lATVIA Utvian New8paper
Nr. 38 (482), Mai 19, 1951 Jhiiih?r: J5nis Niedra. Atigust-K# b Delmold, Lager, Geimany.
Mitorial and Business Offlca: GrafenaKhau, Obb., Regieninga-
lager, GeTmany. fCA Office: 102-15. 85tb Dr?ve. ^^ cUndHm 18. N . Y . , P h o n a V I S Sttbscription r?tes USA:
$ 2 . - or 1.50 monthly. Printer: Weilheiraer Druckerd,
" m b H.. Weilbelm/Obb., Germany. iobi tw)ce weekly. Circul. 11.000.
' Sponsor IKO. lATVIAN NEWSPAPER Nr. 38 (482)
Sestdien, 1951. g- 19. maijS Iznfik tredien?s oa testdienfis. l idev?js: UtvieSu Centr?l? Ko miteja. Galvenais redaktors: Mak< sis Culltis, galv. red. vietn V Lesi?S. Redaktori: G. Grlnbergs. P. Klans, ? . Miesnieks, L Svarcs. Apg?da saimniec?bas vad?t?js P. Baiodis. Apg?da un redakcijas adrese: (13b) Grafenascbau, Obb.. Lager. ASV redakc. vad.: A. Kl?v- sons. 319 N. 22nd Ave W. Duluth. Minn., USA. Austr?lijas redakc vad.: A . Smits, 18, Linden Ave- aue, Wendouree, Ballarat. Vic
Austrai id.
ASV VTZU izsniegana atkal atjaunota Frankfurte (sd). Savienoto valstu DP komisijas p?rst?vis amerik??u airoijas laikraksta Stars un Stripes l?dzstr?dniekam paskaidrojis, ka jaut?jums par turpm?kaj?m speci?laj?m dro?bas p?rbaud?m vienai iece?ot?ju grupai tagad pietieka-mi noskaidrots k? Frankfurt?, t? Vaington? un ar? turpm?k nodroin?ta norm?la DP izce?ot?ju pl?sma uz A S V . P?rbauu proced?ra p?rveidota un sa-dca?ota t?, lai l?dz minimam samazin?tu kav?anos, tai pa? l a M iev?rojot ari visas dro?bas pras?bas. Sl nok?rtojuma rezult?ti, U mums zi?o no Minchenes un Ludvigsburgas emi^ricg?ps centra, v?zu izsniegana p i c dau dienu p?rtraukuma atkal atjaunota. P?k?ais aizliegums izsniegt v?zas vis?m person?m, kas c?lu?s no zem?m aiz dzelzs priekkara, draud?ja uz laiku piln?gi aptur?t ar? Austrumeiropas DP un b?g?u izce?oanas procesu. T?pat is aizliegums sk?ra amerik??u karav?ru sievas svetautietes, k?rt?jos v?cu kvotes emigrantus, veikalnieku braucienus uc. Ar? Ventorf? v?zu izsnieganu atjaunoja jau 11. maij?. K? vieni no pirmiem v?zas bez sare??jumiem sa??ma vair?ki m?su bij. karav?ri.
Sagaid?ma roto pal?dz?ba
IndoHni RIETUMVALSTU A R M I J U U N FLO-IES KOMANDIERI APSPRIE2AS SIN-G A P U R A ^Londona (oe). Otrdien Singapur? s?k?s ang?u, fran?u un amerik??u Austrum?zij? novietoto armiju un j?ras sp?ku komandieru konference, kur?, p?c labi inform?tu Londonas aprindu zi??m, p?rrun?ja ne vien Pa-cifika un Dienvidaustrum?zijjis dro?bas jaut?jumus, bet ari Korejas konflikta izplean?s iesp?jais. Sai sakar?b? apspriedes dal?bnieki apmain?j?s ar inform?ciju par labi sagatavot?m starptautisk?m komunistu armij?m Mandurij?, kas katril laik? gatavas s?kt ofens?vu. Lielu uzman?bu konferencei velti fran?u prese, jo, p?c Par?zes laikrakstu inform?cijas, viens no svar?g?kiem daita k?rt?bas punktiem bijis Indo??nas aizsardz?bas jaut?jums. ?ener?lis Delatrs Detasi?I jau kop vair?kiem m?neiem atk?rtoti pras?jis pastiprin?tu amerik??u pal?dz?bu, kas nedr?kst?tu ierobeoties tikai ar kara materi?lu pieg?di vien. A r i konferenc? fran?u ?ener??i aiz6.t?v?ja viedokli, ka kar Indo??n? nav fran?u iek?j? lieta vien, bet ka tur, t?pat k? Korej?, nepiecieama stipr?ko U N n?ciju tie? pal?dz?ba P?c fran?u preses zi??m, konferences dal?bnieki atzinui Francijas viedokli par pareizu, un t?d?? esot sagaid?ms, ka tuv?k? n?kotn? nes?s pagriezienu Indo??nas kara laukos.
EMIGR?CIJAS AT?EM TIC?BU galvojumu dev?jiem
Komunistu agresijas draudi liel?ki neka Eiropa, atz?st ar? ?ener?lis Marlals V a i n g t o n a (al). Iebrukums
BerlInS vai kfida cit? Rietumeiropas vilitr noz?m?tu kara s?kanos, pa- skildroja ASV aizsardz?bas ministrs Mailals sen?ta komisij?s, kas no skaidro amerik??u T?lo austrumu po litiku. Marals uzsv?ra, ka Sav. val- itis un t?s sabiedrotie iz??ruies par to, ka nek?da veida agresi|as pa- iSkums Rietumeirop? nepaliks ne- lodlts Apl?kojot pasaules strat??isko st?vokli, aizsardz?bas ministrs izteicas, ka paieot v?l divi l?dz tr?s gadi, kamgr ASV un t?s sabiedrotie b?s izveidojui pietiekamus aizsardzlljas spSkus. Bet tom?r rietumu stiprumu nedr?kst nov?rt?t par zemu: M?s esam stipr?ki, nek? sabiedr?ba to v?rgtu dom?t," teica Marals. Sav. valstis, piem?ram, s?kot ar j?niju, b?s sp?j?gas s?t?t uz Koreju katru m?nesi pa vienai jaunai div?zijai, ^ nomain?tu tur novietot?s vec?s tlivlzijas Tas noz?m?, ka p?c j?nija l^ atru m?nesi mums atbr?vosies no ; Korejas frontes viena kaujas r?d?ta (div?zija, kuru var?sim likt liet? citur. R?d?lu karav?ru atgriean?s dzimten? labv?l?gi ietekm? A S V bru?oto sp?ku apm?c?bu un mobiliz?cijas program-niu. Patlaban Korej? c?n?s 350.000 v?ru, ieskaitot lidot?ju un flotes vie n?bas." P?c Marala dom?m, par sp?ti ko-mtinistu armiju pastiprin?anai Eiro P?, sevi?i satelltvalst?s, padomju agresijas draudi Austrum?zij? esot
i?cn. Narsals tuiles ka Ndskavas aSenfs Vaingtona (md). Amerik??u aizsardz?bas ministrs Marals izteicies, ja vi? juties k? komunistu a?ents, fad vi?am Mekartura lietas izmekl?anas gait? bijis j?atkl?j tik daudz
^^m?)! nosl?pumu- Marals to pa-^'^Sidroja, atbildot uz sen?ta izmekl?-^^ n^ s komitejas prieks?a Rasela P^ z^?mi, ka Marals tikpat k? visus 53VUS izteikumus klasific?jis par sle-Maraila liec?bas pirm-s t?s P J^Jiic?anas cenzori sv?troja veselas : appuses, p?ri par 1500 v?rdu. Mai-sais savu liec?bu papildin?ja un pa-ar krietnu kaudzi superslepe-dokumentu. P?c senatora Elende- ?\?zteicieniem, ie dokumenti satur?-tik daudz dinamita'", ka sena- 2 ^ bijusi v?l?an?s aizspiest au-
daudz liel?ki nek? Eirop?. Vi? savu apgalvojumu pamatoja ar to, ka gad?jum?, ja ??nas komunisti man?s, k? Kremlis tos atst?jis vienus, Pad. savien?bai draud ?elan?s ar Pekin-gu. T?d?? Maskava pastiprin?jusi savas karasp?ka vien?bas Sachallnas sal? un t?d?? Marals dar?jis visu, lai pasteidzin?tu divu amerik??u nacion?l?s gvardes div?ziju novietoanu Hokaidu sal?s, kas pieder jap??iem un atrodas iepret? Sachalinai. P?c v?l neapstiprin?t?m zi??m. Marals, atbildot uz k?da senatora jaut?jumu, izteicies, ka, neraugoties uz pastiprin?tu milit?ro oper?ciju turpin?anos Korej?, past?vot cer?bas uz konflikta mierm?l?gu izbeiganu. Marals teicis burtiski: Vai tas b?s milit?rs triumfs vai n? nezinu k? to apz?m?s pretinieks bet katr? zi?? t? b?s m?su bru?oto sp?ku p?r?kuma demonstr?cija sevi?i, ja sal?dzin?m karav?ru skaita attieksmes. Es esmu piln?gi p?rliecin?ts, ka ar to neb?s saist?ta ne b?stama att?st?ba Formoz?, ne ar? Pe-kingas vald?bas uz?emana U N . " Sie aiz5ardzn)as ministra v?rdi nebija atrodami ofici?laj? s?u zi?ojum?, bet tie kjuva zin?mi tikai p?c tam. Aizsardz?bas ministrs Marals par ?oti nelaim?gu" atzinis apst?kli, ka ?en. Mekarturs p?c otr? patsaules icara ne reizes nebija apmekl?jis A S V , kaut gan sa??mis piecus aicin?jumus, to vid? vienu no prezidenta Trumena un vienu no M?irala Marals pats rakst?jis Mekarturam jau 1945. g. septembr?, bet Trumens 1946. g. vasar?. P?r?jos aicin?jumus Mekarturam s?t?ja da?das kongresa komisijas 194a. un 1949. g., bet visas piecas reizes Mekarturs aizbildin?jies ar svar?go situ?ciju T?los austrumos Mekartura l?dzstr?dnieks ?ener?l majors Vaitnijs preses p?rst?vjiem ?ujork? paskaidroja, ka sabiedrisk?s domas ietekm? vald?bas Korejas po lltika k??stot arvien re?l?ka. Ar pats Mekarturs izteicis gandar?jumu par to, ka aizsardz?bas ministrs Marals k?uvis iepriecinoi nepiek?p?gs Formozas jaut?jum?, k? ar! jaut?jum? par komunistisk?s ??nas uz?eman? U N . Otrdien sen?ta komisijas noklaus?j?s A S V apvienot? ?ener?lt?ba prieknieka ?en. Bredlija paskaidrojumus. P?c vi?a domam, sekoana ?ener??a Mekartura padomam rio-teikti b?tu palielin?jusi pasaules kara draudus. Sav. valstis bez noteikta pamata nedr?kstot ielaisties ?d? risk?, uzsv?ra Bredlijs.
pat iece?ot?jiem atst?ta iesp?ja veidot paiem savas draudzes, bet to veicina tikai tajos gad?jumos, kur iece- (Turpln?jums 8. Ipp.) IRO fialislaf ar laonn orHanliacllo Vaingtona (le). IRO ?ener?ldirektors Donalds Kingslejs pirmdien sarun? ar prezidontu Trumenu izteica domas, ka ar n?kam? gada s?kumu, kad paredz?ts izbeigt IRO darb?bu, t?s viet? j?st?jas k?dai citai organiz?cijai, kas p?r?emtu l?dzin?j?s b?g?u apr?pes organiz?cijas pien?kumus. Kingslejs pamatoja savu pras?bu ar to, ka joproj?m nemit?gi iepl?stot b?g?u straumes no austrumiem, kam nepiecieama apr?pe. No 1,5 milj- DP, kas re?istr?ti kop 1947. g. j?lija IRO piln?g? apr?p? atrodas v?l 231.000, bet 236.000 bauda tikai t?s tiesisko un politisko aizsardz?bu.
A S V U N K A N ? D A IZVIETOTI 92 LATVIEU LUTER??U MACITAJI ^ ?ujorka (nlc). Luter??u izvietoanas dienests {Lutheran Resettlement Service LRS) l?dz im izvietojis Sav. valst?s pavisam 25.468 bij . DP. Apr?li gan ieraduies tikai 288 b?g?i, kas iece?ojui ar luter??u organiz?ciju pal?dz?bu. Izce?oanas procesa l?n? gaita Eirop? sag?d? LRS daudz r?pju, jo, pirmk?rt, tas rada neapmierin?t?bu un pagurumu galvojumu dev?jos, kas velt?gi nezin?an? gaida savus galvojumu ??m?jus, un paam LRS j?uztur lieki tati- Mart? un apr?l? izvietoanas dienests tom?r samazin?jis darbinieku tatus par 25 proc. Izce?oanas procesa novilcin?an?s atrodas piln?gi ?rpus LRS un LWF kontroles. LRS p?rraudz?bas komiteja sav? san?ksm? ?ujork? nol?ma atbalst?t DP iece?oanas likuma termi?a pagarin?anu p?c 30. j?nija. Gandr?z jau pabeigta pag. vasar? s?kt? programma gr?ti izvietojamo b?g?u individu?lai izce?oanai. Bija sav?ktas zi?as pavisam par 1802 ?d?m ?imen?m, no kur?m 1255 sag?d?ti galvojumi. 381 gad?jum? kandid?ti pai atteikuies v?l pirms galvojumu sag?des, jo vai nu nol?mui palikt Eirop?, vai ar? radui iesp?jas izce?ot uz cit?m zem?m. Dati par 12 gr?ti izvietojam?m ?imen?m nos?t?ti uz Kan?du, kur t?m var?tu rasties lab?kas izvietoan?s iesp?jas. Patlaban arvien vair?k pieauo to gr?ti izvietojamo DP skaits, Icas atsauc savu kandidat?ru p?c tam, kad tiem galvojumi jau sag?d?ti. T?du gad?jumu skaits patlaban sasniedz jau 14 proc, un tas var?tu pieaugt l?dz 30 proc. Iemesls ?dai par?d?bai, ?iet, ir tas, ka ?oti gaus? izce?oanas procesa d?? kandid?ti zaud? tic?bu programmas sekm?gumam un atmet^ cer?bas. Bazn?cas organiz?ciju otrs uzde vums ir pal?dz?t jau iece?ojuiem b?g?iem iek?auties A S V dz?v? un bazn?c?- Lai iebrauc?jus tuvin?tu bazn?cai, vispirfais tos cenas iesaist?t past?voaj?s draudz?s vi?u jaunaj? dz?ves viet?. Kur vienas taut?bas iece?ot?ju skaits pietiekami liels, sekm?ta ar? dievkalpojumu organiz?ana nacion?l?s valod?s. T?-
Sabicdrolle saitafavoli ftomiiiflsfn gaisa uzbroknnin alvalrd Tokio (le). Daudzas z?mes Korejas c??u lauk? Kecina, ka tuvojas br?dis, kad padomju avi?cija s?ks savus ilgi gaid?tos masu uzlidojumus U N l?nij?m. Augstie sabiedroto virsnieki p?rliecin?ti, ka komunisti savas pavasara ofens?vas pirmaj? posm? p ^ ? j o reiz m??in?ja ieg?t liel?kus operat?vus pan?kumus bez avi?cijas atbalsta. T? k? cer?tie pan?kumi izpalika, tad ar? padomju strat??iem vairs neatliekot nekas cits, k? raid?t c???s liel?kus avi?cijas sp?kus-Pirmo reizi kop Korejas kara s?kuma sabiedroto l?niju aizmugur? ier?kotas pretgaisa aizsardz?bas sir?nas un visas svar?g?k?s celtnes nomask?tas pret uzbrukumiem no gatsa. Sa biedroto t?bi un komandpunkti steidz?gi p?rvietoti bumbu dro?s viet?s. Viss sagatavots plaa v?riena komunistu r^aisa uzbrukumu atvairei. Musadcks ^^ dz?vos^ cdT un gulcs'^ ^arkmcEfkam?r bus pabeigta naUas rupnkcibas nacionaliz?cija
Teherana (la). Ir?nds parlaments izraudz?ja piecus p?rst?vjus direktorij?, kas p?rraudz?s naftas r?pniec?bas nacionaliz?ciju. Pag- ned??? savus piecus p?rst?vjus jau bija izraudz?jis sen?ts. T? k? vienpadsmito direktorijas locekli iec?lis ar? ministru prezidents Musadeks, tad nacionaliz?cijai no iekpolitisk? viedok?a vairs nek?du ??r?u nav. Sprieot p?c direktorijas locek?u person?l? sast?va, Anglijai zuduas izredzes pan?kt kompromisu. Pirms iz?ir?gaj?m debat?m parlament? ministru prezidents Musadeks
V?train? s?d? i satraukts deklar?ja, ka vi? tik ilgi
Svarigafcats ismia ^ Pavasara ofens?vas otro posmu 'kom?
nlstl Ievad?ja ceturtdien Korejas fronte* aus trumu sektor?. Jau pirmajos triecienos le naidnieks guva iev?rojamus teritori?las pa n?kumus, kautgan sabiedroto artil?rija sagii d?ja uzbr?ko?m mas?m lielus zaud?jumus.
S?koties jaunajam lieluzbrukumam, Dienvid korejas iedz?vot?ji dodas atkal bcg|u jfait?s. Sevi?i lielas bfg?u kolonnas v?rojamas ? le mejos un zieme?austrumos no Seulas.
^ Viesu?v?tra Pakist?n? pras?jusi 210 cil v?ku dz?v?bas. 1000 personas ievainotas, no t?m 400 smagi. Aculiecinieki st?sta, ka v?tra bllusl nepieredz?ti stipra. T? par?vust pat v?rus gais? un izmetusi zivis no d??iem sauszem?. Pa gaisu Udojui veseli sk?rda jumti, bai?i, koki ar vis?m sakn?m.
^ ASV iz??ru?* par Turcijas un Grie ?ijas uz?emanu AUantlka pakta slgostar- valstu saim? un st?ju?s ai sakar?b? kon takt? ar Lielbrit?nijas un Francijas vald?bu, zi?o Vaingtonas ?rlietu ministrl|a. Uz?em ana j?apstiprina vis?m pakta valst?m.
}^ London? ceturtdien s?k?s plaa ap spriede par Rietumeiropas apbru?oanu. Taj? piedal?s 9S diplom?ti, k? ari saimniec?bas un milit?rie lietprat?ji.
^ Sp?c?ga zemestr?ce tredienas nakti piemekl?jusi Zierae?- un Vldusltaliju. Vair? k?s pUs?t?s boj?tas ?kas. Par cilvekupuriem li?u aav. Mil?n? laudls panik? ats??jui mijas us oodzlvojai visu nakU zem klaj?m debesim.
dz?vos, ?d?s un gul?s" parlament?, kam?r nacionaliz?cija b?s k?uvusi ?sten?ba, jo Fadajanas sekte, kas atbild?ga par p?d?j? laika atent?tiem, piedraud?jusi ar? vi?am. P?c satraukuma piln?s runas'ministru prezidents zaud?ja sama?u, b^t dr?z atkal atguv?s. K? zi?o Teheranas prese, vi? jau ar? iek?rtojies uz dz?vi parlamenta ?k? un licis iev?rojami pastiprin?t sardzes. Parlamenta locek?i p?rliecin?ti, ka Musadeka dramatiskai r?c?bai esot tikai viens nol?ks pa?trin?t naftas r?pniec?bas nacionaliz?ciju. Un tom?r tredien, tikai pateicoties policijas sardu modr?bai, Musadeku p?d?j? br?d? izgl?ba no likten?g?s lodes- P?c ilg?kas apaud?an?s, policija pieveica Fadajanas sektes fan?ti?i Abolkasemu Rafisi, kas atkl?ti pateica, ka vi? grib?jis nogalin?t ministru prezidentu. A S V v?stnieks Teheran? savas vai-d?bas v?rd? ieteicis ministru prezidentam nep?rsteigties ar nacionaliz?ciju. Politiskie nov?rot?ji Tebera-n? no t? secina, ka Lielbrit?nija un Sav. valstis vienoju?s par kop?gu politiku Ir?n?. Ar? Anglijas v?stnieks Teheran? sa??mis savas vald?bas jaunas instrukcijas, par kur?m vi?am j?inform? ministru prezidents, kas nocietin?jies parlamenta ?k?- ?si pirms V a sarsv?tkiem trauksmes st?vokl? atrad?s 16. ang?u izplet?u l?c?ju brig?de, kas stacion?ta London?. Stairta gatav?b? bija ar? transporta lidma?nas. So karasp?ka dalu d?v? par cin-glu armijas ^ugunsdz?s?ju brig?di", jo to m?dz ?tri un p?k?i p?rsviest uz apdraud?tu vietu. Ar? k?ds ang?u kreiseris kop ned??as noenkurojies pie Bareina sal?m Persijas l?c?.
P r o b l ? m a ? r p u s p r a t a r o b e ? m
Viens no ASV ?rlietu mlnisUa ECe- sona padomniekiem D?ns Ruskis nesen atkl?jis ?aunu paties?bu, proti: starptautiskaj? politik? ir' ie sp?jamas probl?mas, kufu aptverana atrodas ?rpus cilv?ka pr?ta robe?m.
To pau daudz vienk?r?k un sirs n?g?k gan sen jau ir ari pateicis mi ruais un t?d?? aizmirstais zviedru valstsv?rs Oksenstjems, d?ls, kaut tu zin?tu, ar cik maz pr?ta pasaule tiek p?rvald?tai... Tagad, kad ameri k??u valstsv?rus un kara vado?us pratina par T?lo austrumu politiku, mazajam cilv?kam, kas par to br?nu mos atpl?tis muti, der atcer?ties da us s?kumus UD v?rdus no pag?j?bas.
Ruzvelts un Co. Jalt? pidi?ira Sta ?inam jaunas zemes un pilnvaras ne tikai Eirop?, bet ari T?lajos austru mos. Stallns bija pier?d?jis uztic?bu un atzinis piekt?s liel?s un dzelten?s galvu CangkaiSeku. Velti br?din? ja Bullils un AmerikasPad- savien? bas lietu eksperts Diordis Ken?ns. Toreiz?jais ?rlittu mtnistra biedrs Velless droSin?ja: kop Jaltas ir pa g?jis gads un Sta?ins v?l nav nevienu norunu lauzis. T?ti?am nebija v?l ari atombumbc's, nebija ari nevienas p?c kara piecgades. Manduri?? gan bija Maotsetungs, ta?u Mao bija brangi si tis jap??us. Nu atlika tikai p?c vis?m demokr?tisk?m trad?cij?m savienot Mao ar Cangu un llkopi
Sl svar?g? misija tika uztic?ta ?en. Marialam. Cangkaiekam pieder?ja visa Dlenvid- un Vidns?ina, amerik? ?u armijas desanti atrad?s ost?s. ?s? laik? tika sa?emta pal?dz?ba ' ap 600 milj. dol. Veikalam vajadz?ja zelt! Mao atrad?s t?lu zieme?os aiz Jangtse upes un vien?gais vi?a ?eguvums bija apbru?ojums, ko pats bija at??mis ja p??u Kvantungas armijas 30 div?zi j?m. Ta?u Mao un Cangs nelipa vi> kop? un dr?z vien toreiz?jais lietvedis Dords E?esons (nejaukt ar Dinu E?esonu, kura inspir?cijas lomu paS- reiz m??ina noskaidroti) sniedza Va ingtonai zi?ojumu: CangkaJeks ir nepiek?p?gs. KomOnistu ietekme liela un draud pilso?u karl Tam kl?t pie vienots ?eni?l8" secin?jums: lietas nedr?kst nokav?t un t?d?? ir v?lama m?su sadarb?ba ar ??nas komOni- stiem- Peking? sast?d?ja jauktu t?bu ar amerik??u vidut?jlbu un t? atse vi??s noda?as komand?ja vis?s SBP dursmju viel?s. C??as tom?r g?ja pla um?. Marals nesp?ja pielabin?ties Maotsetungam, bet antip?tijas starp vi?u un ?angkaieku auga augum?. 1946. g. rudeni Mao sav? tenitorijfi izsludin?ja ?ener?lmobiliz?clju. Sau tis par neveiksmi, Marals atst?ja ??nu, lai uz?emtos ?rlietu ministra pien?kumus. Vi?a viet? n?ca ?en. Vedmeijers un p?c apst?k?u p?rbaud? anas iesniedza Vaingtonai s?ku p?r skatu l?dz ar ?diem svar?g?kiem punktiem:
1) Par sp?ti lielajiem upuriem, kara m?r?i T?lajos austrumos nav sasnieg ti. Seit past?v vara, kas mieru ap draud vair?k par jap??u milit?ristiem.
2) ??nieu vair?kums nav komfl- nistl.
3) Tautai ir nepiecieams nodroi n?ts eksistences minlms-4) Praktiski ir tikai viena iesp?ja tolu st?ties pret? komunisma virskun dz?bai ?zij? un t? ir t? pati korrup- tlv?s Cangkaieka vald?bas baze.
5) Nekav?joties stipru milit?ru un saimniecisku pal?dz?bu, maz?kais turp m?kiem pieciem gadiem.
So zi?ojumu ?rlietu ministrs Mar als iesl?dza sav? rakst?mgald? un turpin?ja Cangkaieka nosod?anu.
1948. g. Marals gal?gi uzdeva ?? nu. Vedmeijeru p?ikomand?ja k?d? mazsvar?g? posteni Amerikas rietumu piekrast?. Politi?u acis raudz?j?s uz Eiropu, Jo l?ga z?ns", ir acis nemirk ?inot, bija norijis Cech|08lovaki]u un blo??ja Berl?ni. Tai pat laik? T?lo austrumu Uetprat?jH" Oveas Latimors atrada jaun?s orient?cijas formulu: Maotsetungs tikai izvedis agr?ro re formu un izn?d?s koirrupciju. Taisni k? k? ar Sta?ina muUI Kad 1949. g. Cang kaieka dz?ves biedre izdar?ja savu p?d?jo dramatisko viz?ti Sav- valst?s, Eiropa svin?ja lielas uzvaras" Marala pl?nu un Berl?nes blok?des atcelanu. Bet vecais Jaltas z?ns, klu s?m Os?s smaid?dams, nor?ca: ?i?evo labs, kas m a k ? ! . . . Un rezult?ts: 1951. g. ASV St Luls? firma Prolecto Bible Co. Izdevusi amerik??u kara v?ru vajadz?b?m Korej? Sirds aiz sarg?anas bIbelL B?beles v?ki esot no loiu droa t?rauda. Reklam?cija saka: ?aujiet, lai Dievs kop? ar varo ?iem iet kauj? . . . Cena: 3 dol?ri ga- bal?l Koment?ri lieki!
V. p e l ? c i s
