^ ^ ^ ^
toti sTVa P
^1
* PP piespiedu Kpai. -J un ka nav ^ pecUNimAslik^^
Ipi par^ ems to zesjippv p P ' . r ^ ( M i , p a t v ^ ^ |
id-gadijum,:^.tefc
CKi uh Arlie,lr m u m s at\'edls dlr;
|dos iespeju nodiH iibas no 10:4^ h. 2 VSrfTcri ar>cfr5?;W
il.-.-
^$^M .-
i m iespe ju labi - f c i ' |eglojuim,:;:toeditt;lsM^
. atrisinma ka', pif--!":^ i : :kplomzesaiia:2^ *^ ^^ ^^
sadalSasa. , uz kolohizdju, 1^ p r diii3|i:V;musu-'siials ^ | v lut prvietotm pe>
^Frandja.;;Sie cojas' vcu'nomelMteg palTdzot vimeiii-sfc
fcmns. .it seyisy l loxiizet musu;^kab3^^ )altiesiem, kas. iz# iju salduinus/nT2i ':;dzimtene,-:Sap^
sastvetu-noM
h^pat 20.(KK)
Pedejs prrunas par sporta deri- gumu un kaitigumu arl mani padari- juas nemierigu. Nevani un' nevaru kluset! Jo nav tdas sporta dis- ciplirias, kura ar sekmem vai nesek- mem nebutu darbojies, tade} lud2u uzskatit mani par autoritti.
Sksim ar vieglatletiku. T man kaulos jau no puikas gadiem. J - saka k tu izbegsi >dazkrt n j pe- riena, ja nebusi labs vieglatlets!
Atceros, piemeram, to laiku isi pec pirm pasaules kara, kad pirmo reizi k maza prvietota persona biju Ukrainas dienvidos. Ap vasaras v i - du es uzgju rpus pilsetas skaistu IprSu drzu. Pat setas nebija ap- krti tikai kdi dzelkSi^aini apstdi- jumi. Ipr^u sezona bija jau beigu- sies, bet paos koku galos griitk pieejams viets saujojs retas, to- ties vissuligks, nobrieduSks ogas. Ts diezgan sistematiski pr- vietojs mana veder. Bet tad vadzis luza. Lalkam. biju vienu die- Bu par daudz aizrvies, tikai peki?i pamaniju pa zaru apaksu starp krumjiem izlienam divas lie- las basas pedas. Protams, es laidos no koka lej akmens to^^ t- nima// Un ta nu; mes tiir stvejm viens otram preti^ mana lej pa- mest cepure vidu.;^ ^^ nu nodarbibas veidu viram npbija ne mazko aubu, Vii? tikai vei gribeja zint, no kurienes es esot un k mani saucot. Tie nav nekdi labie jautjumi TdeJ, nomurmin- Jis, ka esmu Sept no tuvienes, vir- zijos arvien tuvk cepurei. Un kad tiku pa grbienam, nekdi jautjumi mani vairs nevareja izkavet. Ak, k mes likmies es ar cepuri pa prieku (tani bija ielasits mazliet yrsu!), virs man pa:ka}. Krumi un ntras vien brlkSlj^eja. Tiras iausmas! ;
Es drÖ§i vien butu noljierts, ja aiz apstdijumiem nesktos puskilomet- ra plats kukuruzas lauks. Tas bija nesen nogriezts. Kukuruzas salms Ir krietni resnks par ' labibas sal- mu. Kad tas pec ngrieSanas ap- kalst, tad istenib nav lielas starpibas starp ecem un kukuruzas rugju. Lai pa tdu skrietu basm kjam, vajaga labu zoldu! Tdas man bija, bez tam jievero mana mazk sva- ra un baiju prieksroclbas. Es ne- maz. nemaniju,. kad biju jau lauka otr puse. Varbut man arl nevaja-^ dzeja t censties. Kad pametu ska- tu atpaka], redzeju, ka yajtjs nav tids tlk par prdesmit metriem un, man ar pirkstu draudedams, griezs atpakaj. Es atsedbs grv- mal un tad ari sajutu, ka kajii pe-^ das sk kvelot ; . . - ; ;
Esmu pec tam noskatijies skrieSa- nu sporta laukuraos, barjer- un sta- fetskrejienus. ; Ir ju^ ^ tas nav tas! Ne, mi^e, tas' nav ku- kuruzas iauks! -
Viens no patikamkiem sportis- kas nodarbibas veidiem ir koka r i - pas dzisana pa ielu. Tikai gads, ka t iedrzas pagraba loga ruti. Un nedrikst tau likt veckiem mak- sat par visiem stikliem, kas kaut kur nejausi izbirst.,. Ne, bez skrie- anas dzive tlu netiksi!
mi:.
k'
un l i ? : - kur?
bii it ir pi
f^iOi ^ W^:-y^
Par Vcijas grmatrupniecibas centru blakus Leipcigai tagad izver- tusies ari Berline, Berlines ameri- kai;iu josl 1946. g. par, spiti papira trukumam izdotas 125 grmtas 1,5 miij, eksemplros un 16 milj . eks. iurnlu. Izdeveju skaits sasnie- dzis 30. K izdeveju, t zur- nlu skaits vei pieaugot. Leip- ciga paturejusi pirmo vietu tiei gr- matu tirgu. Jau 1945. g. rudeni iz- doti 3 milj. skolas grmatu krievu Joslai. Pirms ka^a ktrs desmitais leipdgietis bija nodarbints poligra- fiskaj rupniecib. Tagad i nozare atguvusi 60 proc. no agrks kapa- dttes, nbdarbinot 12.000 personu. ^
Holandisu meistara Vangoga 172 gleznu izstdi Zeney sarikojusi Ho- landes valdiba kop ar Zei^evas p i l - setu,
Sekspira festivl ogad' lidz 1. septembrim Sekspira dzimtaja ; p i l - Beta Stretfrd ntiks 50 viii: lugu uzvedumi." Festivala 1947. g. sezonu atklja aprl}a skiima ar Romeo un I>2uljetas izrdi/ Paredz, ka festi- vala izrdes noskatisies pavisam ap 250.000 apmekletju.
Pranfu skatuves un. filmas aktrise Annabela pec trim gadiem atkal at- griezusies Francij, la i junij pie- dalitos kdas filmas liznemsan.
. Losandzelosas apgds Pacific Press . izdos vei nepublicetus Frna Ver- feja dzejolus. Tie radusies Verfela
rs^ATii^^ muza 2ados, un to vidu ir tdi, k u r u s autors pats apzimejis par saviem labkajiemr : ' -
Zviedrijas valdiba atbrivojusi No- be}a premiju no nodokliem, lidz ar ko godalgas faktisk vertiba pieau- gusj uz 25.000 kronu. ^Romnu konkurs- sveiciesu auto-
riem, kas raksta itju -valod, pirms godalgas 2000 un 1000 iranku ie- guva Felise Piliittj^^
Vei tds oficili neatzits sporta veids ir nobraukSana pa kpr^u pu- letajm margm. 2el, ka ts pa- rasti tik isas, A r citigu vingrinsa- nos tomer var pankt neprtrauktu nobrai>cienu no kda treS st^iva, pagriezienos mazliet piesitot vienu kjas pumgalu pie zemes. Jauki! PaS lej tad dazreiz gads tds t- rums, ka nevan ne lga apturet un ar vism skolas grmatm paduse tenteriski ieskrieni pretej sien. Bikses gan td sporta nodilst trk nek mtes paredzejusas, bet vai nu cilveks ir biksu del pasaule? Tacu jau ~ bikses cilvka del! Tdas skaistas, gludas_ kpi>u margas re- dzot, arvienu vei jutu slepenu kr- dinjumu. Bet nedrikst jau vairs... Ak, zeniba! Dazs skols esmu ma- ni jis, ka margas nokltas zinms atstarpes apa}iem koka kluciiem. Kda neeliba!
SlepoSana. Ap 20. gadu skumu t bija Latvij vei bema autos, tapat k dazs labs velk slavens slepotjs. Tomer. is sports jau atrada labi sa- gatavotu zemi. Vismaz varu lieci- nt, ka tai Ziemejvidzemes novad, uz paSm igaunu robezm, kur bija mana tevo^a mjas, slepets tika pa- matigi, Tur ir.skaistl ezeri un labi kalni. Protams, neslepeja jau t, k jus varbut domjat: ar. KareLijas berza slepem, niedras kociniem ro- ks, kuti;iu zbkiem un imprigne- tm biksem. Lu^es bija no vienkr- iem gludiem prieJu de}iem, asu trissturainu galu, ko mazliet no apaksas parobija, iezieda ar speka kamani yairk nek. A r td: nekdus telemarkus vis negriezisi! Nes taisni k pa stripu! Ja esi virs, kpi augstk kalna gal, no- skati, kur mazk meza, noteme uz rijas sturi un tad ja ir ir lej, ja ne skaiti ribas . . . Ne vien zeni, ari lielie puisi va}as brizos labprt o sportu piekopa. ElkSni si)ca , piesniegusie kadiki kupeja, suni reja, kad tds virs nca lej iz- bolitm acim, k pasa nelab vajts! Dazreiz bija gruti sameklet, kur pats, kur lufees, kur cepure.
A r futbolu ari esmu saaudzis no berna kjm. Tais laikos istas bum- bas bija retums. Sataisi ja prvu vistokli nq lupatm un avizem, ieu- va vec mtes zeke, ludzu, kas vainas? Vislabks vietas tdiem treniriiem bija Mezapark un IjviS- ezera krastos. Par vrtiem iezimeja divas priedes vien puse, o t r no- meta divas cepures, uh spele vareja skties. Noteikumus gan zinjm, bet jteic, tdi ^smalkumi k aizmugiu^es ne tika ieverotas. Bija jau liels pa- nkums, ja ar tdu bumbu vispr tika uz prieksu. Kas dabiija izrau- ties, tas bumbu, varetu teikt, neSus ienesa vrtos. Skol vingrosanas skolotajam gan bija ista bumba, bet cik pie tdas tiki klt! Bija liela sa- censiba, lai tiktu pie speriena. T i - kai veiklkie dabuja bumbu uz k- jas, un t ;auga jaun futbolistu pa- audze. Pamatskol biju vien klase ar melnigsneju mazu zenuj kas l- b z dabuja bumbu sitienam, Dazi:rt yii;i ari stveja vrtos, kur tad krita uz bumbu k kallis uz peli, Sa.ti- kmies atkal studiju gados, izra- dijs Eriks Petersons! Kas gan no futbola cienitjiem viriu nepazist!
Pats futbbl>velk prgju skati- tjos. Futbols laikam skaits smag- atletika, tdel ari skatitji ipiem to tik' sirsnigi! Ir tdi sporta pedanti, kas grib, lai saciksu laik publika izturetos ;godigi un klusu. Tas neiet! Ja ne vri k pienkas futbola lau- kum izkratit-vSirdi un sist citiem pa cepurem un uz pleca, puse no prie' vej! Nav jau tetris, ne koncerts! Protams, es atzistu, ka ir mazliet prspileti apmett tiesnesi r bolu serdem vai aiz atriebibas atrdit pretejs puses piekritejiem publik svrku. muguras vi i i , t ka piecejo- ties cilvekam uzvalks nokrit k at- lobita bananas miza. Bet savu vie- dokli katram izteikt g^n yaiadzetu atjaut. Pie tam: biezil vien publik ir daudz lielki' specilisti nek uz laukuma! . Vinu runas noklausities usim i r t i r veldze! ,,T pa- r e i z i ; p a malinu, dod pri . Nu - r redz, k nem no gaisa! : Pats vedi, pats! Nepindzeleiies k ar u- jammasinu! ;:T ek! Kur tad nu! Vai neredzi,- kur Prdaugava?" Par to, vai futbols veidna saticibu tautu starp, var spriest dazdi. Tas ir temperament jautjums. Viens pazistms gleznotjs, piemeram, b spiests futbola entuziasma del atteik- ties no brdas. Tas.-.notika iepat trimd, sacikstes laik starp latviesu un lietuviesu komandm. IMinetais virs bija iemaldijies skatitju pulk lietuviesu vidu, kam vina : sajusma par musu speletjiem gauzi kremta. Un brda ir tds cilveka: persohibas fragments, kas, t sakot, pats no se- vis vrdu izmainas laik prass ot- ram rok. Starpbridi virs aizski'eja uz nometni, noskuva brdu un at- griezs turpat atpkal, lal piencigi varetu pastvet. par savu viedokli! J, dazkrt jau t liet nav pa jo- kam . . . Bet kas i r brda pret sa- jutu: tomer musejie uzvarejal
K. D z U l e J a
h klt jau nakts K vitols balts, ko sarma rotjusi, N\i tava galva brizam gurdi plok. T raugs atpakal uz tlo pusi Un atmii^as no senm dienm rok.
Kas bijis jauns un neprtigs k zens, Kam asins alkojusi vllnos
straujos, ^ Ikvienam pienks vakars skumigs,
lens.
Un savas kjas tlam ce}am aujos.
E m i l s S k u ] e n 1 e k s
lililliJllllilllilllilJillilHliiillilJIHillilillJillJJIiI] lll(|[il(ll[illllilllillillilll{l[illiilL..ii^
(Beigas)
Mag. oec. Krlis Kalnins saraksti- jis, Sigismunds Vidbergs ilustrejis un:LatviesuZinu" apgds Eslingeti izdevis 54 lappuses biezu grmatu angju valod Du you know that Latvia", kuf sakopotas un ilustr- t ivi parditas zinas par Latviju no 1918.1939. gadam. Grmatu ievada konspektiva, bet skaidra Latvijas vestures apcere, pec kam dotas tek- stulas salidzlnoas zirias par Latvi- jas iedzivotiiem, izglitibu un kulti i- ru,. lauk5Qimniecibu, ruDniecibu, transportu un rejo tirdzniecibu. Teksta dalai seko diagramms sa- krtotas salidzinoSas statistiskas -zi- nas par iedzivotjiem, to mirstibu un dzimstibu, vecumu, ndarbintibu, augstko izglitibu, grmatm un ne- riodiku, skolm, skolniekiem un sko- lotliem, piena un ga]as prpduktu paterinu, rstniecibu, grrreformu, lauksaimniecibu, mezniecibu, ku- niecibu, dzelzceliem, pasta-telefona satiksmi, imoortu un eksportu, un financem. Katras diagramms skait- lus ilustre Vidberga meistarigs ro- kas veidots zimejums, kuru vidu daudzi iet pri parastajm ilustr- ciju robezm un ir patstvigas gra- fikas paraugi. A r i grmtas re- jais ieterps nevainojams.
A r grmatu esam ieguvu^i verti-" gu itiaterilu ne vien pM sev, bet jo ipaSi: visiem tiem gadijumiem,
ad mums saviem elttautu drau- giem, labveliem un interesentiem ro- das vajadziba sniegt zinas par se vi un savas neatkarigs valsts sasnie- guniiem. Tiei strup sauso skaitlu valoda, bez k tiem butu kas klt pielikts vai atnemts, var sniegt un nodroint to informcijas pbjekti- vitti, ko no mums sagaida un ko ari mes pai velamies uh sagaidm no citiem. Grmtas iliistrtivais materils savukrt to padara par t i - kamu un tdu, ko acs . nepavedina aizmest neapskatitu un neizlasitu. Saj gadijum istenotais informci- jas veids jatzist par labi izdevu^os un par to, paldies tiklab grmtas saceretjiem, k izdevejiem.
K . Rs.
Priekstelp pie galdii^a kukoja de T T 1 u X ^--^ , zuruzraugs. Pa atvertajm durvim
U n kabatas patirit negnbas?" Lareja redzet, ka otr istab divi kar nirdza barga balss no tumsas. Zi. ^^j^ieki speleja sachu nam tadus^brajus ~ bus tapat, 4c y^^^ugs ati;iema labvakaru un iz yi^gad Riga. Sun serkoai:ius ~ un Liejs kresl taisnk, 5ka ausilict tad tudal pie nkles. Nost no ceja, .^^i g^cha speletji es saku, citadi . un nuja atkal j^.^^^ ^ds neparusts lugums/' An draudigi noklaudzeja pret akme- sj, nezinja k ieskt.
. Dezuranta skats k}uva verigks. Ansis nevarigs dusms paraus- ^ j?" vins novilka. Kas tad ir par
tija plecus un gja uz ielas otru lie^uo pusi. Nebija nekdas patikas ielais- ^^ g g^beju palugt no jums pn ties sadursme ar sdu stulbu te- serkocious."
. , Uzrunlais iepleta acis. SoU aizdipa un pagaisa nakti. A n - ,,Serkocii;ius? No manis?"
SIS atkal bija viens tiri k izmiru- ^^ j^ visu nakii jmcs . . saj iel. ^^sij cents paskaidrot Gribas
Ir gan tauta, vins kratija galvu, smeket, bet aptruka^ uguns. bet a r t o nebija nekas lidzets. Jiet ^^y^ tad jus nkat iecirkni?" uz vien tlk. raugs skaji iesmejs ,Ne, tas gan
Pec briza atkal ieskanejs soU vei nav pieredzeis! Kas tad jus tds oreiz tepat tuvuma. Ieskanejs un esat?" apstjs. Ansis sk iet trk un Ansis nepaguva aibildet. Smicklu driz vien saklausija atslegas gra- pievilinti, no blakus istabas iznca bonu dzelzs vrtos. Tur patlaban abi speletji. Viens no-tiem bija Ana kds rikojs uz slegsanu. kaimir;i Upenicks.
Ludzu, vai jus man nevaretu iz- ,,Uja, kur tad tu te gadijies?" vii;i lidzet ar pris serkodi;iiem?" vii;^ pienca tuvk un sniedza Ansim roku. sauca.-^ I Uzraugs, to rMzedams, kjuva p i i
Atslega nozvarksteja; vrti ikste- laidigks, atvers un tuda). atkal aizkrita , ,J/kas tad tur isti ir par lietu ar
ar skaju klaudzienii. tiem serkocii^iem?" vii>s jautja. Vienu acumirkliti," Ansis stei-l Ansis, ku^am Upenieks skita IstaiJ
dzs izturet nevalIg;o gjeju, kas] glbejs, sk siki un pamatigi, hu jau atrads vartu iekpuse. mora netaupot, : izstastit savas ne
Kp jums vajaga? Ko jus gribiet veiksmes. Visi tris klausitji smejs no manis?" iespiedzs sievietes aizgiidaniies balss, un atslega nozvarksteja otr- Ne> itds Joks-r gan verts vairk reiz, Ansis pakustinja vrtus. Tie nek serkocii^u vien:", dezurants no bija aizslegti. . teica, kad bija izsmejies. >,Jpamekle,
Man . . . es gribeju palugt serko- te jau kdai liekai krbipai vajadzetu cipus . . vii?, jutami vilies, ieru- but." njs. Vin piegja pie skapja, paraki?.js
Ak serkociijius iedomjieties!" un iespieda Ansim sauj krbipu. ironiskaj atbilde vareja saklausit ,,Kad iznks gavn;! ejams at apzinu, ka runtja atrdas drosib. dosit", uzraugs pasteidzs piebilst, ,,Kdas izruns gan neizdom ie rodzot, ka Ansis tausts pec naudas kundzii>i. Sim serkocinusl" maka.
Ansis, nenogaidij is t irdes beigas, LieIu lielais paldies/' laimigais ne- pagriezs uz ieanu. Tur jau nebija laimes putns sniedza apkrt savu ci verts muti dzeset. Sonakt, laikam, gareSu pciijiu. visas pilsetinas iemitnieki bija p- ,,Bet tagad nekave laiku, steidzie sesti ar vajanas mniju. | mjs/' Upenieks skubinja,
T nu vins stveja uzielas stupa un lbu bridi gudroja, vai tiem nebutu labk doties mjup. Bet, at- cerejies grmatu kauclzi uz galda un
pavasafa vejiem un gj put- niem, kas atgriezs musu dzimtene, sutu Tev, mt, manus pedejos svei- cienus, Musu gjputni atrod . sa- vas ligzdas tukas un izpostitas, ta- gad ari tav ^menes ligzda ir tuksa, tapat k tukstots citm latvju m- tem. SeSdesmit gapus gadus tu va- ronigi un uzticigi sargji savu l ig- zdu unyvel kdus gadus! Tava sirds prcietusi divas lielas revoliici- jas, divus pasaules kai^us, etras oku- pcijas, un visas sis brzmains vet- ras Tavu lepno galvu nespeia liek Tagad t noliekusies Visuvaren priekS: pec gara un gruta muza ce- liena, lai savienotos ar Ziemellatvi- jas balto zemi, kur tu priekS 78 ga- diem uzskl savu gai^o dzives celu. Tavs baltais tels ir nemirstigs to nemirstigu darijusi Latvju mtes dveseles bagtiba. ko musu rakstnie- ki un mkslinieki iekalusi-Latvijas granit un latvju rakstos. Tu un Tev lidzigs latvju mtes ar savu pasuzupuresanos, ar savu mtes mi- iestibas un varonibas garu likusas
Ansis aizdrza gar tirgus laukumu uz savu vientujo mitni. Negaidits pi* iens no slapj cepures ng pekS^i
izdzesa pussmeketo cigareti, bet vip paritdienas prbaudijumus, sakoda 1 neapstjs, lai to aizdegtu par jaunu. zobus un soloja tlk.
Pagjis gar jaunajm dzimavm, kur iela izbeidzs liepu gatye, yin atkal sk aubities. Te jau vairs nebija nozimes iet tlk, jo ai no- male tik .un t neizdosies nevienu sastapt. Lietus gan bija t; ka pr-
Negant smel^esanas kare bija apri- musi. " /
jis istab, vii;i pakara slapjo meteU pie krsns. . ,
Tad jau pasaule nebutu taisnibs, ja nicka serkocina, dej izputetu gta- vibas aplicciba," v in i bezgala apmie-
metrijas grmatu. stjis un liks, ka pamazm klust | rints nodomja un atvera trigono- gaisks.
Gudrodms Ansis: bija nonacis lidz pat plosta tilta galam, Pekni vin prsteigts apstjs. Pret mar- gm bija atspiedies kds tums stvs. To vins pamanija tik? kad bija piegjis stvetjam klt. Bet pats galvenais - k ce- ribu zvaigzne Ansim atmirdzeja
nt Prof. J . Vitola Meldiju grmatu
pielikums ar 23 koraljiem izncis un iams Baznicas yirsvldes no-
kvelojoa papirosa uguntiija, kas pa 1 -f - burg 1 Kurze Muhren 6 r.izev veikot darnu.:!^ ^^^^^^^
Piedodiet, Ansis uzrunija ^-\,,^ ^^^^^-JSSS^ T5 irirl7ui' tas atsriezs un at- holmas lielaj koncertnam divi rei-
s a ar i.brSu llht PanUa f uzve^ is ; Pon Kicholu. ?viedru ar slaidu ve/.ienu priidoja aikraksti par abam izradem sn eguii
margm un izgaisa melnaj udeni. atsaucigu vertejumu. . l.oti at- , , 4 varetu^ palugt ugun?- Ansis ^^ ig^ ^^ ^^ ^^
steidzigi vilka no kabatas cigareti. ,.Te nu bija,": sve^ais izsaucs.
Tikko iemetu upe. Un serkocipu man ari nav klt. I^oti zel nevaru
dora Reitera mart dirij^etais sim- foniskais koncerts Stokholm. V a i - rki recenzentl, pat"' izteikuSi pr* metumus, ka Reiteram, kas jau kopS 1944. gada uzturas Zviednj, tikai tagad dota iespe ja stties pie - dir i -
-Mm
mm
''mmi
V \
- mMMi
,-:.llifl|
^ .y mmm
zemu nliekt visas galvas, kas spe- jusas saskatit p dieviko iureolu: Jus, kas esat izauklejusas pirmo bri- vo latvju paaudzi/pec daudziem gadu simtepiem un kas pacelusas klusinieku bernus gara dzives yir- sotnes, j u S j latvju mtes, esat pie- dzivojusas ari garigs auglibas dizo yaru. Bez lielas skolu izglitibas jus esat sasniegusas tdu sirds izglitibas Hmeni, kas vienmer paliks k cels paraugs musu nkamm vpaaudzem. J m:.ms viss butu zaudets, bet pri palikasi tikai latvju mtes garig pura lde, ari tad mes varetu. sevi bagtus devet u n ceret uz drizu un speju garigu atdzimsanu. ;
Ar pavasara vejiem un gju put- niem, kas atgriezs musu zeme, sutu Tev, mt, manus- pedejos sveicienus, miju, milu paldies un pelnit miera noyelejumu dzimtenes smilsu kal- nil^a. E r n e s t s B l a n k s
lidzet." Ansis, nesacijis ne vrda, pagrie- j piilts
zs un straujiem soliem devs at- Teodora Zeltina Baldes izdevusl paka]. Ne, tiesm vairs nebija neka- vircburgas centrls latvieu nomet- das nozimes klist pa slapjo tumsu. nes grmatnica. Krjum sei jaun Lai nu Dieva rok - ies maj_as un a^tora darbi uri seSas V. Lalvip megins mcities. Kas tur iznak, lai iiustircijas. iznk. : Andreja Egli5a dzejojums Dievs,
Tagad vinam cel vairs neizliks tava zeme deg, V. Freija tulkojum gars, Pie pasta vii>5. nogriezas uz izncis zviedru-yalod.ar N . Struh- Pils ielu. Tur gan nebija izredzes ka krsainm tda p'aa nosaukuma kadu sastapt, toties lidz mjm bija cikl ilustrcijm. Grmata izdota krietni tuvk. Vin5 sparigi soloja | Joti gliti, iespiesta 5000 eksemplros
un to izplata ' zviedru garidznieku aprinds. -V'-;--- . Valdemra Damberga apcerejuma
Das theatralische -und das realisti- sche T h e a t e r i z n c i s vcu valod
joso papirosu galus, un vii;i cenls Dnij.
-Mmm
'Iit
gar drzu zogiem, un vientulie soji skali klaudzeja naksnigaj iel.
Vej bij iztrenkjis mkotius un vietumis pamirdzeja pa zvaigznitei. Ts Ansi kaitinja, atgdinot
neraudzities augup. Netalu no tirgus laukuma vii;is jau pa gabalu ieraudzija spilgti.apgaismo- tas' durvis . Tda pat gaisma peksni uzausa ari vina smadzenes. Sito ap- mtibu k vinam visu laiku neva- reja ienkt prt : tik drpss attisin- jums. '-:[ [ Ansis pustecinus devs' tlk,; tiesi uz gaisajm durvim. Tur bija policijas iecirknis. Vai tad nu tiesm ari tur vinam nevares lidzet?
Pienkot tuvk/ vina solis kluVa le- nks. K gan lai saka nakts laik iecirk ni meklet serkocinus?; Dezurants vinu notures vai nu par prt juku- su, vai, vismaz, par piedzerusu! Bet ta g ad vina m bija vi e n ai g a. : M z liet nopurinjis slapjo cepuri, vii;is/ devs
Latvju dainu izlasi izdevis apgds ,.Latvieu raksti" . Valkas nometne pie Nirnbergas. Izlasei izmantots K . Ska lbeskds senks sakartojums. Grmatii^ai pievienots J . Sternberga kok grebts Krijna Barona port- rets un t maksa '6 mrkas. ' , ^ ^
Vcu valod .tulkotus, izvilkumus un paskaidrojumus no Latvijas l iku- miem par laulibu ;Sl^irsanu tsevik burtnic sakopojis: un izdevis mag . iur. K . Vanags. (21) Blomberg, Lippe, Lettenlager. . . ." :. Dziesmu krjum.u. pie Dzintara j i i -
ras sakopojis un izdevis . E d . Alainis^ Krjuma v i e n a . da la ietiecas musu ptriotiskaj dze j , : otra tda rak-. s t u r k ,.Es z i n u sie vrdi tev n e - n k no s.irds". N a v saprotams, k d i motivi rosinjusi < grrnatas apg?d- tju ar. tdu krjumu puletiea
:-lli|lf