?rdom?ju savu liktenL P?k?i viena virsraksts pa kreisi saist?ja manu uzr manibu: ,Jest?dei vajadz?gi 400 dar binieka L?gumi iesniedzami kadru da?ai." Ak tu, sv?t? konstit?cija! Vai acis mani nevi?? Tom?r n?. Ar Makklurs izteicas, ka tas dar?ts t?d??, ka neb?tu lo?iski at?aut izde- ? sarkanu uz raibu bija raksUti ie vumu ieveanu AfSV josl? no t?m v?rdi. Es devos atpaka? uz kadru josl?m^ kur aizliegti ASV licenc?ti izdevumi. Amerik??u jaunais solis ir sekas 4 valstu vair?k m?neu i l guo sarunu neveiksmei Sabiedroto Iccmtrolpadoml iespiest? v?rda apgroz?bas br?v?bas nodroin?anai v i s? V?cij?; L?dz p?d?jam laikam ASV josl? bija at?auts ievest izdevumus no p?r?j?m josl?m ar? bez form?l?s vlenoan?Sj bet A S V licenc?t?s aVT-zes nekad nebija at?auts izplat?t Padomijas josl?. Amerik??u jaunais prieklikums, sac?ja Makklurs, pamatojas uz Potsdamas vienoanos un pau ASV Milit?r?s vald?bas no^ teiktu p?rliec?bu par to, ka V?cijas jaunuzb?vei uz deiinokratiskiem pamatiem nepiecieama domu br?va izmai?a. Kop organiz?tas iedz?vot?ju p?rvietoanas s?kan?s 1946. g. Janv?r?, 1.113.878 izraid?t?s personas n? Cechoslov?kijas, Austrijas un Ung?rijas ieradu?s ASV josl? V?cij? caur Bav?rijas kontrolpunktiem. 558.465 no t?m nometin?tas uz dz?vi Bav?rij?, bet p?r?jie aizs?t?ti uz V?r-tembergu-B?denu vai Lielhesenu. Bav?rij? ASV joslas visliel?kaj? ,,valst!" iedz?vot?ju skaits j?lij? sasniedza 8.590.000. Tikai 6,5 milj . ir ejienes past?v?gie iedz?vot?ji, bet p?r?jie 2 milj. ir evaku?tie, izraid?tie, b?g?i un ?rzemnieki. 1. sept. Berl?n? s?ka darboties ar amerik??u atbalstu izb?v?ts raid?t?js, kas saucas Berl?nes amerik??u joslas Rundfimk". Tas darbojas uz 492 m vai 610 kilocikliem vid?jo vi??u josl?. Sin! raid?t?j? vis?m v?cu politisk?m partij?m dotas l?dz?gas ties?bas savu domu izteikan?. Jauno staciju var klaus?ties apm. 50 km r?dij?. Berl?nes l?dzin?jais vien?gais raid?t?js v?cieiem Radio Berlin" atrodas vien?gi krievu kontrol?.
da?u. Kas par mu???b?m l*V iekliedz?s kadru da?as prieknieks. - ,^av nek?da^ j m i ? ? i b ^ Partijas un vald?bas l?mums," L?mums7 K u r tad t?ds radies?** ,iPublic?ts Sarkan? V?rp?." Neesmu las?jiii. Bet tam nav noz?mes: j?s esat atlaists un luss. Sveiki!-Es izg?ju no kabineta. ?Tie?m, kS-da noz?me i r vienam. Ja vajadz?^gi ?etri simti. Ak Sarkana V?rpa", ja tu jau neb?tu fi??kana, tu var?tu nosarkt. Uz neredz?anos! I Tas bija toreiz., ia^ad vad?s no cit?d?m, Kild?? tas j?dara? Iemeslu ir daudas tie i r da?dL Viens no galvenajican^ pap?ra trii kums. Vai, atrodoties amerik??u josla, m?s var?tu s?dz?ties par pap?ra tr?kumu? Vai, atrodoties A t lantijas oke?na vid?, m?s var?tu s?dz?ties par ?dens tr?kumu? Es dom?ju var?tu gan^ jo pap?rs dom?ts ne katrai av?zei un ne katrs ?denjs dzeranai. ^ Uz redz?anos! 1 Dr?mais
?inters izbar skolot?jus, ka tie neesot pratui audz?k?iem pareizi iem?c?t Padomju Savien?bas konstit?ciju. Skolot?ji m?c?bu gait? neesot sal?dzin?jui ,,ik uz so?a" Sta?ina konstit?ciju ar buru?ziskaj?m konstit?cij?m. Bet tikai t?da pieeja m?c?b?m paverot skol?niem j iesp?ju dzi?i un vispus?gi izprast Sta?ina konstit?cijas ?patn?bas lin priekroc?bas. ?inters savu iztirz?jumu beidz ar nor?d?jumu sagatavot jaunus skolot?ju kadrus. Tagad?jais Padomju Latvijas paidago?isko m?c?bas iest?u tikls v?l nedarbojoties k? vajadz?tu. Skolot?ju zin?anas j?papildi-not un radik?li j?uzlabojot skolu inspic?ana. Galvenais tom?r esot stipras komjaunieu un pionieru ^organiz?cijas, bez kur?m neesot do
m?jama padomju skol?s morm?la att?st?ba, i Pravda" Maskava; C??a" R?g? Eiropas meistarsac?kst?s vieglatl?tik? Oslo 1500 m skr?jien? uzvar?ja Strands (Zviedr.) 3:48,(Uain.; 110 m. barj. Lidmans (Zviedr.) 114,6 sek. un ??pa mean? Atervals (Zviedr.) 68,74 m. Redzam, ka ??pa meanas sacens?b? visliel?k?s uzvaras izredzes b?tu bijuas ar? m?u tautietim
l Stendzeniekam. Zvie<jlru vecmeistara Atervala Eiropas meistarsac?kst?s sasniegto rezult?tu Stendzenieks ovasar p?rsniedzis ?oti daudz?s sac?kst?s un vi?a lab?kais sasniegums ir 70,90 m. V?cij? Stendzeniekam
l?dzv?rt?gu :pretiniku nav. V?cijas meistarsac?kst?s vieglatl?tik? 25. aug." Frank?urt? pie Mainas uzvar?ja H?ss ar 56,57 m rezult?tu. L a t vieu ??pa met?jiem V?cij? visp?r izcils st?voklis: Stendzenieks izvirz?jies 1. viet?, madpnietis Hakelis Ierindojies 2. V. (60,92 m) un arcenis v?cu 1946. g. lab?ko ??pa met?ju sarakst? ir 6. y. (I. Kal?js). Latvieu barj?rskr??j?js Arturs Graudi? dz?vo emigr?cij? Zviedrij? un str?d? k?d? fabrik? Kungsor?. Graudi? piedal?s ar? sac?kst?s. Vi?a lab?kais rezult?ts 110 m distanc? ogad ir 17,2 sek. Sportists priec?jas par izdev?bu, ka var v?rot Eiropas p?d?jo gadu lab?k? barjerskr?j?ja zviedra H. Lidmana skriesianas tecbniku un stilu (V. N.). M?su peld?anas re
