Atttborlzed by ~ Lizeiu izdoSanag at}aajai ICD> OMBO :: Atbildl^s redak. tors - Edltor - in^-Cliief: Krii% Rabcs, TieCnieks: Aleksandrs Liep, redakei* Jas sekretirs: Maksis CuU- tis; rei^tori: AndrSjs Rn* dzif (MincbeuS)^ * iHariJs Min* denbergs (EfiUngenSK As* nolds Smits (spofts), 2igiirds BSrda 'technlskais lekirto*
JtUfiS)
Nn 24 on Piektdi^ 147. g. 2& Dl aSs !r M t T ^ i B&?SKtjs8 apfabala llviei^ Q kmll^^ darbtaieira satiarmas b m t i Eedal^elja: OOaabarg/0.. fftf-
^oMcsbiati, Aasiacf/li#a^ BUrsena.LaadBiaiia-tt Medeas - ^inm^tHmV m
'^"'.'iiii' iiiiiiiHii;iiYiiiiu,,,u,iwhii^^
KDS BVS AVSTRIJAS MIERA LIGUMS
Srlietn mfailstri Maskai^ pec apsprielu partraukuma uz divi die- 09m, nedelas vidii atsakuSi saiiinas. PaSlaik darba kSrtibi JaiitSjomus, kS siki fallos at^ sprtedes par Vcijas miera ligunia izstrdSanu. Sta^lacS atscviS^ t^fs priekSlikilmus iesnieguSi ASV uh Piincljas rlietu miiO t^ri. Anglijas rlieln minisirs Beviiis pmeklejis lenerSlisimu Sta- Itoi BlaskavS ieradusies Austrijas delegicija, bet rlietu ministru vietnieki JoproJHra nivi dnas par atseviS^ am klauzuim Austrijas miera Ifimna.
o aisti*
MiH^ls iesnledzis rlietu'ministru fflieii sektelritam tris prasibas:
t^biedtt kohtrolpadomei ' ipaisi : jp&rbtida iespeja^ samazint oku- pSciJ^ s karaspeku Eirop un par re-
. jjtttlem j9zii?o ne velk ka 31. 3i> lJB. Ta3 s^ot nepiecieams, lai V-
var^ ttf eksistet saimnieciski ne- atkarfea; 2. pirmo Vcijas veleSanu
>jrauaz!bai jrada ipaSa etru vaitu komisija. Bez tam visiem vcieierti- jSgarantg fundamentls cilveku
. tl^ sibas un demokratiska briviba; j . Srlietu ministru padornei jpiln-
, varo-vietnieki. atrisinat. jautjumu . par ta ameriki;iu ipaSumu kompen* $nu, kas - aizvesti Vcijas repar- ^ju vai kpa laupijuma veia. . oFr^ncijas' delegctja ierosinjusi tias^ ukt ipau etru lielvalstu kon-
>'|g|^n..vcieu izceloSanas jautju- ,1^. Tai butu jnotiek jau ovasar. ^ cltas valstis, kas interesejas par ycu i^ scejotjiem, butu aicinma? lai konferenc?, ko tranCi ierosinas la^ot Parlze.
. DNA; komentdama lIdzinejo fcpferences ^aitu, izsaks, ka paru- fiias lidz nedelas sakuma prtraukij- mm uzskatmas par Maskavas' ap- $prieiu pirmo gajienu". Tas pie- rldijis, ka domstarpibas visai lielas ne vien politiskos, bet arl saimnie- dskos jautjumos.
Maskav tredien ieradas Austri- yaldibas; delegacija rlietu. mi-|
nt Attrtjas mifefa Ifgumu!: rlietu nni^ tru vietnieki vei pede.is^ ap- spriiBds pr 0 ligumu. atduriiSies vk gSitibm, ko pai nav varejuSi itrisint un* tp^c npdevuSi xninis-
tru pdomei. K zii:io New York Herald . Tribune" specilkorespon- dents, stavoklis .ministm vietnieku apspriedes vispIK biijis tds, ka frani y^las iespejami''bargu miera ligumu drogibas lab, bet krievi gfib' to paSuaiz antipatilm pret ta- gadejo Austrijas. valdibu, kamer ameriki;iu un ang^u veleSans ir neuzskatit Austriju par ienaidnieka zemi. Korespondej:its piebilst, k to, vai miera ligums bus bargs vl saudzigs, izSyrs tikai 5etri lielie".
Pec tam, kad Francijas rlietu ministrs Bido atsevi^i apspriedies ar j^eneralisimu Sta}inu, pirmdienas vakar velu kremli audience bijis ari Bevins. Abu valstsviru satikar ns, kas oficili riodeveta par pie- kljibas viziti, Ilotikusi pc Eevin pieprasijuma. K DENA ziri, do- mjams, ka galvenais sarunu temts esot bijis Anglijas un Padomju Sa- vienibs pakta stiprinana un pa^ plainaana. Bevin veloties paga- rint paktu: uz piecdesmit< gadiem. Stalins bez tam esot velejies, lai Be- vins defing Lielbritnijas polTtiku pret Padomju Savienibu sakara air preziderita Trumena runu, lai Be- vins noteikti define nesen noslegt ang]u-franu pakta npzimi, k ari jautjumusj kas skar noslegt miera liguma prrunas Maskavas konfe- rence. - -New York Herald. Tribune" rak- sta, ka taga^. Marals ir yienigais no rvalstu;; ministtieri RjkaVS^
'kaSi,-6ik zinms,. vei i^v, ludzi^ u-^ diencf pie Starina; Bet sagaidt, ka viQ tomer- darlot te) pirms atgrie- ans uz ASV, tiklidz beigSoties te- kos ministru padomes apspriedes.
DENA, NYHT, BBC
EEPATRIETIES GATAVOJOTIBS 200.000 POfifJ DP
Grie^ja, Islande un Luksemburga, savi laik nob^sojuas par ]BRO statutiem, \m tagad tm biituSie sta- tuti jparaksta un jratificjl, Ts valstis, kas nobalsoSana par IRO t- turejs, Lijs aidnjis vei, i^ iz p5^ ^ baudit savu viedokli, tapat ipi <s valstis, kas balso:
UNRRAs un po uSas pfreti. u xepatridjas fe*
stdes Varav pubUcejuSas p S r s ^ tu, no kura ledzamsj ka ap^ ^ .000 polu, DP^ esot nolemui atgriezlifes dzimtene, ieverojot Polijas valftibas izsliidinto >politisko anmestiju stvokla tlku stabilizjeSanos Polij. Polijas mirdstru prezidents Cirank* jeviSs s\^ etdien visu poju raidinsta- ciju prraidit run fticinja visus r;zemes dzivojoSos po}us atgriezties Polij. Pec amerikiju armijas $t|l- ba zi^m, ari lielks skaits no V- cijas -ameriki^u josl vI atlikuSa^ jiem 114,657 poju DP, skQtie$'sil- tkam laikam, doties uz dziHitent
rlietu minisfrija
ASV rlietu ministrija pirmdien publicejusi slepeno apspriezu pro- tokolua par Teheranas, Jaltas un Potsdamas konferencem.
K DENA^ zii:io, pilnlgais Potsda- mas vienoans protokols, ko pa- l^stijis Stalins, Trumens un Etlijs, iatur principilu vienojahos par vacu kap un tirdznieclbas flotes sa* dalianu starp Padomju Savienibu, ASV un lielbritnlju, Bez tam tur itrodanU vei Sdi lidz im nepubli- tJ noHgumi: l . vienoans, ka Atfirtiijal nav jmaks reparcijas,
| i ylenojans Dardanelii Jautjum, .par starptautisko joslu Tanier, 4; sabjedroto spku atsaukanu no anas, 5. sbiedroto kontrolkoriii- jas darba, procesa revizija Vlne, VngIrijS uh fiulgrijfi.
Jiattas konferences protckolos le- ^ r t a vienoSans par Ukrainas un Baltkrievijas pielaianu par patst- vTgm valstiiji Apvienoto Nficiju oi^anizclj, protokols par vcu re- parjdjm, ko Molotovs ju nesen publicjis, un Vienoans par Fran- cijas piedaliahos Vcijas okupea^ |i, k ari vienoSans par piecu lielvalstu ap^riedem pirms Apvie- oto Nciju organizdjas apsprie- dSm.
VienoSans. par vcu floti pa- redz, ka vcu kaj-a flotes virsudens ku, atsk^itot tos, kas ieguti k Isara laupijums, jsadala lidzigi starp Padomju Savienibu, Lielbri- tniju un ASV; Lielk daja vcu 2emudei;iu jnogremde, atstjot^ ne vairk k 30 zemudenes, kas atkal sadalmas lidzigs d]s trim vai stirn tedmiskiem petijumiem. T-? pat lidzigi trIs dajs starp sabiedro- tiem sadalma Vcijas tirdznieclbas xlQte. ASV un lielbritnija appe- ias no sayas o kugu dajas aizdot ku^us tdiem sabiedrotiem, kas kapa laik zaudejuas kugus, bet Pa- domju Savieniba, td pat veid ap- ?emas palldzet IRbUjai.
.No Teheranas konferences proto- kpliem, ko.parakstljis Ruzvelts, Sta- Uns un Cerdls, redzms, ka inv- zija Francij bijusi paredzta nevis 1944. g., junij, bet jaii maij. Bez tam Teheran pankta viehoans, ka no militr viedok]a butu ve- lams, lai ari Turdja pirms gada belgm iestjas ka^ pret Vdju. Stajins paziijiojis, ka Padomju Sa- vieniba nekavsies pieteikt karu Bulgrijat, ja, Turcijas kajra pietei- kuma gadijum Vcijai, Bulgjirija pieteiktu kapu Turcijai. D E N A
Pec^etersena domm to skaits svrstitos no 10--40 un vii)u svarig- kais uzdevums butu skaidrot grie^ armijas materils vajadzibas, bet tikai otra pln' palldzet armijas ap- mcibs. Flotes ministrs Forestals paskaidrolis, ka gri^l^u flotel visvai-
Kandas liberju deputts Moriss Harts pagju^ nedej Montrel
1^ ^ ^ , . paskaidrojis, ka tuvkaj laik mir FranMurtes. radio zi^o, ka 28 .U^ru prezidents. Mekenzijs ^ Kings
mart tur sanaks Vdjas>triju rie- publiceot plnus parM^plaSko le- mmu Joslu^prstayji, lai lemtu par ceJoSanas pKtiku, kda j ^ DP izvietojanu Eirop un par tai jekteta. Projekts pec publiceSanas vajadlzigo transportu. visus p^rsteigSot, un seviSljd pateici- ' Pivietpt ^ personu problema at- giem buSot jbut iidiem. Viena die-
kal prrunta ari daJds Maskavas j n ar Harta paskaidrojumu Kan- konferences apspiieds. Lietpraiejuj das ieceJoSanas" prvaldes darbinie- komisij Padomjii Savienlbas pr-] ki ^zteikuSies, ka nekda lemuma stvis prasjjapusgada; laik pec 1 par kadu DP masii iece}oanu no mierllguma parakstianas ar ustri-j Eiropas vei neesot. PaSreizej 2000 1u izvakt no turienes yisus DP. Pia-1 DP prbaude iecejoanai Kand as- debates notika koordincijas j ska^ot vienigi- tdas personas, kam apakkomisij. . ' Kand tuvi radi uh uz kufm at-
Koordindls - apakSkbmisij pa- tiecas pareizjie Kandas imigr- domiu delegts Vilhskis, prrunjot c^ l^ t,^ ^^ ' !, jautjumu par fa^ Sistiskas propagan- ieneralsekretars Lijs nosutijis das izbeigSahu rietumu joslu DP no- ^^^^^^^mu uzaicihjumu tm 43 UN metrfes, ieteica nekavejoties likvidet valstim, kas vei nepieder IRO, pie- visas naciohnls kdmitelas, kas esot yj^ ^^ ^^ f^ .^^ ^^ organizacijai. 18 no faSisma perekti.- A r du rlc!bu|^ valstim, to vidu Be}^ja, Dnija, anglu - ameriknii okupcijas valdi- bas vienigi izpildiSt savu pienkur mu pret pre jiem" sabiedrotajiem. ASV. delegts ien / Klejs un anglu prstvis ien; Robertsons izteics pret padomju ^rieklikumu, aizra- dot, ka demokratisks valstis ari mazkumm esQt tiesib izteikties. ASV gdjot par to, lai DP neno- j , Prezidents Trumens 22. marta izdevis rikojumu visam ASV valdibaa darbotos ar poljtiku, un.gads aizlier . iestdem izdarit darbinieku vidutirisanas" akciju, kas versta pret ^urrts esot an rezoludjas projekta. nelojlu personu iefiltreSanos valsts lestdes. Sdu personii atraSans DP gan esot yi^gli parmest nelojalu valsts dienest apdraudot ASV demokratiskos iekrtojumus, pslcaid* darbibu, bet gruti to pierdlt. V i - rojia Trumens. Siiiskis rezolucijas projektu riosauca 1 ^ par naivu uh prastja, vai delegtiem \ p^c jaun rikojurpa visi valdibas | notikot Italij, Spnij, Portugale, esot zinms, kdi' ir o DP komiteju ieredi^ ii bus pdoti politiskm pr- tapat Francijas kolonijs frik uh mery un viiiiu r i p . PaMstisks ho- baudem, kdas kara laik izdarija Vidusjuras telp. Un franCu kolo- skaijojums nevarot but kaveklis tikai kara un flotes ministrijas ie- nijas aipus Atlantijas okeana,*^ tei- repatricijai. Tad, k tlk zii:ioja stdes. Prezidenta rikojums izdots, ca Bullitsi tad butu pavertas |ran Maskavas radiGfohs,yi^ skaitijis kpkretus gadijumus; no- hzdaritm izmekleanm un;ts 40 lidmainas ar franSu pazISanas zi- saucot ari vrdus. Latvieu vrdu' lappu^u gap zipjumu, uh pamto- mem. Ts atrastos snieguma attlu- to Starpa nebija. Baltijas komiteju. joties uz t sukto Hea aktu m lidz Pahamas kanlim un Sv. vadot fSists, bet ukraiiiu Vidfl esot likumu ,Mitigas politiskas aktlvi-1 Labrena upei." . - ' ta saulctie vlasovieSi, Apzinta dat- t^ tes aizkaveanai". Pirms prezi- f Buits tlk, hordijai ka A S ^ bm- p l ^ ; S^^ likUmugro-l.stavoklis pafreiz liel iner atgdi- esot nekda m a ^ ^ Berlihes liguma neieySttiSh. laist. no mata persbhas,' fe^
Qh. Klejs pazinoja, Ica ASV ne-1 ut^ te ir dibinti. apsubma". 'Lo- :flote, specigaka armija un jupas vienu DP neaizturot, bet Jaujot| juttes komisijas" 'zii^ojum starp flote, bet tonler Hitlers uzdrinjs braukt ikvienam, kas to velas, . V i - citu nordits, ka nesen atklta spie- skt ekspansiju un ies6]oja Reinze- inskis nolasija dazas vestules, kurs goganas afera kand, daiu valsts me. ASV* pasreiz' esot stiprk bijis rkstits, ka Hanav cilvekusJ ier^d^u organizciju locekju un va- valsts pasaule, bet liks stradjot biedejot no atgrieSans dizimtene, hitSju polltisk^ ^^ ^^ a^ ^^ ^ da^uyiet hotiekot pat fiziska. ietek- partij, k an pedejie atkljumi par gaisa spekus, vei turpinot razot kara meSna un repatridjas lugumu iz- nelojliem ieredijiem visiem objek- yajadzibm un nostiprinot savu st- nlcinana komitejs. Qen. Klejs tivi domjoiem pietiel^ami skaidri vokli tagad okupetajs temes. up Robertsons atzina, ka DP jaut- pierdot briesmas. Beidzot Bullits ietdca ' nevis aiz- jums krtpjams nevis Maskav, bet yirsprokuroram Klerkati uzdote IRO. ; ^ . izgatavot un pastvlgi .papildint pareiz projekte darit, bet gan at-
Koordincijas komisij izteikts totlitn), faistisko, kmunistisko velet FederlajmizmekleariaS bi- domas tikai protokpleja,^ bet vienpSa- vai revolucionro" grupu sarakstu. rojam (Ffel) . vairk .lidzekju' ciiiai nos hepanca. yiginskis vei ieteica Kdas personas piedlian^is par pret komunistu piektskolorinas lo- izbeigt ar 1&47. g. 1. janvri beglu biedru kaut vien d grup vai cekjieni, kas esot tik syacigi vii;iii un DP bezftikas uztureanu uz ari tikai simptizejosa biedrosans" instruetjiem, ka tiem vispr nav sabiedrotoreyna.Prejie komitejs ar du grupu bus pietiekama, lai atjauts atklt savu: piederibu pie lcekU sev rezerveja tiesibas atbildet atzitu so personu par nelojlu. komunistu partijs". priekSlikumam. \ Agrkais ASV vestnieks. Bullits? ASV komunistu partijas vaditaji
Vcijas lidu DP nosutijuM Ms- pretameriki>u aktMttes j auta ju- visiem lidzekliem cenas aizkavet ie- ^ kvas konferencei telegr^mmu ar mu komitej" 24. mart izf(cies, ka rosinjumu par prtijas aizliegSanu, lugumu pasteidzint izce^oganas tie- gadijum^ ja Padomju Savienibai Partijas centrle instrukdjs saviem sibu nokrtoSahu un atlaut visiem bjit\ils^ atx)mbumba, t butu to nome- funkcinriem tatos norda. Ha dar- izcejot uz Palestmu, sa^erhot ari tusi uz ASV. Bullits kmitej ai pa^ ba ministra Syelenbacha sevii^ i "aiz- atlidzibu par nodaritiem zaudeju- skaidroja, ka komunistu partija esot 1 stvet akcija par komunistu parti- miem. Mindienes raiditjs zi^oja, tas organs,' Icam uzdevums vjint jas slegSanu esot pret satversmi. Ko* ka meniorainds ieshiegts 120 nomet- ASV pret padomju spiedienu, kds munistiskais D a i l y Wbrker" zipo, nes dzl^jqu 123.000 iidu DP vrd. esot pdom. Ja Francij nonksot ka radits 250.000 dolaru'fondstuva*
BBC I komunisma vara, tas pats tri vien | ka j laik rikojams komunistu pro- pagandas akqijas financeSanai.
Kongresa rpolltisks kmisijas loceklis Kolmers 23.'mart pieprasi- ja noteiktku ASV politikU pret kpmimistiski prvalditm valdl-
, . . , ,bm" un teics iesniegt, olicilu pie apakSkpmiaju Griefea, kas varetu prasljumu, lai aizkvtu j^bkdus noskaidrot eventualu jaunu sa- ameriknu aizdevumus vai citu pa- dursraiu apstkjus. PriekSlikumam hj^ j^ Ifcu dm z e m e lesniegum pievienojies arl ameriki?u prst- prasisot, lai kongr,^s neatbalsta yis, bet padomju un poju^ p^ tam kategoriski.pret03Uies,^ 30 tada gvitrt^anu gadijumos, kad iepriek riciba, pic vii;iu domam, butu komi- izpiidlti visi liguma noteikumi. sijas korapetenSu parkapsana. ly.^ lai izbeigtu jebkadu palldzibu
Padomju laikraksts angju valod zemem, kas nepilda savas saistlbaa New >Times" ar jaunu asu rakstu | pret ASV. NYHT, DENA,. NZ v5ras pret Trumena priekSliku-
ASV kara ministrs Petersens senta irlietu komisijai paskaidroiis,\ ka Grie^ JJs atbalstiSnai turp Jsiita kara fhatermii; ies^ ^ nas^ kas vajadzigas partizanu apkaroinai. s kara^ ^^ m dot no paireizejim kara ministrijas ki^ sons atkSrtotl nzsvemli, ka nav domts siitit uz Grie]|j:ijii un^^^^^ t raierikaigia armijas vienibas, bet tikai nedaudzlietpratSiu.
ASV tda pienkuma heesot. Ar i Lielbritnija un Padomj\]i Savieniba shiegusi palldzibu daidam valstim, nezipodaitnas par to UN. Citam jau- tjiunam athilddms, E& des, ka, ja Grieidj un Turcij ne- izdodas saglabt demoksatiskas ie-
rk vajadzigi amfibiju kufei, tanku j krtas, teid notikumi varot, skart se- desantlaivas, desantlaivas un dtas kojoas valstis: Indiju, Birmu, Ifi- mazkas vienibas, ari minu laivas esot nepiecieamas. Forestals pie- bildis, ka lielbritnija pagjuS ga- d nodevusi grielj:u flotes riclb da- zdus materilus 8 milj, dolaru ver- tib. rlietu viceministrs Kleitons paskaidrojis, ka no 300 milj. dolaru, ko paredzeferaizdot Grie|0jai, puse baot jizmanto bru^oto spSku ap- gdSanaiv
nu, Afganistanu, Saudi^Arabiju, Pa- lestlnu, Iraku un Irnu. 1
UN Blknu komisija nobeigusi savu darbu Grie^j, kas ildzis gan- driz divus mneus. T izbraukusi uz Bulgriju, bet tlk dosies uz Dienvidslaviju. Pirms ' komisijas darba noslgSanas atgriezuies ari padomju un,poju prstyj|i, kas bij plikui kalhos, lai satiktu partiz-
Paskaidrots, ka ASV neesot nekdu nu generli Markosu. Tie< paskaid- noligumu ar Ahgliju par palldzibu rojuSl, ka vii;iiem tiem izdevies Griel^ jai. Uz sentora Vandenberga enerU satikt Saruna ilgusi 13 jautjumu, kapee valdiba kavejas stuhdas. , zi^ ot par palldzibas akdju Apvieno- i Pirms IzbraukSans uz Spfiju ahg- tm l^djSm. E^sons atbildejis, ka }u prstvis ierosinjis atstt nelielu
miem.ASV meklejot strategiskas po- zicijas, kam jklust par priektilta nocietinjumiem dolaru diplomtiem un naftas monopolistiem. Griel}:ija un Turcija esot tikai starppakpes ai attlstib. Trumens esot pacelis antikpmunisma krogu uzbrukumam zi^o, ka ASV vestnieks/Var- Padomju Sayienlbai un citm demo- av Bliss Lens atkpies. Viij pa-: kratiskm valstim * Austrumeirop. skaidrojis, ka dara to, lai vartu Bet padomju tautai neesot vji heryi hjriVi un atklti runt par tra^ediju, un to -nevarot tik viegli nobiedet. j^ ^s norisinoties PoHj.. Ar to v M Kurss pats par sevi nav Jauns. Kop domjot labk pakalpot savai valstij kara beigm un Ruzvelta nves sis 1 tautaL kurss arvien skaidrk un skaidrkj Prezidents Trumens Vestniek at- pards ASV politikas virspuse. h^pianos piepemis, pateicies Lenm Jauns ir tikai tas, ka 0 ekspansijas p^j. p^jg^^ pankt lai Polijas pagal- un varas polItiku pirmo reiz atklti bjyygicliba izpildltu savus piehku- un skaU deklarejusi ofidla per-^ ^ sona.
DENA, NYHT nav devuSas ceretos pnScumus.
