Sports. . ] (Turpiaajumg no 3. lappuses)
gast?v? 1 teicami sp?l?ja Liep?jas Olimpijas dal?bnieki - -m?su valsts vien?bas bij. v?rtsargs H. Lazdi?, J?gers un Janevskis, ar 2:0 uzva- s?ja^Dillingenas v?cu sporta biedr? bai vfei?bu. V?cu Schwaben IB" B O v?rtu zaud?jumiem, p?c v?cu (?)orta lietprat?ju atzinuma, pagl?ba tikai H. Lsizdi?a lielisk? sp?le (V. B?rzi?). Latvieu trimdinieku la- b$ide skr?j?ji, met?ji un l?c?ji august? ^uzs?ka sacens?bu turneju Zieme?v?cij?.. Llbek? tie p?rlieci- moM pieveica v?cu apgabala sast? d?to vien?bu, bet p?c tam s?v? c??? iar? Hamburgas v?cu sast?d?to vien? bu. 29. aug. latvieu vieglatl?tu vien?bai k?rt?j? uzvara bija pret Vilhelmshafeiias pils?tas v?cu vien? bu. Latvieu sast?v? l?dz?s m?su sporta l? jumam ??pa met?jam J?nim Stendzeniekam stfigrt?ja ar? Valdis Teteris no Hanavas, kas Hamburg? uzvar?ja v?cu lab?ko
.800 m skr?j?ju Helbigu, sprinteris Priednieks, ?etrsimtnieks Cudar?ns,
. diskabols Ratass, lodes gr?d?js Mil- lers, augstl?c?js Liepnieks un daudz- ol?nieks Hakelis. L sepVOldenbur- g?, sacenoties ar viet?jie^ v?cu lab?kajiem vieglatl?tiem, latviei no
. ^kuma l?dz beig?m demonstr?ja savu p?r?ki?mu. Vien?gi 400 m skr? jien? neif?rsp?ts palika v?cu apga bala meistars Krigs. 100 m Pried- nieka laiks bija 11>5, 800 m Teteris 2:01,0 un Niedra 2:06,3, 1500 m Te teris 4:22;4 un 3. v. K?rkli? 4:45,0, lod? Millers 13,78, Upmalis 12,62 un liepnieks 12,08^ ??p? Stendzenieks 68;43, Hakelis 56,75, Liepnieks 47,58, disk?.Ratass 42,16, Millerss38,67 un Priednieks 34,35, t?ll?kan? Hakelis 6,31, v?cietis Virsdorfs 6,10, Pried-
, nieks^ 6,01 un v?cietis Linemanis 5,15^ augstl?kan? Liepnieks 1,70 (?rpus vkonkurences 1,80), 2. un 3. v. V?dei Virsdorfs 1,60 un Linemanis 1,40. Lielu interesi rad?ja zviedru stafete: 400+300+200+100 m, kur? Start?ja 1 latvieu (Cudar?ns, Bras- tiigi, Krauklis,.,Priednieks) un divi v?cu vien?bas. Ja ar? 400 m ne p?rsp?ts palika v?cu meistars Krigs,
, l|d.300 m Brasli?s ne tikai iedzina" savus konkurentus, bet pat aizg?ja
. gar?m. Ari Krauklis un Priedhie?s bija par citiem p?r?ki. ^Latvieu vien?bas laiks 2:09,3, v?cu 2:12,4 (V. ?eimuiis).' Vieglatl?tikas sacens?- bils BraimSveigas latvieu nometn?, piedaloties ar? igau?iem un ukrai ?iem, > lod?| lab?ko rezult?tu ar
%
m darbu Latvieu Centr?l?s komitejas de
leg?cijas vad?t?js amerik??u josl? A K a c ? n s, at^ jriezdamies no apsprie d?m Hidefiien?, Eslingen? izn?koa j?m Latvieu Zi??m,** starp citu, izteic?s: j,V?cijas ang?u josl? ros?gi s?kusi darboties ang?u kontrolkomi- sijas apstiprin?t? Baltijas pal?dz?bas komiteja. Par t?s ?paiem sakaru virsniekiem Libeka iecelts Jaun- dzems, Oldenburg? Putna?rglis un Detmold? in. Dravnieks. Pati Lat^ vieu Centr?l? komiteja turpina dar boties bez p?rmai??m. Latviei ang ?u josl? s?kui ap??rbu - v?kanas akciju atva?in?tiem karav?riem, ku rus UNRRA var?jusi apg?d?t tikai pa da?ai. Saj? akcij? j?n?k talk? ar?
amerik??u joslas tautieiem, kam, zin?ms, vispirms b?tu j?apmierina e atva?in?to karav?ru vaj adz?bas. Visur notiek ros?ga gatavoan?s Lat vieu Centr?l?s padomes v?l?an?m, sast?dot balssties?go sarakstus. Ar? ang?u okup?cijas josl? pareiz notiek DP p?rbaude, bet tai maz l?dz?bas ar m?su josl? notiekoo. Dz?ves ap st?k?i latvieu bij. karav?ru nomet n?s nok?rtojas un k??st lab?ki. Sva r?gi atz?m?t, ka tie karav?ri, kas p?rn?kui amerik??u josl? un kurus te neuz?em DP nometn?s, var at griezties atpaka?, jo tos uz?ems bij. karav?ru nometn?s."
Par latvieu atsevi?u organiz?ci ju sadarb?bu, par kuru lemts LCP
p?d?j? sesij? Blomberg?, A. Kac?ns paskaidroja: ,,Sarunas par sadarb? bu atsevi?o organiz?ciju vid? LCK uzs?ks jau tuv?k? n?kotn?. L?dz im t?s nevar?ja notikt t?p?c, ka nebija ieraduies visi p?rst?vji. V? rojams tom?r, ka vis?s, l?dzin?j?s latvieu organiz?cij?s vialda griba str?d?t kop?gu darbu kop?gam m?r ?im. Prieklikumu par sadarb?bu LCK iesniegs n?koaj? LCP sesij?.** Par iesp?j?m pal?dz?t Austrij? eso ajiem latvieiem un par LCK so ?iem aj? zi?? A. Kac?ns sac?ja: Ir l?gta pal?dz?ba m?su s?tnim Lonr don? K. Zari?am, kas sazin?jies ar atbild?g?m iest?d?m. Inform?cija no Londonas v?l nav sa?emta."
VH II
V?cu policijai aizliegts ieiet i^u DP nometn?s Frankfurt??i 7. sept (AJP). ASV
armijas vad?ba aizliedza v?cU" poli cijai, iek??t ?du p?rvietoto personu nomet?p^s. Aizliegums st?jas sp?k?
' p?z daiem nesen notikuajiem ne mieriem u? sadursm?m starp ab?m Sim grup?m. V?cu policijai ties?bas tek???; ndjmetn?s bija aptur?tas jau priek da?m ned???m un ar jauno r?kojumu armija nosaka t?l?kus ie-
, robeojamus v?cieu jaiC t? aur?m ties?b?m r?koties ar DP. P?c armi jas pazi?ojuma, v?cu policijai r?d? an?s DP nometn?s visp?r b?s aiz liegt?, atskaitot tos gad?jumus, kad nto pavada ASV milit?r? poUcija."
Armija no v?cieu rok?m iz??musi ar? ties?bas ties?t DP par noziegu miem. Armija, paskaidroja, ka turp m?k DP ties?s Milit?r?s Vald?bas tiesas, un, ja tos noties?s uz laiku i l g?k par 1 gadu, tos ievietos ?pa? cietum?, ko iek?rtos armija. Armija t?pat, noteikusi, ka ?du DP -pirms vai p?c tiesas nav aizturami v?cu cietumof^ " Armija br?din?ja, ka Vie noto N?ciju DP var repatri?t neat kar?gi no. vi?u person?g?s v?l?an?s,!* ja,tos noties? Milit?r?s vald?bas tie sas. Tas tom?r neattieksies uz vaj?-
Paiiz?, 8. sept. (AP). Austr?lijas deleg?ts H. Vitlems (Whitlam) aici n?ja miera konferenci rad?t Gilv?ku ties?bu'* starptautisku tiesUj lai ?ster notu Atlantikas chart? dotos sol?ju mus. Konferences juridisk? un pro jektu komisija apsprieda o priek likumu sav? pirmaj? san?ksni?, p?r baudot Austr?lijas papildin?jumu jau sagatavotajam Somijas niiera l? guma projektam. Vitlems pasv?tro ja, ka Vienoto N?cij u locek?i, pa rakst?dami Atlantijas chartu, visi kop? un katrs atsevi?i zv?r?jui res pekt?t chart? proklam?t?s ties?bas. Austr?lija v?las, lai katr? miera l? guma uz?emtu pantu, ar kuru katrai biju? ienaidnieka valstij butii uz likts pien?kums paredz?t- sav? sa tversme . cilv?ka fundament?lo ties?- m?nisma ideolo?isk? konfK?ta biedi- bu garantijas. Cilv?ku ties?bu starp- ?noa nezi?a" tautisk? tiesa b?tu veidojama l?dz?gi fcij^ is pirmo gadu. Sabiedroto virspa- Starptautiskai tiesai, atbalstot ?s ga-;'v?lnieks deklar?ja, ka sadursme starp rantijas ar varu. Valstis, cilv?ku I demokr?tiju un komunismu Jap?n?- grupas vai atsevi?as personas ajos batuiev?rojams kav?klis tiem, kas, jaut?jumos tad starptautiskam tri- ka tas bija dom?ts Potsdam?, mekl? bun?iam var?tu piepras?t taisn?bu, demokr?tijas zelta vidusce?u." P?c
kijas princis Filips iem?l?jies Ang lijas tro?mantiniec? princes? Eliza bet?. Galma aprind?s apstiprina ti kai to, ka princis ir viens nd Eliza betes draiigu loka" un ka vi? pat laban ir karalisk?s ?imenes viesis Balmbralas pil? Skotij?. Ang?u l i dot?js kpt. E. Donaldsons 4 mos virs nospraust?s j?dze Litlhemptonu un Vertingtonu Ang lij? 7. sept, Gloster Metepr> ra?eu lidma?n? sasniedzis jaunu pasaules ? t r u m a r e k o r d u 990 km stund? (616 mph).
Oon. Makarturs Tokij? de klar?ja, ka p?r Jap?nu zemi, kas var b?t vai nu miera varens priek postenis vai ar? b?stama starta vieta karam," kar?jas demokr?tij?s un ko-
tiem Gidiem. Hie Stars and Stripes
Pieder?gos un pazi?as mekl? un par br?li Vernem Liepi?u, 44. X bija Ung?rij?,v?cu armijas izp., l?dz z. Ernests Liepi? no Vainiu Raot? jiem: ME 099173, P. O. W. Camp 370, National Cage No. 3, Baltie Group, Rimini, Italy. 3581
Tuviniekus m. Ludmilla Arne: bei Niederhof, Hertelstr. % Berlin-Frie- denau (1). 3571
A u s t r i j a s ?rlietu ministrs Dr.? ^V protesta Zviedrijai un PSRS Grubers un I t ? l i j a s p?^emi?rs un!P?^ paredz?to 5 gadu tirdzniec?- ?rlietu ministrs de Gasperijs pazi?o-"^' ja konferencei, ka abas valstis pa n?kuas vienoanos par politisk?m un etnisk?m ties?b?m v?ciski run? joiem Dienvidtiroles iedz?vot?jiem, un piepras?ja ?s vienoan?s ietilpi- n?anu It?lijas miera l?gum?. 6. sept. Anglija br?din?ja miera konferenci, ka t? p?rdom?s" 4 lielo vienoanos p?r V e n e c i j a s - D u 1 i j ? s sa dal?anu, ja Triestai nepie?irs pa tiesi starptautisku" br?vterritorijas stat?tu. Iepriek?j? dien?, kaut ari Padomijas ?rlietu ministrs Moli)tovs jau bija atgriezies no sarun?m ar Sta?inu Maskav?, Viinskis piepras? ja It?lijas pras?bu p?c Triestas no- teikti noraid?t". Dienvidsl?vijai uz to esot ,,neapaub?mas ties?bas". ?en. Maknamijs Frankfurti nolie dza zi?ojumus, ka t?kstoi v?cieu b?got no V?cijas krievu joslas un m??inot iek??t ASV josl? it k? o divi lielvalstu sasp?l?to-attiec?bu d??. Vi? paskaidroja, ka ik ned??u uz amerik??u joslas robeas iek??ana gan j?ai!z?iedzofe* 10-12.000 v?cieu, bet tan? pat laik? krieviem j?aiz- liedzot iek??ana vi?u* josl? gandr?z tikpat v?cieiem no amerik??u joslas. ASV bij. prezidents Hu- vers Cikag? izteic?s, .ka vajadz?tu aiztur?t p?rtikas s?t?jumus uz Dien vidsl?viju,, jo ,,m?s' netiei barojam Tito armiju". Vi? deklar?ja, ka Dienvidsl?vij? im p?r?j?s Eiropas valst?s bada vairs neesot. P a d o - m i j ? s armijas laikraksts Krasna- ja Zvezda" 8. sept. tiei aps?dz An?^ liju par gatavoanos karam Vid?jos austrumos, Transjord?nij? un Pa- lestln?. Anglijas m?r?i sniedzoties t?l?k par t?s saimniecisko un poli tisko st?vokli ar?bu valst?s austru mos. Grie?ijas ?rlietu ministra vietnieks Stefanopuloss preses kon ferenc? At?n?s apstiprin?ja ?rlietu ministra Tsaldarisa zi?ojumus par virs Zieme?grie?ijas nov?rot?m lido jo?m ra?et?m, kuras austrumos un rietumos no Salonik?m redz?jui ar? ang?u virsnieki. Visvair?k t?s redz? tas dau km augstum? ap Dr?mu pie Bulg?rijas robeas. London? s? kusies ang?u valstsv?ru un ar?Bu pa saules vado?u apa?? galda" konfe rence Palestinas probl?mas izk?rto anai, kaut ar? tan? nav p?rst?v?ti ne Palest?nas ?di, nedz ar?bi. Ang?u p?rst?vis Batavij? pazi?oja, ka viss ang?u, karasp?ks, atskaitot nelielu milit?ru misiju, atst?s Ho landes Ritindiju l?dz 30. nov. A n g l i j ? nemitas valodas, ka Grie-
l?guma nosl?ganu (Zviedrijai pie?irot 200 milj, dol. tirdzniec?bas kred?tu Krievijai), Zviedrijas ?rlietu ministrija p^i?pja, k? 4. sept. uz Maskavu, dev?s deleg?cija sarunu atjaunoanai. Ar to Zviedrija no raida ASV protestu, ko as? veid? no raid?ja ar? PS?S. ^
UN pilnsapulcei, kas s?ksies 23. sept. Longailenda, ?ujorkas st?t?, 7 ned???s pai'edz?ts 300400 s?u. T?s b?s turpin?jums janv?r? un febru?r? notikuai pilnsapulcei. Ar? oreiz to vad?s Be??ijas p?rst?vis Pols Sp?ks. Soci?lo humanit?ro un kultur?lo lie tu komitej? paredz?ts jo sevi?i iztir z?t zi?ojumus par b?g?u un p?rvie toto personu probl?mu. U? Dro? bas padomes s?d? L?k-Sakses? Grie ?ija un Padomju Ukraina iesniedza atsevi?us sarakstus par provok?ci j?m" un ,,incidentiem" gar grie?u- alb??u robeu, kuros piemin?tas lo met?ju kaujas, m??u zaganas u? br?- ijLptas izl?koanas, kareivjiem skandi not zvani?us, lai robesargi dom?tu, ka tie ir ait?s;. Ukraina, apgalvodama, ka Grie?ija apdraud pasaules mieru, saka, ka grie?iprovoc?jui-* alb??us 59 reizes, bet grie?i saka, ka alb?ni vainojami 43 ;,incidentos."
UNRRA UNRRA's! ?ener?ldirektors I?'.g^^ ar-
dija, p?c piedal?an?s P?rtikas un lauksaimniiec?bai organiz?cijas kon ferenc? Kopenh?gen?, ierad?s Lon don?, no kurienes p?c apspriedes ar ministru prezidentu Etliju dosies at paka? uz ilSV.
?rvalst?s izc?n?to k?ru ASV vete r?nu komandieris Staks no Vaing tonas IJNlElRiVs ?ener?ldirektoram Lagvardijam adr^?taj?v?sim? pra sa izskaidrot zi?ojumu par to, ka no ASV uz IMeviju nog?d? cement? veidoanas ma?nas, kas ir vajadz? gas m?su pau celtniec?bas program mas realiz?anai."
Kara noziedznieki Anglija izdos ties?anai Dienvid
sl?vij? V?cijas arriiiju grupas bij. komandieri maralu fon Kleistu, kas no g?stek?u nometnes Dienvidvels? jau atvestfii London?.
?en. Maiknsirnijs l?dz?gi ASV ?r lietu minifitram Bemesam sav? m? nea p?rskat? apsveic ang?u un ame rik??u joslu pak?penisko saimnie cisko apvi^oioanu. J?lija beig?is ASV josl? vM aizvil bijis 946.000 p?r
vietoto personu, no kur?m 50.000 m?t ?rpus nometn?m. 20.200 DP j?lij? aizs?t?ti uz sav?m m?j?m, 15.200 no tiem uz Poliju. ,,Iefiltr?an?s" pieau gusi, kaut ar? pastiprin?t?s robeu sardzes ASV josl?. nav ??vuas ie n?kt 67.000 person?m, kas to m??i n?ju?s dar?t neleg?li. Cietumi jo proj?m bijui p?rpild?ti. Noziegumi visum? izl?dzin?juies, bet p?rvieto t?s personas turpin?juas r?d?t trau- c?jumus un bijuas iejauktas var darb?bas noziegumos un meln? tir gus dar?jumos." UNRRA's centr?lais tuvinieku mekl?anas birojs gatavo jas izbeigt savu darb?bu, sav?s gr? mat?s par aizvien pazuduajiem" skaitot ap 3..milj. po?u, I?O.OOO ?echu un 200.000 fran?u. Preses konferenc? Makn?rnijs izteic?s, ka v?cieu pa baroanai izlieto liel?ko da?u no ASV okup?cijas izdevumiem V?cij?, proti, 20d milj. dol. gad?. Vi? atzina, ka n?v realiz?ti darb?bas pl?n? pare dz?tie, r?par?ciju k?rtojumi un p?r vietoto personu novietoana uz jau nu dz?vi cit?s zem?s. Pirmp, reizi p?c ??rnb?rgas pret?du likum'u pie ?eman?s 1936. ?. tagad Frankfurta ?en. Maknamijs parakst?ja atz?anas rakstu organiz?cijai, kas p?rst?v ? dus V?cij?. To vada Lietuvas augst? k?s tiesas bij. prieks?dis Dr. Z? muelis Gringauss, ka. i ; gadus pava d?jis da?das '^Koncentr?cijas nomet n?s. Atbr?voto ?du centr?l? komi teja taga4.p?rst?v ap 125.000 DP un ASV josla iefiltr?juos" ien?c?ju. UNRRA Minchene apstiprina zi?as par CecKoslovakijas nodomu izraid?t 2-3.000 V?cijas ?du no Sudetijas, ku rus UNRRA sagatavojusies uz?emt V?cijas ASV josl?. Minchenes Pasingas stacij? amerik??u milit?r? un v?cu policija apcietin?ja 71 per- ; sonu, no' kur?m civil? policija v?l?k par meln? tirgus dar?jumiem' nodeva tiesai 12 v?ciet?, 8 po?us, 3 bezpa- valstniekvis, 1 krievieti un 1 ??nieti. G?tingenas tuvum? slimn?c? mi ris 79 g. V. Berl?nes komponists P a u 1 s' L i n k e. Sevi?i popul?ras bija vi?? operetes Frau Luna," Li- zistrata," Venera uz zemes" un K.azanova."
R?z?, krievu josl?, P?domija mi lit?rie p?rst?vji izr?d?ja amerik??u un ang?u korespondentiem 4 nupat atkl?tus masu kapus Ceitheinas ciema tuvum?, kur nacisti sametui g?stek?u nometn? Stalag 304" no galin?tos 208.000 Krievu karav?ru un 1 amerik?ni. Krievu p?rst?vji iz teic?s, ka viss nor?dot uz to, Jca ie upuri iemesti kapu bedr?s v?l dz?vi vai ar? nomirui no epid?misk?m slim?b?m. Daudzi mirui bad?. Amerik??u korespondenti vi?iem r? kotaj? krievu joslas apskates brau cien? atkl?jui, ka v?sturisk? un sla ven? Saksijas karaliska porcel?n? fabrik? Meisen? 1. aug. p?c mar ala Sokolovska pav?les k?uvusi par Padomijas vald?bas ?paumu uz V? cijas .r?par?ciju r??ina.
Londonas sv?tdienas- laikraksts Reynolcis News," k? metiens gan nesniedzas miljonos, bet tikai" daos simtos t?kstou, 1.. septembr? sniedz Gordona S?fera rakstu s?rijas Krie vijas ?sten?ba" (Inside Russia) turpi n?jumu jJLatvijas zemnieks Teodors Z?lis ir laim?g?kais pasaul?" (Theo- dor Z?lis, Latvian Farmer, is on Top of the World). Par o Teodoru Z? l i " talni past?st?ts:
Teodors Z?lis neliels, v?ju ap p?sts pusm?a v?rs pien?ca pie sa vas saimniec?bas oga v?rti?iem, lai m?n pateiktu labdienas. Vi? dz?vo Padomju Latvij?, k?dus 30 km ?rpus R??is. Tas, ko vi? st?sta,^ ir rakstu ro jums? revol?cijai, kas notikusi ne tikai .Padomju Latvij?, bet ar? cit?s Baltijas republik?s Lietuv? un Igaunij?, Polij?, Dienvidsl?vij?, V? cijas padomju josl? un p?r?j?s dien vidaustrumu Eiropas valst?s. Vi? ir viens no- tiem simtt?kstoiem zem nieku, kas pirmo reizi^apstr?d? pai savu zemi. Priek kara vi? bija algots laukstr?dnieki un vi?a algas nekad nepietika vi?a sievas un ?l-, menes uzturam. Bija laiki, kad vi ?am nemaz nebija darba. Tagad vi ?am ir iedoti 12 ha zemes, saimnie c?bas ?k?, tr?s gc^is, pusducis aitu un ap 20 c?ku. Vi? un vi?a si6va aizvien v?l str?d? no saules l?kta lld rietam. Vi?u dz?ve ir gr?ta, t)et vi?i priec?jas par dro?bu un ne atkar?bu, kas ir zemnieku sapnis vis? pasaul?. Mans biedrs un es Padomju Latvij? pavad?j?m daas dienas. M?s brauc?m pa laukiem, uz labu laind izraudz?damies m?jas, lai run?tu ar to iem?tniekin. M?s dzird?j?m vi sur vienu un to pau st?stu. Sie Lat vijas zemnieki str?d? t?, k?! vi?i nav str?d?jui nekad agr?k. Vald?ba vi ?us apg?d? ar s?kl?m,; vi?u zemi apar ?pai vald?bas staciju aizdotie traktori. Vi?iem ir piln?g? br?v?ba
visu, k? vi?i sarao, br?val? p?c tam, k?d no vi?u raas
nodev?s samaks?ta p?rsteidzoSi ma za da?a. Vi?u liel?k? d??? aizvien v?l piln?gi neintieres???as par politiku^ Viiii ien?st v?cieus savu j?gto pie dz?vojumu d?? okup?cijas laik? un krievus vi?i uzskata par saviemat br?vot? jiem; Bet Kriei^ija vi?iem ir ?aut kas ?oti t?ls. Vi?us interes? t i kai t^, ka vi?i vairs hav pak?auti darba dev?ja untumiem vai zemes ?panieka nodevu pras?b?m; Ja j?s m??in?sit izprast dienvidaustrumu Eiropas visu aptveroas agr?r?s re vol?cijas norisi nevis diplom?tijas vai politikas j?dzienos, bet gan o zemnieku cilv?c?g? uztyer?, kam ta- gadi pirmo reizi ir pau zeme, j?s saprat?sit, ka kop Hitlera sakaua nas ir noticis kaut kas, ko vairs nesp?s groz?t nek?da vara pasaul?* Et^ biju pirmais ang?u urn?lists, kas apmekl?ja Padomju Baltiju kopS 1940. g.,.kad ?s tr?s Baltijas republi kas izv?l?j?s pievienoanos Padomju Savien?bai. Es var?ju iet^km^^ e.<5 grib?ju, uh run?t n^ tikai ar zenj- niekiem, bet ari arv str?dniekiem fabrik?s un ar vald?bas locek?iem, zin?tniekiem, skolot?jiem un citu profesiju p?rst?vjiem. Ilg?ku laiku mans tulks bija angliski run?jos latvietis, kuru es sastapu pavisam nejaui. Esmu atzinis, ka Latvija, lai gan smagt cietusi kar?,; atspirgst dauBz ?tr?k par jebkuru sal?dzin? jumam ?emamu Rietumeiropas valsti un ka padomju varai, par sp?ti no ?rpuses veicin?tai un plai izpla t?tai pretpadomiju kampa?ai, taut? i i ' milz?gs atbalsts. Es varu run?t tikai par Latviju, bet nav iemesla aub?ties, ka apst?k?i ir l?dz?gi ari p?r?j?s 1 divi Baltijas republik?s.
(Turpm?k beij
ASV ost?s s?cies 500.000 tirdzniec?bas flotes j?rnieku streiks protest? pret vald?bas l?mumu pa augstin?t algas tikai apm, 43.000 j?r nieku. Sagaida, ka prezidents Tru- mens uzdos ASV bru?otiem sp?kiem apkalpot bez j?rniekiem palikuos armijas apg?des un. ?rvalst?m pal? dz?bas kravas vedoos ku?us. Ne- ziti?mu iemeslu" vai ka?? hist?ri jas" d?? Vollstrita piedz?vo akcij u kursu ?aun?ko sabrukumu kop 1929. gada. 2 dien?s ?ujorkas bir? apgro z?t?s akcij as krituas v?rt?b? p?ri par 5 miljardiem dol?ru.
The Stars and Stripes
^Latvieu V?stnea** 1 m?nea abo- nelnent ar pies?t?ana maksa 5 mar kas, 2 m?neu 8 markas. Abone mentu pie?em no jebkura numura. Atsevi?a numura cena 50 fen. Tu vinieku mekl?anas sludin?jumi par atru pilnu vai sa?sin?tu vardu
30 ieii., pust?rekna salikum? 45 fen., teksta 90 fen. P?r?jie sludin?jumi 100 proc. d?rg?k. Latvieu V?st nea" p?rst?ve ang?u okup?cijafl josla Lidija Dravniece: Latvian Camp, Frische Quelle**, Hiddesen bei Dkmold, Lippe (21a); Austrij? R?dolfs Kalni?: DP Camp, Glasen- bach bei alzburg, A?Oesterreich. Maks?jumiem Austrij? \ piem?ro jamas t?s paas likmes ili?os. Par laikraksta savlaic?gu nesa?emana vai abonementa p?rtrauk&hu tech- nisku vai? neparedz?tu ien ?^eslu d?l izdev?js atbild?bu neuz?emas.
Printed^by Manz, Dillingen. 12.109