LATVIAN N E W S B U L L E T I N The poUcy of Ihls New8paper is to provlde our Latvian people in exiie with aU availabk new8 of Importance concemini the world's happeninga. of poUticaL eeonoale. eiltorai or social signiflcanee. And onr special aim te to present the l?nmanitarian ideate and aehilevenents of the great Democraeiea the Unilied States of Anserica and the Britteh
Empire. Thia aim. we know. wiD help maintain the spiritnai and cultural unitj of the Latvian people and - of aU things wiU Tield hopes foa a saler and happler futnre
Izdev?js un galvenate redaktors Publteher and Editor-in-Chief; Viktor B a l t k i j i s \ ( Rcdakcija-Editorlal Office: HotelC:k)nvikt, Dillingen/E^ Bayem (13b) Izn?k divi reizes ned??? Publtehed twlce a Week Nr. 72 (74) Authorized by Militarjr Government and UNRRA DBlingei^ sestdien 1946. g. 11 septembri
Skaidru skatu Savas gaitas nupat uzs?ku? ned??as laikraksta Latgola" redaktors Norberts Trepa par trimdas dz?ves daudz?m ?patn?b?m starp citu, saka: ,,Viena no t?d?m ?patn?b?m s?p?ga un'no?lojama ir t?, ka m?su iespiestais v?rds atspogu?o nezk?du baigu nesp?ku m?su trimdinieku kop?b?. Ne tan? j?t skaidr?bu par pag?tni, ne tagadnes apzin?anos, nedz ar? kaut cik skaidru n?kotnes apj?gumu. Nedzird pat nevienas droas balsSj k? tas mums b?tu biji? nepie-ciealms. Tan? refiz tikai pasaules notikumu atspogu?ojumu un lauskas no m?su posta, no?lojam?s ikdienas. To pavada trimdas rakstnieku nestiprais koris, kura apn?ksto? un ?oti nev?ri?? gaudenlba palaikam mijas ar, vienaldz?gu norm?l?s dz?ves imit?ciju, kas ar?, trimd? esot, n?v ?stu v?ru clen^gd st?ja. Un tas gandr?z viss. Atsevi?i ?oti reti iz??mlumr tikai baigi pastiprina o pamata st?- i vokli . i Ja nu tas ir viss, tad nav viegli , grib?t patur?t, skaidru skatu uz ' m?su pag?tni, tagadni un n?kotni, | skaidri apzin?ties visas tautas kop? bu, lai ar? t? odien ir sa?elta, un, cik vien varam^ turpin?t m?su tau^ tasv dz?ves nep?rtraukt?bu ar skaidru ap?emanos pirm? k?rt? dz?vot m?su tautas n?kotnei; jo to pau vajadz?tu grib?t visiem, jo t?, ta?u, ir m?su vien?g? dz?ves j?ga., Vai,, varb?t* tas, ka trimdas dz?v? nav sak?u, visp?r nedod iesp?ju ?dai nost?jai un ?du uzdevumu veikanai? Man ir pamats dom?t, ka tas t? nav." Tie ir tie?m s?pin?t?ji un m?ilsi-n?t?ji jaut?jumi. Tik daudzi no mums tiem nezina ?stu atbildi. Patur?t skaidru skatu, zin?t ejamo ce ?u, teikt dar?mo un dom?s izkris-talliz?jamo, to ?grib?tos ?oti, bet kas tam atbild?s? iPareizi, neaub?gi ,un droi?
Neizpu?ota paties?ba Ang?u ned??a^ laikrakstsSunday Pictorial" London? 1. septembr? sniedz Ri?arda Grosma?a rakstu Krievija: neizpu?ota paties?ba," kur? autors m??ina iztirz?t 4 lielo" vid? raduos st?vokli, nesaudz?gi atsedz nesaska?u iemeslus un pr?to par to nov?ranu miera ce??. Vi? ies?k ar vair?kiem jaut?jumiem, kas pat-^laban ?odarl^inot ?auu pr?tus: K?-p?c nevar pan?kt sapraanos ar Krieviju? Vai m?s jau esam ce?? uz karu pret krieviem? Vai treais pasaules kar jau b?tu s?cies?" Vald?ba par to oficl?l^ Inform?ciju nesniedzot, jo laikam >)aidoties, ka paties? ba st?yokU padar?tu v?l slikt?ku. T?p?c pasaule ir pilna baumu, kas i r daudz b?stam?kas par faktiem. Visas pasaules tautas, ieskaitot ar? krievu tautu, ir cer?juas, ka uzvarai sekos ra?gs pasaules jaunuz-b?ves darbs, kur?; visu valstu vald?bas, apvienpjoties U N saim?, piedal?tos vienpr?t?gi. Tas nav noticis. Gadu p?c uzvaras nav pat neviena vienk?ra , jaut?juma, kur? Iielle" b?tu vienojuies un str?d?tu kop?gi. Amerika rao atombumbas un izm??ina t?s ??u^? oke?n?, katram r?d?dama savu sp?ku; Krievija pieliek visas p?les, lai o nosl?pumu atkl?tu (to ir par?d?jusi spiegoanas pr?va Kan?d?), un ir tikai : laika jaut?jums, kad ari Krievija s?ls raot atonibumbas. Starplaik? nomald?ju?s izm??in?jumu ra?ebumbas jau lido p?ri 'Zviedrijai un Somijai. Ang?u urn?lists dom?, ka ,,amerik??u atombumbas var?tu pielietot tikai pret vienu ienaidnieku - PSRS. Krievu atombumbas var?tu pielietot tikai pret ASV* un t?s sabiedrotiem. Amerikai ir aizdomas, ka Krievija v?las iekarot pasauli komunismam, im saka, ka amerik??u atombumbas (Bpigas 3. lappus?)
nav j?k?iist l?dzdal?bniecei austrumu un rietumu sadursm? ASV ?rlietu ministrs Bemess iest?jas par vilsas V?<;iias neatkar?gu demokr?tisku vald?bu S i u t g a r t ? , 6. sept. Pirmo reizi p?c Fotsdla?u^ konferences ASV ?rlietu ministrs Demss F. Berness (Bymes) 5. sepi atgriez?s Ber-
l?n? un 6. sept. Stutgari? amerik??u Joslas pagaidu jnolitiskaj? galvaspils?t? teica nmur kas bija adrei^?ta v?cu tautai un kur? vi?$ deklar?ja, ka ASV iest?jas par vienotu, pau v?cieu vadlltu V?ciju, gan ar pietiekamiem nodroin?jumiem. Vi?a runu Amrrik? uz&kata par vienu no visnozimig?k?m amerik??u ?rlietu polltilias deklar?ciij?m p?c kara beig?m* Izskaidrojot Auierllias }>lAtiu mierm?l?gas demokr?tiskas V?cijas Jaunuzbiivei, vi? ppi.A'Itro, ka A S V ir neatsaucami ap??mu?s atbalst?t Vienot?s N?cijas paliekoa miera rad?an?, nep?rprotamll uzsv?rdams: M?8 esam ap??muies turpin?t savu l?dzdal?bu Eiiropas un pasaules liet?s. M?s esam p?rliecin?ti ka tas aizkav?s uzbruc?jas n?cijas ?o kafa uzs?kanas." Sav? run?, ko v?cu tautai p?rraid?ja no Stutgartas operas nama, Ber-ness noraid?ja fran?ijas pras?bas p?c R?ras un Reinzemes at?elanas no V?cijas un dar?ja zin?mu Krievijai un Polijai, ka ASV var?tu iest?ties par to territoriju atdoani;^ V?cijai, kas atrodas aiz Oderas un kas Pots-dam? pagaid?m'* nodotas Polijai. Vi? nicin?ja nojaukt joslu rooeas, pan?kt V?cijas saimniecisku apvienoanu un nekav?joties preciz?t Sabiedroto miera noteikumus, gal?gi noteicot V?cijas robeas. Ierodoties tutgart? Hitlera agr?k? person?g? vilcien?, vi? no ziediem greznot?s operas skatuves run?jii radiomikro-fonu un 2000 amerik??u karav?ru un v?cu clv?listu priek?. Klaus?t?ju v i du bija ang?u un fran?u noV?vot?ji, bet krievus p?rst?v?ja vien?gi 3 urn?listi. Berness kritiz?ja 4 lielvalstu Sabiedroto kontrolpadomi par t?s nost?ju, kas V?cijai kav? pap?rvaldes uz?emanos, un Izteica cer?bu, ka V?cija ar smagu darbu" un ,ypieti-c?gu" dz?ves veidu atkal var?tu ie?emt god?jamu vietu br?vu n?ciju vid?. Savai uzman?gai auditorijai vi? sac?ja, ka nav v?cu tauta i n
teres?s vai pasaules miera interes?s, ka V?cijai butu Jiikliu^t par bandinie-ku vai Udzdallbnlecil austruma un rietumu milit?rli sadursm? varas d?|." Run?jot par VIcija robe?m, Berness sac?ja, ka ASV paliks pie savas ap?eman?s atbaiist?t Padomij as pras?bas p?c Karalau?iem (K?nigsber-gas) un Polijas pras?bas p?c t?s zieme?u un rietumu robeu rev?zijas t?p?c, ka Polijai ar Jaltas vienoanos da]a savas zemes bija j?atdod PSRS, bet deklair?ja, ka Sll?zija un p?r?j?s V?cijas austomu territorl-jas pirms Potsdamas nodotas Polijai tikai administr?t?viem nol?kiem" un ka Anglija un ASV laav piekrituas ,.pie miera sl?gan /^^ f atbalst?t jebkuras ?s ierritorljais at?elanu." Berness t?pat atbalst?ja Francijas pras?bas p?c S?rzemes, bet sac?ja, ka ASV neatbalstI!ot nevienu tiekanos p?c territoriJBS, kias neapstr?dami ir v?cu, vai jebkut?u V?cijas sadal?anu, kas neb?tu ieinterei^t?s tautas paties? grib?." Vi? piemetin?ja, ka R?ras un Reinzemes iedz?vot?ji v?las palikt vienoti ar p?r?jo V?ciju. Berness nor?d?ja, ka p?c iesp?j?s
?tri j?rada V?cijas pagaidu v?cu vald?ba, ko veidotu V?cijas nacion?l? padome^ kur? Ietilptu ministiii pre* zldenti vai citi vad?t?ji darbinieid no vis?m 4 josl?m. Vi? nor?d?ja; V?ci jai nepiecieama visa p?rtjika, ko t? var saraot. Pirms ka?a^ t? ne-sp?ia saraot pietiekami p?rtikas sa* viem iedz?vot?jiem. V?cijas Iterrito-rija.tagad ir samazin?ta! Sil?zijas iedz?vot?ji, piem?ram, ar varu iespiesti atpaka? saaurin?taj? V?cij?. Okup?cijas armijas un p?rvietot?s personas pjilielina ?s pras?bas, bet lauksaimniec?bas ma?nu un m?ksl?go m?slu tr?kums samazina kr?jumus." ASV vald?ba ieskata, sac?ja Berness, ka v?cu tautai vis? V?cij? p?c^em?rotu dro?bas nosac?jumu l^roSanas tagad b?tu j?dod galven? atbild?ba par vi?as pau lietu k?rtoanu." V?cijas krievu joslas radiofoni, ieskaitot Padomljas p?rvald?mio sp?c?go Radio Berlln," Bernesa runu no Stutgartas nep?rrald?ja, bet krievu josl? to v?l?k atst?st?ja vair?ki v?cu laikraksti. Francijas vald?bas aprind?s runa rad?jusi lielu vilanos un to apz?m? par cenanos ieg?t popularit?ti v?cieu vid?, kas {laj? z i ?? izrais?s sacens?bu ar Krieviju." Ang?u prese runu apsveic. No Stutgartas ASV ?rlietu m i nistrs dev?s atp?tas braucien? pa Dienvidv?ciju un apmekl?ja Murna-vu, Tegemas ezeru, Garmiu un Berchtesg?denu, kur Berness ar pavado?iem apskat?ja Hitlera! m?jas drupas un slaveno ?rg?a ligzdu;" Mlnchen? vi? iepazin?s ar Bav?rijas eksporta skati un 8. sept. atgrie^ a?s Par?z?. The Stara and Strlpes
DP Austri?as amerik??u josla j?maks? par savu uzturu un pajumti V?n?, 8. sept. ASV bru?oto sp?ku virspav?lniec?bas p?rst?vis Ausr trij? nupat paskaidroja, ka attiec?b? pret DP e notikusi ^nost?jas piln?ga mai?a,'* jo, p?c jauniem noteikumiem, p?rvietot?m person?m Aus
trija un V?nes amerik??u joslai pa?m j?maks? par savu p?rtiku un pajumti DP nometn?s. Tam visam v?l pievienojas nesen?j? pav?le par oblig?tu darbu. Jaunie noteikumi par p?rtikas un dz?vok?a maks?m ir dom?ti visvair?k Austrijas saiimiec?bas st?vok?a atvieglin?anai, paskaidroja is p?rst?vis, jo sav?ktos l?dzek?us sa?ems Austrijas vald?ba. Tan? pat laik? i r cer?bas, ka tie pal?dz?s iztukot no-^ metnes no to iem?tniekiem. Paskaidrodams, k a v i ? i e m i r bijuas visas izdev?bas repatri?ties," p?rst?vis sac?ja, ka sagaida v?l liel?ka DP skaita izieanu no nometn?m, lai brauktu m?jup vai ar? lai. tie ?rpus nometn?m k??tu par paapg?dnie- kiem, k?p?c ar? vi?iem noteiktas maksas par p?rtiku un dz?vokli.
No 14. septembra katrs str?d?joais DP maks?s 1,2 ili?us dien? par p?rtiku un 0,3 Jili?a par dz?vokli, kam?r vi?u ?imenes locek?i sievas un par 191 g. jaun?ki nestr?d?joi b?rni maks?s 0,75 ili?a dien? par p?rtiku un 0^ 3 ili?a par dz?vokli. No maks?anas pien?kuma atbr?voti rases, reli?ijas vai politisku iemeslu d?? vaj?tas personas vai b?g?i, per sonas, kas atz?tas par fiziska darba nesp?j?g?m, personas, kas gaida re patri?ciju vai emigr?ciju uz ASV,
un personas, kas str?d? nomet?u p?rvald?. The Stara and Stripes DP amerik??u Josl? V?cij?
par p?rtiku nometn?s neb?s J?maks? Frankfurt?, 8. sept. P?rvietot?m person?m amerik??u joslas nometn?s V?cij? par savu p?rtiku un dz?vokli neb?s j?malks? tik ilgi, kam?r st?voklis paliks l?dzin?jais, - vakar nor?d?ja ASV virspav?lniec?bas G 5" da?as DP nozaires p?rst?vis. Pulkveleitnants R. F. Bellaks (Lt. Col. R. F i B e l l a c k ) paskaidroja: Austrij?i ?oti tr?lkst darbasp?ka un t?p?c tai j?liek st:r?d?t fiziski veselajiem DP. Pie mums, kut darbasp?ka tirgus ir p?rs?tin?ts, m?s neliksim piespiedu k?rtii nodarbin?t tos DP, kas to nev?las.'" Tlie Stara lu?d Stripes
Septembri atbr?vos baltieu un po?u ka?ag?stek?us Heidelberg?, 8. sept. ASV 8. armijas G 1" da?aij p?rst?vis odien pazi?oja, ka l?dz septembra beig?m no g?sta atbr?vos ap 3.400 baltieu un po?u ka?ag?stek?u, kas c?n?juies v?cu Wehrmacht" pak?aut?s vien?b?s. Atbr?voana notiek neatkar?gi no dienesta pak?pes. Atbr?votos pak?aus dlrolbas p?rbaudei (security screening) un aiztur?s tikai ka?anoaiedzniiekus un dro?bas zi?? aizdom?gos. P?ri par 1000 po?u br?vpr?t?gi piieteikuies atgriezties sav? zem?, kaim?r p?r?jie atbr?vojamie ieklausies v?cu saimniec?bas sist?m?. The Stara Jind Stripes
Amerik??u joslas DP m?c?s amatus VIsbSdeni, 8. sept. ASV 3. armijas galvenais t?bs pazi?oja, ka DP nometni^ no vis?m p?rvietot?m person?m ASV josl? V?cij? apm. 15 proc. tagad m?c?s amatu un Izgl?tl^ bas kursos. Galven? t?ba p?rst?vis nor?d?ja, ka vispopul?r?kie Ir auto-mechani?u kursi, kuros ir 15.000 dal?bnieku. P?r?jos kursos popularit?tes zi?? pirm?s ir ang?u valoda, ?ana un dr?bniec?ba, ?du valoda, m?ksla un lamatniec?ba, elektro^ im radiotechnika, zemkop?ba un tirdzniec?bas zin?anas. Daos kursos gatavo mantas, kas nepiecieamas DP nometn?s. The Stara and Striipes
Amerik??u Josias ?diem mekl? pagaidu patv?rumu
Eirop? Fraakfurtil, 5. sept. Vakar pazi?ots, ka uzs?ktas sarunas par izraid?to ?du pagaidu izklied?anu p?r?j?s Eiropas valst?s, ?du l?deriem ap?emoties g?d?t par jau t? p?rslogot?s ameritc??u joslas Austrij? un V?cij? st?vok?a atvieglin?anu. ?en. Maknamija padomdev?js ?du liet?s rab?ns Bemilteins- sac?ja, ka vi? ar ?du organiz?ciju l?deriem cenias pan?kt, lai Francija, It?lija, Be??ija un Holande dotu pagaidu patv?rumu ai bai?u aps?stai tautai." Bem-teins piemetin?ja, ka, p?c vi?a z i ??m, o sanmu pirmais rezult?ts ir It?lijas piekjriana uz?emt lO.O'OO ?du un Francijas iz?iran?s g?d?t pagaidu V?Z21S daiem t?kstoiem." Tlie Stars and Stripes
Latvijas s?tnis Vaington? protest? ASV laikraksta The New Yrk times" 30 j?lija n-r? pubUc?ts Lat-vijas s?t^ m Vaington? Dr. A- B?l-ma?a paskaidrojums: J?su av?z? 27. j?lij? bija ievietota^ Unlted Firess" telegramma, ka, p?c Maskavas radiozl??m, t? sauktais Latvijas iirlletu ministrs V. I :<y?-leskalns lir iecelts par Padomijas deleg?cijas locekli Par?zes n?uera konferencei. Man jSipazi?o, ka min?tais Vfi-leskalns ir Padomijas marionete, ko latvieu tauta nav br?vi Iev?l?jusi, jo t? joproj?m smok zem Padomljas milit?r?s okup?cijas terrora. T?d?? vi? nevar p?rst?v?t latvieu n?ciju, nedz ari uz?emties jebk?das saist?bas, parakst?t l?gumus vai k? cit?di darboties Latvijas v?rd?. V?leska?ns nav Latvijas, bet P a domijas pilsonis. Likum?g?s Latvim j?s vald?bas p?rst?vis ?rzem?s ^ i r Latvijas ?tnis London? K?rlis/ Zari?, kam ?rk?rt?jas Latvijas \?ald?-bas pilnvaras pie?irtas jau 1940. g.^ 17. maij?, pirms Padomju Savien?ba, okup?ja Latviju. Par vi?a vietnieku Iecelts Latvijas s?tnis Vaington?. Latvieu ts?uta nekad nav. atzlnurl padomju varas Izdar?to aneksiju ua bo?eviku uzspiesto le??u vald?bu. T? gaida savu suver?no ties?bu atjaunoanu un br?vi v?l?tu vald?bu saska?? ar Atlantijas chartas sol?jumiem un cit?m lielo demokr?tiju deklar?ci
j?m." , ^ _ T? pa? laikraksta 30. j?llja/h-r? ievietots ekojoais pazi?ojuma: Amerikas lietuvieu padoma, ka in? zem? p?rst?v 1 miljonu l i e t u vieu, tikko nos?t?ja ?du telegrammu ASV deleg?cijas vad?t?jam Par?zes miera konferenc?, ?rlietu m i nistram DiiemsamBemesam: ,,Padomijas deleg?cijas ofici?l? sarakst? pai^ ilpiek?iem min?ti Padomijas okup?to Baltijas valstu L i e tuvas, Latvijas un Igaunijas marioneu vald?bu p?rst?vji. Vi?u uz?emana Padomijas deleg?cijas sast?v? skaidri liecina par Maskavas nol?ku nost?d?t miera konferenci ?oti gr?tas un b?stamas situ?cijas priek?. Ja to n^iztaisnos pa? s?kum?, t? bez aub?m kav?s visu miera konferences gaitu un to iztulkos par n^usu klusu piekrianu tai nelikum?gai Baltijas valstu okup?cijai, ko Pad(^mju Krievija izdar?ja pirms pieciem gadiem. No?lojot o, neapdom?to Krievijas pas?kumu,^ m?s pazem?gi l?dzam m?su deleg?ciju v?lreiz apstiprin?t m?su (t. l ASV) viedokli ?r?j? politik?, kas satur?tu skaidri izteiktu deklar?ciju attiec?b? uz Baltijas valstu neatkar?bas atjaunoianu." Min?t?s padomes uzdevum? Amerikas lietuvieu inform?cijas centrs ?ujork? nos?t?ja t?du pat telegrammu sen?toriemi Tomam Konnallijam un Arturam M. Vandenbergam. i DP netic ier?d?iem" Frankfurte, 5. Upt. Fra?kfur-tas amerik??u milit?r?s pavald?bas 600 locekl?m amerik??u kari^?ru un ier?d?u siev?m un b??miem r?kotaj? orient?cijas** lekcij? ASV virspav?lniec?bas lektors ieteica m??in?t izprast p?rv?ietoto personu probl?mas, jo Eiropas rehabilit?cij? t?s i r visgr?t?k?s. P?c p?rdz?vojumiem koncentr?cijas nometn?s vai piespiedu darb? v?cieu lab? daudzi no DP cie no dzi?iem ps?cholo?iskiem un fiziskiem okiem." Rezult?t? daudzi no vi?iem, atcer?damies Gestapo'* un citas nacistu iest?des, s?kui n?st un neuztic?ties visiem ier?d?iem. Amerik??u si?v?m un b?rniem lek