i  r q a n i
u s p o r t i s t i z e s J e s arT
maiV fECTDEBI. ^ PAB BASKETBOLU VCyPUS A MVIHTEBESES  LATVIESU EMIGRCUAS SPOETIS-
TUS ANGLU OBGANIze A. MAURiyS
S^sb^ Hodteklm var postit un r- & bet & u t e  vicnmer prot radit ^ Jaunas majas. Saj z i ^ skudru ^kluznam pielidzinami an sportisti.
vsA visneplemerotakajos apstk- ka tas, piemeram, bija BelJ,
SsHstt sporta gars nav zudis. Latvie- H emigrdjas sporta dsave iagad at- Ijsl iSdes Jauns posms, jo da]a musu eportistu nokluvuSl Anglij un driz
akaits va pieaugs. Nu an tur des darbs latvleSu sportistu sai- mes organizeSanai, lai butu iespeja tarplnat Vcij pasakts nodarbes. . Musu emigradjas sporta vaditja vteta Vold* Baumanis izsaks; ,;LS im P A F mani pilnvarojusi krtot v i - Bm jautjumus, kas saistlti^ar lal- vieSu sportistu taliko emigrdju. I ^ r d z izstrdati 2 iesniegumi: Viena Anglijas darba ministrijas lTStivlm Vcij, otrs  Anglijas amatieiru sporta savlenlbas preziden- lam Lon^n. Esmu aprdljis mQsu Irimdas sporta sasniegumus un iero- dnjis sportistu prveSanu uz Ang- ttju vlen transport. Ludzu sporta j^udls Izvietoti vienkopiis, lai nedestu pskta is darbs un nepajuktu vieni- DU sports. PlaSk pieskros basket- bolam. Latvieu emigradjas sporta Hetu krtoSana uzticeta A. Mauri*- 9am kas no Libiekas jau ieradies Anglija. Vii?5 atrakstijis ari vestu- les par pirmajiem iespaidiem un vei- kumiem. Tie liedna, ka sportistiem skum bs japrvar zinamas grutl- {>as. Ang^us maz saista basketbols. Jaubs, vai mums izdosies o inte- tesi kapinat. Td gadljuma basket- boiistiem butu maz prieka spelet Anglij im jdom par citm iespe- Jnt S8d stvokli jau esam Va- dj. Ar i te basketbols nepopulrs m mQsu pankumi paliek nepama- ^ I t l Batu iel, ja mes tad pat loma tiokltu Anglij. Tade} mazliet j- nogaida, lai atrastu kadu izdevigku atrisinjumu."
Ar interesi gaidama sporta darbi- nieka A. Mauriijia tlk informdja no Anglijas.
N. MILLEES GEG2 LODl 13,91 M
ydeu rikotajas vieglatletikas sa- ^dkstes LIbek no latvieSiem starteja kai Noldis Millers. Vip grQda lodi fiifil Ttir kas ir 1946. g. labkais sa- ||aiegums emigrcij. LIbekas lat-
vieu vieglatletu prbaudes sac ikstes Rudulis gruda lodi 12,48 m., Hakelis leca tlum 6,24 m un Ratass meta isku 41,08 m. SievieSu sacenslbs Jevgeni ja Kpstii^a tllekSan sa- sniedza 4,86 m un veica 60 m 8,1 sek. Pedejais ir musu labkais rezultts trimd. Pern Spalne skreja 60 m 8,2 sek. A l f r . V i n  e l s
ff F u t b o l a s v e t k i i * " raziiija
MCSU SACeiSTI APSPRIE2AS Regensburg 2. jun. anglu un ame-
riki^u joslas Sadia apvienlbas val- des sede izlema, ka. gadijum, ja Augsburg notiks Baltijas tautu sporta svetki, rpus konkurences j- piedals ari baltieSu achistiem. At- zina, ka neseno sarikojumu Sleishei- m ne var uzskatit par DP meistar- sacikstem.  3. jun. Regensburg latvieu achisti picveica turienes ukraii^us 3,52,5. Pie pirm galdii^a E. Zemgalis speleja neizSkirti ar bij. Poltavas meistaru Jusupu.
I n d r . I ^ a l n i p 
LS un FAP izstradjusi un apstip- rinjusi noteikumus balvai latviesu 1947. g. izcilakajam sportistam emig- rdj Vcij un Austrij. Sekojot B A L K ierosinajumam, balvu dvju-
latvieSu apgabalu komitejas, ko- pigi ziedojot lidzekjus.
LatvieSa^ 2 izcilu sportistu adreses Zviedrlj. Barjerskrejejs Arturs Graudii;i: Bamgsgatan 22. A. c/o Skalde, Hallstahammer; basketbolists Voldemrs gmits: sterlanggatan 43. TV. c/o Petterson, Stockhplm.
Emfgrcijas melstarsaclklu finis basketbol notiks pec tam, kad bus izlj:irts Hanavas YMCAs iesniegtais protests.
Pasaules boksa cempiona Dio Luisa ^mene aplaimota ar delu. Luiss juniors pasaule ierads 28! maij kd Meksikositijas slimnic. D2o Luiss no savas sievas  kdrei^ zejs naktslokalu dziedtjas I^arvas Troteres 1945. g. 27. mart Sl^irs, bet pec tam atkal salaba un tagad no jauna dzlvo kop.
Devisa kansa izcl^ tenis Eiropas josl pusfinlos speles Francija  Cechoslovakija un Dienvidslavija  Dlenvidafrika. \
Sveiccs roeistarsaclhstes 25 km so- }oan uzvareja Fricis Svbs (2:07:31,4 st.). Bija 40 dalibnieku.
erainergavas Poncijs Pilats sapiem licenci
^ 1950. gad i)irmo reizi kop 1934. ' ^ a Oberamergav atkal uzvedis p^iSi pazistams Kristus cieanu i^ieS) pazii^ojusi amerikpu mili-
. ftri valdlba pnchen. Uzvedums notiks ar simtprocentigi denacifice- tu aktieru sastvu. 1950. gada iz- r id nepielaidis nevienu agrko na- donlsodlistu partijas biedru, ja tas nebtls dencifikacijas kamera at- taisnots. No 800 uzveduma dalib- @kkiem 152 esot nacisti, to starp art Kristus, Svets Marijas un asto- igl no' 12 apustu)u telotjiem. Uz!:ie- muma licenci vei pirms 1. jQlija
' pieSlirSot Oberamergavas zgetiavas >dzipaniekam Melchioram Breit- samleram, kas pedej uzveduma 1934. gad taloja Ponciju Pilatu un ir viens noretajiem izcilko lomu ^otjiem, kas nav bijuSi nacisti.
3000 dveseju lielaj kalna ciem Oberamergav jau skusies gatavo- ians tradicionls reli^skas dr- mas uzvedumam, kufai ir jau 300 gadu ilga vesture. Kad visu ap- krtni 1663. gad piemekleja smaga srga, oberamergavieSi deva zveres- tu ik pec desmit gadiem d vei- d atdzlvint Kristus deanu ststu, ja virjiu ciems paliktu pasargts no posta. So 'pildiJuSi lidz
zverestu deminieki ri pat 1934. gadam. Na-
dstil valdiSaiias laik liela dala\uz- vedumu dalibnieku sapins partijas tm ts organizciju valgqs, un, pie- m^parn, agrkais skatuves direktors Langs kluva par partijas propagan- das vaditju Oberamergav.
^^ Melnas pusdienas'* Bavarijas restorana Vai tieSm vcieSi ir vairk iz-
salkuSi par grieljiem, rumijdem vai citm trukumu cietejm= tautm, to grti pateikt, bet vismaz vii:u vis- ska}k vaiman un ari visener^skk proteste. Lai atceramies daudzos streikus un demonstrcijas. anglu josl. Sabiedrotie dara foti daudz trukimia mazinSanai, un daudzas balsis sabiedroto puse prasa vei paplaint saimniecisko i)alid2ibu Vcijai, piemeram, eksprezidents Huvers sav fzii;iojum prezidentam Trumenam pec Vcijs un Austrijas studiju apmeklejuma. Bet pa to laiku ze\ melnais tirgus. News- week*V korespondents Tonijs Hau- ards pastasta .^ du^ pieredzejumu. Vi]ji5 ar pavadoi;ilem iegriezies tipis- k bavriesu viesnic neliel pilr
setill Eversbergas tuvum pie Min- dienes. Druknais, veseligais viesni- cas ipaSmeks skum sturgalvigi liedzies viesiem izsniegt pusdienas, jo vii;iam.trukstot devu, bet, kad sa- run pieminets vards cigaretes", viesi tulit ieaicinti blakus telp, kas bijusi piina ar priecigiem bav- rieSiem. Tie mielojuies ap gajas un kartupelu, lj:ivjiem un piedzerui alu. Pret tabaku 10 centu vrtib jaunpiencejiem pasniegtas pusdie- nas, kas kvantittivi un kvalittivi varejuas sacensties ar pirmskajra bavrieu pusdienm: sakpu vira, Vines nicele ar bagtlgu^ merci un kpostiem, milzu plate ar divpad- smit taukos apeptiem kartupejiem, neierobezots daudzums maizes ar svaigi kultu lauku sviestu un alus diikausos. Maltites beigs vei pa- sniegta maize, pusmrcipa Limbur- gas siera un vei karta alus. Tikai re- t ameriki^u armijas ednic V- cij pasniedzot Sadas pusdienas, pie- zime korespondents.
Svit govs'' aizies pensija
Prezidents Trumens vei > Sovasar tiks pie jaunas lidmaSinas, kas aiz- sts vi^a lidzinejo, ko zumlisti nokristija par Sveto govi", kad uz- zinaja, ka lidmaSina ka]:a laik ap- zimeta ar Sdu slepeno kodu. Jaun prezidenta lidmaina bus ipai pr- veidots satiksmes lidmainas Doug- las D.C. 6" modelis. Kamer para- stais modelis maksa 650.000 dolaru, prezidenta lidmaSIna makss apaju miljonu., Parasta D.C. 6 spej uz- ijemt 56 pasaziejnis un cejo ar caur- mera trumu 540 km stund. Pre- zidenta lidmaSin bus iekrtotas gulamtelpas, atputas telpa, virtuve, varbut ari vannas istaba ar vannu un dusu. lespejams, ka prezidenta lidmaSinu nokristis par Spirit of Independence" (Neatkaribas gars), Trumena dzimtajai pilsetai Indi- pendensai par godu. Trumens jau so- gad grib jaunaj lidmasln nolidot 20,000 lidz 35.000 km. Pavisam Tru- mens prezidenta dienesta celojumos nolidojis jau ap 250.000 km  tik- pat cik Ruzvelts. lespejams, ka Tru- mens, Ja nolemtu kandidet nko- sajs prezidenta velesans; ari tra- dicinlajam veleanu kampaiias ce- lojumam pa ASV izveletos lidmasi- nu, lauzot lldzsinejo prezidenturas kandidtu tradidjas. DSI. NYHT
1949. GAD  NKAMSS PASAULES MEISTARSACIKSTES
FUTBOL FIFAs lemums ir skaidrs: pasauleis
meistarsacikstes futbola 1949. g. ri- kos Brazilija. Pec priekssacikstem 16 specigko futbola neiju repre- zentanti piedalisies finla speles Rio- dezaneiro. Divas no sim valstim zi- namas jau tagad: saclksu rikotja Brazilija un pasreizej pasaules meistarvienlba Italija. Dom, ka soreiz sacenslbs risinsies daudz ie- verojamk konkurence nek 3 ie- prieksejos da veida sarlkojumos.
Kad 1930. g. Montevideo risinjs pirms pasaules meistarsacikstes, tajs piedalijs tikai Dienvidameri- kas valstis. Uzvareja Vrugvaja, kas fini pieveica Argentmu 42. Pec 4 gadiem sacHvstes rlkoja itaji. Vini izskirej ST?ele nrspeja Cechoslova- kijas vienlbu 21, tiekot pasaules meistara god. Dienvidamerika?;ii oreiz cienlgi ,:,revanejs", un vii?u specigks valstis no piedalTSans atteics. 1938. fi. Francii atkrtojs \talu uzvara. FinM Italijas spele- taji uzveica Ungm ]is vienlbu 42. Zemeslodes futbolistu lielai koncer- t latviei gan toreiz',nesr)eleja pirmo yijoli, tau pasaules meistarsacikstes piedallimies ari mes. Prieksadk- stes bijm iedalfti vien grup ar, Austriju, Saclkste yine Latvijas re- orezentanti parspeja nasi sevi. Aus- trieSu profcsionlo izlase uzvareja musu amatieru vienlbu tikai 2--1! Speles Helako dalu latviesi pie tam cinljs 10 cilveku sastav, jo jau s- kum savainoja musu tdcamo uz- bruceju, tagad bez vests pazuduSo Eriku Raisteru, kas gan laukum palika, bet nespeia vairs but nekds paligs savai vienibai. Vines stadion bija skatmas divainas ainas: skatl- taji, sautui par savu 11 slavenibu neveiksmi, beij^s gandriz vienbal- sTgi uzmudinja musu speletjus. Sis zaudeiums patieslb bija viens li vlslabkanem Dankumiem, kadu Latvijas futbolisti jebkad izcInljuSi, pierdot savu prasmi tiesi futbola sporta lielpilset Vine.
Pasaules meistarsacHcstes futbola vei nekad nav piedalijusies ang|i un krievi. FIFA pareiz dara visu ie- spejamo, .lai tagad tas notiktu un reiz risintos istas" pasaules fneis- tarsacikstes 1 jedziena visplaskaj nozime. Dom, ka kersju ari nebus un vei jo vairk tadej, ka futbola pasaules meistaribas izcli;ia nu reiz ir.tds sarIkojum's;kur vien mai-^ s*- var- spelet profesionli un ama- tiefi. Visi priekdarbi leverojamm sacensibm jau skti. Braziliei ap- solIjuSies gdt, lal 4. pasaules meis- tarsacikstes izverstos par visu lai- ku lielkajiem futbola svetkiem". Slj:iet, kk drikstam ticet ari i nodo^ ma relizeanai, jo bienvidamerika un futbolssport pasaule i rnesk i - rams jedziens. A. m.
9 O 9
DA2I M A T E E I A U DETEKTIVEOMNAM
(3. turpinjums) . , J.Idz tam laikam, kamer jusu
paskaidrojumu pareiziba nebus pie- rdita, jums jpaliek manas iest- des dienesta telps."'
Ttad, neraugoties uz manu valsirdigo liecibu, es tomer esmu apdetints? Mesje, no savas puses aizrdu, ka par manu likteni intere- sesies musu sUtnieciba. Miisu mi- nistrs daris visu iespejamo savas valsts pilsoija tiesibu aizsardzibai."
,^Manu lemumu tas nespej grozlt. Turpmkais, atkarigs no izmekleSa- nas gaitas. Man loti iel, bet pagai- dm esmu spiests no jums atvadl- ties."
LATVIESU IZLASES FUTBOLISTU TURNEJA SOVASAR NENOTIKS Latvieu izlases futbolistu tumeja
un spekoSans ar vcu speclgkajm vienlbm, k tas bija pern, ovasar nenotiks. LS un F A P futbola noz. vadltajs V. Baumanis mus informe: 'fumejas noorganizeanai ir dazdi lj:er]i. Gruti iztikt bez E. Freima-j !>a, kas devies uz Angliju. Zinma^ bazas ir par K. rena veselibu, j aizdomas, ka tam scies aklas zarr nas iekaisums. A. Vanags no Fran- cijas junij gan bus nians viesis V- dj, bet pec aizvadits sezonas v i - ijam nepiecieama atputa. Vairki musu izlases futbolisti spele vcu klubos^^unarvju vienlbu mes ne- drlkstam reprezenteties."
Sls pirmdienas notikumi ptiesi rit kinemotografisk trum. B>ja vajadzigas tikai pusotrasstundas, lai drosibas prvaldes auto uzlasltu vi-^ sus tris N. sabiedribas akcionrus un tos nogdatu vieninieku ka- mers. K pirmais inspektora priek- i stjas pats barvedis N. Laipnibas uzpludi inspektoram jau sen prg- ju5i un vii? run k kaprlis ar jaunkareivi:'
Ak tad nu vadzis beidzot luza gan?! Bija jau laiks, bija jau laiks. Man ir pietiekami pierdijumi, lai jums nodroSintu ejrus vai piecus patikamus gadinus Slok pie akme- nu lauSanas. Tpec isi un tri - kadu putru jus piededzinjt kop ar to irancuzi! Bet bridinu jau iepriekS. Katru m e ^  j u m u pust niekus es jums smagi atspeleu. Nu, k tad isti bija?"
N. pu: Nudien, tur vispri nek nebija. Tas francuzis man saka, vai ribiet labi nopelnit? Vai es gribu? aprotama liet, tpec jau mes visi
zlvojam. Nu tad, vii> saka, nog- djiet manam draugam uz Vciju mazliet edam, vi^am tur iet dumji. Tagad uz turieni brauc daudz v- desu, varbut kds aizved. Labi, es saku, bus darits. Viens otrs no aiz^ braucejiem man bija t puslidz pa- zlstams. Noskatlju no tiem divus jaunus cilvekus un aizgju aprun- ties. TIra liet, es teicu, dalisimies uz pusem."
Inspektors nevar nociesties: Un jus vii;iiem patiem to pusi iedevt?"
Gluzi visu gan ne. Vipi man at- bildeja, kpec gan ne, ie aizvest varot. Nieks vien tas esot, jo vip nu visam* varot uzsplaut, bet nauda tomer derot. Un t mes norunjm Es pats vipiem iedevu saini un ar to viss bija gal. Kpec te vajadzetu runt par Sloku, to es gan nesa- protu. Tie pris desmit lati, kas np ts puses iztruka v . . Ir nu gan tie vcu puikas sikmapi! Tda nieka dej sudzeties? Bet, velns lai parauj k gan vipi dabujui zint, ka  es visu neesmu samaksjis? Tak lai- kam viens no manejiem bus palai- dis muti. Nu, lai tikai pagaida . .
Inspektors censas iekaisuSo N; no- mierint: ,jl,j0ti var but, ka kds no jusu pasu cilvekiem ir izplpjies bet gan jau tas ar laiku noskaidro- sies. Tagad paststiet man, kur un kad jus to sainl sapemt?" ^
Sestdienas rit septipos, francuia dzlvokll no paa francuza rokm."
,,Jus saini labi apskatijt, vai ne? Vai, pec izskata spriezot, sainis bija k no veikala, jeb vai ari tas bija taisits val un no jauna aizsiets?"
Lieku galvu lj:Il, ka tas nebija veikala, bet mjas sejums ar tiem
jaSiem veikala iesaipojamiem ma* teriliem."
,JIu, un jus tau saini attaisljat un prbaudijt, kas taj iek, ne. var jau uzpemties atbildibu, ja ne zina, ko Isti suta?"
,J^e, nudien ne, neiznca laika. Pusastopos jau man ar sini bija j* but pie Viesturdrza, kur tie nol- pitie puikas mani gaidija/*
Bet k tad sauc tos slavenos vcu jaunkunigus, kufiem jus saiid nodevt?"
N. nosauca divus vcu uzvrdus, kunis inspektors steigus pierakstlja iin tad atkal imgriezs pret pratin- mo: Sa! reizltd nu pietiks. Man t vien liekas,^ka jums vei kaut kas bus aizmirsies. Tpec atpuSaties p- ris dienas un mefeiniet atcereties. Ja kas ienk prt, pieklauvejiet pie kameras durvim. Sargs jau dzirdes,"
Loks gan velkas cieSak kopa^ bet arvienu vei trukst paa svarigk: kur un kad uz skatuves pardtjusies degbumba? Neraugoties uz inspek- tora pulipiem, no N . paligiem nevar izdabut nek tda, kas runatu pre- tim paa N . lieclbai.
Glu2i negaidot inspektora nogu- ru5o acu prieka izpeld efa impo zant figura:
T, t," vip smejaS," tad da kungi jau bauda pelnlto atputu? Ar prejiem jums vajadzes krietni pasteigties. Vcu sutnieciba kate- goriski pieprasa atjauju ku^m izlet ^ jap. Tam jnotiek jau rIt no rife. Un ttad, ja vei kas vajadzigs, tad nokrtojiet to Sovakar. Lai labi so- kas."
Tas, kas ovakar vei krtojams, tas inspektoram ir absolQti skaidrs. Tad, kad vien kamera novietti abi vcu jaunekjii kufi bija appemuSies saini aizvest, bet otr kamera  tas matrozis, kuf teics saini atradis, S. pasuta jaunu bul^eti. Tagad laiks atjauj nokrtot daas privta rak- stura darianas. Ku^is rIt aiziet, bet trIs viri paliks krast, lai samak- satu rel^inu. Tiem diviem taj ko- pej kamera jjauj sav starp labi aprunties. To, ko vipi runs, dzir- des- ari daa citi. Ne vien dzirdes, bet ari rupigi pierakstls. Bet k labk ieskt: Mil Anna" vai cienlja- m jaunkundze?"
    Ir pagjuas vairkas dienas, ku-
rs laiks strd inspektora lab, Beidzot, kad bols jau krietni nobrie- dis, vip aicina pie sevis matrozi:
,,Tas ir par traku!", lielu niknu- mu telodams, S. triec duri pret galdu. Jus> esiet melojis paSam in- spektoram! Vai jus ari ziniet, kas jums par to draud? Vai jus maz saprotat, ka muza atlikuSo dalu jums vajadzes pavadit cietum?** ;
Matroia paSapzipa, kas nekda liel nebija jau uz kufea, tagad ir salukusi pavisam. Sajs . nedau- dzajs diens vip ir daudz prtojis par savu nkotni un to saskatijis loti tums krss. T^u tas paklau-^ sibas gars, kas jva kapus skt tlk- lab Vilhelmam II k Hitleram, vip vei ir prk stiprs. Es nedrlkstu runt, man t piekodinja," yiijl valsirdigi atststa, uzzinjis, ka in- spektors jau noskaidrojls vipa sar dzes vietu pie uzejas tilta. Vajaga daudz puju urf ari daudz sblljumUt lai izdabutu no vipa ts zipSanu kripatas, ko vip patieSm glab. -
(Turpmk beigas)
Sludinjumi
Vindzoras hercogs ar hercogieni ne- sen viesojs Anglij, dzivojot Sa- ningdelas uiuiz, ko hercoga pra r i - clb nodeva kds g^ imenes draugs. Uz jautjumu hereogs paskaidroja, ka nekdu sevis^u plnu nkotnei vii;tam neesot. Keystone
Bavarijas Apgabala LatvieSa Komitejas kantine,
Minchene, Hercoga Rudolfa iel :49, d a b u j a m a
M . Sostes Q E O M E T R I J A n . d,
(Stereometrija) Gena R M 9.-\, U i ang]u joslu Izsuta
tikai uz pecmaksu.
Jauna grmata MAZS PALIGS ATMEi^AI"
Rokas grmata kabatas fonnt, at- bilstosa mazai DP konverscijas vrdnlcai. Izsutot pa pastu R M 8.50, sakot ar 5 eks. Tabats 1035Vo. Iz- devejs A. Zembergs: (20a) Bonn/RL, 'Kaufmannstr. 81. 210
Haraldu Lagzdipu, dz. 08. g. 25. V. Embute, mekle siev Hilda Lagzdipa: Neustadt/Sdlwarzy;., Wilh. Sutler- str. 13, Franz. Zone. 217
Veterinrrstu Andreju Smitmani no Rlgas un stud.agr, Pauli Smit- mani^ bij. Piemineklu valdes darbin., mekle Valentms Smitmanis: (13aj Bad - Brudcenau/Untekr. Hermans- heim. 218
Bij. izpal. Jani Kristsonu un Alek- sandra Krusu mekle H. Liepips: (24) Geesthacht^ Let.tenl, Spakenberg. 211
Zinas par Paulini Stepnr no Tu- kuma 1. dels Jnis un meit Virgi- nija: ' (24) Geesthr :it b. Hamburg, Spakenberg III, BL 5/29. 213
Mekleju grenadieri Alfredu Scru (Alfred Scheer), dz. 1926. g. 23. III, Strasburg, Fp. 11939 B(?). KopS 1944. g. 15. sept. pazudis  Igaunij, Tartu apkrtne. Skiun bijis Torn (Grenadier Ausbildung Bat. 368, Gropau Kas., Thorn), bet 1944. g. 27. juL ieradies 'Rlg un devies uz Igau- niju. Ped. zipas no turienes 1944. g. 10. sept. Rakstit Vold. Baumanim: (24) Bad Segeberg, Holstein, Aldes- loerstr. 17. 219
Artiiru Berzipu no RFK, bij. AS darb., mekle Tenis Golde: (24), Eutin, Balt. Camp. C/114 un Juris Mi^ ^el-" sons: (13b) Lettenlager Kleinktz b. Glinzburg. 214
Gustavu Rjismani, dzim. Rig 1928. g. 26. 12., mekle mte Anna Rasmane: (13a)Ertangen, DP Camp, Ob. Draus- nickstr. 1.
^LATVIJAS" ABONEMENTS. pasutinot Laikrakstu pa atseviS- l^iem eksemplriem (lidz 3 eks.), maksa R M 5. menesi; pasutinot kollektivi vairk par 3 eksempl- riem  R M 4. menesi par ek- semplru. Sludinjumu maksa: R M 2. par vienslejigd iespied- rindu vai tai atbilstosu telpaj piederigo nicklesanas sludinjumi lidz 4 rindm  R M 4.. gafki par 4 rindm pec parasta iarifa'
Abonemeiitu pietcikumi. slodl- njumi, namdas prveduml o korespondence adresejama J^^" vijai", (13b) Gunzburg/D.. Bur- | genneister - Landmann^Plat? 7. j
4
^ -  financilU palidzibu.
Sid par tiem n^ttu..
^^oteskSot sarunas ar Fran- M dtam va!tifil)ar plna xm
j^aianiL -Bevins Marala runu, ap- Spar vienu hoj-nosiimigk^am.
Wules vesture/- nmm ned#kvet : 'g i . piaria
j^SfiuildelSto^ motjvu dej.; i apsvelca., Marl: jurou par. Padfeju Sa^enffias mMm tovaistu ^ait,U2;fcu-: Lvaretu attiies ASV .financi- i^ B [lidziba" Marla plna ietvaros. feiam Bevins alizstveja domu par ijveta pasaules,parlament ra^ jganii Vi9 gan pats to-^aikatti nirsnplizivoSot, bet tomer cini- Uies is' domas piepildiSanu.
A^i^ u nede}a8 laikraksts .The^ ^ toist" pinns MarSala papildti paMdrojuma publiceSanas gan iz-^ fe&8 nopietnas bazas^ ka Padoniju; Weniba varetu :Marala plna re-
kavet, ' Ar, komiinistu par- ilbuvislIUetumeir^ pankt tonena nevelama
Itta saboteSanu.. Franu komunis- laikraksts UHumanite" izsaks,
nMtu absurdi ieomties, ka Pa- tei|U;Sayieniba' varetu. piepemt a|.kapitlistisks. sistemas f  sav saiiiiecibas sistem; Saoficiloprihdu skum pie-
npstaju MarSala plana lie-
. ^ ^ e m . , A S y . a r ^ ^ ^ 'mS^^f^ gadijum
J J b j o t Eiropu no otra sa-
- ^ a f t a l s t T f ^ M - gatavojo-
Zviedri bjyg
palli ani
AI rindj visu! ba izst] domj tas litlki tagaj vifzil jas laik 24^ . 1951i sai]
nii Sa^ m ar.J teji lot
pei