L A l ^ A . 1947. g. 28. Janvart
l l s L a g z d U i slepc^^pas^instruktors i
dienas lpu skaistuin MTVBU mMEB SLlPOTJU NOMETNE GARIvnS o PARTEN-
SmCHEN
slipums dais viets ir pat 45^ . Sle- potji traucas ar 70 km trumu stun- d Skatitaju visvairk klin5ainas vietas, jo cer redzet bistamas krJtie- nus. Tie sauc: Schi^Uer, sdihel- lei-rv Neiespejami aprakstit sportis- tu veiksmi un veikllbu. Rezultati loti labi:, 10 teicamkie dalibnieki 2000 m veic trk par 2 minutem., Pecpusdien esam; 1936. g. olimpiskoi
LBM^ ila6i MpomU prvrot Uelas grtlbas un vairaki ari speju ledus stadion. Piedzivoj^m Mffltieai mometni attalmnii, pd(Js i i^ i ipu Eometne Garmi^ ^^ ^^ un neF^tlkamuI t^kiklrdietii. JanvSr^ sktim tur ierads V. SkiastlpS (HanavaKV. Lagz- P^rkju: ^ ycijas meistars ledu^o-
i ^ ^ U b ^ a ) , K. Liberts (Esllngena); M. I^imani^^^ SJKTS^ ne). E. Upe (AnsbadiaK i i Rdmaias (Veiderie), aiandfihute), J . Klelnops (Eslingena), T Muskak (Mnheta^ ^^ ^^ fl^ankfurte), Z,NBalode (Blomberga) un E. Oz^ijia (EsllngenaK^^ V 1 atbildi Hitleram K ^ ^
' liS skalsto dleiiu Alpu varenib.:iatideSu slepitji guv^
FASiSTISKS ITAUJAS M t H E T P M I N I S T MUSOLINI ZNpTA GRFA GALEOSO CANO DIENAS GRMATAS PIEZiMES PAR KABU, DO^LOMTIJIJ^ TO 1939. Q.
5. Jl^gA L10Z CANO NVEl^ ^ DECEMBRL
(8. turpinjums) 1940. g. 2. j u n i j 7- Due raksta
t l
1940, gj j u 1 i j a, ^ .Pc llg^ laika doce runjis ar karali. V^' majesttes pirmais jautijums bijis: ,,Val .muihs hav jbaids, ka prQsi yaretu; izspelet sllktu joku ari ar
j a n V r l Musu mitne ir 1600 m a,ugstum Die Naturfreuhde" kal- nu budio. Visi 16 latvlei dzlvojam Viena istabii:i| un Jutamies k Sigul^ d vai Gaizii>kalnl. Kalnos ir daudz vcru slavenlbu. Musu interesi saista nobraucienu ipatnej techmka, kas Jau tuvojas pilnibai. Vciei tagad Beko norv^'Birgera RQda skol^i, kujr domine agrk neredzeta prdro- ^ba un.miL^gs.trums. 21 vienlgl, ka pports te jau* prveras rota] ar dzivibuo Ml inej5,^8adalijufiies gru- pa
ko km
't|l
dodaniies kalnu bistamajos ce- Traucoties pa tiem lejup^ izcil- sl^pptjtt atnuns daireiz ir 80 stundS! ' ' >^ . J a n v r L Daii musii slepo- iodien' aizbraiic uz ledus karne-
valu GarmiS., Prejie paliekam ihitnS. Vakara pekSi^ klauve. pie dupvim. lerodas austrieSu slepoSa-
\ nai3 profesors Zigijs Lediners, Bav- rijas ziemas un kalnu sporta refe- rents Hanss Ebers' un musu viesnici- a^;B saimnieks Vilijs Sifers, Vifsi
Int^ r^esejas par musQ nometni. Sa- nuns aizrit.pris stundu. Vcu spe- dSi^isti dox, ka sievietem nav ietei- cajnia dfstan^u slej^Sana, kas var negtivi l^tekmt veselibu, ipa51 m- tei) I stvokli. - Vipi neapmierkiti arl par vcu juhieSu prdroibu no- braucienos. 5. janv. GarmiS, pierii., QDbedits Vpijas , Izdlais slpotjs Mitpvs, Ms kalnu cel nosities. Vieeu^ apdvinm ar musu sportista Il'tJpes daljamatniecibas izstrd- ijumiem. Upe if ,daijamatnieku darb- nicii vaditjs Ansbadi.
'12. .1 a n v r i . Musu viesi no mit- ties^ kiras tikai Srit. (Kaiokos ie- terpuSies, vii>i noraugs, ka puskaili
^ snleg mazgjamies un v^ro mii^u * ritavigronu.Sodien kalnos snfeg- puteni.l Aizbraucam' tomer lidz Gahni^ai, kur notiek slcikstes lek- Sari ar slepem. Mums atkal ir vie- si> fizisks audz. skolotjs Ositia no Eslin^enas, slalomists Aleksandrs Ozplip^, kas tar^ ad i r UNRRs virs-
ka terp, uii Rigas sporta veikala 5ni^ka l MieziSa abi deli. 5. j a a v a r l Patiem baigs
Iijoet olimpiskais nobrauciena
f\x)m. 500 m garum! Sodien te n-iek mQsu sacensibM sllom. Diyu -nobrauclenu- kopvertejum uzvar distaniu slepotjs.J, Zvirbulis, 2. ix
nir IP'
1
kad jskiras. Kalni paUek aiz 1 ^ eigtu militro^^ Liuija, rt^niui^ <^ is iantiiim^ nrtkaiHns^ i; mums. bet tikai lidz martm, kad sa- Musolini heapmierints, ka lemums i ^ x ^ ' ^ ^ ^ ! ^ ^ ^ '
K; liberts iim 3. U^^ ^^ ^ nav m a i ^ T ^ veicas ari musu saimes Vaditjm viefe slepotajus, kam oreiz nebijaismitairi junijam. ISSTN^ vecmeistaram V. Skrastin^^^
glab milzu bagtibas." K v * . . . - . . ^ . , . g|: 10. a u g u s t R u n j u
jums!* Vakair"Jri"abi"ar S k i ^ ^ ns ieguti dzivojot un stradjpt Alpu 1 iailka'tapec. ka t^ Vistuvak Korsl-i ar dull^par grutibm, kas radus lasm refertus vcu slepSnas skor .skaistum, dalisimies ar latviesu jau-1 kai, un man giibas cinities^ --Gnelpjas robe lotiu kursos par slepju ziedem. tiatni. tad darbs tiem nav veltigsJesmu dzimis un^ ^^ t^e tevs dus Um. DuCe apsver ,^ras aktu, tapec
l ^ j a n v i ^ S ^ shtiem' mcm somu slepoahs^ ^ lotl teduiiku. Pecpusdien musu iiomet- atkal martGarmi-;^P^ kaa ir ministrs, nek^^^i^ iedomaJs, ka tie jau nes dalibnie]d sacenas AlDu nobrau- 4iena! : , Ipair ministru, kas ir karavirs. aizmiipti" i jo ^Berlmes pienk zi*
1940. g. 5. j u n i j VcieSi uz- oas par ofensivas vei tlka atiik- brukui Sommas linijai. Vai MBsam] anu. Vai ta vispr sksies?/Kadt
cien, kas notiek Kochelbergas cej starp klintim un kokiem apm. 6 km distance. Daudzo ^ nelaimes gadiju- mu del^aj ce] ik pa 500 m i r je- fureJoSie sanitri, Pl. 14, apledoJuSa cel, starte sacensibu pirmais dalib- A|eks LiWerits, bet pectam visi p-^ rijle. jau bljm pareojuSi, uz- var R, Vpe, Vilja rezultts (11:41,0 min.) tiem teicams. -XoU progre-
El ZEMGAUS IZCINA 2. VIETU Si\ARPTAUTISK A^ ^
^^^^^^^^^^ R^
.tikuSi lidz iz^kirxgi kaujai? 1 Kd ^ vjeid? Mes nezinm nekSL 1940. g. 6. j u n i j a Sastopu dufi Patieslbf yciei slepj mums visu,!
dusmlgu par to, ka karalis apjbut- kaiut a t rmis tagad cinmies kopi jies par virspavelnieka posterd. yioaj ar vipietn. \
g. 11. ^ u g u 81 ^ JVcu i pieprasijusiv lal mes .sutim as koplgai cii>ai pret Ang*
.Idvjot Musolini .politiskQ^un^^^M^^ ts pirms m9*
majestte atrakstljusi vestuli, KUfai 1940. atkrto, ka virspavelnieka postenis j avlcija piehkas viijm, tai pa laik pife- UdmaSi:
17 i a n V a r T Meioni^ kalnain \ Latvieu reprezentanta pQs 1 yi^am nodod to, kas vipam faktiski L 17 o n c n c f s AU^.^ JvJ^^l^l^' i^r?^^ - t - ! ! ^ \ L. Endzeiins, E. Zemgalis, L. Drei-1 pieder tau 18 ead i i s"^ l i biebilst' i^^' f* ' ^ ^ ^ ^ s t - Alfjert iteresanta garuna ar Riben<
n ' J ^ r i ' ? ba speju prbaude bija tik^o " ' aizva- iQH m 41-1 n v s T f o , ^ rs\a 1 1^68 pirk tuviutos krieviemr
dvenS rntot s t ^ t a u t l ^ ^ Tas Ir pagodinjms, bet m gruts I^^^^ 5n,.^i^ ,5i5i h P w L J ; ^ " v l ^ d z l v l b a j uzdevums, air 6 Pv Zemgalif ioreiz spele^ pirms P'*^ . . . ., ,. , ^lii^ ^ ^ i;^ SSS bayertsche Zeitung" Viourakstorol^n apspriesties ar <iu6L - Ssstop^ ^^PlJ^^^ ? " ^apu domam te. S o n i c
kabata_absoh^nta *ploms un pede- \ ^ ^ ^ . febr. Hanav. ' p r a n ^ . Bet vini apzins^ Ka iines atlikSm-atvnktng notu, I nd r. K 1 n i ^ ^ dmm tikai Xonsulttivs svrs.' 'Jahi jau sagatavojui. vm vei ziija, ka kursu nobeiguma
prbaude tas izcinijis l-. yietullatst- Kapu ujjvarejis Hitlers viens pats 1940. g: 18. a u g u s t Neka svarigs. Tika;i n Berlines jot_ah!_seyisyi?^
U5l i^ 1 , Musu^darbs trenii^u n nordijumu, "? bc^les: Ja^ v ^ ^ uzbni. 'parvertejis savas spejas un Jutas vl-in^eistaribas izciija junirlem - iKifier braucm vilcien. v 4 p^ var slcties loti drte. sai noguriMad^ ,^^ ^^^ Libekas kausa lici^ > yolejboisl sVfeikumi joti sUtL Minchene satie-^^M uzvara ua ma reize jaoui W" Ufmanigiem. i i - j jau riko menea bei- naanu ur pieredzejumu krajums latviei (Igenbsrgs. Stulplij, 1 Hitlers un due ^apsprieias atseviS- g i Sl iemesla dej viij grib Stri
u r i i n s j r ^ i o n c r i S ^ AR ,oK5wI Sacikstgs DarffiState viiji prsoeja| jQt, ka viijam tikai otras ljiras Musolihl loti apmulsis, Vip5 virzities uz prieku Epte. ,. - .
Ionia. I 1940. g. 23. au g u s t . Due sa
Dimanti pa^dzM^^
uoma noorauciena z^emeiu nogazej ^aretaju labakie^ s^ ^^ Kau- ^rgs mSttilpipS. '-^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^^^ J ja naks nos|(iijo j^aka,^M
Libekas kausa izcin voleibol rio I niptns irnnfutts Iraa vJon' sa- * dnz Vip jatl sapemis n6\ vacb^ solijrnnu, ka dabs to> kas vipam nepiecieSams.
Londonas nedejas laikfaksta The stener**' lldzstrdnieks Trevors Olennijs apraksta savu apciemojumu iK^arasI rpnieoibas uzpemum. Kaut gan tam nav nekdu redzamu sakaru ar kara rOpniecibu,. Anglija hiiz i un prjo lidzigo uzpemumu diirba nebQtu spSjusi karot pat ne* Am.
RQpnic 4 apstrd dimantus un izgatavo t ^ saukts dimantao matri-
kas "nepieoieamas siku un vis- slkSko metalla stiepju ,raioanai. Bet das zelta, sudraba. platinas; vjra, terauda, timgstena un citu metallu stieplites vajad^igas simte^ lc^em uzdevumieni Ts nepiecie-
elektriskis apgaismoSanas, dtures, radara un lldzigm ieri- cSm, kabeliem. un minm, torpSdm, ironometrlem, daidiem lidmaSihu, kuu un dtiem, ari mediciniskiem
Jdxijas in^trumentlem. Dimantu itrlces 0 stieplu stiepanai Izga-
tay, plemerotiem. dimantiem Izurb- jot caurumipus un dimantus iemn- iejot neUels terauda plksnites ap- meram divlatnieka lielum, Sdu matrii^rindu iemonte stiepju vel- kamaj maSin, pie kam katras n- koss matrices caurumip ir drusku, mazk^ par iepriekSejo.
Nav pasaule divu dimantu, kas bi^tu pilnigi vi^ndi, un nav ari di^ msinta, kas t)utu pilnigi bez jebk- dap mazks vainas. Matricem ne- pificlea;ni vienmSrigas struktaras uri cieti dimanti.
Viena dimanta izurbSanai nepie- cieamas lidz 200 darba stundu, UrbSanu izdara ar attieclga kalibra terauda adatu neliel virpip, kas ap'grieias 6000 rei^u minute. Adatu it ipi ts smaili, visu laiku apskal olivu eljas piliens, kuf ari uzkrjas dimanta putekJL Katrs puteklitis ir vertigs ^materils, piemeram, stikla grie2amieni naiiem un lidzigam valjadzibm, tde^ putek^us rupigi sayac.
, Izgatavojt matrices daiadu me- tallu stieplem, katram metallam vaiiadzigft citadas forma.s caurums. Kadel to neviens nevar^pateikt, bet to|mcIjusi* prakse. Tapat ari me- tallus velk cauxi ^matricei daiad
trum
S S i ? V a & S i S f ilS^ f*^ ffidS^rESSr mSL anglu mrci^,u-M IzdevL p a , i b t 4 S ^ ^ vcie^iem iesolojot Holande. Tagad, l䫻S^ turpretim, Anglljai esot vairk i^ Stgf ^ Savienibas desmit lafcTiku. kas rai. dimanta j ^ N o r v e ^ l ^ e j I n a r slepim pie-
der 86 rekordi no ieverojamm lek- tuvem 16 daids vaistls. Pirm viet ar 30, rekordiem ir Birgers Ruds.
matrices.
FRANCIJ PtJLES PZIMSTIBAS JAUTJUM
Libekas kausa izcip volejbol no] pietns iekejs konflikts, kas visu sa Hamburgas - Gestachtas apkapga-j mals. Patiesib du5e baids, ka mie- bala, sacikstes Gestacht linlamIra stunda jau tuvu un atkal reiz jt,
A^^^Az i^w,r>^t.;5fnv^3 I Hvalificejs Icehojes un Svarcenbe-1 ka sk blet vina dzives ^pnls: sla- Piemeram varu SSD( S^^^^^^ va kaUjas lauk. y
t u n i n hnSr^^^ Bija 24 dalibnieki ved pamiera noteikumus. Prbaudu s S n ^ i Zyiedrs Eriks Johansons, izcUals tos kop ar dui un Badojo. Tie:ir S S V^^^^ c k r . J ^ ^ ^ ^ ^^^^^^ meSanas specillsts, jnvara merer^ noteikumi, k i^s liecin par c a ^ r r S ^ u n ^ ^ anos: Sdos apstklos Musoli^^^ v S ^ r ^ ^ f S . ^ ^ ^ negrii;. izteikt l^rritdrilas prasib^ S i 3 w S a ^ ^ ^ Varetu aizkavet s zes tievaka par cUveka matu. | rezultts -^6,22 m. dlt luzumu mijisu attiecTbs ar:Ber^J
lini. Musolini Joti neapmietints par to, ka mususpelri nav tikui ne soli uz priekiu pt Spdlin tie nav guvui pankumus un aptureti pir^ m franu nocietirijiima priekS.
Libij kds Itaju i;erierlis atlvis pats sevi sapemt gust. Musolini p m e t italu tautai: ;,Man nav mr ferila. Pat Mikelandielo bija ne- pleeieSams materils, lai varetu vei- dot figras. Ja vipam butu biiui tikai m l i , t a d a H vinS butu palicis tikai podnieks. Tauta, kas sepad- smit g^du simtepus bi 1 usi lakt, he- var nedaudz gdps klut par veseri."
1940. g. 23. j Q n i j Franu piihvarotie ieraduies 'vcu lidma- ins. Mes piepemam tos pusastonos vakara Badolo nesleoj savas jutas. Mes nogaidm, Icamer frani apst- jas, uh tad sveieinm tos; ar romieu sveicienu; Vipi atbild paklamdamies un neizrda ne lepnumu, ne ari k- das bedas. Visa ceremonija ilga 25 ^minQtes.'"-^
W40. g. 7. j a 1 i j -T lerodos Befr llne. ^Siltai uzpemSaria. Konference ar Hitleru. Vip noskanots par cipas tutpiriSanu un grib. izraisit loiu un terauda vetru pr Angliiu. Bet g- ligais lemums vei nav pienemts. -
1940. g. 10. j u l i j ^ Hitlers at- sutilis gafu vestuli duem, kura ststa par uzbrukumu Angliji k par izlemtu lietu, bet tai pa laik noteikti un laipni ' atraida musu ipiedvjumu nosutit ekspedicijas karaspeku. DuW par atridijumu loti sutis un sevis mlerinanai lika presei no jauna uzsildit zipas par juj-as kauju, kas notika pirms nedejas. Bet mes esam sai^ emuSi zinas, pat no vcu avotiem, ka an^Ju flotei nodaritie posti jumi lidzinjs nuliel
Tani laik, kad frani jusmo par aizjura zemem ar vilinoSiem dzi-y ves apstkliem, paSas Francijas lau- lu paliek aizvien tukSki. Pag. gada bdgs val(iiba m Sorbonr^s urii sitate Parize godinja kadu sevilj:u iestdijumu, proti, pagjuSi 50 gadi, kop pastv Nadonl dziv speka veicinSanas organizciv(L*alliance' nationale contre la d^population), kas apvieiic^ izcilus zintnes un sa- biediilgkos oarbiniekus, ku^im bi- jusi interese un veleans darboties problemas atrisinsanas virzien. J, iobrid Francij pastv ipaa Tautas dziv speka' ministrija, Valsts insti-| f tuts franu demogra.fijas: studijm, | f tpt sabiedrisk domia ini jautju- m ne tikai bridinta, bet liel mer. ^ jau ari atsauciga, tad tas ir ari Na-1 ^ cionl dziv speka veicinanas or- ganizcijas nopelns, 1896. gad, kad to nodibinja, Viscaur valdija apa- tija par demografijas probl^mu, sa- biedrisk doma bija iemigusl, dtviet pat sarkastiski smiekll vai neaiztie- kat manu mieru" pavadija ierosin-
* EsTev ta^u jau 1935. g. 2. oktbbr! musu tautas nkotne dziv] apiieciiiju, ka Tevi milu cik bie^i
|Pka 3aglabaiias jautjumam ir tad lal es to atkat'toju?'* izcila nozime. ' J , M. | wNew York Herald Tribune"
(Turpinjum seks) \
Vanf Talivaldl Dzimekll no Rlgas,. dz.^2. XI. 1921., bijis 44.745. g. Stut- hofas kone. nom., zipas ludz ms ?.l Ozola: (13b) Fiscftbadi b. NOm- berg, DP Centre. 31
Par bij^kar. Vidvudu Garjni (44. g. IV. otr-puse bijis Neibrandenburr gas apkrtne) ludz zipot veckiem: M. Gai-inim, (14). Ntirtingen, Wurtt., Friedridi Str. 34.' 38
JaniinieSu kapr. Pudpikcvtf un diik. Zledipu no^^^^ R^^ mekle bij. le^ Laimona Grosberga m te Mari ja Grosb5rga: Welden (Obpf), Frauen- richterstr. 22. (13a). 35
Alfr du Celmu (juristu) no Jelga- vas mekle ibrlis Oskars. Rakstit Latvju Zip5m\ Stokh9lm, - Sve- rige,; Garvargatah 11 ' 1 tr 32
Riidplfs LiepipI no Rigas, dz 1922. g. 13. V, mekle radu^, draugus un pazipas. Rakstit Memmingen, Dr Camp, Fliegerhorst. Bl. 8-7. (13b).
' 33
Virskohduktors Jzeps Mikulnft no Zemgales st. mekle radus un pa*
Diephlz, Bahnhof-str. 38, Hannover. (23). 28
,.LAtVIJ7iS" ABQNE mki 4. RM inenesl. SludinS- jumu maksa: 2. RM par slu- dinjuma rindu; piederigo mek- leaiias sludinjumi Hdz 4 rin- dm 4 R M , gafkfe par 4 ,rin* dm peo parasta tarifa.
AIonemenia' pieteikuml, slu- din, kpre ipondence dresejama Lat- vijai'*,
uini, naudas prveduml un
4^
1 iiaradlt J WiotuTav| lranuiua'
5 ka tl a
