pses.Helumu. Ari
pka?: parasti ii t ka S''' Jlsin tagad tfe ir mltSf 8. pi;^ U<iz gatavs. DSS taS
^?mas;g:tibd8,cits. DM
Piagjt- gada PgJ
loa, kuras bi
Associated Press DI j prezidentu ieveleja Ica^ k avizes sekretru ti?S tikai 23.000,
[au 120 gad^
n^: skiima no lidz 30 cm ejas;augu da|$s. Zve enp&
jart. M t z i U s lakstieni ti^Ti pffldnlis ievc tikal ga.
Paegju o g a s derigas vie * Xelrias ienakus. Zave m ^gzdei^VL lakstus (Asa^ curopeum) vc ar visu salmi
i^o^ktoas sakni skalo. No sa* ii augd. apSaye saule, tad eni j^ jndigs. Pluk^u lapuplM* iifM ^ l:a ks t i e m (Potentilla
irina); saykailai noder v'm au- rirszemes: da)as: Hasas kres* u i a.k s t i e Iii (Alchemilla
: ievac^ uga virszemes dalaj ziedu stubjiem. Zve pln kar*
> e c v i r i b r ( i t i ? a s W^ m (Thymus sejpyllum) ievac ivirsejaSj.neprkokojuSs dala m. Vigriezes lakstiij
zie d i s (Filipendula Uimaria I bez-resn^iem stubliem. Tmt vn ive atsevi510, bez re^v empm ktiem. Zemenjj
as ievc bez lapu ktiem. m
amates; neaizmirstiet zie lie vien dziedniecibas m
tejas, garaugus, ogas '^ I?Wnetnes fconservetl wm
m nepietiekama, W: daudzu vertigu vidu,
fnm svaigas un 'svaigi iavetai s&xes un ogas.
Ik dienas
[sempliru =avi2U
tATtnU^A llMil g. 1. august
I5;as notiek Tlajos austrumos? Holandiei k a p ar indonezieSiem. Birm viri ar maSipistolem noauj y^reiz seus ministrus.. Jau kop pa- gaju nidens tiirpinjas franu kaujas ar; anamieSieni Indljiln. j^gji pec divm nedejam atsts In- diju. Kopsavilkumu Visvienkr^k izteici? anglu iumlii?t^' Bails. Vii^ gaJca: zijas tautas i i ; pieauguSas. Ts Juts 5^ 21 gadu vecas un pie- pwsa np alzbild^iem sava dzivokja atslega citiem vi-diem sakot peatkanl)u.
fteksme. pec neatkaribas kveloju- jg'}au daudz gadu. .droi vien vei daudz gadu butu turpinjusi kvelot, Ja nebutu rfotikusi politiska zemes
Jee '^rs pasaules kay. japijii izdj&ina franfius no Indol^i-
nas, holandiesu no Indonezijas, ang- hjs no Malajaa un no Birmas, ap- draudeja! pailu Indiju. Vi^u kaujas sauciens skaneja: ziju zitiem. Patiesib vii^i gan domja: ziju japi^ iiem, bet strauji| panakumi, ko e giiva kaira skum, pardija zi- jas tautm, ka baltais cilyeks nav nemaz tik" neuzvarams un stiprs, ka lalja izllcies. Japi^i modinja na- clonalisma tiekismes visur, kur tie paradijs, Kefd isabiediroto kapaspeks, svizdams kairstJij tropu saule, at- k8|'oja Jap^^ iei;iemtas zemes, bija jau par velu vulk&ns Jau bija iescis darbotiesi.
Kas noiticifl pSc tam? I n d i j angji piesolija indie-
Siem dominijas stvoldi. IndieM ar to vi^n nebija mier. Angji atzina, ka jcitdi nevaris, un piedvja In- dijai neatkaribu. Angji ari izstr- dja plnu nifeatkarigs Jndijas radi- Sanai. IndieSi nevareja vlenoties sa- v staip. ii;ii; gribeja neatkaribu ari viens no otra. T noticis, ka ta- gad taps divas Indijas Industana un Pakistana.
B i r m janvri Anglija un bir^ miesu delegcija vienojs, ka pai birmieSi izveles satversmes sapulei, kas lems par pilnigu neatkaribu vai daleju neatkaribu Lielbritanijas val- stu apvienlbas ietvaros. K jau to- reiz bija paredzams, velesans uz- vareja antifaisti^s tautas brivi- bas liga", kas prasija pilnigu neatka- ribu. Lig;u vadija Birmas stiprais virs Aungs Sungs. Bet aizpagjusa nedej Aungu Sungu nogalinja k- p ar 6 citiem ministriem. Pasaule tagad gaidija, vai Birm sksies pi l- soQu kar, vai ari izdosies saturet kop antifalstu ligu" bez stipr vadltja Aunga Sunga,
I n d o n e z i j indoneziei sa- stdlja republikas valdibu Jvas sa- la, vei iekams anglu karaspeks, ka s padzina japi;ius, bija paguvis pilnigi okupet Jvas salu. Kad angju ar- mijas peds ierads ari agt-kie In- donezijas kungi holandiei, sks i l - gie stridi, kas tagad atkal izraisijuSi jaunu karuV
I n d s i n frani piesolija anamitiem autonomiju ar noteiku- mu, ka Francijas karogam jopro- jm: jplivo virs* visas Indolj:!nas un ka Vietnamas vistij (kura ai)vieno- ta Tonkina un Anama) k autono- mam apgabalani jieklaujas Indo^I- nas federcij, kurai savukrt j- ieklaujas Francijas unija. Vietna- miei skum tam piekrita, bet, kad nevareja vienoties par liguma iztul- kojumu, sks ci^as, kas turpinju s kopg pagjii rudens.
zija mostas. zijas tautas dom ka ts ir pilngadigas, u?i prasa sev pilngadigo tiesibas. Mes esam tlu no sim zemem, tautas, kas cins, ir mums sveSas im daudz kas mums Uekas nesaprotams. Bet zii^as par i i em cij;iu laukiem lasot, deretu' at- cereties, ka ari mes piederam tautai kas vairk par visu grib brivlbu un neatkaribu. Lp.
Pagjul nedel Kasele noteceja termii;i kuipju iegdSanas atlau- jm, Pie kurpju veikala Salamand- ra" jau ieprieksej vakair sastjs gara pirceju rinda. Kad veikalu no rita atvera, sks spieSans un stumdisans/ Kad jthieku poUc^ sanitariem ula Sarkana krusta ma- sm izdevs pircejus paklidint, tad atkljs, ka viens beigts un'20 sa- spiesti lldz nesamaoai.
To sauc par disciplinu. VcieSi, k zinms, i r lepni uz to, ka vii;ii ir visdiscipllnetk tauta. Mes vlsi, kas esam stvejuSi rinds pie bileu ka- sem Vcij, zinm, cik disciplinetl vii;ii prot splesties.
Amiki^u rupaai^lbas iurnis 1 Frandj s t r d n i ^ JFactory Managment and Maintena- da praktislti strad ce*V zipo par plau petiSanu vis pa-1 VipS 75 proc no saviem ienkumiem saidi, lal no^aidrotxx, kdi pc k a - j M o d prtlkaa sgdei s^ ^^ ra ir strdnieku dzives apstky da-1 bemam. Caurmera s^dn i cam ir S d s valstis* Apstkji petiti pavi- divas istabas un v i r t o sam 14 valstis. Noskaidrots, ka vis- septit stav, nav < ^ maz etrs no ii valstim str8dnie- silta deiis. Kop kapi skumavi^^ k m patiesib nav n ^ d a s r o b e ^ l ^ ^ ^ varejis iegdSt -Jaunu uasvato starp sevi un badu,"^islabk sitrd-1 Sieval rt jatrid, nieks tagad dzivo ASV, kur ari A h g H j r s ^ ^ strdnieka darba railba v i^e l k l dzivo btr stv 4 pasaulS. vienu kurtuvi un mazu ^ ^ c M ^
Tds stavoklis esot ne tikai kara ldmo. Gdiens Mclgs . Vi^am pie- sekas, bet lifel mer izveidojies jau der ujammaSlna, uz kuraa ^eva uj pirms otr pasaules kara. Lai to lapgerbus, 10 gadu vecs radioaparits, pierdltu, amerik^u iuml s min elektrisks pulkstenis. letaupa 8 do^
Bet izrds, ka nay slikti, ja, pgc j^^^^?^^^^^*^^ skaitjus par ap- larus nedej un noguldijis pieti&a- kurpem spie^otles, kadu ari ' hospleiJ ^^^Wem 1940. gad. Toreiz ameri- mi daudz vecuma dienm. Oer, ka Tagad par Kaseles notlkumu raksta r ^ ^ ^ par vienas stundas tuvk nkotne tiks pate pie s@vas visas pasaules prese darba algu varejls nopirkt 7,5 mr- mjas^uh auto. :
K butu la ari mfi kda liftlks P^^^^^ anglu strdnieks 5,2 Vcij* mlt^dls bie vien Ir pa- nometn? kur izd^^^ 2,5 mr- grabs i^m bumbu aagrauta nama-
wl s trd. opelnitu vienu Kiieklu, ame- nieks pats kave darbu, lai mekltu strdniekam 1940. gada bija prtiku. Qimenes ietaupljumi ym
m
dlties. Kad sievas tapat vien mierigi stv rind pie mantu nolikta-
viens par to avizes neraksta. ^ angJu strdniekam 4 stundas un. 3 edienu.Strd 42, stundas nedSJi, Jo I minutes, Bejfeljas s t rdni^am 5 pie paSreiiej uztur vairk n^ij). \ stundas un 49 minutes, francuzim 5 2;vikirt^ ^^ sttmdas un 53 minutes. vcletim 9 j istabu dzlvokiis paa M Nm stundas un 50 minutes. | pirkts uz 30 gadu ho^
Ti paS 1940. gad franu strd-^yaldibas vai valsts. BSr^ ^ i r . ^ / . i 4 o a % r o i ^ 7 K a o , niekam bija jstrd 7295 dienas, ijiem pusdleiias par brivu. Prtikc
v i l ^ v ^ ^ ^ ^ o c w ^ pietlekamas, v i - v ^ ^ ^ ^ edlens tikpat labs\k ameri.
m ^ ? paaskvalittes auto par 3522 stun-^^i^u strdniekam. S & Str. n^str^apvienojot^^^^a^^^^^^ generaistaous. angJu strdniekam, bet amerikau
UN prorganiz65anu prasijusi ASV strdhieks vareja popelnlt tdu auto agrko kara dalibnieku organizci- ar 853 stundu darbu. v ja.Ameriki:iu le^ons. Lefeions ve- Zumls piebilst, ka strdnieku dzl- las, lai prkrtptu droSlbas padcmil, 1 ves apstkjus Uzlabo nevis plnsalm- starptautisko tiesu, atceltu veto tie-1 nieciba vai pabalsti, bet gan augsta sibas agresljas gadijiun, raditu 1 produkci^a ar zemu paizmksu. stingru atomierou kontroli un sp- Par apstkjiem pec kara urnls clgu starptautisku armiju. | zi^ sekojoo:
3000 v!rii stipra ukomiiiii^
Austrija psudz armiju
Beidzoties otrajam pasaules ka- ram, sabiedr(!^ tie' sk$ meklet aktl- vakos faSistu uri nacistiu vadoijius un citu tautu' galvenos kb] aborantus. To lielak daja ari notveii:a un tiesta. Bet da}a tomib lldz l i in pratusi iz- vairities un vei tagad slepjs nezi- nms yiets, pie kam daiiem tiesas aizmugurlski , plesprieduSas nves sodus. Londonas News Review" min vairkus ldus bijiUos varas v i - rus, kurus ved hav izdevies atrast, bet kas, domjams, ir dzivi.
Grafs Dino Grandi kdreiz bija Musolini lab roka, vienu laiku r- lietu ministrs un vestnieks Anglija. Grandi aizbega no Italijas jau 1943. gad un vii;i tagad dzilvo Portugale, Estoril. Cenzdami^s, palikt ano- i^ Ims, Grandi nostkuvis melno brdu. Faistu partijas pedejo ^enerlsek- retru, ar nezelifou parJstamo Karlo Skorcu, par kuru vienu laiku teica, ka tas noauts reize ar Musolini, 1945. gada decembrl aresteja Mila- n. Nako dien vii^u ,tkal atlaida.
Gandriz puse no itaiu skolas
m vairs -nciet uz skolu
Viens no ipick^iya Jaimumiem, kas apclraud italii tairtas nslkotni, ir sko- lu dziveff sabrukums. I-asitneprateju skaits Italij atkal, draud pieaugt katestrofl mer. Pc daZu lietpra-
.tJu vSrtejuma Itaiija Sai zli;i driz var noslldet uz vei zeml&a limeijia cek Balknu valstis.
La.s!tnepratju skaitsi Italij gan pedejo reiz konstatets tikai 1931. ga^
kad no vl<!iem iedzivotjiem 20,9 neprata lasit. Tagad jau is
procents esot daudz auigstks un, ja apstkji itaju skols neuzlabosies, tad tas turpinSot pieau^. Pec iz- gfitibas ministrijas datiem Italij ir gandriz 8 milj. bilmu dcolas vecum. P s k i skolas iipmekJie tikai ne- Oudz vairik k 4 miljoni.
Viens no svarigkiera iemesliem fifeolu neapmeki(ilanai ir tas, ka nav l^erotu.skolu telpu. Daudzas sko- las kara noposfltas, atlikuSs dau- ^os gadijumos pieblivtas ar izbum- totiem, ar beglim yaii ar prvieto- ^ personm. IDiezgan parasts sta- voklis ir tas, k lielo pilsetu ber- ^em japmekle skolas' pa maii^im. ^anas skols katrs bems var m- cities^ne vairk k 2 stundas ik pa ^ dienm. Klt nk vei tas ap-
ka kara, la&a morles sa- onikums mazinjis ar): vecku un skolotju autoritti. - Daudzi berni, ^ vajadzelia iet skol, tagad no- oartojas ar melntinizniecibu vai Stei vienkrM jir zagilanu. ^ u i^olotjii pmiet vaMij, ka ^nav darijusi gand3:'iz nek, la ^^^ai^u stvoldi udi*tu. D M
Sipi secib v&lk aresteja kadu je- zuitu koledias. priekSnieku MUanas tuvum. Bet. par Karlo Skorcu kopS t laika nekas vairs nav dzirdets.
No franu nacistiem galvenais meklejamais ir kdreizejais franu faSistu partijas vaditjs Marsels De, kas 1944. gad, kop ar mar- alu Petenu un citiiem ViSi valdlbas polltil^iem aizbega uz Dienvidvci- ju. Gandriz visi parejie pa o laiku notverti, vienigi De ne. Vii;i aiz- mugurlski notlestsuz nvi. Reizem pakllda zii^ ias, ka vii> slepjoties Pa- rlz un it k arestets Tirole. Bel- ijas faMstu vaditajs Leons Degrels 1945. gad no Norve^ijas devs uz Spniju, kur Franko vii;iu interne- ja". Kad Bel&ja 1948. gada august piepraslja Degrela izdoSanu, vipam lika atstt Spniju,'bet vii? izbe- ga". Dazi dom, ka Degrels esot Brazilij, bet citi ka vip5 vei slepjoties Spnij.
Kroatljas. sateilta valsts poglav- nikam" Ante Paveliam 1945. gada izdevs aizbegt, domjams uz Austrijas angJu joslu vai Italiju. Si gada skum PaveHs it k manits kd dienvidslavu nometne Eboli, Italij, AngJu militr policija iz- darljusi daudzas apcietinSanas, bet Pavelis' im tiklam izslldejis cauri. Maija vii;iu atkal atklja kd dien- vidslavu katoju iestde Rorn^ bet vipS velreiz izmuka k paters Co^ mezs", terpies garidznieka terp.
Rumnijas faistu Dzelzs gvardes gefu Horlu Simu vciei 1943. gad prveda uz Vciju, jo vii^ bija me- ^ j i s nolikvidet pau dikttoru Antonesku.. Antonesku un citi ru- mi^ iu kvislingi pa So laiku notie- sti, bet Sima, kaut ari notiests uz nvi, nav atrasts. Profesors Alek- saiidrs Zankovs, agrkais Bulgrijas ministi'u prezidents un^ bulgru fa- Sistu vaditjs bija ieguvis palamu miesnieks". Pag. gad zii^oja, ka Zankovu arestejuSi amerikpi Zalc- burgas tuvum, bet pec tam par viijiu nav nekdu zii:iu.
PaS Vcij vairums galveno ,na- cistu ditviru notiesti vai afi izbei- gui dzivi paSnvIb. No. vei neat- rastajiem izcilkais ir Hitlera tuvais paligs Martins Bormans. Peq vienas versijas vir^ it k butu dabujis galu Berline kd tanku eksplozij, me- giriot aizbegt no valsts kancelejas. Nirnbergas prv vii;iam, pasam klt neesot, piesprieda nves sodii. Kop kapitulcijas par Bormanu uzklldu- sas un atkal apklususas visdazd- ks baumas: vii?ss no sleptuves Ba- vrijas kalnos diri^ejot pagridnieku darbibu Vcij, esot manits gan Zviedrij, gan Libanon, IVnchene Polij, Urugvaj, Austrijas angJu josl un vei cits vietas.
Musolini veckais dels Vitorio ie- radies pulkveza Huana de Perona prvaldltaj Argentin un radis_ tur patverumu. Tip piei^emis ieredpa darbu kd miesnieku firma un pa- skaidrojis: Mani nekad nav daudz interesejusi poiltika."
kulacij 1
Padomj u karaspeks Austrij fi at- balstot un veicinot melno tirdznie*
ASV caiu^mera strdniekai^ ^^^ j cibu ar augjiem no Dienvidalavlja, volucionni" armija apdraudot Do-1 modema 6 istabu mjip, kuru no- t radot nekrtibu Austrijas sairn- miniki;Lu republlku. T pa^aidro-1 maksa pa dalm. Vipa rlolb Ir visi j nlecibas sistem un sagdjot: IQta- jis Dominiki^iu r(Spublikas s ^ mjtiirlbas piederuml, brns brauc j mus zaudejumus valsts flnancSm, ASV. Vip^ piebildls, ka armija, kas uz skolu autobusa.Vli?5 gan tagad [ Austrijas valdibas pa- s^stdoties no Kubas, Gvatemalas, spSj ietaupit tikai 10 dolaru menesi, zU;iojum, vesta Reuters. jPec aus Venecuelas im Portoriko komunis- kamer priek. kara ietaupija ap 40 trieu prtlkas ministrijas zipm tiem, esot kaujas gataviba Kubl dolaru. Ko est vipam ir diezgan.lpar septli^iem lllpiem kilogram aiz Dominikpu republikas robeXm.
Draudzigi sarokdjuStes biJuSie ie- naidnieki Italijas ekskaralis Vik- tors Emanuels un Albani jas ekska- ralis Cogu. Vipi satikuSles E^ipte pie kara}a Faruka, kas sarlkojis vie- Blbas, lai abus bijuos ienaidniekus salabintu. KJt bijis vei vien^ bl- ju5ais valdnieks Bulgrijas eks- cars Simons.
Prezidenta Trumena mte mirusi
Gad vii?am ir divas'nedelas atvaji- prdoti kirli kas padomju armijas njums un Ziemsvetku brivdlenas>
U V - uz pusi
automobilos piegdtl rio Dienvtd- islavijas. Piegdtji bijufii Dlenvid* slavijs pilsoijjl, kas atrodas padom- ju armijas dienest. legQt ilii;^ u valQta izmantota maSInu lepirkfia- nai, ;kas savukrt nogdtas uz Dienvidslayiju. Visi Sie darljumi veikti bez Austrijas valdibas' ple- kriSanas.
K Reuters tlk zipo, prtikas ministrija hordljusi, ka uz Austrl-
Berlyies spekulantus prijemusi
s.^f!:'^!^^^ ^^^ ^ ^ ^^ "^ la par veiu. gareu valutas". Lielspekulnti, kas padomju karaspeka vajadzibm V i -
Padomju Sayienibas riciba, P? tulit pec tam, kad ASV valdlba aiz-1 ne. Liela daja torter nav izlietota amerikiju armijas zii;im, esot V- hje^j^ cigareii sutljumus privtoer- cij izgudrots V ierocis, ka sMedz sokani Vcij, ieguldlja visus lldzek- divrelz tlk par V 2 savipiem, ku- j^g ygl dabjams cigaretes, tagad rus P:lelietoja kara laika. Z l i ? U | 2 ^ ^ ^ ^ ^ ka yii^iem draud pilnlgs sniedz UP. baitoots. Vii:d plrka cigaretes pa
Miera premija Freedom House" labi un p kreisi,- domdami, ka ce- pielj:irta rlietu ministram MarSa- nas celsies. Tagad izrdijies, \ta no- lam par vipa plnu Eirppas saimhle- tiek tieSi pretejals. Kartons cigare* ciskai jaunuzbuvei. \ 1 u, kas vei nesen Berllnes meln
Frsuida rzemnieku le^lon v ^ tirgu maksjis 1200 m a ^ neuzi?emsbijuos Padomju Savi-^^^ tas pilsopus, lai nedotu nevelamiem Tai paS laik cltas melns. tirgus elementienx iespeju hoslejities leio- Pre^ ^^ n. Reize arveselibu tagad prbau-Jk]uvuas apmeram uz pusi letkas. dis ari visu to }auzu polltisko pagt-] lemesls cenu kriSanai e^sot pirmm ni, kas gribes iestties leijona. ' krtm tas, ka vcieSi glu2i vien-
Bernu trieka izplats^ ^^^^^^^^^^ ^ U ^ i jau.a^ ^^ ^ gamjur^u.^ ^ ^ . , y c l e i praktitl j ^ ^
Neveiksme ar polidjas prefektiem ylrtslietas un lieks drebes prdot ir Landshutas pilsetai, Bavrij: Is gp^^^^a^^jg^ Lielk daJa vcieu laik par bledibm un nepatiesu z i - ^espej sadabut naudu meln tirgus i;m snieganu atlaisti vai apcletinatiLjarljumifm. Bez tam vei krievi iz- trls prefekti p ^ krtas. laiduSi mefe tlr^gfl cigaretes^ kas
Leopards norijis medideka iauteiil stlpri lldzlgas^ ^^^a^ Zieme^transvl. Zvers bijis ievai-1 bet maksa tikai" 2 markas nots, bet uzbrucis medniekam tik strauji, ka ts nav paspejis izvarl- ties. Mednieks turejis Sautcaii sav prieks izstieptu un leoparda lede- na spars bijis tlk Hels, to Sautene ieurbusies zvera rlkle lldx pat lam. btrs mednieks, kas aekojis pir- majam, paguvis zvSru hoiaut
OM
sicvu
Divi ASV ayicijas veterni, Tom- spns un Mudijs, gatavojas 10 dienu neprtraukt lidojum aplidot ze- mes lodi nellel 100 zirgu spku jau- das mazlidmSIn, veicot pec marS- ruta pari par 33.000 km. Floridietls Mes Latvij pazinm
No Riodeaneiro tagad zi^io, ka Bra-j Teds Tomsons bija tas pilots, kas zilij scies kaf sievu de]. KarP j kara laik vadija pirmo ameriki;iu Amaconas apgabala Vja6as un P a - | lidmaSinu AIZ Angliju, bet Hanters kidari ihdii:iu dltis. VjaCs indi- Mudijis izgudrojis ie rk i degvielu i;iiem }oti trkst sievu. Vairkiam j krjumu papildinSanai lidojuma jdals ar vien^ sievu. Pakidariem laika, un vipam kop ar brli Hm- ir sievu par daudz. Vairk sievm j freju pieder pasaules rekords maz- jadals ar vienu viru. Vjai uzbru-| lidminu ilglidojum 223 stun- kui Pakidariem un pazugiojuSi, ka das. Rezultts sasniegts 1939. gada. turpins karu tikmer, kamer tie bus Mudija izgudroto ierlci izmantos ari ar mieru daju no savm sievm at- pasaules aplidojum, kura abi lido- dot. I tji bez noseSans dom veikt ceju
Divainkais un varbut ari pam- j no Ijlujorkas uz Iriju, Griel^iju, Ira- coSkais ai zii;i tomer ir tas, ka 1 ku, Indiju, l^Inu, Japnu, Aleutu Pakidaru sievas nemaz nav patrio-j salm, Alasku, Kandu, lai tad tiskas. Ts no visas sirdvelas, lai 1 pari Gikagai atgrieztos IJujork. viri karu zaude. Vii:Las 6t pat iz-1 Starts paredzets 15. august, un it- veidpjuias piekto kolonnu", kas pa-1 dojumu cer veikt 220 stundas. lldz ienaidaiiekim. 1 NYHT.
im vajadzibm, bet prdota au- strieSu lieltirgotjiem par daudz augstkm cenm, nek noteikusi Austrijas valdlba,, vai ari prdota tiei pateretjiem par trlskrtjm cenm. /L Idz ig nelikumlg krt Austrij nokjuvui ari citi prtlkas lidzekji, un par tiem legQt valflta Izmantota nekontroletlem austriedu rupnieclbas raiojumu izdevumiem.
^^^^^^^^^^^^ j^nu pasaules kalendru Jautjums par kalendra reformaa
vajadzibu jau nodarbinja sav la i - k Tautu Savienibu, par to nmts Anglijas parlament, ASV fcongres un daudzu cltu valstu l&umdoHla^ iestds. Kalendra reformas Jaut- jums isteni nav ai^usls no pi t ta- gadejs kalendra sistemas skuma 1582. gad, kad pvests Gregors III piepema t sauktPgregbriapu kalen- dru, Tagad ar to nodarbojas arl UN, kurai iesniegti pavisam ap 500 kalendra reformas priekSllkumu. No tiem apsprieSanai izraudzlti tikal kdi divpadsmit. Viens no tiem Ir pozitIvlstu kalendars'* ^ ar 13 6etru nedeju gariem meneiem gad. Pa- gaidm visvalrk atbalstltju ir t sauktajam,,pasaules kalendram" ar 12 meneSlem, kas nover valrkas tagadej kalendra nepilnibas, tai pa5 laik prk nenordc4 lldzSi- nej kalendra ilgaj lietoSanas laik IzveidojuSs tradicijas. ,;Pasaules kalendra** gads sastv no etiiem vlendiem ceturkfii>iem, kam katram viens menesls ar 31 dienu un pSc tam divi ar 30 dienim katr. Ik ce- turksnim ir 13 nedeju, un tas katrs skas ar svetdlettu un b e m ar sestdienu.
Kalendra reformas aiizstvjino- rda, ka ar jatma gada iedlijuma piepemSanu rastos daidi ieguvuml, piemeram, Lieldienas butu noteikt datum, februrim vairs nebutu 28 dienas utt. Pret kalendra prmai- ijm visvalrk noskapotas reli^isks organizci jas, k ari ?idi, kas apgal- vo, kfi jebkdas prmalijas sabata iedalijum apdraudetu vli?u religis- ks tradicijas. Jautjumu UN varea izskirt tikai nkos gada. ; D M
jf l i i
