Authorized by Liienz Izdosanas atlaujai ICD. OMBG :: Atblldigais rcdak- tors Edltor in-Ctaief: KrlU Rabcs, vietnieks: Aleksandrs Liep, redakcl- Jas sekretrs: Maksis Cul!-^ tisi reiaktori: Andrejs Ra^ dzis (Minchene), Harijs Min- Ldenbergs (EslingenS). Ar- nolds Smits (sports), Zigurds Brda 'techniskais lekrto-
jums)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 29 (36) Otrdien, 1947. g, 22. aprili Iznk otrdlens an piektdie- ns r; Izrtevejs: Bavrijas apgabala latvieSn komitejas uzdevumg LatvleSu preses d{u'biiiiekti sadarbibas kopa:: Redakcija: Gunzbarg/D. Biir> gemi' teT Landmann - Pl. 7, t 9Z I! Printed by Schwb. Volksblait Gflnzbarg/Don.. Brgerm. - Landmann-PL 7:: Metiens - Jlrculation: 4000
Baltijas valstu
ums iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
parlament rlietu ministru padome Maskav, nepankusl vienosanos Vcijas Jautjumos, j^ erusies pie Austrijas miera llguma apsprieSanas. Apspriezu ekums bUa sekmigs, Jo pirmaj dien pie^ etnti 11 ao pirms da|as 15 visprigas dabas punktiem. Otr apspriezu dien, 17^ aprili, pec AP zi-1 Baltijas padome (The Baltic Coun-
j^m tomer rlietu ministriem neizdevs izk}ut no sarunu strupceja, kad cil) Londori sai;iemusi izvilkumu par ASV, Lielbritanijas un Francijas rlietu ministri atteics piekrist pa- debatem Anglijas parlament . g. domju^piu^ai, ka visiDP no Austrijas i^ ^^ marta, Jcufs parlament loceklis
p^^^ Sayarijs interesejies, ko Ang- lijas rlietu mihistrija^ ^^ ^^ i^r^ a^ ^^
ari par Dienvidslavijas territorilm 1 lietuviesiem uz vii;iu telegrammu, un reparciju prasibm Austrijai. kas ministrijai nodot Lietuvas ne- Ar tm rlietu ministru padomi ie- atkaribas dien un kur minets, ka pazistinjusi dienvidslavu delegcija, Lietuva vei arvien ir okupeta un kujras vaditjs bijis ari udience pie ts iedzlvotjiem nav nodrointas Stajina. ts brivibas, kuru vrd is kapS iz-
BBG zii;io ari, ka Maskav turpi- karots. Prof. Savarijs ari jutjis, njas sarunas 'par Anglijas un P- vai ir p;elietqti visi lidzekji, lai Lie- domju Savienibas "llgumu. Angju ra- tuv varetu atgut savu neatkaribu, diofona komenttors tmer izteics, Uz to Maknils atbildejis, ka lietuvier ka padomju prasibas esot f ormuletas u telegramma piesutlta rezolucijas td veid, ka vienigi krieviem butu veid uii rlietu ministrija uz rezo- tiesibas kaut ko pisit, kurpretim luciim para^^^ Tlk angju pienkums butu dot. Anfelija prof. Savarijs jutjis, vai britu val- veloties, lai jaunais ligums radltu dlba dmjot Maskav akceptet Mo- droibu pret atkrtotu Vcijas ek- lotova - Ribentropa slepeno llgumu, spansiju, k tas pankts ar Anglijas, pec kura anektetas Baltijas valstis Francijas paktu. Anglija veloties la- im vai tda riciba butu savienojania bu un skaidru llgumu ar Padomju ar britu godu. Neatbildot uz teikuma Savienibu, kas butu sarakstits bez pedejo dalu, Maknils paskaidrojis,
miera liguma spek stSans.
ASV rlietu ministrs MarSals pdeprasija, lai o pusmiljonu vai pat vairk cilveku likteni izl}4r saska^ ar UN pilnsapulces rezoluciju DP un beglu jautjum, ko piei;iema pag- jua rudeni ar divu treSdaJu balsu vairkumu pret padomju iebildu- miem.
Vienoans nav pankta ari nevien eit jautjum, kaut.gan konferenci Joti steidzina, lai varetu tp nko nedej nobeigt. No Londnas zii;io, ka Anglijas delegcija gatavojas at- stt Maskavu otrdien 27. aprllL Sest- dien pirmo reiz is konferences laik notikusas pat divas sedos vien die- n. Pec BBC informcijas, Marals ai9 sedes pateicis, ka Padomju Sa- vienibas prasibas esot tik divainas, ka rodoties bazas, vai Austrijai ne- draud padomju vasa^valsts liktenis.
Vienosans, starp citu, na:v pankta ljiem".
NYHT, BBC
UNRRAs QENERLDIREKTORS APCE^.0 EIROPU
KO RUNAJIS MARSALS UN STALINS Amerik^u prese pedejs diens redzamku vietu izpelnijies jauns
Eiropas politikas Jautjums priekslikumi par Eiropas valstu apvieni- bas veicinsanu un atbalstisanu. K zi^ ots, ASV kongres iesniegts priekSlikums piei^ e^mt rezoluciju, ka rlietu ministrijai sada polftika butu jveicina. '-y-]:-:
UNRRAs ^enerldirektors fcner- lis Rukss, apcejojot Eiropas zemes, kas saijemusas UNRRAs " palidzibu, no Belgrades lidmaSin -ierads V i - ne, kur vihani bija saruna ar Aus-
. trijas ministru prezidentu Figlu. Bel- grade ^enerli Ruksu. sav privtaj v^sarnic pie^ema marals Tito un, k zii?o AP, sirsnlgi. pateics par UNRRAs palidzibu, nostdot Dien- vidslviju atkal uz kjm". . (Jene- rja Ruksa tlkais brauciens ved uz Cechoslovakiju, Poliju un Blt- krieviju. IRO darbibas jautjums pa to laiku vei nevirzs uz prieku un UN ^enerlsekretrs L i , k ziijio Reuters, apsvep, kas butu darms, lai piedabutu vei tris trukstoss val- stis parakstit IRO statutu.
Anglijas rlietu ministrijas pr- stvis London paskaidrojis, ka pec Anglijas domm UNRRA un tai pie- vienpts organizcijas apzinti vai neapzinti atbalstot zidu transita sa- tiksmi caur Italiju tlkce| uz Pa- lestinu. Angju valdiba' sini jautju- m vei griezisoties pie UNRRAs ofi- cili. leverojot nves sodu izpildi- lanu vairkiem jau agrk noties- tiem zidu terroristiem Palestin, ap 2000 5idu DP Minchene ceturtdien sarikoja protesta sapulci,. kas nobei- dzs ar demonstrcijas gjienu pa pilsetu. Gajiena laik u n i t ipai pie Anglijas konsulta demonstranti iz- kliedza dazdus pret angjiem un
ka neesot iebesla domt, ka o jau- tjumu apspriest varetu ierosinj; Maskavas kopference. Tad sers Ha- bons jutjis, ko Anglijas valdjb ir darijusi, jlai nodrosintu brivibu Baltijas valstim, kurm Anglija tik dudz palidzejusi pec pirm pasaules kapa. Viceadmirlis Tailors velejies zint, vai valdtba samierinjusies ar Baltijas valstu tagadejo stvokli, bet Iris Vintertons piebildis, ka, ja val- diba uz iem jautajumiem neveletos atbildet vai vispr negribetu os jau-
rlietu ministru Bevinu verstus lo-1 tjumus prrunt, tad tas aizkartu zungus, k: Nost ar britu bendem Anglijas godu. "Uz to Maknils valdi- Palestin!", Kauns Bevinaml", Lai bas vrd paskaidrojis, ka Anglijas dzivo Trumens, lai dzivo Amerika!". valdlba uz siem jautjumiem parla- Zidu delegcija konsulta iesniedza ment jau' agrk devusi atbildi. rakstitu paskaidrojumu. Nekdas _ ^ ' . . ^ sadursmes vai nemieri nenotika. Londonas avize, atreferedama is
BBC zii;io, ka London ieraduss I ^^^^^^^ ^eciila, k pirms DP grupas no Vcijas ang^i ^^ ^^ ^^ s^ ^ab^^ liktenis nav vien- joslas, lai sktu darbu Anglijas rup-1 ^^ ^^ ^^ s an brjtu nacijai niecib. London oficili pazii;iots, ka visiem dienvidslaviem, kas atro- das rpus savas valsts territorijas, 1 ]Q ""^^ ^^^ ^^^ X 1^ jatgrie^as dzimtene, neatkarigi no D e V m S ParECni atDllCllD^U^ t, vai tie butu kapa gusteki;d, pie-l ^ # ' spiedu darba strdnieki Vcij, ka-
, ka jaunie prieklikumi cieSi sesijas, kura Marals scis runt sistiti ar notikumu attistlbii Maska- asku valodu. V i ^ i pateicis Moloto- yas .konference, kuras vertejumi pa- yam, ka svarigkais grutibu iemesls gju nedel k}uvui arvien pesi- esot padomju pastveana uz savm mistiskki. reparciju prasibm. Tapat viii
Par Marsala sarunu ar Stajinupa- pateicis, ka izredzes noslegt 5stru gaidm noteiktu zii>u vei nav. Ofi-[valstu paktu visai miglainas. T bi- cils aprindas uzsver-, ka srunaii Jusl ^^arsta sede" un Marsals pec bijls privts raksturs. Ar i valstsvi- ts bijis gatavs sastapties ar Sta- riem dazreiz esnt jjauj sarunties Unu. privti, neizpauzot, ko tie runjui. Pec Stutgartes radioforia inform- Amerik^u preses centr Maskavas oijas, INS. tomer saks zinm Mar- viesnicas 430 istab pie durvim bijis Sala un Starina sarunas saturu. Mar- pielikts rakstits paziriojums: 1. A r - ^als pec is informcijas esot uzsve- lietu ministrs MarSais^pieprasija sa- ris, ka gadijum, ja nevafeot vieno-: runu ar rakstu, kb nodeva parasta ties par paktu Vcijas demilitriz- diolomtisk ^cel; 2. piekriSanas cljai, varetu notikt Vcijas sadali* rakstu sanmadriz un vakar minis- ^ana. Ja izpildltu Padomju Savieni- tram telefoniski pazinoja, ka sarunas bas prasibas, tad iznktu, ka ASV
Kreml! noteikts pl. 22; 3. r- nodokju makstjiem butu jsedz lietu ministrs Marals devs turp p l krievu joslas okupcijas izdevumL 22; 4. saruna ilga pusotras stundas; Bet ASV gribot noverst Vcijas dali- 5. viriu pavadija ASV vestnieks ^en. anu. , Ja tas tomer neizdotos, tad Bedels Smits un tulks un specilals ASV apvienoSot savu joslu ar anglu asistents Bolens; 6. kop ar Stalinu un f ranu joslm. DEN A zi>?o, ka bija rlietu ministrs Molotovs, tulks Stalins atteicies atsaukt padomju ie- Pavlovs un vestnieks ASV Novikovs. bildumus pret 4 valstu paktu. Nek vairk nevaram zii^ot ja to ne- lespaidigais Washington Post** daris pats rlietu ministrs Marsals". raksta, ka Maskavas konferences ne*
Neraugoties uz 0 fcupo pazi2;io- h:^i^ lumu, k zino,,New York Herald p^^i^st^^^^p^ Tribune", Maskavas dlplomtu ap- f ^u politiku. PaSlaik pastavot vis* rinds skusies liel mineSn, kas varetu but runts. Tematu esot bi- h^ ?^ ^^ ^^ -^ F r a n i ^ t u ar mieru pie- jis daudz, bet pusotru stundu saru- P^^^^o^es amerikai^u un angju oku- n 45 minutes aizriemusi tulkoaha,^ ^^P^^^^ ttad katram valstsviram nav biiis ]^ ^ naktu p r e ^ .Ruras oglu vairk k 20 minutes laika izteikt Jf^tajuma.^ Un Ruras jautaioms pa- savus uzskatus. Vispr diplomti do- tieSam esot tik syarigs visal Eiropal mjot, ka sarunas laiks bijis labi iz- P^a tas mternacionalizeiana redzaml raudzits, jo t notikusi taisni pec Y^^^^ Eiropas yienotibu, tam, kad nosledzies pirmais posms ^isu politiku jaunakais manifJs.a Vcijas jautjum apsprieaa. T esot federacija - vienigais cel, lal notikusi ari pec pirms konferences Pasargatu Eiropu no ^dlaosa un ^Ko-
*munisma. Eiropas valstis pa.^laik esot federciji labvelTgs noikano-i jums, ko izraisijusi/ne vien plitis- ko, bet ari saimniecisko grutTbu ra- diti apsverumi Francij, Anglija im
rojui Vcijas puse vai citdi atst- jusi savu dzimteni. Apsolits pret vi!:iiem nekdas represijas neverst. Anglijas ministru prezidents Etlijs
ASV arlietu mimstra vietmeks^^^^-i^j^^^ ^^g^^ joslu Vcij no- Eesons zirio Reuters, paskaidrojis, L j ^ ^ . ^ -^^.^^^ ministram Bevinam. ka pec^l aprila gan vairs neuzi^em- K^g^^-^^ notikuSi prkrto- ot amerikai^u joslas pP nometnes ieverojot Indijas un Burmas nevienu iecelota]u, galvenokart zidu I .^ .^ ^^^^ vec lorda Lau- lecelotajus no Poli.ias, bet tas neno- ^^^^^ aiziesahu. Lidzsinejais Vci- zlmejot, ka sim personam liegsot ie- | ^.^^^ ^.^.^^^g Haidns klust par
YMCA ITKOS vasaras nometnes
. Memingenas nometne pagjus nedej notika ameriki;iu joslas Y M - GAs nodaju prstvju sanksme, ku- ra bija ieradusies vairk nek 30 dalibnieku, kas prstveja tikpat lielu YMCAs noda}u skaitu. Sa- nksme piedalijs ari Baltijas sie- vieu apvienibas prstves. Darba krtib bija sadarbibas jautjums ar igaui;iu un lietuvju nacionlm YMCAs nodalm, darbibas" noteiku- mi YMCAs centrlai vadibai, sadar- biba ar Sporta padomi uc, ' Sank- smes dallbnieki piedalijs ari nomet- nes rikota izstdes atklsan.
Viens no tuvkiem YMCAs nodo- miem ir vasaras nometnu sarlkosa- na. Nometnes ilgs 2 nedelas un pa- redzetas laik no 12. maija lldz 30. augustam, atsevisl^i zeniem un mei- tenem. Tuvk laik Izraudzls no- metnem piemerotas vietas un no- met!;iu vaditjiem rllcos specilas apmcibas. Nometnotjiem prtiku dos armija un iespejamibu robezs ari YMCA. Jaunatnes audzinsanai sarikos kino izrdes. No Starptau- tisks YMCAS sanemti dazdi sporta .piederumi un sporta terpi,. kas . vei- cins sporta nodarbibas. Izredzes piedalities ari Vispasaules YMCAs konferences, kas notiks Oslo un ru- deni Edinburg. R.
brauksanu amerikiiu josl. Pec minet datuma ts tikaj nevaresot vairs uziiemt nometnes un tm bu- sot pam jrupejas par sevi. Ame- rik^u nometnes patlaban esot 380.000, bet rpus tm 166.000 DP,
Francijas darba ministrs izteicies, un ik dienu pri robezai nkot jauni. ka vcu kara gustekniem. buSot j- paliek Francij ari vei nkoo gadu. Lidz gada beigm varbut varetu at- laist pusi, ap 320.000, bet prejos t i- kai 1948. g. Tomer ari td gadlju- m Francijai nepieciesami ap 135.000 strdnieku, kurus t_ domjot sag- dt no Italijas, no Vcijas DP vidus, k ari, propagandejot vcu gusteknu brivprtigu paliksanu uz darbu Francij.
New York Herald Tribune" zino, ka berni Vcijas D>P nometnes, sa- ^emsot ipasas veltes no fonda, ko ameriki;ii ziedojusi UNRRAi, kop ap 1500 dolaru vertiba. Par o nau- du UNRRAs Dnijas misija jau ie- gdjusies okoldi un citus produk- tus, ko pieticigi sadalls starp 140.000 f NRRAs aprupe esosajiem berniem.
DENA, BBC, NYHT
VajadzTgi strdnieki USFET Frankfurte ar vietejo DP
nometnu komiteju starpniecibu no Hanavas un apkrtnes pieprasljis steidzami sakomplektet darbiem 1000 strdniekus. Lai pasteidzintu no nometnem visu nestrdjoso virieu iesaistisanu darb, Hanav dots n- kojums prcelt skolas, birojus un darbmcas no apdzivosanai izmanto- jamm telpm uz sim nolukam uz- stdltm barakm; bet agrkajs skols uc telps novietot no citm nometnem prceltos strdniekus. Bez tam strdniekiem vajadzigs telpas sagds ari t, ka prcels uz citm nometnem personas, kas nestrd.
pensiju ministru. Okupcijas joslu kontrole Vcij un Austrij tagad nodota ne vairs kara, bet rlietu mi- valstim. NYHT
Helgolande^ ^ u^ ^^ 18. aprlll, tiesi pl. 13 virs uzspri-
dzinsanai nolemt izbijus vcu ju- ras cietokna Helgolandes atplaiksnl- 1s vesels zibei;iu mudzeklis, un visa sala liks pacejamies no juras, sprgstot 4610' tonnm dazdu spri- dzekju. Helgolandes cietoksnis reize ar to bija beidzis pastvet.
Jau .iepriekej dien visu pilsetu iedzivotji starp Bremeni un V i l - helmshfefti bija brldinti nkos dien starp, pl. 12 un 14 turet visus logus atvertus, kaut Bremene tro- das 200 km no Helgolandes. Bet bremeniei atcerejs, ka ari 1945. g. aprlll, kad 800 anglu bumbvezi bom- bardeja salu, sprdzieni bija Breme- ne dzirdami. No Kukshvenas 18. aprija rlt cej devs et r iku^: divi anglu iznicintji, viens minu mek- letjs un viens vacu kugis. Notiku- ma aculiecinieku vidu bija ne vien lietprateji un angju un amerik^u flotes virsnieki, bet ari 80 dazdu valstu preses prstyji. Izcilkie viesi, vii>u vidu anglu joslas virspa- velnieks sers Solto Duglass, atrads uz iznicintja D u n k i r k ' ; bet 23 vcu preses prstvji uz vcu ku^a.
Spridzinanu izdarija komand- leitnants Mildreds no ku^a ,,Lasso", nospiezot vienu vienlgu pogu. Ja ta nebutu iedarbojusies, spridzinsanu atkrtotu pa radio no iznicintja Bleasdale", bet, ja ari tad ierice neiedarbotos, tad pec stundas sl eksplodetu bumba ar laika degli. 30 viets angju josl uztverts eksplozi- jas radltais gaisa satricinjums,
Lldz im lielkais Jl^erslis' biju a^s bailes no krievu iebildumiem. Sis bailes varetu tri prvaret, ]a Ame-
nistrijai. Vei tomer nerimstas balsisInka nekavejoties pazi^otu, ka at- par iespejamu cita post^i;ia piesl^ir-1 balstis un finances federciju. sanu Bevinam. Izteikta praslba no- Trumena doktrina un MarSala ai- dot vinam visu Anglijas saimniecl- griesans no Maskavas apliecins bas speku mobilizciju. - Bevinam vienu un to pasu ka amerikpi ir pasam tomer tuvkas esot rlietas. par brIvIbu. Bet, saka laikraksts, Dom, ka Bevins labprat velejies butu nelogiski tbalstit brivas val- prnemt ari Vcijs lietu vadibu, jo stis tikai tad, kad to neatkarlba jau ts ciesi saistitas ar yina nepr- apdraudeta. Sdi draudi jnover trauktajm sarunm ar prejm liel-1 ieprieks.
Washington Post" atbalsta sen- tora Fulbraita un kohgresa deputta Bogsa priekSlikumu ar kongres re- zoluciju noteikt atbalstu Eiropas SaVienoto Valstu radlSanai' Apvie- noto Nciju ietvaros". Rezolucijas piei>emana kongres, pec laikraksta
tingen tikai 17 minutes pec spr-1 domm, loti iespaidotu Eiropas poli- dziena. Seismografi Jitlande un D- tiku. Prezidents Trumens jau pag- nijas pierobez 5 minutes pec eksplo- jusgad izteicies, ka apsveiktu E l zijas re^istreja apakSzemes gru- ropas apvienoanos, bet MarSals dienu. - NZ | Maskav pateicis: Mes nevelamies
radit Eiropu, kas butu saskaldita pati par sevi." Tagad : Maskavas
r p 9 0 l v I konferences neveiksmes varetu iz- lurciras bazas^ ^ f
f starp Kneviju un ASV. Paredzams, ka odien, t. i;, 22. h' MNew York Herald Tribune" spe-
aprlll, ASV kongress lems par Tru- cilkorespondents Eiropas izdeyu* mena ierosinto kreditu pieskirsanu mam Slokombs teicis runu Prizes Griek:ijai un Turcijai. Grieljiijas ameriki^u klub, iestdamies par osts pirmo reiz kopS ilgka laika visu to Eiropas valstu apvienpa- viesojas lielka ASV fltes vienlba: I nos, kas vei pglbjamas; demokra- 3 kreiseri, lidmasinu bazes ku^s, cetri iznicintji un 3 paligku^i.
UP specilkorespondents Istanbul ziipio, ka Turcija gaida nobalsoanu kongres ar zinamm bazm. Lai gan paredzams, ka Trumena prieks- likumu pienems ar lielu balsu vai- rkumu, turku valstsylri izsacljusies, ka priekslikuma noraidlsanai Varetu but no Turdjas viedokla katastrof- las sekas. Turcija td gadijum butu pamesta viena pati pret nopiet- niem draudiem. Visa Turcija esot yienis prtis par to, ka gadijum, ja kongress priekslikumu par palidzibu Turcijai noraidltu, tad Maskav to uzskatltu par ASV; Tuvo , austrumu politikas vjunia pazimi, un tas, pec turku domm, savukrt. izraisltu pa- stiprintu krieyu spiedienu, lai ie- gutu noteikanu. par Dardane^u at- balsta punktiem un brivu ce]u uz pasaules jurm. : NYHT
tijai ASV, Anglijas un Francijas va- dib." Tas esot labkais cel no- verst pieaugoos kDmunisma drau- dus". Slokombs ieteicis politlsku federciju, ko pastiprintu saimnie- ciska sadarbiba. Plna relizeanu varetu financet; Starptautisk pa- saules banka. Prieknoteikums bez tam vei esot Francijas prasibu at- ziana par Ruras internacionlize- sanu. Francijai esot taisniba, ka Ruras apgabals ir Eiropas miera at-
/ ^ Atzimejams sai sakarlb vei Fran- cijas komunistu partijas polltisk biroja komunike, kura - teikts, ka ASV reakciDnri" atklti atbalstot ienerli Degolu un ar to, apdraudot Francijas neatkaribu". Lai du r.i- clbu noyerstu, komunisti aicina Francijas nodroinsanai" apvieno- ties visiem socilistiem un republi- k^iem vienot fronte.
DENA, NYHT
