VliigaJs, kas tftP.^
-?aacltlem; japayg; l & ^ v S l a t r a d f i ^ ^ ^ J ^ f f l
protams, vati?8kas
* V i^ lldusi. m i l l t  r a ^ 
I, sUmos. .T_ , ^.
iSm mmm.. Zelslrdigs masassa. Mipq^s nepiei^ eganuuj. va^ a* Imee m nepiedeami art dinmielt Ij^^^^^icg ir ari zles, TasirM \mt^, jo ltaa zles dod kata Ztfcizmiedz ielsirdig mm, W .PWMssta rsts. rsts Ir ambutai m  ^ kas reprezentS arabiiU P i ^ fllimniekiem. Pret m^m bttland reprezente ielsirdig i i i
saka: MSa porfUaktiskidlaj-pi mpsdiausa gastritia Srstesimarir^ 1
^;jras sappotams ve^lam. mppot, ko saka Spsts: Nuja\iy [Kas, aikai ieMs, iedzeidet ioa i i ' hm { mshh paj;iemiet, lelejiet I^ It^ / Ogu laiki neko nemazgSti],i)f*
"Wtu! Ar vSderiem nav Jokll R ^ygtl0m'kartupe}iem, Ja epefii "s saltus ar skSbetu piena# rt, tad ir aa&ulance valrs n *
TS rtboJs.  i ^ . Ka^ sfttKfelli
Aiadbulanoe a t v  i a ^ Irbzddem dlenS nm va]as
'lilirlik^Jr vakarc. T a d  * bitlazicl, prasa ilsirdlgs n*
,JKtir s i p r drauddgi jaut^ * i ^ i ^ dku qp 9to te baiabuT^
anmieks rada ar lokas p i r W f ;ajas pirkstu.  VMem jSgrw8|
JfinopOJa, Jo sUmnleks a W ua nevar z^ nt, vai vi^ am PJ
,efim'nav sUkti. rsts m Idi, w e m ipofasja un - imm SJtamleto prie<?Igi 
ms deiOre. tad ari *g i dod zles. Vtentei PfJj
Idzdlfi ir: Pratvim paji" 3 X diii pec
II )ieste lepriekSJa n-ra;
; M A T A (  P ^ A N A I
Iffids; Oiinzburg/Po-
iMk par 5 eka., irfevi*"'^
tATVUA, 1947, g. 11. julija
Pro jekt i R i e t u m v a c i j a s s a l m n i o c i s k a l u n poi r t lskal a p v l e n o l a n a l 1 ^ ^ " U d S T i a ^ ^Imgas neveiksm^ Parizes 112 punktu projekts jaunai V  d j a s h K ^ g S ^ ^ E S e ^ * ^ ^ ^ i ^
^ e d e s par Marfala plnu liekas rietumjoslu politikai.^^SnJ iet^ic  " " ^ ^ vairk ticama Rietumvacijas joslu vii^a plnu steidzami apsvert, kaut Jzina, ka Ernesto Perti savi deaka apvienoanas Lidz im ari telis Klejs London iztei- L u i  iSrinS S ^ u c k J v k a ^ eainmieasta apvienojuSas tikai ang- des, ka neesot gaidama lidzlinejs PedejT S &S  ,a un amerikai^ u joslas, pie kam abu rietumjoslu politikas maii^. tinieks bijis v i ^ tesTts ^ joslu saimmecisk vieniba var at- Pec Regera domam apspriedgs par veks - Drinds D i l a n f ^ V A l i l t e ttetmes^ari talak veidojot event^ ^^ ^^ politikas " ^ u t l j K ; M ^ a l J ^ ri zinamu PDlitl^u vienlbu. Vacu bQtu piesaistmas ari Holande un Pirm divkauja notika ^ t o f e ^ t^ utas mute is projelrts jau guvls Be^ja, kas abas savs saimnieds- abi kungi n ^ j a vienoSte vu nosaukumu Bizonija, kas ks intereses dei saistltas ar Rie- monardiStu partijaa p o l l S p l ^ m Sadas d e  ^ vien^as re- W  d j u Butu iedomjams, ka ga- fofmu. CeiruT n^ eneSua vlk t i Itat^ leverojot Padom^u Sayieni- dijum, ja ts gus lidzrunanu Rie- paSa jautajuma de; vini clniS at-8 noraidDo nostaju Parize lespe- tumvdjas jautjumos, abas valstis kai. Abas reizes divkauj a r ^ jffls, ka Franaja izrada lielaku ga- varetu bQt gatavas atteikties no sa- niem uzvareja grfs Per e tavibu piepemt pneklikumus for- vm territorilm pra^Ibm pec Va- t,^ J ^ s f s u^x ^ mlai visas Rietumvjas apvieno- djas robeiu grozljumiem, l i ^ a r t o L , 2 ^ , ^ , ^ ^ ^ f , ^ ? f 2 ^ "^t^" ganai Td gadijum ,3izonija" uzlabojot vi|rgj'fis atecSis S S?.,^^^^^ varStu klut par ,,Trizoniju". vfideiem. S vi Hi^ t^ ^^ Vgiojt paSreizejo notikumu at- Tlak Regers i e t ^ tifftibu I^pai pedejas nedejs, Frank- tumvdjas republiku apvira^ Ka pness fcjuvii ptra^ furte, kur sav laik kroneti Svets kjttt par Vdjas kcxi^^ Romas.valsts valdnieki mi kur sks kuf bridl varStu pievienoties p- P ^ e ^ v a laik^ ^ ari Vctjas 1848. gada revolucija, sak rjs vcu zeme/^ ^ j^mazm justies k Rietumvacijas de ptvertu tikai tas nozares, kas ^^^^^^^"^^a^ galvaspilseta. Ari ASV tirdznieci- atseviS^ajm repubUkm neizbega- ^ paspelejis mUzu naudas aummas basMoistra Herimena un lauksaim- mi kopejas. Butu jstijnlna feder- .^^ .^ f^ s^ ^^ ^^ ^ ellSs un atgriedes alecibas ministra Andersona apde- listisk doma un a t s e ^ ^ zexn^ diktiem mojums Frankfurte, lai iepazitos ar patstvTto apzi^ ^^ ^^ t^adSjos laikos, Perj amerikii^ u un angju joslas vispre- nadonl& krss. tdds: ^A^rk laba divkauja imak- jin prtikas un saimniecibas ap- Getu^ stkjiem, veicina vcifcu domu, k tja naudas un valQtas reforma^ .ASV plno uzturet pati savu sardzi p ar nodok^ u reformu/ kM ple Rdnas". Sdu uzskatil veicina pietiekamu brivibu privtaiuzijen^^ ari pieteikta amerikijiu spedlista biai^ ^^ ^^ i^ ^ diviem i^iem, kas asis-Mozesa palidziba Rietumvdjas np- nauds vienibu piei;iemt^ ^^ t^ ^^ ^ sekmi-: postito pilsetu atjaunoanas plno- dlderi, kura nosaukums parveidot r*^'^'^^ San. Lai nodroSintu telpas biz-l veld ka dolarsnokjuvisa^^ nm prvaldes iestzu sabiedroto un [ okeana. Tlk Regers prasa tru un ^  ^^P^ i m ^ pftrk vacu personlam, armijas virspavel- pamatigu demiUtrlzdju, lai pec f?^< '^ nteciba apturejusi amerikijiu miH- tam atlikufio riipniecibu v a r ^ tara un civQ personla jaunu su jo steidzami intei^^ menes loceklu iepluanu Frankfurtcv prtikM ievedunms, iesk^^^ Amerikj;iu joslas vcu politil}:us teju, kaka un tabaku. Sis importsP^ "^^ ^ zobenu. pastiprinti nodarbina problema: ari atmaksto, kamSr tagadjie Varbut pi^ks laiks, k ^ tautas palikt skatitju loma vai ari aktivlldrgie ieveduiid t k l tft^ a^ notties krievu vai amerik^u vie- kai vefeeteSanu* tik drgs, to yairs neat-dokla puse^ ^^ plnu veidoSan. Radiklu izlj:ira- niecibas alik)litizSana un tda ag- i Vai pienks? Lp. nos pauz, piemeram, Bavrijas so- rrreforma, ks nevis izniciritu dlistu vaditja Hegnera nostaja, vecsaimnielcus, bet nodroiiitu kas atzinis: Nkoais solis ir poli-1 junsainmieto^
T^^M berilDtell, ^sapm iebaid!-|var vienoties, ir tdaa lietas, ki , juias baumas, ka amtrikfi^ i un ang r^ piemeram, jaunu vcu paatmaika U gatavojoties atatit Brllnes pr- zimejumL valdlianu tikai krieviem vien, ga- Krievi tagad prvalda savu Beril-^ tavojas bSgt m rietumu joslm vaijnes sektoru pilnigi patstvigi, ka- jau Ir ce^  U turieni. ,JIew York jmer amerikgi im a^ngji savus sek- HeraM Tribune" vSsta, ka to ziijiojot j torus parvalda kopigi, diezgan del vcu radiofods un laikraksti Berl!n sadarbodamies ari ar franMem. un no ^vaa p\m& plevteno rlijioju-1 BerllnieSi, kas grib no Berllnes bgt, miam daias ehm no ikdienas Ber-|sprie2ot^ ka tagad patieslb nav ne Um. kda iemesla turpint rietumu pr
Par tmn, ka anrik!;^ u virs- valdi Berline, kas palikusi pd$jaii pavilnieks Aenerilis at- starptautiskais centra aiz dzelzs ais- aauds baumaa un apgalvojis, ka | kara. amerik^iem nav nodonut pamest savu aektoru Berlln, vci^u baiasj ^, r
rimatotiea. Ts vl jpavairojuSs p ^ tam, kad ne^kmlgl nobelgusies lielvalstu konfer^ca Psrlz.
AZOS VARDOS
zinoJiB, ka u a k i bSglu akalta, k a s f  * ^ ^ * krie^etes, kir d e v S i M ^ S i ^ d S ^ alzliedils vest a-
piedenmii, riepaa^^^^^^ w lietas prt; rty^hlk Mrga vairs xieesot
aavaa sievasapciemot Pisaa l^n>ajamioniim na pamati, jo citdi var gadlties, ka *r^*v!ul. 14.^ a* ;^ slyen, 600 gadu vec celtne ap-VorwBerts" z i i ^ par to paSu. Sis 2"i^V ^ 
o ^ *  a r . i  ^ 5 ^ ^ ^ un naudas trOkuma dl vl HZ kadu gadu atlikts, ^ ^ ^ J f * ^ "trumu sekto- nelevedBot 3 milj. mucu Ira-nebafitos, ia piedzlvotu, ka ziimmalj.jQ. . ^
SST S^rm P^ *^ ^  bas apsprledul Jautfijumu  jw*ai8, ^anier ausmmm seWor8 kop ar Indieiem. a^odM^Berlines _strdnleku kvarta- l^ eJdmarSals Keselrliigs apSOots, U. Tlak amerlkpu latoaksts Pie- un nfrves S ^ i ^ bilBt, ka rietumu sabledrotie iepgma ,p!i^T,,mf vin aavuB sektorus BerlinS M laik; kad^ ^^ ?^ ^^ ^
A^ki^ 1^ scnerall kas, budams pigi piffvaldia V l a j t ^ K o p S ^as- bijig tieais KeseW pretlnleks! kaTOS konferences 6etrvalstu par-l j^ j^ jjjj^ -^ .^--.^ ^ - - ^ valde VIcij sastinguM. Gandriz vai Irf AMlUal bB^ saiB^l ^ S a i s par ko e^ ^^
tisHa un saimnieciska Rietumvacijas butu nepiecieami privtlpaSumu, apvienoana un separta mierliguma piemeram, koncernus, nodot sabied-parakstlana." Da2i vcu laikraksti ribas ipaum, atlidzib bUt^ gan izsaka bazas par Eiropas leno maksjama pec tagadejs rels, bet^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ >B^A un nepielQdzamo. saljielSanos'. divs ne fiktivs vertibas. Atlidziba ne- ' , dals k nevelamu Eiropas intere- bQtu InaksSjma^^^^^v^ sem. Pesimismu pauz ,,,Rhein- kur* plerdnii nozleguml^ ^^ p^ ^^ Neckar-ZeUung": ..Miljoniem vcie^ vcibu; Rapnlecibas apvieaibas lik- s S  S m r t r i s Su cietis badu, kamer tiks sasauktas vldejamas. Si*,^ ISflSf'i^ J^ un atkal izjuks dazdas konleren-TlSka Regera piina praabas^ ^^ ^^ ces." Doma par gaidmu otru sala stingra,.taiahlg un vienyeidiga de.^J^^ un trukuma pilnu ziemu lielai dajal nacifMdja. specilistu piesaistlaiia ^^^^ vcieu aizeno visus spriedumus par amatos, plnsalmniecibas atvieg starptautisks politikas attistlbu. Sana, iesalstotvprtlkas s a l r ^ ,JIew York Herald Tribune" k(>. ari brivo tlrdzniecibu, siks un^ ^^ ^ respondents Hartrichs izsaks, ka mibas veiclnana. bez tam veseliga vcu politiki, kiet, paredzejui V- skolu reforma, lespieM papira , -^^^^ cijas sadalSanos rietumu un krievu piegde, M avizeavargtu i J l a  i i n ^ m ^ letekmes josls trik nek paSasforinet par ncrtlkumiemprejs vcu ^^^^ okupcijas valstis. Lielks polltisv zemes. :  S  L^^ ks^rtijas patlaban steidzot papla- 'Regera doma par BeJ&as^ m int to, i^eidot savus blrojus landes ieinteresetibu Vdjas j^^^^^ Erankfurte, lal tos nkotne viegli jum plMgi sedzas ar^ R^ varitu prvrst: par partlju Rietum- banku savienibas izteikto viedokU, ^ vcijas centrlem. I t a M t ^ o r i o n r i a c oo3 loKtisiThs rieial ka tiem nav iemesla baiities par to, Sini sakafib Snes neatkarig gesspiegel" galven dera ievadrakstu serij pubUcltais hlaridieSi savas atmaksas tiekspes^ "^^ ^^^^^^ st?,nPfa^^6r . : 1 ^ UIAKVSO oia  , = + 5 r i r . + v3/.ii<.i +iirnr P^su spcklem, un ar o speku vlen-nobidamal, uzstdotVdjai tikat. ,^^n^^ V^A ^s^rt4om ^ ^ ^ ^
r a i i j a mekie ^OO OOO iecelotiju  bet
S
rflp galvenokrt normlas vcu pro-, . . . , dukdjas atjaunoana, kas varetu P?r^em pamatots lepnuma. ^ Mes p d l d k uzturet noriillaa^^t^^^ cibas attiecibas abu valstu starp. " ^  ^ ^ A r i demontu holandlei prasa^ tiecint tikai uz tiro kapa rupnied- f yel^ _ t t  u . a u g ^ ba Pirms Hitlera Vdja blja Ho- fkS Jebkur augsts arvalstu^ lered-landes galvenais tirgus k axr,gal-^h^ venais preu piegdijs. Vcija ir]^ ^^^^ , j  toe AustraHjas imigrdjas ministrs 1 dabiskais tirgus holandieSu lauk- , paziuojis, kacer nkoajos gados ievest Australij 400 000 emigrantu dodot pretim no Anglijas. Australij varot no- tallus, mainas, buvmaterilus,^ ^^ ^^ d darbintap 200000 imigrantu jau ba rikus. Holandes jaunuzbavi^ talit, bet dzivokjus nevarot sagdt gad kave^ m^^ vairk nek 70 000. ] kuma n9 Vcijas. Tapat NIderlan-l parmetumus
Indi nevaias, lai vii;iu visti sauk-tu par Indostanu, bet par Ihdiju. tds jauns valsts nosaukurtts bCls rkstits art likum. Tlu alz dzcizs aizkara zltio Newsweek  Bulgarijas galvaspil-seta Soflj, amerikpu kosults pa-c^BP&o AngHjas strdnieku^ ofldoas Dail3r Herald^, sacidams: ASV imigrdjas vlzm. Vizu skaits ,,Sos parmetumus izsa dien pie-radiofons. Krievu tautai nav nek- rakstljuStes 1500 kandidtu. das ieepejas lasit rzemju laikrak- Lidmasina ar 89 sugas sii^letn iz-stus un apgalvojumus prbaudit; Patiesib rlietu ministru runm Singapuru. lemesls: japj:iu okun-Pariz veltits das telpas:  Molo- cijas laik Singapur apestl gandrlz tova ruha tststita 208 rindSj Be- visi suiji. ' \ ' vina runa 80 rindas un Bidb r^ ^^ Ari uz mirug pelniem ;^l|iebas 37 rinds. Ne Bevinam, ne anglu Uoteikumi par pasta sai^iem, pa-presei nav merka sadalit Eiropu divi ^kaidrojusi Halles kapsetas prvalde, da}s. Msuihrljdsir Eiropas vie- M^ d^ kds cilveks no ameriktpiu jos-notiba. MSr^ a^ ^^ p^^^ butu daudz tuvk tad; ja krievu H^rustteva pelnus. Pari okupcijas tautai teiktu patiesibu." | joslu robezam nedrflcst sutit saini-Pret)s puses  angju konserv- kas smagki par 1 kg. Piepra-tivs partijas  ofldozs Daily sitjs pec is atbildes sai;iemanas Mail" ttSlo kcmferences beigas nosutijis Halles kapsetas prvaldel
Par spiti darba rokii triikumam dem nelabveligi ir angju un ameri- ari Anglijas; valdibai nav iebildumu k^u tagadejie ,^ c^ ^^ pr^ angju izceJoSnu uz AustraUjii^ transporiu caur Bremenes un Ham- ja vien Australij uz^em visda burgas un nevis Roterdamas un Bri-veida izcejotjus. AngUjas valdiba seles ostm. -negrib pielaist to, ka nokrejotu tikai Pa vcu taut visus dtus saim-specilistus, kas vajadzigi ari paai nieciskos apsverumus tomer aizeno j Ekskaralis Karols Riodeianeir Anglijai. neizbegam ,;dom5ah^^ ar vederu*S ^uljies^^^^a Magdu Lupesku, kas Australijas imigrdjas ministrs jo prtikas problema katru iedzivo- turpmk sauksies par Rumnijst aprel^ injis, ka Anglijas sals esot taju ska^ tiei un tulit. Sini zii;i Joti prfncesi Helenu. Karo pec UP sd-10-15 miljonu iedzivotju par nozimlgs ir ASV lauksaimniecibas j^ a^m, nolemis salaulties ar Magdu daudz, kamer Australijai, kupai ta- niinistra Andersona bridinjiims  Lupesku pec tam, kad rsti pazipo-
  ^ ^  v x . ^ . . . x ^ . . . pavairot Vdjas paSas lauksaimnie-^ ^ l^^ ^^ cisko ]oti nopietns**. neprtrauktiem p M a apmera prti- Magda Lupesku ir ekskaraja tres kas ievedumiem no ASV. yip5 ari sievsL Pirm bija artilerijas kap-kritizeja vcu zerhnieku neseknbu tei^a Lambrin meit 2^i| kural ari lopu skaita samazinSan, lai ta pa- nebija ne karalisku, ne pat diiciltigu lielintu prtikas produkdju. asi^u. Viiis appreceja t 1918. gada. ASV labibas pievedumi Vdjai Kad Karols kjuva kr^princis, ka-esot lielkie, kdus jebkda valsts r}a nams pieprasija, lai vii?5 no kdreiz paveikusi. ASV turpinsot nedizciltigs sievas lj:i^ :as. Karols ievest Vdj vism^z 300.000 tomiu ilgi liedzas, bet beidzot padevs, un labibas menesi. AmerikijiU un ang}u l^ iras no sievas taisni tai laik, kad josl importets pavisam ap 3 milj. t tai piedzima pirmais bems. Politis-labibas, bet franu josl 250.000 t ku apsverumu dej vii;is salauljs ar Prtikas pievedumi Vdjai sastdot Griekijas princesi Helena piekto daju no visiem ASV izvedu- Tris gadus velk Karols virsnieku miem un lidzinoties vairk nek balle satika Magdu Lupesku. Vii>a septitdalav no visas Vcijas pirms- toreiz bija kda leitnanta siev, Di-kara labibas produkcijas. Labkas vus gadus velk Karolam bija jiz-dienas Vdjai liel mer atkarigas 1 lp|*as starp troni un Lupesku kun-no vcu zemnieku labs gribas un|dzi. Viiji izvelejs Lupesku kundzi, pulem. M- C. un trorimantinieka
gad tikai 7137 000 iedzivotju, is skaits jpavairo uz 20 000 000, lai varetu atvairit japi;iu ekspansijii Australij apsprielot plnus, k iz-mantot lidmasinu bazes ku^us, ka^ ^raspeka transportku^ \m dtus kapa ku^us, lai prvestu britu emi-grantus uz Australiju. Tdi iecejo-tji, kas gribetu braukt tikai luksa ^u^os, .nemaz ari neesot" vajadzigi; Australijai vajadzigi strdnieki. Cil-veki, kas gribot strdt, esot tur gai-diti, kaut vai tie ierastos bez graSa kabata. Australijas valdiba ir ar mleru ari samakst daju no ce]a izdevu-miem. Vislielks grutibas radot apstklis, ka angju admirlitte- un pati Australij gan varetu sagadt kaja k u ^ jauzu transportam, bet trukstot virsnieku un dtu jumie-ku, kas SOS k u ^ vaditu. NYHT.
di: Bija iss drQmu prdomu brl- ptr\i vestuli, kura rakstijis: Ludzu, dis pec tam, kad Molotovs bija alz- sadaliet krusttevu vairkos saini-gjis. Bevins un Bido bija lidzigl pos.*' viram un sievi, kas p e k M stv pie 35 mrci^u udenszimju papira pr-sievasmtes liljca, un vira rok jo- >^ a^s kai-tiSu iespieianal nozagtas projm kp pistole. Sasprindzinju- Brikmilas papira fabrik. Ingo;itate mu driz atvieto prrunas. Dzird iz- nozagtas 10.505 gatvas prtil^ ais kar-tddenus,k, piemeram: Es jau do- tites 103. periodam. / mju, ka t tas beigsies!" vai ari Hitlera astoijidlihdrlgais luksa au- r)leva vrds, es tiem pQlejo ,^ lai ^omobUis, kuf vii;i, kjs stavot,^ ta neiznktu." I medza pieijiemt pu}a apsyeikumus Tlk ,,Daily Mail" saka: Mar- [ braucienos pa Vcijas pilsetni un Sals pateica, ka Amerika palidzes M^ o amerikar^u kareivji atrada pie tiem, kas gribs palidzet paSi sev." Ponauvertas, tagad nokjuvis Holande  Molotovs atbildeja: Krievija un kalpo kdam Groningehas veikal-pati lukos tikt pie dlariem. Ja vien niekam. w e s , un izUetos tos, lai aizkavetu 17 gadu vecals Anatolijs Gromiko Eiropas pflles palidzet paSai sev at- divreiz velti ludzis liTujorkas poU-jaunot kontinehta rteatkaribu.  ciju, lai vi^am izsniedz auto vadiSa-Molotovs tagad atkpies aiz sava nas atlauju. Polidja nav devusi ap-priekSkara, lal izskaidrotu saviem li^cibu tpec, ka Padomju Sayieni-satelitiem, kpec izturejles norai- bas rlietu ministra vietnieka dels,^ doL" DENA, NYHT, DM nav vargjis pierdit, ka viijiam jau 17 gadu. PagjuS nedSJ vip to-mer pie prbaudes pielaists. Inspek-tors, kas vipu prbaudijis, pec tam iumlisttem tdcis: Puika brauc sa-
^dti Lupesku 1 i 4 c ^ taau le^^ ks paterilla franu smeljietji tagad vii^a \m Helenes dels Midiaels, kas var pirkt cigaretes briv tirgu. Lidz toreiz vei bija mazs zens. Karols de- ar to sabrucis tabakas melnals tir-vs triHMi, bet da^us me^^ palieU-lk, kad mira karalis Ferdinands, 1 ntas par 75 proc. mazo Michaelu izsludinja par karali. Izrdijs tomer, ka Magda Lupes-ku negrib but tikai Karola draudze^ ^^ ^ m ne vien, Vii?a tikmer iespaidoja vi-1 ' . ' - j ' gaisa
ja vi-pu, kamer 1930. gad v i p i lidmain deys uz Rumaniju un ar vieglu puu atkal atguya sev valdnieka va- j Amsterdam uz mju gjis 23 ru, Magda Lupesku k|uva musu lai- gadu vecais M J. Bargs, kas strd ku Pompadura. Par spiti atkrtotiem Vlaardingenas fabrik. Kjs v i -atentta draudiem, vipa ieguva lielu pam bija jaunas bikses, ku|*as vir^ politisku noteikSanu. Otra pasaules tikko bija licis pagatavot no kdas kaya laik naclsti no jauna padzina fabrik pa^emtasdrnas. Pa cejam Karolu. VipS atteics no tropa par viij apstjies, lai aizpipotu cig-ru. labu Michaelam un atkal kop ar Dzirkstellte no serkocipa nokrita uz Lupesku kundzi devs trimd, pa- jaunajm biksem un nko bridi i^ emdams lidz daudz drglietu. atskneja sprdziens, kas nopietni Vispirms vipi devs uz Spniju, ievalnoja M J. Ba^ ^ un izsita vai-" tad uz Portugali, Kubu, Meksiku un J rku apkrtejo namu durvis un lo-pedigi uz Braziliju. Tur Karols dzi- gus. i Voja Joti mierigi, daudz lasija; un Noskaidrojs, ka Vlaardingenas pastaigjs, reizem vakaros speleja kimisks fabrikas strdnieks bija bridzu. Nav zinms, kda slimlba biksu usanai papemis kadu drnu, saedusi Lupesku kundzes vesellbu. kas speciliem eksperimentiem im-; KlSlX I pregnet^ ^^
i -i
i mii