apst?s
ir Rita ? KoliBia,,,p,
s a n a J o r k u t J , K i . Kusbasi,-kinii
lun Starn K.iiii.L ^
fia, h?droelekt?iskjs Pi^ Munnanskas,
''^ "^e K^ragandi. li , f rricaha, lauk. W ; ^oku pludinssan, ail)o metallu un nif.
11^ Jap?nas un Odhot. Bu konzervesana Ma.' ? nometn?. Darba ap. |?imitivi.i6g)raktuvjy ?ismojuma; s?k?i bie-I ogli?a?iem jstrjdi p ?^ietiekos ari ?prinajums, kadl ik- | r nelaimes' gad?jumi fm. Zivju r?pnieclbs Byiet?m nav darba
|dkas ir sSls Hgstas.
latbos 10 stundu^ tas-'dieviet?m jistiS
?darba diena ir pat ^ Vair?fa)sapJaba
l . vietasj^ kur visa ' )ta neviena atpt?tas
10 VERGIEM
>ie Karajandas pl?n? paredz?tu
| u ? a veikanai biju^ ? g i p 12 viru. Ta a o j?ga lopu nav ifba UZ laiku iemair pometnes g?stek?u l?jos Kazakijaskol"
zirgu tie pras?jui ^ i b viru. Kad pgc, | rg l un v?ri atkal
l?tie g?stekiji at' lometn?. Pie tam ienu no vergiem" ?t?js jau p?rdevis polhozam. JauJi3i5 itteicies atdot p?c gi ieg?to g?stekni,
karav?ru pal?dz^ :a? nometn?.
j s {fiziskais darbs,
?am sav?iaik?uz- thtol g?stek?u ie- jdrij?s, liecina, ka noliegts ieskait?t
?p? vair?k, par 1^ ?ek?u skaita. No-^ )ij.ui ?pai punkv daiba nespejigis
[vec?ki par 65 ga- ?paa ?itu ko-
)a nesp?j?gos invalidu darbu.
ft?t?js centies P^ ^ )ties no nepiln- aemi protams r- ,
par to, vai vS- ?gie non?ks inva- l ? , galvenais l?d?? arl,iiivali? ? k niec?gs, ka s?B ^ bv?ramai baaa ini^ometnes va;
nek?das v i r^ ; nasta noD^^^^
Sestdien,. 1951. g. "8. decembri
L A T V I J A
Kad vakara s tund?,p?c beigtajiem dienas darbiem lapoju archibiskapa T. Grlnberga Bit?tes kalend?ru 1952. gadam, rodas da?das p?rdomas un atceres. Ta bija jau tik sen, i e t re^z? ar? tik tuvu, kad m?su sirmais archi- blskppa t?vs ibija jauns lauku drau- dzes m?c?t?js. Saldus apk?rtn?. Tolaik musu izcil?kie m?c?t?ji, kam r?p?ja
latvieu, tautas liktenis, sirsn?gi no-1 ^darboj?s ne tikai ar reli?iskaj?m iie^
t?m. bet ar? ar zin?tni un liier?t?ru^ vai. k? rakst?ja Vecais Stenders. ar taait?s gara pacil?anu'', t ? d s ijija
ar? vi?a d?ls Jaunais-vStenders,Elver.' felds, Hugenberg?rs, Pant?nijs, Vat- sons. kukai?u m?c?t?js" Kava'.s, J Roz?ns ar simp?tisko laikrakstu Ap^ skats un b?rnu . iirn?lu Jaun?bas i Draugs; J. Sanders, kas P?terpil? iz deva Bazmcas V?stnesi / k? ar? Bit-1 ners, kas pirms Kr. Barona v?ca un izdeva latvieu tautas dziesmas, utt. T? arr tagad?jais archlb?skaps 19^ ^^
s?ka izdot m?nerakstu Eva???iiuma Gaisma ar "loti daudzpus?gu saturu. Z?m?gi ir, ka ? m?neraksta pirmaj? numur? ievietots Fr. Br?vzeriinieka raksts K l modin?t b?rnos prieku uz
gr?matu las?ariu, kur is skolu dar- biniiks latvieu tautskolu in^pek- tors pirm?k Lejaskurzem?, p?c tara R?g? w nor?da, ka las?ana p?rniem v?l svar?g?ka par t?m zin?bu drusk?m, ko ?am sniedz ?saj? skolas laik?.
Par to g?d?t sirsn?gi v?l?j?s ari jaunais m?c?t?js Gr?nbergs, ie?ntere- ?dams pieauguos ar vi?a m?nerak st? atrodamo las?mvielu. K??dams di?ks Ventspils latvieu draudzes m? c?t?js, vi?i tur' nodibin?ja Jaun?bas draugu vien?bu, atv?ra priv?tskolu ? latvieu b?rniem, bez atl?dz?bas m?-! c?ja latvieu ?imnazist?m neoblig?to I latvieu valodu, un s?ka g?d?t ar? las?i?vielu jaunajai paaudzei, izdodot b?rnu, laikrakstu Bit?te. Sis izdevums bija iem??ots vis?s b?rnu ?imen?s, un pie t? kav?j?s ne tikai jaun? paaudze, bet ,visi ?imenes locekli.
A r i tagad, archib?skapam sveum? m?tot, Bit?te ikm??esi aplido: savus cienltSjus, un nupat izn?cis ;Bitltes kalend?rs 1952. gadam. Pap?ru im kalend?ram sag?d?jusi Vispas?auies luterltiu feder?cija ?? sveicienus no luter??u banz?c?m vis? pasalil?v Ka lend?ra V?ka gaii zil? debeu^^?^^ tieaizniirstulu kr?sa aicin?t aicina ne aizmirst tur att?loto dzimtenes diev- namui, B?beli un citas v?rt?gas un jaukas gr?matas protams, latviskas. ai 3: iespiedloksnes bieziaja kalend? r?' a?chib?skaps skubina atcer?ties ar? svar?g?kos notikumus latvieu tautas dz?vei ?pai toSi kam tuvojas apa?u gadu skaits. T? ; 5. janv. paiet 1301
gadu, kop izn?k i^,,-^- 6- janv?r? ir piicv K^^^. "'^''^'^ mumdiena utt Sa! ^"' " " ^ ' ^ sp?kus, sava
ari yelilT^::'?mj?''^''rf^> Ub?kos g.dus un .avu ??niju.: ^ i n a i d . . Lazdas -M^^^as^Sfe'^^. a p U e d . A l e . s a n d . GLS/ Si Plikas; Str?lertes, J. Ru??na j ' j^^^ ^^^^ norddijums jaunatnei, sudrabi?a un Andreja Egl?a^de^c^bi^^r^ veidot sev: un savu dziv:, par dzimteni. Latviju in?t< nn vin^c - ^ l>^evs mums var?tu atdot- m?su ni?c?to dz?veszi?u.
prat paiem b?rniem t?pat-vieS^ las?t b?tu maz?k noz?mes bet ]al)3k ^^^^ archiblskapa apcer?- butu; ja ievestu t?du k?rt?bu ka 6^ ^ ^ ^ ^
mene reizi ned???, varb?t sv?tdien? ^^^^ - ^ ^ ^ i P^^s pirmais raksts, ko
kad visi ir m?j?s, k?du stundi?u pul^ ^ cetos ^kopa uz : nacioriMi-patriotisku vienk?ro diiesm:r:iu par p?rdomu br?di. h ? r m n i ; . . "^^^^^^Z ka
ari t?l? pus? k? priekos, t? b?d?s gr:b sa?emt t?vzemes sv?t?bu- Ir raksti?i ar bild?m par aklajiem un kurlajiem,: daas pasacloas un citas iriteresaritts' lietas, ko pieauguie ne-
Uzbrukums meza ka?im''
Rrdomu br?di, p?rrun?jot kalend?r? mmetos notikumus un apcerot ar tiem saist?tas personas: Daju materi?lu
s?i noda?ai dos sekojoie raksti par izcilajiem v?riem, kam n?koaj? gad? u atceres diervas: par Erne
K?d? j?nija dien? izbraucu uz Ne m?riem, lai no?ertu daus zalkus Skolu muzeja vajadz?b?m. Man bija zm?mas dias vietas, kur t!e past? v?gi m?joja. oreiz devos uz purvu, kur raka k?dru dziedniec?bas vaja dz ?b?m: Aps?dos uz celma pie kad^ niedru pudur ?auh V?roju tuv?jo ap k?rtni, p^l?kodam:^ t?l?k, 200 so?u no sevis ieraudz?ju ks?i, kas kaut ko ??ra, meta ga?s? un atkal uzbruka. Binokl? redz?ju, ka ka?is darbojas ar kaut ko l?dz?gu vitves galam. Nebija imbn, ka tas bija nomed?jis ??sku un cent?s to nobeigt Ar savu laup?jumu ka?is nozuda iz k?dras gub?m, un es to aizmirsu. "-^ . i ' ; .
S?d?ju v?l min?t<es 15. bet talki ner?d?j?s, J&y nodom?ju main?t vie-
itimuMHiuiiniunttitniiittnniiiiitttituiuiitutiuitinm
UiaevU J. A-nt
valsts prezidentu K?rli Ulmani, daudz veselam gadam - - l ? d z n?ko?
^i^^'^^^^^^^ inleresi. ka 1 musu tautu un musu pau celto gaid?j?m o. i J .SvIesli?i
..Dz?v? sp?ki saglab?ana latvieu ?ppibai:,un n?kotnei ir trimdas sa- biedrisk? darba pirm? un galven? probl?ma. C??ai par t?vzemes atbr? voanu un tautas n?kotni noz?me un pan?kumi b?s vien?gi t?d, ja vesel?ga un sp?c?ga k? fmski, t? gar?gi b?s saglab?ta m?su tlTotas kop?ba un t?s.
atsevi?i locek?i, visiem apzin?ti un m?r?tieclg? atbalstot m?su ci?u parj Latvijas br?v?bu," - - t e i ca Hullas lai- ? vieu kopas prieks?dis A. Pr?ms. pasniedzot m?su laikraksta balvu m?kslinieciski darin?tu i k l v i Lat vieu nacion?l?s padomes Lielbrit?ni j? r?kot?s jaunatnesv darbu sacens?bas uzvar?tajai vec?kajf grup? Skaid r?tei Eberteinei. i
tu, kad atkal ierai*dzl;u kaki, bet nu jau daudz tuv?k. Tas tup?ja pie k?d ras gubas un c?t?gi ko v?ro}^, T?t^d man bija radies koncurents 'un p:e Um v?l .man? rajon?". Bvnokn 1o labi apskat?ju: tas b i j s ?o t ! reajs ka- kis; k?du nebiju redi<?)ts strup?m ausim, pelnpei?k? kr?s?. S?ku do m ? t v a i patiesi ?emeru apk?rtn? v?l b?tu uzgli^Sjies k?ds send enu ^;ednleksmeia ka?is, ko savos sa rakstos piemin D f T ? a n s e h e un A. Grose?
Ka ar! butu, no^prlidu doties cTul ar to, lai divi zalku V?r?ji te ne tup?tu. Es ta?u o rajonu leo?mu pu* mais! Vispirms ia t^ .p?r lku. ka vis lab?k im briesmcmim uzbrukt.
PriekI bija metri ti|s plats im tik pat d i sUl r r ak t? s k?dras gr?vis, kas izbeidiSs pa Ubi np inaftis, Pa tunem ka?is bija ien?cis, T?tad se:t j ^ ? ?ina aizsprostot cels, la^ ka?im ne* b?tu citas i i e j a s ? ? l?kt plataj?, ar udenl piepl?dua j? gr?vL
Udzi man bija zalk?u ?eramais t?k li?, liekts n? stipras stieples, ap 2 ra gar? niedres k? t i : Tas nlgais ierocis, ar ko
bija mans vie' uzbrukt konku-
Apbalvot? dzimusi Prickul? un ta gad sekm?gi m?c?s Hullas inaksias koleda,: br?vaj? ^ik?^dzdarbojotie5j tautis%) deju kop? Ritenitis un te- ? ?tra kop?. k ? ar? deklam?jot latvieu s^rlkojumds.
Jaunatne ir svezemju iespaidu vis vair?k dpdrau<I?td, bet tiei tai pieder Iz??r?ja loma m?su iecer?t?s n?kot nes piepild?an?. T?d?? augstu v?r- t?jaiti^ LNPL r?kot? sacens?ba, kur par?d?t? jaunatnes atsauc?ba :r dro:a ??la n?kotnes darba sckracm. J? v?las. \. lai im sekm?gajam latvieu st?jas stiprin?anas g?jienam sekotu ar? t?l?ki ar tikpsl ros?gu aisAuclbu.
|F I Hullas latviei :r priec?gi, ka v?rt?go . : ' i laikraksta Latvija balvu ieguvusi vi?u
HullailalvJeSu kopai prJeksi?dli A Pr?ms ? , . . i u 1 pasniedi mutu lafkrai^ia balvu skaidrtv^i tautiete. Un pateic?ba p^emm balvas
Ebcrsteln*!. ..^?.Ziedot?jus. ..; A . P.-.-
LIioenUM: U P iU?U IV<iU|?i 3r lekStie?umi bazn?ca} 5/ Stikla camullte i?idruina ie- ?kSana?i 7. P a v ? l ? t ? j u 9 Slim?ba; U . Sh- mi; 14- Pu?e! 16 Sala lndJ)aVokMiiSi PiK ifla PfanciJS} 2 t VlTirla Vaidi; 23^ Kijadar 24. Tauta licsi?; 25 tJdeni augi; 29 Atlideji{ 31. StaU ASVi 34 Ita?u nactoi\?U ?diebis 36. Zin?tna par at?dietni 39. Puiaala Indij?? 4!. Trauki; :42. Govjlopi; 41. V l | t i Vlduiv amerikai 44. Arkla da?a.
Statenltkl; 1: Viia Uzvija, kur komfittUti 1941. g. noslepkavoja l a tV; karavlrusr 2. Lie ta gaita; 3 Augitiene Aiij?fij 4, Riti 5. .JQias laupti?iii 6. Aimfima ierlci I. Up Sibtrljar 10. Siev, vardai 12- Zvaiijnici; 13. PadM?ina?umli tS. Piedftva?umii. 17, aU Baltijaj j?r&i 18. MSkiltge m?sUi 19. Pil- fita Siri??i 20. Austrumnieku ditm&OiV 21. Upe Sibifij?; 22. NedroSii 26. Z\v%i M?jkustoniv; 28. Pu?c; 30, Aug?i; 3t- Pitt?ta Filipjn?sj 32. Kctai 33. Kalni la tv f ?8 ; 34 Amazones pieteka5 35. Seneiiopi^ii 37. Sko^ lai piederumii 3d. Pleci; 40. Sala ?a?olmaf/ 41. Volga pieteka.
iepriek?j?s krostv?rd?u m i k l i * atrisin?jums:
UmcnliVlr \, BuUa 1 4. Ordaii 7. Wejai S, AnanaJi; ? l . Goba; 13. Ati, 15. Api 16 ASV; 13. Atji 19. Elk*; 20 ?kr; 21. A T ! ; 22. Ka?; 24. Pie; 26. Mata; 28. Sami; 29. Ekonomai 52. Triko; 33; AlUe: 34v AkOia. w stale* nlJbl/ 1 Banga; 2. Tina; 3- Ada; 4; Oja; S. Kd>a;'6. S a u i i ? S - Ena. 9, Abellie; 10. Stat- pas; 12. Operaj 14. Irstm: 16. AK: 17, Vj?i 21. Am?bai 23. Atni; 25. Eleja; 27. AkUt 28; Smok; 30. Ore; 31, Oka.
rentam. Vispirms aizg?ju uz to vie' i . kur gr?vis izbeidz?s, lai no tur;enes strauj? skr?jien? dotis ka?im virs?. Uz otru pusi bija ?dens, pe??es, kur dz?vniekam nebija izdivigi b?gt.
Uzbrukums s?k?s. Ka?is piec?l?s. Tikai tagad es redz?ju, d k tas bija resns. T? acis zv?roja. Atk?pan?s nebijav kaut ari tas b?tu mea k?kU, Pac?lu t?kli?u s i i a n a i ? n skr?ju tam virs?,*' Ka?is dev?s tieii manu pttsj, J a ( a i a * ? g t u g 4 f gr?vja malu niedr?j?. Aizkrustoju dz?vniekam ce. l?. mezdams tam galv? t?kli?u. Ka?is l?ca p?ri gr?vim un iekrita ?deni. P?r?k sparigi r?kodamies, paklupu un iekrUu gr?vi t?pat k? ks?is.
Protams vii^ tika lauk? pirmais, jo pirmais &r! tur iel?ca. Kad JzrS- pos nb ?dens, ?utu, ka sausa nav n^* vieiva dr?bju v?le: Nu bija j?i?v?jaa. T? k? k?dras purv? neredz?ju nevie na cilv?ka un tuvum? nebija ar! dz? vojamo m?ju, iz??rboi kals un dr?bes
S;ldl)a saule. Divi stundu lai-
izuvuas Pa
pfik?ru k ?r?!a k r?mas ?npfl ta mazs v?ji?i. k? manas dr?bes bij, tam sag?st?ju tr?s zalkus
K? mela ka?a uzv?r?t?)s un trH zalku ?painieks^^d^^^ uz ?emeru ciemu pie paz?stamiem un Izsi?stfiu Hvas d?kas. ?emerriekt par io ga d?jumu sm?j?s k? kutin?ti, t^s b? ot bijis viet?j? miesfieka ka?is. No^ barots ar ga\u resns k? ?psis, tas to m?r v?l ?dot visu, kas vien kustas, im nesot m?j?s plljes, zalkus un pat ind?g?s odz^.
X ili?i
K. ?UGSTKALNS j?noorganiz? un j?sagat?ivo. Rietum nieku r?c?b? ir ar? pieliekami im no- l?kam piem?rotu cilv?ku.
KARA DARB?BAS RAJONU
Kar? gad?jum? starp a\istrum-em
tikai ?ldz zin?mai robeai. P?rsnie-? k? austrunios. ?oti iesp?jams, ka ar dzot to, laiks jau str?d?s Krem?a lab?.': -
Pad. savien?b? ar katru gadu pie aug bru?oto sp?ku sagatavot?s rezer ves, pie tam strauj?k nek? rietumu
. i . - , t v r i * ^^f^a! ' -e lva]s t l s . Apm?ram p?c 56 ga un rietumiem bus tns viens no otra ^ . ^
P?t neliela, labi apg?d?ta un ener ?iska partiz?nu grupa va? piesaist?t celii apsardz?bai lielas karasp?ka vie n?b?s, kas j?atrauj / tieajai :kaujas darb?bai front?. ??id? st?vokl? no n?ks Vidus- :V ai Rietunieirop? c?no ?s sarkanarmijas vien?bas, ja vi?u apg?di graus simtiem kilometru dzi?? josl? Polijas, Cechoslovakijas;^^^ rijas partiz?ni? K? lai c?n?s padomju sp?ki Maz?zij?i ja Kauk?za kalnu p?r ejas p?rvalda partiz?ni?; Cik sp?ku nav j?ziedo, lai nodroin?tu bru?oa n?s r?pniec?bas raojumu p?rveanu caur Ur?liem, ja tur darbojas partiz?ni?-.
Pla?, maz apdz?vot? territorija sa g?d? ?oti labas: partiz?nu darb?bas iesp?jas. T? veicina partiz?nu ne- nov?rotu izs?dinaanu, ?auj tiemslepti novietoties un p?rvielplies, To lak- sluro vienk?rs piem?rs. Territorija, kur uz 10 kv. km dz?vo 200 iedz?vot? ju, 1 t i lv?ks partiz?nu apkaroanai jau noz?m? 0,5 proc. v i sa ; i^ ly^ |^^ skaita vai norm?li 5 proc. milit?ra potenci?la cilv?ku z i M - T e r r i l o r i j a , kur iiz 10 k v J k m d z ? ^ 2000 cilv?ku, is pats 1 cilv?ks partiz?nu apkaro anai noz?m? fikai 0.05 proc. no l e t o ^ vol?ju skaita vai 0.5 proc. mihtara
potenci?la cilv?ku zi??. Pie: tam p^-L j ? gad?jum? partiz?ni .lom^^^ darboties viegl?k nek? otraj?. p^m?r i r?da . cik milz?ga nozKnepa^ U n u darb?bas izrais?anai, P a d ^ ^ - vie i i ?b? . : Tagad?j?:; avi?cijas;, aUisa- bas laikmet? nav neiesp?jama_ to nog?d?ana vajadz?g? viet? un vi?u apg?de . ' Tikai viss iepriek j?izpl?no.
gadiem Pad. savien?ba b?s p?rvar? jusi otr? pasaules kara rad?to kr?zi
auksto karu un viet?j?m c?n?m da i ?d? s vi e t s K r em?a v ado?i tffii cen- as tur?t rietumu pasauli satraukt? 5t?vokl 1, c?nas piespiest rietumus atraut cilv?ku labkl?j?bai milzu ucizeklus. To vi?i varb?t dara p?r liec?b?, ka demokr?tijas nekad neuz s?ks akt?vu darb?bu un ?aus ar sevi
in?j? piln?gu i?n?ciniianu un jauna rad?anu. Saj? sakar?b? ari sapro- tams t? m?r?is vispasd?iles revol? cija un komflnisma diktat?ra. Libe r?lajam derookratisma^ ^^ ^^ ^ vai nu pak?auties kwn<iti{srn|a terrora sist?-
atdaliti galvenie kara darbibas ra joni: Eiropar Tuvie un Vid?jie aus trumi, A?asku! ieskaitot. Ja Pad. sa vien?bai ?sJ? laika neizdotos ie?emt Skandin?viju, tad Eiropas zieme?os b?s atsevi?s darb?bas rajons, ko at dala Baltijas j?ra. -
Iniciat?vai esot Pad. savien?bas ro k?s, rietumniekiem sam?r? gr?ls st? voklis, jo vajadz?gs laiks sp?ka p?r vietoanai uz attiec?go rajonu. ai
. - . . . . . ma t?l?t?ja kara darb?bas s ?kan?s .n izk?rtolumu; Palai- norisi^vTurprelrm, j a ^ i n i c i ^ : ^ : ^ . r ^ ^ rietumnieku; puse. Pad.; savien?bai Austrumu bloka rupmeciba^n .zej-, . ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ u b ? . Un tad viss b?s daudz neizdev?g?ks st?voklis. Tai j?- ; vielas n?^ ^^
\ r t ' . . X T - j i i , - v sp?l?ties k? ka?im ir peli. cilv?ku sast?va :z:??. J?r??in?s art] ^ ar to, ka padomi ja ar vieriu pla?k ? T? ir v?l daudz un da?du pier?di- iesaist?s ?inieu masas gan l?pniec?- ? jumu, ka neierobeots laiks neb?t ner b?; gan ari bru?otos sp?kos. S i spro- i str?d? rietumnieku lab?. Bet kur tad cess loti svar?gs, un tas ir jau s?cies,) ;r ? la:karobed?^ b?s tur, kad jo ir zinas par ??nieu str?dnieku pa- j rietumnieki, izmantojot savu p?r?ku- r?d?sanos pat satelUv?ilstls.; Turpre t ?Vmuzin izejvielu ba- ik: gadus jo vair?k austrumu bloka; gallbas un T?pnleclhm raotsp?ju zi- valst?s aiziet bo ]? t ; e C;W?ki, kas vis- j b ? , p c c iesp?jas ?s?k? laik? pacel sa*
l?dz piln?bai, ?auj tcchniska
ar? c?n?ties, izrais?s, J O ma-
izdara spe?u p?rvietoana uzal l iec?-^ no5,:bet ilg?k? ?aik?. atst?jot nov?rt? j?s?k no jauna, jo ?sdienas tcchniska
- r V . , i , t , ^ , , - t v , . u , , att?st?ba main?s tik s^ go darb?bas Ta jonu; milzu at t?lumos ^sa:mmcasK0 sektoru, s p e j . v o . k . u ^ ^ M . pa dzelzce?u, kas v . jadz igo .J5 :s : r -^^^^ ^ ^ ^ - ^ ^ ^
ciba tur- "^^^^ J?aub?s , vai rietumu
pa sauszemi, pie ret? ce?u t?kla un v?ja visp?r?ja ; k?d?] p ? c V? t i j a s kapitul?c:j? transporta st?vok?a sag?d? lielas g r ? - | s a v : e n ? b ? bru?oan?s liipnie - - ' - r - - - , , , . j . v , , , _ , , c , , r , t ^ krati j?m b?s iesp? Ubas . un prasa d a u d r , : l a : k a y J * v e i r p : n a j a s t M
ieks?ju sabrukumu, kad t?s paas bez ci?as iekristu komunistu kl?pi.
pa? pirmaj? bTid? slral?c?isko; rezerv-? apm?r?. Sava uzdevuma veikanai tai ^ ju p?rv ie toana no^ cent r? l? s t?vok?a
viegi?ka. tad v?l?k v ien? darb?bas | ^m? tnes l?menis ri rajon? jau iesaist?to spe?u parsvie- j j^^ap^aub?mi augst?ks
otru pavisam sare??ta. Oru- ?^ ^^ . Zin?tnieki var ;
ietumu p a s A u l e t nek?-;au5;;ru-]
ana uz otru pavisam ^air^Hi^ Zin?tnieki var str?d?t btivi; un ; t?bas iesp?jams . v ? l k?pin?t, ver^ at^ ^^ atrais? t savas, sp?jas, l ? d z . ar.; avi?ci jas uzbrukumus pret ce?u tiklu J I ^ J ^ ^ J U jaunizgudrojumu zi??' rie- un izraisot part iz?nu ^^^ i^^ ^V ^ ^^^^^ , vumnieki ;b?s vienm?r p?rsvar? . B e l kara darb?bas s?kanos
L A I K A VERTiBA
C i l v k e s sabiedrlskls i ? k l r t ? s p?r- veidbianas proces? ne i zb?ge rnac ioa st4rp liber?lo demokr?tismu un ko munisma tetroia sist?mu. Sen? pa-
tikpat neapaub?mi pier?d?jies; ka Pad. jgaine ka da?das pa a vien?bas spiegi sam?r? ?s? laik? j saules da l?s vienlaic?gi past?v?ja da-
, _ , r ^ f t f n m n up ' i eaus i ' visus os izgudroiumus; T? 2?da ku i t? ia un sabiedriska iek?r ta . Tikl?dz . k a d s a s u m ^ nopietn?ks j a u n i z g u d r o i u m s d o s ? T a g a d visa
austrumu ^ t a r p a s ^ e ^ n u M ^ ^ ^
vienm?r pr iec ig tkQnsvdie ,Nc i icy_^^^^v^_^^^^ L . . : 4 . ~ - . v , . : v . , iziTdzin?an?s nav jesp?jama. jo ko- ;sms- neatzist-evo?iiCiju, 'bet; krasi
25-: par revoi?ciju, i i . ; v:sa;'.?ldz-.
mai im iet boj?, vai
Jo ?tr?k io c?nu l?k upuru t? pras?s, jo vieglj? b?s Iesp?jams vis? pasaiJl? veidot aptu veni vien?du sabied?isko iek?rtu, jo Viegl?k b?s iesp?jaris visu pasauli apvienot kop?g?, vesel?g? saimnte- cisk? organism?^ t^^^ austrumu un rietumu starp? nedr?kst izc?n?t tikai materi?laj? pl?ksn?, jo t? ir ideolo ?iju cloaj to n?drlksf izc?n?t tikai iz nicin?anas un sagrauanas d?l. bet gan skaidri formul?tas n?kotnes d??. dodot cilv?kiem cioas m?r?i nn j?gu.
Pareiza terrora sist?inas v?jo pu6u izmantoana dod milz?gu priekroc?bu rietumu demokratij?ni.. Gr?tj apgal-
? vot, kas pareiz vair?k attur Krem?a I varasv?rus s?kt j ?unp ' plau agresiju i rietumnieku p?rsvars atombumbu ^skait?, vai ar? sacelan?s iesp?ja k i ?salelllvalsti. t? arf pa? Pad. savie- i n!b?> Sevi?s drauds Maskavai 4ai (zi?? ir br?vaj? paisauf? esoie ap- i Spiesto tautu pieder?gie.
Liela noz?me c??as noris? b?s tam, kiir? pus? b?s jnici?tiva atkl?tas c? ?as izrais?an?s bridi. Cik ari gr?ti tas b?tu, bet tas j?saprot ne tikai rie- t urnu demok rati ju va doi? m pe? w)n ?m,
; bet visai br?vajai cilv?cei. Kom?ms- imi ?rma lilst?ma ellvpces organis- i m? ir tas pats, kas vcz.s atsevi?a .ci lv?ka organisma: Ja cilv?ki ne- ; sp?j savlaicigr iziki?ties par t? iz-
oper?ia?u. : slim?ba ar laiku p ? r n e s visu organiimu. nel?dz va.rs oper?aj4. un cilv?kam j?iet boj^: T?pat ja bri . VI cilv?ce nesp?s un ar ciqu i z n i G n ? t ieperin?juos komOni
laic?gi iz?irtiem sava organism? .%ma terrora si
st?mu . ?i b?s j?.ei; hf?I.
?^';p'^ '^