P var kiut ko
. iek??s un t|. )u laukoi pil bu dz!vi iviu 2iem Qi ieti i i . m% riSgto !it. | u peiimUtl fa. ?udttsi<taBajnj  lai lur vai nu S darbi ivaiot 73m spdjio It* icama ir Inviii.
m?su triad?t Invalidi trini-
mii [imenim apm.
[dz?vok?u kflii, eiot nodedzi-
miju. iQi iepazhtInS* i i mums Nor* 'ie, starp citu.
paiet ?etru mi* j idi lvo Inler*
M naadut pie vians gidi
i n vleos jidi {p?c tam pla*
Gandri! vlii parakst?ja, jo irS arodi. IlmiM Nofri- noorgaAi2its,
-as, Kopmha* [rstavjiem. ir -
10 daudzajim n . 16 km no [tsevii?u lita- u Uztura labs
^ ? zivju idie- bvietoja Oslo
izvietotas 8r. ?s?t? zieoelos
tgi par to, k I  u , bet toties Itautieu, W Inorv?ju". I' V. Sar?koji
11 tautieSa K.
l ? b a s biedilbi Ikskursljas I operu iir?- tredzigoif . km dienvidos ta un dz?vo bma. MitjJ TD?. to vidfl kr dzlvl vioi Katas nada
Var trldat ; Kad JiiJ^ Biropai P^;  51 izvietos
L i i i - Ka?
' Oras P t  ? |
l A T V I J A
?rija ost? Kork? daudzu citu ku?u vid? krastmal? past?v?gi redzams ne- Z\s pel?ki kr?sots ku?ie, kura v?rds : Yjctory un dzimt? osta Stavangera. Kam?r pSr^jie precinieki steidz?gi iz krauj labll'^' kokus vai ogles, Vikto-
riia gul 5^ *^^ ^^V^ ^^^^ n?rtrauc vien?gi dau b?rnu klaigas L k?das sievietes par?d?anas, kas u aukla izkar iianai bl??i ve?as.
pel?k? Viktorija pieder pie Korkas oitas ainavas jau vair?k par pusotra
npl ncflcH m par Korkn 50 NO 388 VIKTORIJAS B?G?IEM V?L A R V I E N IRIJ?
Zviedrij?, gatavojoties ce?am, p?rde- vus iv i su savu mantu un ar? visus ie- laup?jumus ieguld?jui vai nu pa? mn, kjudami par t? l?dz?paniekiem, vai an samaks?jui ce?a naudu 50 marc .no personas. Patlaban notiek m??in?jumi Viktoriju p?rdot, bet ju- ndiBkais t?voklis nav vienk?rs, bkandmavu juristi atzinui, ka gad? juma, ja Viktoriju var?tu p?rdot, 
 lU.iJiOO marc.  nauda bijtu i?sartal gada. 7-kop t ? . oktobra dienas, kad proporcion?li vis? pasaul? izkais?tiem l\i ku?is sac?la sa- traukumu vis? pi l - siti, pi^iSlot Kor< ?taa ostmal? ar 388 tlfleliem, ievie- 1901 un b?rniem no II n?cij?m, igau- Djn, lietuvieiem, po?iem, ung?riem, jomiem ti. c. Cie- tj$cel2, ar tukiem p?rtikas kamba- Jiett un nepielle- ?jiffllem dzeram? adeos kr?jumiem, plipJldltals ku?is if izsalkuajiem bigliem ierad?s KorkI p?c 6 dienu ce?ojuma no Zvied rijai. Kaut ar! Vik torija sp?ja uz?emt Iitenlb? tikai 50 personu un nebija tliiem braucieniem piem?rot? st?vok li, turpat 400 b?g?u, vi?u vid? ?rsti, nic?bas sp?ki, amatnieki un bijuie karav?ri, uz??m?s risku doties p?ri Atlantijas oke?nam, lai aizkl?tu t?l?k BO dzelzs priekkara un sasniegtu Ka n?du.
Da?du technisku tr?kumu un p?r- ilogoianas d?? zviedru ieet?des V i k - torijal neat??va doties j?r?, bet nakts tums? kugifl tom?r Izlav?j?s no G?te- borgas ostas un dev?s ce??. Nakt? tas vSl uzd?r?s klint?m un tikai ar gr? t?b?m ??rsoja Zieme?j?ru un ?aman-
kan?li, ierazdamies Kork?, kur bija spiesti l?gt remontu, p?rtiku, degvielas un ?deni. A r ! Korkas iest? des neuz??m?s atbild?bu un nedeva Viktorijai izbraukanas at?auju ce?a turpin?anai. Pasaierus novietoja ve ci armijas nometn? ?rpus pils?tas, kur ?rijas sarkanais krusts 7 m?neus apgld?ja b?g?us ar p?rtiku un dr?- bim, izdodot kop? 9000 m?rci?u.
Starplaik? Kan?da ats?t?ja ?pau komisiju o iece?oanas kandid?tu p?rbaud?anai. Liela da?a b?g?u ar? beidzot dab?ja iebraukanas v?zu. Daiem no vi?iem bija ar? dol?ri, tie ipija pai samaks?t ce?u un dev?s pirbraucien? uz Kan?du pasaieru ku??i. Citi gaid?ja aiz??mumus no draugiem, v?l citiem cent?s pal?dz?t rrii?iskas organiz?cijas. Dai savk?rt samekl?ja darbu un pai sapeln?ja ce ?a naudu uz Kan?du.
obr?d Kork? palikui vairs tikai 50 DO 388 Viktorijas b?g?iem, jo visi
elfs, kas spid
Viktorija Korkai ost?
ku?a l?dz?paniekiem un samaks?ju iem pasaieriem. K?da turku firma b?tu ar mieru pirkt Viktoriju, bet vi?- Uts to iepriek pamat?gi p?rbaud?t, kas nav iesp?jams, kam?r ku?is ap dz?vots. Kaut ar? ?ru iest?des dotu at?auju, Viktorijas iem?tniekiem nav neklldu izredu dab?t dz?vok?us kra st?, jo Kork? jau t? tr?kst ap 6000 dz?vok?u. Kaut kas tom?r j?dara o nelaim?go cilv?ku lab?," izteic?s ?ru sarkan? krusta priekniece Barrija. Sie ?audis ir ?oti str?d?gi, un viss, ko tie v?las, ir  izk??t no posta un atst?t Eiropu," md Cita pasaules mala -citi tikumi un Ieraas
Bemi neve?as, lai vec?ki ,,maisis pa kij?m" V?STULE REDAKCIJAI
N O AUSTR?LIJAS
un Kan?da Braz?lijas latviea ima
MOSU L?DZSTR?DNIEKA V?STULE N O S A N P A U L A S
iix Viktorilas kl?ja
PVSjie pak?peniski var?jui piepild?t ?avu nodomu un atst?t Eiropu. A t l i  kuajiem nav sekm?jies ieg?t iecelo-
at?auju Kan?d?. Par o Vikto- ?j?as ..palic?ju" gait?m past?sta News Coronicle korespondents Patinsons.
Darba iesp?ju ?rij? nav daudz, un 12 viru no b?g?iem smagi str?d? k?d ?s raktuv?s. P?r?jie m?t uz Viktor i - kul^ sitas cauri k? m?c?dami. Ar-
ekts Johanes Kasks atradis labu Mrbu k?d? Korkas firm? un katru mu dodas uz darbu b?v?s, atst?dams
ku?a sievu un abus b?rnus. 32 g. ^cais Viktors Palanga ir teicams m?- olu polster?tais un no savas ned?- as algas - 7 m?rc , 6 iL  ieg?d?- m vecu automobUi. Palanga ir ar?
sporUsts, un st?res kab?n?, kur m apmeties ar sievu un 5 g. veco
Ji|iiu, redzami kausi un meda?as, ko jau paguvis izc?n?t Korkas ap^
Ja sporta laukumos. J?nis Parnss, "5 sievu un tr?s b?rnus nav redz?jis ?^? septi?us gadus, gatavo kr?sota iplP rota?lietas, ko p?rdod Korkas vij?^ 'l?) ?imene esot palikusi Lat-
Parejiem U v?rieiem un 11 sievie- tT^L' m?t nekurin?taj?s un ar pe-
t?rauda kab?- \\L ^^^^ ^^^^^i^s iest?des. ? re b?g-
nav j?maks?, atlaistas ar? ostas b8m?^\ Pusducis Viktorijas b?g?u
kas vec?ki par pieciem ga- VJ? '*P^W? skolu ostas tuvum?, n.^ i^?c^ju ies run?t angliski un S  ^ dziesmas. B?g?iem v?l ?avr nometn?, piedzima
Biiw - m bJ. ^ ieskaitot dv?n?us, leiegijva aa- I J^ s^en uz Viktorijas ierad?s atkal I I Svieis '^'^s, ' ' ' '
^ ^ N a s pasaieri sava laik?
hkl ?s to t da?d?s sve?s zem?s, dz? vojot citos ?audis, gan cenamies sa glab?t savus tikumus, ta?u ad un tad, gribot negribot, mums j?piem?- rojciis ar? jaunajiem apst?k?iem.
Austr?liei, piem?ram, neuzskata par lielu br?numu, ja v?rs str?d? ?oti t?lu no m?j?rn un ?imeni apciemo ti kai p?c ilgiem laikiem. T?p?c ejie niei s?kum? tik ?oti nesaprata, ka emigrantu ?imenes par katru cenu." v?las dz?vot kop?. P?c atbrauc?ju protestiem un ar? vair?kiem tra?is kiem gad?jumiem (Bonegil? k?da sie viete met?s pat zem auto), austr?lie u uzskati tagad main?juies, un imi grantu ?ipienes cenas izvietot vien? vietii.
3?!'rnus austr?liei nelutina, bet m? su uztver? izturas pret tiem p?r?k stingri. Kad b?rni sasniegui 14. vai 15. dz?v?bas gadu, vec?ki vi?iem at v?l .dn?mu summu naudas un ?auj iz ?irties  turpin?t skolu, m?c?ties amal? vai painem s?kt k?du uz??mu mu. Notiek ar? t?, ka t?vam dareiz pieder liels uz??mums, bet d?ls str? d? fizisku darbu*
Ipati r?kojas ar? pieaugui b?rni pret vec?kiem. Nav p?rsteigums, ja baglitu b?rnu t?vs un m?te dz?vo na bagm?j?, kurai lepns v?rds  Holi- day Home. T?s ir pansijas, par ku r?m b?rni maks?, lai vec?ki nedz?vo tu vi?u m?j?s un ..nemais?tos pa k? j?m". ?imn?zijas parasti apmekl? ti kai tur?gu vec?ku b?rni. P?r?jie rnii- c?s amatu vai ar? s?k peln?t iztiku fizisk? darb?. Austr?lieiem t?d?? lie lu lielie br?numi, ka imigranti, biei vien neb?dami nek?di tur?gi ?audis, tom?r s?ta savus b?rnus ?imn?zij?.
Sestdien?s un sv?tdien?s Austr?li jas pils?tas p?rv?ras un k??st it ka eiropiskas. Iel?s, veikalos un apst? d?jumos 'par?d?s daudz imigrantu. Jaunaustr?lieu galven? iepirkan?s notiek sestdien?s. Ned??a bijusi pie tiekami gara, lai iz?irtos par pirku miem- Ielas sastopas pazi?as un sprie, ko nopirkt pa Eiropas melei _
sk?b?tu gur?i, si???ti eti?? vai an rupjo maiz?ti.
Kadi iece?ot?ji Austr?lijai visder? g?kie? To nevar zin?t, bet k?d? laik rakst? gan diskut?ts un gudri pr? tots, ka ar it??iem neesot labi: italu komunisti nederot  par to vienis pratis visi. Atraut It?lijai t?s pretko- m?nistiskos sp?kus atkal butu gr?ks. Galu gal? spriedums t?ds, ka it??u imigranti ne^b?tu apsveicami, lai ne- mazin?tu pretkom?nistisko cinita?u pulkus pa? It?lij?. ^ ^ P. Purkalitis
A d e l a i d ? , maij?.
To tautieu v?stul?s, kas aizbrau kui uz k?du sveu zemi, atrodam da?dus v?rt?jumus. Pag. vagar? A S V un Kan?du apce?oja Brazilijas latvie tis Dr- 2. Spro?is, k?p?c interesanti dzird?t ar? vi?a v?rojumus un iespai dus par ?m zem?m.
 Vispirms vilanos piedz?voju klimata zi??,  saka Dr. Z. Spro?is.
Braucot uz zieme?iem, cer?ju pie dz?vot v?s?ku klimatu, bet, tuvojoties ?ujorkai, tikai s?k?s ?st? sv?ana. Braz?lij? vismaz ir v?sas naktis, bet Zieme?amerik? vasar? ar? naktis ir karstas. Ruden? klimats strauji main? j?s. Neparasta bija amerik??u liel? ??rban?s va??ba, kas br?iem lik?s pat izlaid?ga. Sievietes un skolas mei tenes redzamas biks?s, ko Brazilijas d?mas dr?kst at?auties tikai vienreiz gad?  karnev?la laik?. J?saka, ka Sanpaul? ?audis, it sevi?i sievietes, ??rbjas elegant?k un grezn?k. Tas pats sak?ms par v?rieu ap??rbu Amerik??i bazn?c? s? baltos virs kreklos bez kakla sait?m, br?vi un ?rli. S?kum? tas lik?s mazliet nepie rasti, jo Braz?lij? stingri iev?ro ??rb an?s trad?cijas.
V?los ar? Zieme?amerikas dab?, kas viet?m loti l?dz?ga Brazilijas florai. Pazi?as br?din?ja no k?da ind?ga auga lap?m, kur?m pieskaroties, uz ?das rodas s?p?gi un ilgi dz?stoi uz t?kumi. Ja Braz?lij? b?tu sastopami t?di augi, par to neb?tu j?br?n?s, jo t? ir tropiska zeme, bet Zieme?ameri k? tas lik?s neparasti. Braz?lija izdau dzin?ta ar? par ??sku zemi, ta?u t? das sastopamas ar? Amerikas zieme?u apgabalos.
?ujorkas un citu lielpils?tu debes skr?pji ir grandiozi, bet nep?rsteidz, jo t?das pat b?ves ir ar? Brazilijas miljonu pils?t?s  Riodeaneir? un Sanpaul?u Totiee skaistas i? A S V mazpils?tas ar koajiem apst?d?ju miem un kokiem, kas iesl?dz m?jas un ielas savu lapu za?um?.
Tipiska ir Amerikas lielpils?tu dru dain? steiga. Cilv?ki steidzas, skrien, it k? ?erdami laiku, sev? nosl?guies, trauksmes un nemiera pilni, pret ap k?rtni imra?ni un nev?r?gi- Apjaut? joties p?c k?das m?jas vai ielas, ne zin?t?jam tie dod paviras, aprautas atbildes, bez sevi?as laipn?bas.
A S V ir slavenas ar daudziem auto mobi?iem. L?dz?s visjaun?kajiem mo d??iem redzami novecojuies. Braz? lij? nolietotas ma?nas redz loti reti; eit nav tik daudz jaun?ko automo bi?u mode?u, bet ma?nas visum? ir r?p?g?k koptas.
Labi ir Zieme?amerikas asfalt?tie ce?i, kas savieno tatu ar tatu. Brau ciens pa iem ce?iem ir baud?jums; tur skatienam atkl?jas gan v?l pir matn?g?s dabas ainavas ar st?vajiem kalniem un asajiem ce?u pagriezie niem, kas br?iem atg?dina braucienu pa kalnaino apvidu no Sanpaulas uz Brazilijas ostas ? ' ls?tu Santosu.
Dr. 2. Spro?ifi saticies ar? ar dau dziem tautieiem A S V , kas lur iece ?ojui no V?cijas DP nometn?m*  Ar? Zieme?amerik? ir daudz neapmie rin?to iece?ot?ju, t?pat k? tas ir Bra z?lij? un visur citur pasaul?, kur p?c otr? pasaules kara non?kui latvieu trimdinieki,  vi? s t?sfa .- A S V latvieiem vismaz v?rda p?c bija la b?k paz?stamas nek? citas zemas, un ar t?m saist?j?s uzskats par p?rtic?gu dz?vi un lab?m iesp?j?m k??t tur? gam. Ta?u ar? in? zem? jaunajam ie brauc?jam j?str?d? gr?ts un melns darbs, kas liel?k?m ?imen?m nodro ina tikai kailo eksistenci. Visum? daudzi iebrauc?ji A S V j?tas v?luies, jo nav atradui to, ko, v?l Eirop?
esot, sev? iecer?jusi. A r i dz?ves d i r dz?ba Zieme?amerik? ir sam?r? liela. Augstas ari dz?vok?u maksas, k?p?c daudzi iebrauc?ji dz?vo loti saspiesti un apmierin?s ar visminim?l?kaj?m pras?b?m. 
Vis i iebrauc?ji, ar kuriem Dr. 2 Spro?im Amerik? izdevies sastapties, labi izteikuies par V?ciju, kuru v i sur un vienm?r nost?d?jui par priekz?mi. Gandr?z neviens V?cij? pavad?to laiku neno?lo. Latviskais gars visur mos un doma par atgrie anos br?vaj? dzimten? sp?c?ga, tikai daam, v?rojot politiskos notikumus, iedrag?ta tic?ba uz dr?zu atgrieanos. Ir ar? tautiei, kas aub?t, vai visp?r vairs b?ot v?rta izpost?taj? dzimten? atgriezties, lai tur dz?vi s?ktu atkal no jauna. JaunieSiem bez tam draud p?ramerik?niz?an?s, jo naturaliz?ci ja Zieme?amerik? daudz vair?k uz sv?rta nek? Dienvidamerikas valstis. Brazilijas latvieu kolonij?s v?l sa stopami daudzi vecie iece?ot?ji, kas saglab?jui piln?gi skaidru m?tes va lodu (un portug?liski v?l nemaz isti neprot). Pie t? liela nopelns latvieu draudz?m.
Veco iece?ot?ju tur?ba k? A S V , t? Braz?lij? apm?ram vien?da* Dr. 2. Spro?is A S V sastapis k?du vecu lat vieu p?ri, kas gan pa ilgajiem ga diem ticis pie savas m?ji?as, bet v?l
Ari iece?ot?js - b?glis ir da?a
no valsis ..Mana vieta pasaul?  k? sievie
tei, kristietei un savas valsts pilso nei . . , Sie Y W C A s marta m?nea bi ?etena "Pasaule un tu ievadraksta v?r di bija ievad?jums nesenaj?m Kan? das Y W C A s internacion?laj?m pus dien?m Toronto.
Metropolit??u Y W C A s prezidente Vunika kundze, starp citu, teica: Mums nepietiek tikai ar lo, ka sa maks?jam nodok?us, ka esam k?rt?gi pilso?i, bet m?su pien?kumos pret valsti ietilpst ar? r?pes par katru ie brauc?ju. Mums vi?iem j?pal?dz uz s?kt dz?vi, ko krist?g?s pasaules liel? kais ienaidnieks  komunisms vi?u dzimten? izpost?ji. Ikvienam no mums j?zina, ka b?glis, kas iebraucis sve? zem?, nav vairs tikai persona, bet dala no valsts."  Ievadrunu pre zidente beidza l?gan? par pasaules mieru.
Sar?kojuma dal?bnieces rakstiski sveica no da?d?m valst?m un pasau- Ies dal?m. Kop?j? mielast? goda vie t? bija latviskais spe?a  rausis, kas uz ??vja draudz?gi dal?j?s viet? ar austrumu un rietumtautu ?dieniem. Cep?jas omul?gi sarun?j?s ar ??nas un Jap?nas p?rst?v?m un draudz?gi sadev?s rok?s, t?pat k? amerik?nietes ar n??eru p?rst?v?m no Nlg?rijas. Vakaru nosl?dza internacion?la pro gramma. Uz skatuves goda viet? bija Toronto latvieu tautisko deju kopa Didancls, kuras dal?bnieki p?rsteidza un iepriec?ja vakara apmekl?t?jas ar inteli?ento st?ju, skaistajiem tautas joproj?m abi str?d? algotu darbu, tur . , . . ^ . i njti
pretim Braz?lij? aj? vecum? daudzi ? ^^^P^ P^^c^^^ ^1^ izpild?jumu, latviei atp?as sav?e ?imenes mali ??s, pasp?dami dz?vi iek?rtot t?, lai vecumdienas b?tu viegl?kas.
Dr. 2. Spro?is sava ce?ojuma laik? daas ned??as bijis ari Kan?d?. Visum? apst?kli Kan?d? ir l?dz?gi k? Sav. valstis st?sta Brazilijas lat vietis.  Algas gan mazliet maz?kas, bet dz?ves d?rdz?ba nav tik liela k? ASV. Kan?d? j?tams liel?ks Eiropas iespaids, it sevi?i fran?u apdz?vot? da??. Latvieu iece?ot?ju vairums cen ties novietoties gar A S V robeu. Vienk?rais darbs, k?du str?d? iece ?ot?ju vairums, t?pat k? ASV, atal gots labi* Kop Korejas ?a?a s?kuma darba Kan?d? ne t r?ks t Dai latviei jau iepirkui m?jas vai p?r??mui at st?tas farmas. Ar p?d?j?m tom?r j? b?t uzman?giem. K?ds tautietis p?r ??mis farmu, priec?damies, ka b?r niem b?s ?rt?bas skolas apmekl?an?, bet kad uzsnidzis sniegs un b?rni devuies uz skolu, tiem pret? no mea izn?cis l ? c i s . . . Pat?kamu iespaidu atst?j labi iekoptie kvieu lauki starp Vinipegu un Toronto. Daba zieme? niecisk?ka, bet ne visai l?dz?ga Eiro pai. ^
No Brazilijas uz Kan?du devu?s vair?kas latvieu ?imenes. Vis i sam? r? labi iek?rtojuies, das iepircis pat m?ju, citi atradui darbu un labi no pelna- Ta?u Jaun?kie ?ime?u locekli nevarot aizmirst Braz?liju, pie kuras pieradui, un v?loties atgriezties dien vidos. Ne?rt?bas sag?d?jot ari ang?u valodas nepraana. Tom?r uz Kan?du pooties v?l daudzi latviei. Dr. 2. Spro?is nevienam neieteic braukt no Brazilijas uz Kan?du, ja tas pats ne
Dejo kopai Diidancii dal?bnieki Kan?du Y W X A i i B t a r a a c t o n i l a j ? larlkolum?
?iroties kop?gi nodzied?ja kor?li Dievs, vieno visas tautas.
J?piez?m?, ka ?s organiz?cijas lo cekles individu?li daudz pal?dz?juas m?su kara invalidiem V?cij?, s?tot gan p?rtikas, gan dr?bju sai?us.
Tonija Kr?ka Uz?^ iemigi latviei Kan?d? Sinls dien?s atkal vair?ki latviei
no Toronto un apk?rtnes iepirkui var samaks?t ce?a naudu. Dz?vot un ? farmas un uzs?kui to apsaimniekoSa- nopelnlt Kan?d? var, bet ne tik nu. Jauno farmeru vid? ir ar? pazl- daudz, lai t?l?t atmaks?tu ari ce?a stamais sporta darbinieks Roberts Pl?- naudu. me, kas iepircis k?du pr?vu farmu
 Ja ?si pirms otr? pasaules kara, Berijas tuvum?, apm. 90 j?du zieme- atgrieoties Braz?lij? no Latvijas nn los no Toronto. Farm? Pl?me audz?s Eiropas ce?ojuma, var?ju viet?jiem c?kas un jaunlopus. Vi? darba sp?ku p?rmest net?r?bu un st?st?t, d k Eiro- samekl?jis latvieu vid?, bet dz?vo p? viss t?rs, Jauks un priekz?m?gs, un nedz?vo invent?ru pircis ?trup?s,  nosl?guma saka Dr. 2. Spro?is,  kas pavasaros notiek daudz?s kana tad tagad, atgrieoties no l ce?oju-1 dieu saimniec?b?s, kur?m main?s ma, man j?klus?
S a n p a u l ? ' , aprIlL K. Sidara
w
1
MiamI (bf).  Laik? starp 1946. g. 31. augustu un 1947. g. 28. oktobri Amerikas krastus Florid?, pie Miami sasniedza piecas laivas ar b?g?iem no Igaunijas. Tiem bija izdevies iz spraukties cauri dzelzs priekkaram un ??rsot b?stamo oke?nu neliel?s, tik t?lam un riskantam ce?am glui nepiem?rot?s laiv?s. S?kum? ar? bija gr?t?bas ar uztur?an?s atlauju sag? di 55 personu lielajai igau?u beglu grupai, bet, iejaucoties prezidentam Trumenam, at?aujas vi?iem beidzot tom?r pie??ra. Apm?ram 40 personu no ?s grupas iek?rtoju?s past?v?gai dz?vei un darbam Miami vai apk?rt n? un nodroin?juas sev pusl?dz la bu eksistervci.
K? zi?o UP korespondents Eskj?, b?gli atradui darbu par s?tniekiem, mecbani?iem, j?rniekiem, dr?bniekiem u. c. Viens no atbraukuajiem pirmis diviem gadiem dab?jis galu auto ka
saimnieki. Ar? tie latviei, kas pagaidta mi
tekli atradui pils?t?s, cenas plriet , dz?vot uz laukiem, sevi?i daudzb?rnu
iek?rtojuies igau?u ^r,rSX'X.'mBl^ I * , tam, kara draudiem past?vot, farmas
Oke?na parDraUCejl ^^skata par dro?ko kapU?la ieguldi ^ jumu, k? ari dro?ko patv?rumu no
neprata gandr?z ne v?rda angliski. | gaisa uzbrukumiem. Ak bet s?ka apmekl?t vakara skolu, lai iem?c?tos valodu, un uzstr?d?j?s l?dz tagad?jam postenim, kur? nopelna 4000 dol. gad?. Orum? Florkl? ari arlotes pasta kantori ien?k k l d a
Ka balerim. \. apprec?j?s. Vi?a sieva s r l ir igaunie- tautiete ar v?stul?m rok?. Pieg?jusi bet, bet nepieder pie min?t?s 55 b?g- ? pie lodzi?a, vi?a pasta ier?dnim r?da ?u grupas.
T?s paas firmas m?jtur?bas noda]? str?d? Valdem?rs Kalpus, ko uz??mu m? uzskata par vienu no apzin?g?ka-
kaut ko ar rok?m, jo neprot ang?u va lodu. Gribu, kaut ar v?j?m valodas zin?an?m, steigties pailg?, bet t? k? vi?a r?kojas loti apzin?gi un patst? v?gi, tad palieku noma]us noskat?ties.
tastrof? Teksas?. Materi?li vislab?k laini un Aino Hanikate par m?jkal
jiem darblrijekiem A n vi? iek?rto- h^e^^i ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ p?rdev?js uzl?m? tr?s jies labi. tikai alla m?c r?pes par centu pastmarkas. Tad tauUete pasta sievas vec?kiem, kas palikusi Tai- jgrednim nodod v?l daas v?stules, lin?. 34 g. v. Oskars Linders str?d? piece?as uz pirkstgaliem k? baler?na, par mechani?i liel? pienotav?, uztu- pacel rokas horizont?li un v ldna t?s rot k?rt?b? uz??muma lielo auto par- putns sp?rnus. Ier?dnis jauki no- ku. Linderam loti pat?k Miami k l l * mats. kur ..nekad nesalst pirksti Kapteinis F?likss Tandre str?d? uz k?da pre?u ku?a ?rpus Miami. Ferdi nands Pichls atradis darbu par su-
iek?r to j i^ 29 g. v. Hugo Orum?, kas str?d? par skatlogu dekoratoru vien? no Miami liel?kajiem pre?u nam'em.
pot?ju. B?gli apm?ram reizi m?nes? satiekas, lai atcer?tos kop?gi p?rdz? vot?s briesmas un past?st?tu par sa-
Pirmo reizi l?dzot darbu 1947. g., vi?s? v?m pareiz?j?m gait?m.
smejas un saprot, ka v?stules j?nos? ta uz Eiropu pa gaisa pastu. . . l?s
LATVIEI V I S A P A S A U l E # HanlltOMi latviein draudtef y t4mi i {#
v?l?U prot. P. ?i?auka OprlekiBieksj, A. lejnfeks. A. Atvars, A. Bal?ert, A. BInt?a oa E. Brfvkatis.
ir ?ik?gas latviela gaidei ittborafa rl- niba bei guati?a pulci?a Boorgratzijaft tf! gaJdu pulci?u un lielgalda lizinti.
li ll