vai afe ^ tiem, kul ^
paredz at- eksistehcei
praktisku 'kam ai
udp]|a iel"
' bOs at- . iondam. ssiiiedzis
LBS IJAl
letnl/^rten
mdzetiem. iditos xe- prolesors, , ^le kam 8^ :50 vie-
Ja ar! is darbs . #menes hetn vat ids pieie? "eas gr-v Jlpecp?': iespSjas audz-
^^udztu jas bari- i r kaiys. avots fandaiS- jgrzs sa- ka egle ni baga; ku pelaij ni taga r vares
et pa- kS orga- ni pa^ -^*dz aitSfelus.
Np asii;iu li dumu tvana MQs mal Iznesis is laiks.
R&htS PikSO Stil r JKlau, tbnjos kaut kur^^i^^^ Ua apvaroos gaist nves tvaiks.
Restorn uz galda stveja ;Sl}:ivi | Notiek ari vei citas svri^as lietas. 1 ar sa)^aiditu kuku. Kungs, kam t Piemeram, juvelieris D^ons Rubels | dzirem postibs tiktos Junam, - bija domata, pameta garlaikotu ska- IJfujork izgatavoiis ideu dmu. ro- Kds bijis reiz, kad scies posts, tienu un vei mazliet paspelSjas ar kas somu piedermu gamituru, zel- un alrmirat kas hiift darftQ kflnnam dakinu un kuku. ^ T," eJ teicu, ta, ar drgakme^u iDtjumu. T u r ^ f  T ^^.^"'^^ darits kaunam, nu neviens vairs nevares teikt, ka ietilpst tdas nepieciesamas' iietas,r^^^^ ^^ ^^ ""^ ^^ ^^ ^ ta ir kuka. Ne, t izskatspec  k: cigareu ^tvija par 3.500 dola-  . , . : ' ^ . ' j, pec Pikaso gleznas." riem, pudemica par 1000 dolariem, ^^^^ ^^^^^ ^^^^^ ^^P^^'
Pikaso? Nezaimojiet Pikaso!" ie- parfima pudelite par 350 dolariem, 1 upufiem velkraukji ^erc, gaucs tums jauneklis iepretim. siknaudas macii> par 500 dolariemiJAr mijo vairg es nesastapos,
Ha, ha, ha," teica dma ir an l i - galvas pulvepa krbina par- 250 do- Uz mim cel vei nenaverts dzs. .Visa paaule tagad ir k P i - lariem un vei. tarp daudz citiem ^ ^ ^ nepaverts. kaso glezna. Drums, neizprotams prieksmetiem, zelta sVilpe takso- m. t i ^ ^ u ^ ^ ' juklifi. Ne^ellgs krsu triepumk Mes metra pasauksanai par 15.50 dola-l^^^^^^^^ ^^^^^ ^^^^^^ pai Pie si galda, pe^domajlet et- riem. Ameriki^u urnli saijemusi sagaidiu  saule leks ras hScijas, etri likte^i, cetras lai- daudz lasltju yestuju, kas izsak Un ausis ari mana diena,/  mes un nelaimes. Viss. vien glez- neapmierintibu ar mistera Rubeja-Vel simtkrt ausms dvesle breks. n." izgudrojumu. Dmas atra(Juas, ka
Kungs, kas spelej.s ar daksir;iu un garnitur iztrukst tik svariga liet kuku, pasmaidija. Viiis bij^ arneri- k matu suka. Kds kungs dom, knis. Tumais jauneklis sarya uz- ka ja uz ielas stura stveot dma,
.aus.' Vii? bija dienvidslays. Dma .kas valk acenes par 2000 dolariem, atzvila kresl un \ smepja Lucky izijem cigareti no 3.500 dolaru ver- Strike. Vii?a bija elj:iete.  N u r v i - tasetvijas un aizdedzina cigareti ar
teica.- J : 150 dolaru drgu fciiltavu, tad vinai
Kuli ura s ditonik
Npbeja premijas lauretes, ameri-
iMerbekas Latvieu Tetra rosme ari begullb ir apbrinojama. Lai vispr kaut. ko speletu vai izrditu, vajaga daudz, bet mkslu uzturet Saurajos begju apstkjos musu b^v- valsts ugstaj Ilmeni, tur vajadziga griba, sajusma, organiztoru dvanas, par vism lietam  mkslas patiesa prvaldiSana, nopietna pieeja savam darbam, bez diletantiskm pavirsir bm. Visas is ipaibas bagtigi, piemit latvieSu tetrim Merbek. Tpec t viesizrdes Vienmer ir: is- ts svetku dienas.
Sekspira starp 1592. un 1601. g. sarakstit Divpadsmit nakts izkr- tota 15 aips un' dzirkstit dzirksti no asprtibm. > Jau ainu daudzums vien devis rezisram Osvaldam Ur- steinam un skatuves glezhotjam' Evldam Dajevskim grutu uzdevu- mti, kas atrisints meistariski. Ainas skiras k gle^u gymatas lapas, catra ir savdka, ar atzistamu stila izpratni gleznptli. Hercoga, grfie- nei^ iekstelpas ir skaistas, nekur ne- k ilieka. rskatos sniegta pat. tel- pa^ dzftum izjuta v ar saulainm ekm prospekt. Vina pagrab mur CU blivo ^ermeijLU vizijas, Tetris
bija restorns Nekras kreisaj kras-1 piedeV modes''7aTon5'^ "l^ ^^ v^na ^"J^^^^ . K visps galvenajbs Bakas. ta,, Heidelberg, pilset, kur daddz g^^b^^^^ Pmna darbiba no- Sddentu, oglu trukums,. viena sa- JttS fir^ ^^^^^^ f^^, ^relz nevis nabadzig bumbota maja, 60.000 austrumu beg- snas Ls n^ fzn^ ^^ ^^ zemnieku vide, k Labaj zeme," }u, karuselis, policijas stunda, pastej- p,:^'3b dienu 1^ ^^ ^^ ^ P^ "* msntm tautas virsslni. Ro- kraas drebes terpus. ameriit^nie- ^os^^^^^ ^aveSans ^ g , ^ ^ problema: vai virs un bmi tes pastejkrsas automobilos, gleznu - - . r . , pilnib apmierint inteli^entas izstades-un sunu sktes, rinda pie mesje Moriss Lepinass, kam sievietes dzlves prasibas? JuveUeru veikkiiem .un ,kmo,>cu vejas veikals A P .snledz TASS informciju, k kareivja drebes terpts kroplis.,' kas ^^^f ^5, ^ ^^ ^^ f^ ^ ^ me^n- kdam jaunam te^ingradas kompo- spele ermo^ikas pie ameriki;iu ^ i^darit kaut ko, k malcultar, ko viesnicas durvim, krievu grhene,  noskaidrojam,! vli:i nopircis sienu tapseani, izde- kas prdod mksiigas skropstas par Lepinasa kungs pasaull uzskata vies atrast Caikvska i,Riekstko2a" ^ markm.pri, prpilditi tramvaji,r^^E ^^^^^ .^^ ^ i i j^ revolQcio-1 mnuskriptu,.kas pirms gadiem pa-
> ^.^M 2ud no i;^ingrada8 konservtorijas
sants, ja iedoma, kaqas uetas ir i u i | - - T - """-i"wv...v, _..^6*i<. m . . , yme axKar apcieunats romnlsts notiek (Stur pasaule. / Vindzoras her- ^ ^ ^ l ' ^ " ^ ' ^ ^ - , / f^ - ^^Pfc,.. urp Mrko JeluliCs; ko tautas tiesa aD- cogienei. nozog brUjIntus. London i^ez^nes kllmetrlemme^iju, urpl gQdzib par valsts nodevibu bija at- p^dod zirgu galu. Grac kds' mu- Tikumiga un moder- taisnojusi.. Augstk tlesa o sprie- zlkis novi^ viesnicas kalpotjJi par f \ ^^a, apsestotles uz dumu atcSIa, bet Jeluiis kadu lalku
bananus njirstoam iru dzejniekam. 1 zimetaji un zmatmeKii pirm taicibu skatuve Vcij pc 750 uzcirtuies 14 sabiedrpto nciju laikam medzmus apkaunot, jo amerikpu studiju skatuvju parauga prstvji dejo spoz balle Bei-lIneJ^^S':*^" ^^m tureju^^^ absolutu iekrtota Vircburgas univeritte. Kds kongres loceklis teicis tunu, P^^ i^eslbu, izradas nieki; Kds krie- LIdzIga skatuves sfudiji bridinot pret prvietto personu ie- r" P^ O^fSors nupat atklajisjia le- Erjangenas universitte.
' laianu Amerik, tpec ka ie ikudis f^. Pl^kana, kdej, tad neticetI -esot noska^oti k^munistiski. Ameri- Lepmasa kunga apgalvojumam ka .ku milulis kino aktierisfBob^ Ho- ^zmeja veja galigi novecojusies?. pe savt grmat Tds. iy n^lers" S i^ -itT nf^ tr,^ ?"" ^ ^ ^ ^ '
. raksta: ' Koncentrcijas ^homdtnes! P^eknst. , Mes cimjmies, lai atbrivotu Jajudis, Vei Lepinasa kungs apgalvo, ka 1 it^it^ir nnrtni kas savu intelektulo vai rellglsko mezginota vejaradiot romantisku,' v.i.ii. n\JU\Jl centienu d^l samesti Sais cllyeces skaistu noskajjojumu un izlidziniot posta cietbksrjos. -Un tomer, vienu. daudz laulibas dzlves grubu^us. Pro- gadu pec miera iestsns, is no- .tams, sada vela buot drga, bet kas, meUies pastV joprojm, tikai tagad par poziju! Un pogzija ir taisnil T ^ , . x n.}nistri1a VaMnetonS ofl-
 t ielltmekus sauc fiar DP, p  k i e - tas, kasvajadzigs, stvot rind p e c , ,jg^"^  totm nersonm. iem nozgloiamiem dienikm kalorijm. spiezoties par-
ne laimes;'* tiks pie njiera.
norvcgi
LatvieSiem aizvien tuva b
ko t Antarktik Jau leguvusL Ciles . , , , rlietu ministrlja paziqojusl, ka pie-
Protams, ir jautajums, vaitas sva- hprasa' visus 'apgabalus^ ^^ ^^ ^ 1^^ 1 _Kads ame^ka^u profesors, kam gtarp 53 un 90 rietumu garuma gra- jautats, vai atomu bumba varStu, Iz- du. Anglijas SrUetu ministrlja pa- nicmat zemes lodi,, atbildejis: , , J f skaidrojusi, ka angju, ili^u un ar- Bet tas^nay nekas seviSks. Zenies gentinleSii terrltorils prasas 8a^ ^
jusi  r  " ^ " ^ ^ Pasaulesj^gabalos Viena artru^^^^^
SfM-pie^ Sudz^ Stml^ I^ ^^ ^^ ^^ ^ Esf SIEI ^er BeTvS jS ^o ?im ko retais saprot ^Un Prvietotu Iz- Austrlija paziijojusirka pieprasa'sev
mkQia nn^ors t a r ^ ia<irS\ i m t3<lH ^^^^"^^ redaktorf joprojm saka - Skotiju" - 4 0 0 0 kvadrtkilometru n ^ a s nozare k a p laika) un .kadi uzrakstiet kadu fefetonu. Un t uz- lielu joslu. Iz^uduml verojami tagad? .akstijs is, un tikai tpec, ka k^ds' - -
iurnal. Arts Lj^eriknis restorn sakaidija kuku tesp^ jzcila norvefeu g l ^ o t a j a ^ i j a jdom par pasaulL Kroga mtprvija; kas iieradies Panz ' tJNESKO rikots starptauti^ks makslas izstdes gadijum. ajij iz- Sld pieaalijs ari norve^i.  Musu mSksla ir vienota  izsaks Krpgs. Okupcijas laik$ valdija pamiirums. Kvidinrs ieceia Nacionlam miize-
uzcelis savu parvdiamo skatuvl, Ho var:uzstdlt ktr \let.^ stkU, maza rociba, bet. liela mki5la^
Rezisors  s v a ^ UrSteins^^^ in trigas pavedienus rok k groiusj
kas sa-
mksliski vadldams tej^ otaju krsainos vesturisks k(^tu<^ . to druzmu. I N ^ ku neizfcrsottt; sktu viss r i t ritl, viegli, ligsmi. Atminamles jo lielisko Dailes tetpa Divpadsini- ts nakts uzvedumu, bet is te lie skaidrks, vienkrks, stingrk tverts.! '^:\:--'[--yV^^^^
Ja ar jauku prieku sktijniies Diypadsmits nakts ^yicilvec telus, denijm ^ i f r u mistarisko iedzivSanos^ ^^ ^^ ^^ ;^ ^ zinfn mer pat abstrakt vid, kur yiss bija tls latVieSu agrkai un ari tagadejai dzivei, kur valdija tikai mkslihieciskais garSiSekspIra vren elpa, tad Blaumaaa joku lu- gS No saldens pud^les; priSkar ani a|;verbties; ar pirmfSjiena ' vrdiem i
ustami isti latvisk pasaull . Tetris, izviesojles un iepriecinjls
skatitajus; no nometnes atkal s B- brauc Bet visur tb csaidfs atkal ierodamies. ' J  n i s V e s e l i
Latvij rikots modems noirv mkslas izstdes. Kas noticis. .^ini 1 devumu''ro^^ jproTm^sakani
R i t a L i e p 
Kas un kur?
PagjuS svetdlen cel devusies otra amerikou ekspedicija, ko vada Fins Rone: i Ts ; merlj:is ir pirmis Bairda ekspedieijas nometne Marga- ritas zeme, kur kop 1943. g. uzturas anglu petnieki. Anglijas vSstnieciba VaSingtpn paskaidrojusi/ ka angji atsts nometni anf^rikijiem, tiklTdz tie ieradisies, bet Anglija nedomlot atkpties no savm territorilm Jam un Makslas akademijai d rekto- ^ - gieznotSju izst Augsburg.i rrasibm Biltimore Sun" iev-id-
ra, kura pirmais rikojums bija &iz- UipdllTii n IfltviP^ n mSk?linlPki L r ? !- ,,Baitimoi:e bun levaa- Ueffums be? vina ni^ kri^ anaq ,^0+ T  . ^ i i ^ ^ ^ ^ Par Antarktikas ' jaut umu I  ! R ? ^ XT ^ Piemsanas riKOX p^ g^^ j.^ Qg^j^ KrumiQS un J . aizrada ka Mar^aritas 7eme ko sev d a u L S  Atzlnlgus.vrdus musu S^o^^^^^^^
. UnV^Noi^^^^^^ ^^ i^T.Z'""^ ^^ ^^ ^^ milj. kvadrtjudiu lielam apgaba-Un-t lidz Nomgijas atbrivosanai " : 7 ;  c ^ laikraksts S^^^^ Aoxr ^ , . ^^^^^ izstdes ari nenotika Istenib kaut ? % ^ laiKraKsis bcnwaDiscne n- j^^ ^ ^o ASV uzskata par sava Ro- kas. izstdel lidzigs bija radies iii di- ^^ ^^ ^^ ^^ ^ . ^ , J ""'^ ^^^^^^^^ ^ ^'""^^  ^^^^ l^ktora . smadzenes, kad vin pec L /H^V? 5?^ .^.,?5 ^^ ^^ ^^ M Minetais laikraksts tlk piezimc, HiUera Vcijas parauga savca .de- ^i^M^a tik atk!tas temtorialas praslbaa
Adirektors
Pazistmais ameriknu^aikrksts Liberty" ievietojis N Viljema van Narviga (William van Narvig) rak- stu ,JKo mca krievu berniem.".Au- tors saks esam labs Krievijas ap- stkju pazinejs. Zii3i>pr jauna- jm skolu pipgranunm'viij nemis no junkajm ai mcibas gad iz- dotm krievu skolas grmatam un no sahmm ar skolnieku veckiem Krievij. Sniedzam o rakstu saisi- n^t veidi
Vispirms autors norda, ka pati pirin liet, ar ^o. Krievij pec kara sastaps 26 milj. bernu no 8 lidz 15 g. vecumam,' kad tie Sai mcibas ga- d atgriezs skols un atl^Ira jau- ns grmatas, bija/tituUaps iespiests, saujdis: Pateicamies tev, biedri Stalin, par laimigu bemibu."
Talk Nairvigs cit ^eografijs grmatu augstkm skolm, kas sa- rakstit 1938. gad, bet 1946. g. iz- dota no jauna ar pieziml, ka,t pr- labpta un papildinta. Par ASV tur, starp citu, teikts: ' ' .'./
Si plas, bagt zeme pilnigiat- rodas nelielas miljonru kli^es ro- ks, kam' piedet: kapitlistiski Indus- trilie kombipti (tresti). Sie mll- jonri dzivo -taksa spozum, izspiez- dami katru pejpas urid no saviem strdniekiem, kam nav^nekdu saim- niecisku *tiesibu. Darba diena il^st 9 lidz 10 stundas. . Amerikas strd- nieh^4if vairk ek^ j- strd smagk nek strdniekam E i - rop. 45 gadu vecum amerikiiiu strdnieks, zaudejil veselibu, kjust vecs virs, kas atkarigs no labdari- bas.*v::-;:.\v;v:.;^ ^ ^ a t ^ g s cite va ari grmta:s zl- pas par bezdarbu;un,par lauksaim- niecibas produktu iznicinanu AS" un piebilst, ka krievu skplniekieni ne ar vrdp netiek atgdints, ka dekadfeht kapitlistu valsts" pali- dzejusi "^Padomju Savienibai ts vis- drumkajs diens. Kapu, ka aus- trumos, t rietumos, uzvarejusi Pa- domju Savieniba, kas tad aiz tiras labsirdibas atlvusi kapitlistiem pemt savu dalu no uzvaras aug- Jiem. ''-J'
Pirms skolu atklSanas visi p- domju skolotji sapemui stingrs instrukcijasj kurs, starp citu, teikts: Katr skplotja patriotlskals uzde- mums ir audzint aktivu, izglitotu un ^ t ^ vissvarigkais  ideol- ^ski noskapotu jauntpi. Jau I^epins vairkkrt uzsveris, ka skolas neyar norobezoties no polltikas . , . Pirm liet, kas blmam skol jmca, ir t, ka individs ir pilnigi pakjauts valstij. Individulistiskas domas pielaujamas tikai nospraustas linijas ietvaros". . Katr gadljum, kur rodas koriflikts starp ideolo^skiem merljdem un audzinSanas darbu, pe- dejais jprkrto t. lai skol' un skolotjs veidotu panomju jaunatni zintniskas, komunistiskas filozofijas gar," V,/; ;:::;;-^ -V
Vispr no Kroga intervijas sprie- ar gimeni ieradies Partze, m no tu- ledus atrast urnu un varbut ari 8ama, ka norvu attieksmes pret rienes dotos 'uz Amerikas Savienpr naftu^ leinte^^esets .yalstis tagad viijiJ liolaborantiem lir bargkas lie- tm Valstim. cerot stiprint savas prasibas ar to, k Francij. Zalcburg, Glazenbachas nometn istenib okupes vismaz daju pp
Kas ttiecas, uz tagadejo gleznie- (Austrij) rottora tedhnilc iznkusi pieprasits territorijas. clbas stvokli' Norve^j, tad Kriogs ing. mech. J . Laivas gri lata Auto- Laikrakstsy jaut, vai nebutu pa- atzime vienu ipatmbu: norvegi istipri I mobilis." Taj 154 Ipp. sakopots reizk likt o jautjumu izSkirt UN '^enijugi freskas. iJaudzi mkbli- viss, kas jzina auto vaditjam; ari vai pat nodot Antarktiku UN pr- Bieki tagad tiodarbinti pie fresku visu auto daju sematiskie z"mjumi. 1 valde. Citps gadijumos kdas terri- gleznojumiem skols, 1 slittinicis [un 1 Grm^ta deriga^ ^^ ^^ vien' auto vadi- torijas nodosanu starptautiskai konl- sabiedrisko iest^u telps." Ar! pats taju kursantiem, bet .d paSmcibai rolei pgrutinot vietejo iedzlvotju Krogs strad pie 500 kv. metpu sienu 1 par auto uzb''m, daju s-darbibu un j intereses, bet Antarktik dzivojot ti- apgleznosanas Oslo pilsStas valde. uztureanu L^tlb. Grmatas cenajkai pingvini, kam du iebildumu Tlk Krogs pasvitro non-^ Icul- 25 markas un t pasQtinma pie 1 nevaretu but.
/ t ^  l o s sakarus ar rzemem, iriai K a l n i p a B | d Reidienhall, Post- Bairda ekspedicija zino, ka itra- ^ Zviedriju un Dnlju. Spava^ar a^t Z  jdusi grks ekspedicijas nometni Non^e^j viesoSpties frani ar sievas J. Jaunsudrabipa dzejoju krjumu Vakivju lici. Gleerim prvietojo- ^odernls gle23iie^ un zeme izdevis Vila Stlai ties, v i pavirzijusies dazas judzes uz
J. M I apgds Kempten. Uustrumicm bet visa nometnes ie-
krta; joprojm bijusi td pat kr tijb/ k pamesta 1941. gad. Pat matalla ierices bi.juas lietosaaas krtib. To izskaidro ar samer ne- mainigo Ahtarktikas temperaturu.
No ljujorkas izbraukusi vei vien maz paineta ekspedicija; Norvegu kaptelnis Sebo. devies bupu ku | i uz Antarktikas. udepiem, lai izpetitu vai valziyju gaju neyar etu femahtot cilveku uzturarP. Vip, grib Jeksperi- mentet ar valzivju l>ermepu palie- km, ko pec derigo da}u izm.antosa- nas lielos vairumos pametusi /alziv- ju mednieki. Lai sis valziyju atlie- kas varetu atrast, Sebo jau _ agrk vienojies ar valzivju medni'fidern ka tie pamesta jos ^ermepos ievieto? mazus radio apartus, kuru signlus norvefeu kapteinis cer uztvert. ^
Citas col^s g^m^^ ^arvigs aizrda, k, pec t|m sprie^
zot, lokomotiyi nav fzgudrpjis ingr lis Stefenaons, bet JBJcadSriiil^ is Ppl* zunovs, i^dlo;nav izgiidrojft^ ni^ bet Popoys^ kvelspuldi^ soha, bet Petrova iiguto
ptrs javinutns, kp ai^ d piedzivojuSi padomju iskolnieki, ir tas, ka i^rno reii kPpS^ nis skolnieki6m jvalk formas tSr* pi. Zeniem Sis: terps esot pat ar vp pleiofm un spoim pogm. Skolnie* kiem, kas guVui atzinibu par da2^ diem pahkumiexrx;: pie|j:lr >kn3iu no zimes. Izdevumi pr skolas^ ^^ ^^ ^ tm ua fozfms terpie^ jsedz ber^tt veckiem. Gaurmera itimenem, kJ yairk J)ernu, tas sagd Uelc tibas^ Augstks skols bez tam j maksa 200 lidiz 500^ r liauda gad. Augstslplasf macii|>as maksa ir 2000 rubju |ad/; izdeviuni par grraatm, formas terpu uc j a - sniedz apmeram tikpat daudz. pa- rasta strdnieka alga iir curmer 5000 rubju gad yn valsts velas, lal vipsun butu visrnaz 8 betni, Lai i ani viss augstkos Pdomj u Savie; l i - bas amatos tagad yr tikt. tikai (11- veki ar augstskolas izglitibu, ^ g s t - skqlas praktiski var apmeklet ti! tai padomju aristpkratu, t. i . , augst^kp ierednu berni. Parasts skolas/ npr mekie bemi tikai no S idz 15 g. ve- curham. Padomju S2(vienibaipa- laik tik Joti trakst darba roku,- ka visiem, kas vecki par 15 gadic ixi, jstrd, kaut ari 4ie iepriekSejoi 5 gadus nav vrejiiSl skolas aijmek;.et.
Autors vei cite gluii jaunU mfi!- bas grmatu, ko saskp air pblitpi- rja propagandas dal^i re prof. A. M. Ponkratovsi Vl3inte santk esot t 'grmatas dala, kur apskatiti notikumi, kas. izrai^ piru pasaules karu. , Padomju' Saviehlbas politika notelota k ]oti. gudra un tlredziga. 1939. gad noslgtais pakts ar Hitlera Vclju esot krievu ^enija pizitivs;>S(^ s,^ ^^^ k ^ Anglijas un Francijas kapitlistisko aplenkiimu, kt^a nodorns bijis virzit nacistu agresiju pret Krievlju. i ' a - a kaira attglojum rietumvalstu no- pelni tikpat k nemaz Pav piemin^tL Par Ziemelfrikas un Itklijas kau- jm ir tikai viens teikums. I^ af in- Vziju Francij\ rakstits' vairk, bet tulit piebilst5,-^ a anglu un amerik- pu akpija bijusi iespejama tikai sarkans armiJas pankumu** deV Par ierou aizdevumiem nav' ne. vr- da. Ruzvelts pieminSts tikai viep- reiz un tad ari tikai k 'amcrikpu delegcijaa vaditjs Teherah.^ No visiem kara vadopiem, kap^ n^av krie- vi, r labveligiem komentariem p^e- minets vienigi maral3 Ti^^ Pieli- kum aprakstila padomju(iel^nikurn Mandzurij un Koreja, l^adomju Savieniba uzvarejusi speclgo Jap.,^ Ka ari amerikpl batu piedalij uS^s Klus okeana ka^, tas nav
Hv
'm
.neta. : ' . ;, ^ f:^-; Skola Padomju Savieniba ir 
baznicas skirta. Pastv a i i hotfji- kums, ka baznicas drikst izmantot tiifi lugsanai,'bet ne reli^iskm m?^ cibm. iKad 1943. g^ km^ partija daklareja izligiimu r bazrtl- cu, tad pazipoja, ka veckiem atlauts rikot ticlbas mcibas saviem bir- niem nijs. Atjauts ari apvienties grups un kopigi saligt garidznleku vai citp personu, kas bSrniem* m% Oltu ticibas rpcilju, kam pieprasa^ ma ipaSa katrreizeja atlauja." Tdu atlauju Vjaretu lzsniegt*padomJu bai- nicu lietu prvalde vai i i s iestcjes vjetejais prstvis. Daudz tdu pie- prasijumu ari esot iesniegtj, bet vlsi atdoti tpakal ar viendu al/.Lnl* ,,Telpu trukuma del nav atlaujaiii k^di srikjurhi- kas nav tieSi Rvi- rigi valsts droSibai ^gad v?t t;r2& rikotns.**:
V