Nr, 23 (30) 1947. g. 25. marta.
r autcOT vrdu vai inidjiem pa- iakstltajos rakstos^ ^^^^^^ domas nav katra zijgia ari radakdjas domas.
Atrazdamies nometnes, mes bau- dm idnrau neaizkaraxnibii, gandriz varetu teikt eksterrltorilitati iepre- tim vcu iestdem. Bet t ie ' tautieM, 10S dzlvo. rpus nometnem, atrodas deS saskare ar vacu sabiedribu am vcu prvaldes iestdem. Sobrid vei
.nevaram pasacit, vai ar i raums v i - siem nebus jieklaujas vcu aaimnie- dsk dzive, k tas iau notida.britu Josla.' Tde] nevienam nevaretu but vienaldzfgi v|cu sabiedribas ieskati un nostajia pret D P un lidz ar to pret mum^ latvieSiem. ^
< Lfdz Sim vcu sabiedrfb, adminis- trdj un pres >par D P vajrk bija 9liktu vrdu nek labu, ar i vcu r a - dibfohs, par D P i r sniedzis daiidz nepattkania, daikrt vei tenden- dcte apgaismojum. Tas savukart radijis pa5os D P nepelnitu sarugti- njumu l m izraisijis daida veida pretakciias. Gala rezultat savstar- p5jo altiecibu uzlaboSanas pan-
. kumi bijui vji.
J a gribaiiv godigi un labi^sapras- tles, td I jatzist, ka i r bijuM gadl- jumi, kad attiecibas bojjusi ne vien vqujbet ari msu lztureans,uzvea- ns un darblba. Tomer atseviljde gadijumi nebutu visprinmi, tpec k katr. sabiedrlb, ar i vcu sa- biedrlb, i r personas, kas honk sa- dtju:sme'ar likumu. Tau, ja runjam par^savstarpJo attiecibu kompleksu, tad rods ar i jautajums,' kam .ar savstai^pejiem prmetumiem ir pa - kalpots un kas i r pankts?
Vcu presei, Jcu^a ieverojam t l - ra^ izplats ne vien pau zeme, bet- ko^plai komente ari. rzemes, im tapat fadiofonam, kupa klausitju skaits nav isti nosakm, bez au- bm-ir l iela loma sabiedibas domas
i letekmeSana. J nu prese un radio ^cena^/par^^DP sniegt tikai negtivu
informciju, tad var rasties iespaids, ka\ tiem esam banditi pedejie sUr)]^i uh dlkdie^i. Ku^a tauta^gan atvers savas zemes robeilas tdm personm, kas negrib - strdt im draud pavairot noziedzibu, skaitU? Sada atestcija var pilnigi aizslegt durvis, pievtam ta:ii momenta, kad mes paSi cenair>s ts pavert jau- nas dzives iesp6Jm kd dt zeme rpys Vcijas.
D P i r svj&5s !j:ennenis novjintaj: vcu tautas saimniecisk organism un i r saprotams, ka vii^i cenSas no 5i sve]j:er!ne^a atbrivoties. Bet vai ndlabvellgal noskaijiojuma radiana pret sve&zemniekiem ^ Ir pareizais cej uz- to? lekams nav atrasta iespja D P novietot dt 2em, o problemu ta6u ne^ -^ar/ atrislnt. Visu grdtibu atslga slepjas tieSi m mj- vietas' sameklean.^ Tas 'yet pats galvenais uh reize a r i svarigkais jautjums, kura vcu un D P cen- tienl sakrit Bet, cenoties pec i mSr^a ar tik diametrli pretejiem lldzekliem, mes t ikai vairojam S]}:er)us. Galu gal jjauta, vai raksturpt vcu taktika, no vii;iu pau intereSu viedokla D P Jaut- Jum i r parelza?
.Mums.ljLiet,,ka daudz vgrtigk butu pakalpots aj liety sniedzot jautajumu patiesi gaism, pardot prvietoto personu necieamo st- vokli, dzivi nometi;iu Saurib un vipu nopietno tieksmi uz darbu, ko
\ie Jaudis vei, prskolodamies un gatavodamies jaunas dzives uzsk- sanai, Tas, varbut, daudz vairk palidzetu*^i^ pie merljia, Jo lidziga patiesa informdja visa i Jauta-
; juma apgaismoan var bt patiesi nzimiga prvietoto personu nkot- nes izSI^ irSan
. Saj, jautjum, Viet, svarigs uz- devupns i r ari D P presei. Zinmi priekSdarbi.te jau veikti ar D P pre- s6s apvienlbas' radianu. Nodibinot' sakarus ar vacu preses vadoSajm personam, var ceret uz sakru t- lku izkopanu. Labu attiecibu i z - veidoana un uztureana ar tautu, kuras vidu mes dzivojam/ i r svarigs uzdevums un butu aplam par p- restibm, ko mums nodarijis nacistu
^rezims, darit atbildigus tos taga- deuos vcu darbiniekus, kas tapat i r cietuii savu demokratisko uz - skatu* del k mes, un kas tagad cen-
V as sav taut ieaudzinf demokra^- tijas principus, Daudz Sai virzien var a r i darit ikviens Dl? ar savu nevaihojamo stju,^ka vienmer un visur. saskan ar tas zemes likumu garUj kura Sbrid esam spiesti uztu- reties. Sdu staju ieturot, mes v is - .maz paSi, rieb^im akmei;iu veleji "sav. cela
A. R u d z i s
Musu tautas ciesans^ i r prk skarbas un rugtas. Ts neuz^a i t i - sim un neaplukosim. Jautsim t ikai  uz ko la i pajaujamies savs s- pes? PaSi uz sevi, uz saviem spe- kiem? ' .
Gandriz kalx sanksme im uz- "run dzirdam vtdus: .J^ajausimies uz saviem spekiem, la i ^ ktu kas nakdams!" Dieva vrds vai Dieva paliga piesaukSana saviem darbiem reti : kad minet i Tas, luk, esot ne- moderni. U n n u D i e v s ari i r piej- vis pasaulei Iin mums darit pec sa- viem spekiem.
Varbut pajausiniies uz d t u . v a - renku, spekiem? Bez saubm, i r pasaule }audis, kas saprot mus un grib mums palidzet Bet i r ar i cijti speki, kas velas gluzi pretejo. U n atkal^ jpienk pie ta paSa apburta rii^'  katrai pusei jpajaujas uz saviem spekiem. Dieva piesaukSana vei nay un nav ,^odema" . A t k a l kas jgajida un .  . vai tad <jau bus miers?
MSs palauslmies ua; d l v e k u veselo prtu ,uz tautu sirdsapziijiu, uz h u - mnltti utt. Patiesi, moderni vrdi K a d dlvSks Sos vrdus iemcijs, domja, nu sksies. jauna miera era pasaul. Bet piedzivojuma gaisma izrdijs, ka o vrdii aizseg v is - rupjko diktturu i r iespjams no- saukt par Istko demokrtiju un ot- rdi. Pec kdas riierauklas te tau- tas audzina un noteic savu sirdsap- ziijiu? Laikos, kad cilveks tik b ie i i run par humnitti, notiefc vesturis nekad nedzirdets meionlba^. Te nu bija veselais prts! . ,
c m e
zive Bavrijas zieme]rletumu ' stur!,
Gedioslovakijas robezas tuvum vei arvieh atrodas vairkas nelielas lat - vieSu nometnes, kdas dtur pa l i e - lkais datai likvldetas vai apvieno- tas. Tirenreutdzivo vairk k 200 latvieSu* Vunzidele un VeisenState katr tikai nedaudz p^ri pusapitam, bet Marktredvic  450. Vairums Marktredvicas nometnes iemltnieku nodarbinti pie U N R R A s , bet da^as sievietes strd vcu porcelna fab- rilc, kur ieguvuSas labu darba pras- mi , un pris virieSu  specilisti v- cu uzpemumos. DiemXel, nevien no Maiictredvicas trijm nometnem nav arodu apmcibu un pat ari ne valodu kursu, jo visi valodu prateji esot nodarbinti UNRH. A r labu gribu tomSr ar i Sle tautieSi vakaros vargtu atlicint pri stundas ne- del d f u tautieSu lab.; Visam tr im nometnem nav ari kopejas komite- jas. Kulturl dzive ganrosiga, kas lielko ti.^su p?iu speku nopelns, Lielkaj nometne iedzivotju r l c i - b i r 1200 sejumu Hela biblioteka ar angju un vcu grmatm.
L S K zipo: no Sveices sai^emtie medikamenti vispirms paredzeti tiem tautleSiem, ko neaprupe U N R R A . Ameriki;iu fosl medikamentus i z - sniegs pec rstu receptem L S K pr- stvibas. L S K mediclnisks aprur pes centrle Heidelberg dalu 0 me- dlkamentu Sajs diens nods L S K Minchene un Vircburg, no kurienes tad tos saijems L S K tuvks pr- stvlbas. Uz anglu joslu nosutis 26 kastes ar medikamentiem un tur to izsniegSanu krtos Baltijas komite- jas latvleSu prstvjL Np vcu f i r - mm iegdto /Vigantolu un C v i ta - mlnu tabletes L S K prstvibas var sapemt L S K Heidelberg.
Grevene, pSc tudenes XJNRRAs d i - rektbra ierosinjuma, organize str- dtju klubu. T mSrlj:is bQs str- dtaju intereSu aizstveSana, aroda, saimniedsko, socilo, kultur^o ' ' un tiesisko intereSu veicinSana, arod- izglitlbas veicinSana uri padomdoSa- na darba J^utjumos U N R R A s iest- des. K luba kompetences paredzSts ietilpint ^ r i sodls apdroSinSanas jautajumus.
^ No Kleinkecas un bij . latvieSu no- metnes. Lauingenizslegtos tautle- Sus, kas vletos kandidt izceloSanai uz Kandu un kas atbilstu Kandas piedvjum miRtm arodu pra - sibm, ludz re^istrties Kleinkecas nometnes biroj. '
Vircburg nodibinta latvieSu j u - ristu kopa, kupas merl^s i r gdt par apkrtne dzivojoSo latvieSu juristu arodniedsko tiesibu aizstveSanu un sniegt juridiskus padomus trimd esoSajiem tautieSiem. Par kopas priekSsedi ievelets J . Preisbergs.
YWGAs nodaja Memingen ve i - kusi klusu, bet pankumiem yaina- gotu darbu. Pedejais Y W C A s pas- kums i r kd nometnes pagrab i e - krtots san^smju un ndarbibu telpas. Nesen Y W C A s dallbnieces parakstija svinigu solijumu.
Reltera ko^a bij. sekretars Artrs Lcis (14b, Wurzadi, K r . Wangen, D P Camp) ludz piesutit vii^am kora koncertu programmas (ipaSi 1940. g. 20 g. atceres koncerta), kritikas, rak- stus vai uz^emumus no kora darbi- bas kora_ vestures restaureSanai. Piesutitos materilus stis to ipaS- niekiem atpakaj.
Bet n i i s neesscca^\s^ Sim iukm. Mes mierigi atridajm savu d^bu , nevienam neuzbrukm un Dievu nenoliedzam. 61u pa - reizi. Sodien slimo visa dlvece; t i r tapiisi par lepnu uz savu tedbnlku, izgudrojumiem un :dntnL Neteik^ sim, k a pasaule butu nostajusies tieSi pret Dieivu. Ne! Bet to gan var teikt, k v ienadlveces daja' Sodien nav a r Dievu. U n JezUs Kristus saka: ,JfCas nav fir mani, tas i r pret mani". Te- laikam bus ta vaina, k a cilvece Sodien neyar pateikt  str- dsim un palausimies uz Dievu. Par spift vism neveiksmem, cilveks me^iria iztikt bez Dieva paliga, t i - cot t ikai savam darbara un devizei: Nedari to dtam, kas paSam nepa- t lk " i A r Sdiem spekiem apbru^ i^ojies cilveks pulas, la i mierigi v a - retu baudit savu a t^dumu aug)us un meklet savu taisnlbu**. N e - gribetu teild, k a mes esam g l u ^ bez vainas -augSminetajs dlveces k j u - ds. A r i , mes esam miesa no tautu miesas, asinis no viijik asinim^ Dieva goda un ticibs lietas daudzi no mums i r tuvu tiem spekiem, kas So- dien mums ne}auj mierigu dzivi dz i - vot un sava darba aug]us baudit.
Pasaules jiiira i r savili;iojusies. Ne - taisnibas v i j ^ dfaud nogremdet^ mierigs dzives laivii^iu. Ci lveki p u - las tb saglbt. Simtiem l e v y j  - mkp v i ru brauk uz konferencem' no v i e n ^ pasaules malas uz otru. Tautas izmetatas un sadalitas pa v i - siem zemes stQriem. DipiSi sarvu- Sies k c}i un gaida, kas tos glbs vai ds patverumu. Bet Dievs i t k tp neredz. Viij at}auj bemiem pr- liecinties par saviem spekiem. To tau v i ^ i pai i r gribejuSl, Daudzi gan jau sk saprast, ka pedejais laiks modint pasaules Valdnidcu, saukt pec vipa. U n to mes varam uzskatit par oeribu'uz glbSanas pa - zimi un briesmu nomierinSanas vefeti.,
Kristus deSanu laik prkontrole- sim sayu stju pret Dievu! V a i mes ist i , no sirds ctei|umiemgribam mo- dint dieviSljios spekus sevis pasar- gSanai no boj ejas, va i gribam s la- vint tikai savus dlyeciskos spekus? NetiessimV Dievu savs cieSans, nedz zelosimies par pasauli. Cilveks ed tda koka augjus, kadu atvasiti i r pats uzpotejis nogriezt auga stumburl. Nebusini mazduSigi  un mazticigi. Pjausimies uz Visvareno Tevu^ kas i r debesis un virs zemes. Dievs modisies, ja mes Viijiu IQgsim. Tad noklusis- jura un norims v^tra.
Pagaidm strdsim to, kas i r strdjams, mdsimies amatus, kr- sim zinSanas, gatavosimies dzivei, sokosim pasaules notikummiem, aiz^ sargsim viens otru, izpalldzesimies, bet pari vism lietm  pa]auf?i'- mis uz Dievu! Dievs i r ta isn igs un zelsirdigs. Darot sevi denigus Dieva palidzibai, teiksim ar psalma vr^ diem Diev8 i r musu patverums un stiprums, paligs bgds, kas mums stipri uzmcas. TdeJ mes nebisi- mies, ja pat zeme bus sakijstinta savos pamatos**.
D e k  n s D. M u r n i e k s
Esfingenai ^ tautas augstskolas praktiskos arokursus l i d z Sim jau beiguSi 677 tautieSL Sie>ut ieSi i z - pratuSi, k a viena va i otra aroda praana nkotn palidzes labk ie^ krtoties un just droSku pamatu zem kjm. Arodu apmcibs roslgi pie^ dalijuSies ar i inteligento . profesiju prstvji, kas tagad pec prakolo- Sans var raaizi nopelnit ar i cits nozres, TautieSu-^teresi par t- seviSkm nozarem raksturo kursu beiguSo skaits: Sof^fu kursus be i - guSi r r 216, eiektroinstalltoru  \% drzkoplbas - biSkopibas  55, p ien- saimniecibas  46, galdnidni  21, mamieku r - ^0, apgerbu un vejas piegriieSanas kursus -65, auSanas  35 un verpeju  28 personas. V a i - rums arodkursus beiguSo jau atra- duSi darbu armijas vai U N R R A s die- nest, va i ar i strd kolonijas darbr^ nics. Tautas augstskolas sv^va lo - du kursos mcs 600 persona? visf vairk aiigju un franSu valodu, . N o jauna noorganizetl spi^u valpdas kursi , kurus apmekl 40 tautleSL
Sinis dlens saijiemts piedvjums 56 audejm braukt darb rpus V- cijas. Ligums slSdzams uz vienu gadu, p ^ kani darbia devSja fabrika sols gdt par dzlvokjiem, Mtps l idz i yareS'i>emt bSmus un velk i e - spejama ar i prlo tuvinieku Iz- braukSana. .
K zinms, tekstilrOpniecib darba iespejas/ cerams, paversies ar i A n g l i - j i . T k tieSi Sai^ozarS darba
piedSiri darba
Franu okupdjas josl Starpval- dlbu begju kbmiteja turpina r e ^ s - tret DP , kas vSietos izcejot drbos uz Ziemejfriku. Pfidli paskaidrots, k a vispirms pai^edzets saistit darb tedmiljais, mechani^:us un bvstrd- niekus. Uz Ziemejfriku vareSot i z - cejot 6000 DPl Apmeram 4(1K)0 strd- niekus attiecigs iestdes paredz salstit no iranu okupdjas joslas, bet prejos no ameriki:iu un| angju joslas. Pirmais izcejotju trapsports predzets apri]a beigs un ^arb tos izvietos Marofc un Kasablarik.
Baltijas tautu D P franu okupd- jas josl sai^emuSi piedvjumu sais- tities darb a r i Kandas lielajs ^ - kurbieSu ferms. Kandas valdiba ar Starpvaldibu b l g j u , kpmitejas starpnlecibu pieprasijusi cukurbieSu retinSanai un vispr cukurbieSu a u - dzeSanai 200 strdniekus  lietprar tejus. Darba,l igumi butu jsledz uz 35 gadiem. Tuvkas zii;ias par dar- ba apstkliem Kand, llguma saistl- bm uh event. izceJoSanas termii^u vei nav sai:iemtas. Sii jaunais Kan- das valdibas piedvjums nesaists ar pjnu lelaist Kand specilistus no 22 nozarem. H ! M .
Latvies i A L P U piekje KopS kaf a beigm, paS A l p u k a l -
nu piekje, senizsikuS S}udo!;iu ezera ieplaka celtaj Algoijas gal - vaspilset Kemptene i r aryien kon- centrejusies maza; apm. 500 cilveku latvieSu grupi^a. Kaut ar i skait maza, Si grupii;ia i r aizvien bijusi diezgan roslga, noorganizejusi savu pamatskolu un vidusskolUj angju un portuglieSu valodas kursus, Soferu, dmiijLu uc arodkursus, ko|nis, d ib l - njusi un izdevusi mneSrakstu Sauksme**, lespiedusl a r i daida satura grmatasi rikojusi koncertus, Viss tas liecina, ka, l a i veiktu roslgii kulturas darbu, skaits, ja tas nav pavisam* niecigs, isteni* nav galve- nais. Svarigka ir . uzpemiba un sa- darblba. SeviSJji par pedejo jkon- state, ka , kaut ar i Kemptene lat - vieSi nav nekds izpemums un z i - nmas diferenceSans tapat k c itur ari v i^u Starpa atgadijuSs, tad to- mer Ipldas Seit nav nekad aiz^emu- Sas iigu la iku un prvertuSs par galveno nodarboSanos". Tas, v a r - but, Seit t i r tpec, ka , strdjot darbu, Jdildmatliek m a z l a i k a . ' PagjuS gada august, atbrivojot vcu skolu telpas, ku -^s atrads l i e - lks latvieSu nometnes, 290 Kemp- tenes latvieSus prcela uz Augsbur- gas hinetnBmu AtlikuSies 240 gan britipu apmlilsa, bet, tri prorgani- zejuSies, turpinja labi paskip k u l - turld darbu, kaut gan tas tagad bija grutks. Sigada februri Kemptenes latvieSi atkal sai;iema svaigu speku piepiadumu, jo no Geretsridas pie Volfrtshauzenas meza baraks m i - tinto igauijiu un latvieSu nometni prcela uz Kempteni. Ne visi Ge- retsridas latvieSi tomer pmaca uz Sejieni. Daja devs uz AUgsburgu, sevisl}:! dazdi technisku nozapi spe- cilisti. Pc Geretsridas latvieSu ie^ rasans Kemptene latviesu skaits Seit atkal pieauga l idz 476. Jdom, ka Kemptenes latvieSu kulturlais darbs pec apvienosans " sekmigi turpinsies, jo sevi^lj:! skolm ir pie-
plQduSi ne tikvien Jaunl skoleni, bet ar i labs kvalificetu skolotju kadrs. Jau isaj laidi;i, kopS g- retsridieSi i r ieraduSies,^ ir atjauno- jusies skautu un gaidu organizcijas darblba, kas\bijaapsikusi pec pag- juS gada skaitlisk sarukuma. ^ Par emigrciju kemptenieSos nav
masveidigas intereses, lai ar i i r l i e - lks vairums tautieSu, kas refeis\r- juSies izceloSanai uz A S V un B r a z i - l i ju . Diezgan rosigi uz A S V Kemp- tene re^strejas lietuvji , kam tur i r radi un pazi^as. Apmeram f ebrupa skum tejienes\UNRRA noorganizg- ja vism nometnem un atseviSlji sa- viem darblniekiem spnieSu valodas kursuB, jo bi ja sapemta no centra- ls prvaldes direktora direktiva to dar i t Y .
A B I N E L I E L  S N O M E T N E S V A R S A S N I E G T D A U D Z
Neliel Pegnicas latvieSu nometne dienvidos no Baireitas, kuf^ tikai 320 iemltnieku, i r labs paraugs prak- Usk darba un rosibas zii^. Nodar- binti vis i darba spejigie, . lielk^ tiesu paS nometne, arodniecisks nozares. lekrtotas vairkas labas darbnicas, no tm lielk koka ap- strdSanas un rotatlietu, nodarbin- dar a ^ cilvekus, Gatav n^ vien slkku priekSmetus, bet ar i mebe- lea Auto medianiskaj darbnic strd 8 cilveki un ta jra io elek- trisks plitites, elektriskos gludek- }us, cirvjus un teijturibas piederu- mus. lepriedna tas, k a gandriz v i - si Sajs darbnics strdjoSie nav via ilggadigi specilisti, bet amatus iemcijuSies sav nometne. Sa im- nieciski rosigs i r koopertivs. No - metnes darba sasniegumus b ie i i i n - spice ameriki;iu un U N R R A s augst- k i virsnieki un nesen ieradies ri kdas Braziiijas f i lmu sabijgdrlbas prstvis, solldamies atbraukt ve l - reiz un nometnes paskumus filmet.
 :-^^':Or-: Y A . B.
prstsmes apgOSana pie maSinm ne* prasa seviSljd ilgu la iku, tad butu nepiecieSami nekavejoties rikot kuN sus daids tekstilrupniecibas noza tes, k tas jau noticis Eslingen.  jautajumu var atrisint, stjoties kontakt ar vcu tekstilfabrikm; kas. vairkos gadljumos izteikuSs gatyibu piei;iemt strdniekus un tos apriicit. ' ^ \
Butu laiks ar i siQvi^tem nopiet- hk domt par arodapmcibm. Tie- y Si tekstilrupnieciba i r \viena^ no tnjr nozarem, kur peckara posma vSas valstis vajadzigas darba rokas.
. H . M . AHATHnEKU P A R S T A V J I D A R B A
P A D O M E
LatvieSu amatnieku organizciju savienibas rkrtej yaldes sede marta slingen, apsprieiot jauta*' jumu par amatnieku deSku lidzda- l ibu darba jautajumu krtoSan, no* lema, ka turpmk darba paddm J* bat prstvtiem ar i amatniekiem, visniaz ar yienu savienibas  dele^tu no katra apgabala, ko , apstiprinb vietej pgabala kondteja.^ sadarbiba pmgkama ar i ar L C S darba nozari. ^ Savieniba Jdl iz- raudzls savu pastvigu i^iStvi tie pie darba nozares vadibas. H . ML
D A R B A P A D O M E S S E D B [ notika 21. mart E a l i n g e n  , ^ s ^ joSu dienas krtibu: L C K d a r ^ dajas vaditj prof. R. Markus zi pojums par L C P i m L C K l ^ u m i e m darba liets; Bavrijas apgabata darba ;da)as vaditaja J ; Axntma^^^ ziQOjums par sarunm UNRRAs un armijaa. Stb; apgabalu darba da}u zi^ojumi; zi^ojumi no noipetnm; amatnieku pratvja zii^ojumi; dar*- ba padmes un darba tiesas organi zdja un daidi jautjumi H . M.
1/1^ 5 7 UIlS
mDAKCIJAt A . R e n e r t s , Dinkelsbile
V A I T A S IR FAREIZI? "Apsvefot tlks emigrcijas jau-
tajumu, hedrikstetu aizmirst inva* lidus un prejos socili apgaja- mos. Nesen satiku. tautieti, kas cen ts apgalvot, k a invalidiem neesot daudfe ko raizeties, ja ari vi^iem t- lk emlgrdja nebutu lespjama: vcieSi tos savkSot kop un aprd- peSot. Nezinu, ka Sim tautietim lik t runt bet hevaru saprast, kas vcieSienf var but par interesi prupet citu tautu piederigos. Vcu. tautal paSai i r park daudz invalida
Qtrs piemei:s. PieteikSan^s uz K a - ndas piedvjumu jotivdzlva. Da- 2s nometnes re^istrgjuSies pat yisl  d2u profesiju prstvji. Nay teikts, k a visiem, kas re^streju^iesi ari i i - dosies aizcelot* jo pieprasfto pro* cents nav l i e l s . D a 2 i i S6 jautajumu CenSas nokrtot in^ividuli. Viss tas zinm veid raksturo S Q tautlbSa nostju. Personigs intereses yii;d stda augstk par\ kopibas intere- sem. K a d t ikai visiem iespejams t ikt prom un butu daudz maz c(e- Sami^ dzives apstkji. ; "
V a i t i r pareiza nostaja? Vai Siem tautieSiem nebus neerti pret tiem,^kurus tie atsts v i^u liktenim? B i ja tk laiks; kad ari tagad nespejigie tdi nebija. V a i tda^ butu pteiciba par upupiem, ko Si laudis devuSi vispribai?
Visu to tagad izjutot un prdzi- vojot, neatvairmi jsedna, ka nq- dzivot m u i u nav t ik^ i tie^ibas vien, bet tas i r ar i p i e n  k u m s , tas i r / ar i t i k u m s. A l f r e d s  b e r s , Neieling
S i k i E JAUTJUMI Hlausoties radio, nepacietigi gaidot
un lasot katru avi^u numuru, vispirni meklejam zii;ias, kas kaut ko jaunu ststitu par ipums un musu nkotni.' Bet visam tam blakus interesi bici vien saista ari lietas un verojumi/ gar ku^iem mums nav nekdas dajas, 'bet ku r^us tomer cilvekazintgriba nevat atstt neatbildetus. )
JauareSo gadu elpodams iveSp Ba- vrijas gaisu, skatidams bnniSl^ iga dabas ainav|8/ klausidamies'' kalnu strautu alas un upju murdoijiu, vero* dams Biezus, laukus, pjavas, pilsetai un olemus, es prsteigts e^smu atradis, ka Se * pec daudzuma un dazdibas i r rkrtigi maz putnu. Kust sniegi, arjs ar, sej sejejs, bet cirulis Bavri-, jas gaisos savus spmus nevibriiia un hetriii^ujo. Kapee, es jautju; Zied ieyaa upju lios, smarzo naktsvijplcSr mir4z rasas p>les krumju^zaros/ bet briniSl^igo lakstigalas dziesmu neesam. Seit dzirdejuSi! Pat peleko vrnu te neredz, krauklis nekrimSljcina, zagata nezadzina. Kpc? Viscaur Bavrij ir govis un ganmpulki, zlainas pja- vas un ganibas, bet ganiijiS netrallina. Ir meitas un puiSi, bet pie darba V^aros viiji nedzied\ Pat vardes ne- gurkSk di];:os. vaboles nelido vakara kresl! Kj)ec tas "t?