SIGM LABfflE SMNIEGUM
MISTRSACIKSTES 1EGLATLET1K ^ E L N E
Tatjana Plume g u s v a r p e l d e j u m a | 3 par i A m m e r z e i
Vldjas pec skaita 50. meistarsa- (^ cfites vie^tletik 9. un 10. aug;i ^lae noraudzijs ap 50.000 skatl-, laju. 10.000 ieejas kartes bez mak- sas blja izdaKtas jaunatneL lielis-; kos lajka apstk^os realizejs 18 1'- gada labkie sasniegumL Vdei air > biland apmierinti. Rezulttl ^edna, ka konkurence godani liatvetu ar! musu rekordiste M. /Rmma, kaizt vdetes ieiindojamair pasaulea izdlako vieglatleiu vidu, Mo Vdjaa daidiem apgabaHem 9;eln pulcjs 800 atletu.
100 m uzvareja FiSers (Krefelda) 10^ sek,, 2(K).m Sreibers (Frank- furte) 22,2 sek., 400 m Ike (Hambur- ga) 49,2i s .^, 800 m XJlcheimersi (Pi^anurte) 1:53,0 min., 1500 m Kaindls (Mindiene) 3:58,6 min., 5(K)0 m Vameminde (Hamburga) 16:19,6 min., 10.000 m Eltels (Esiin- gena) 31:52,8 min., 110 m barj. Ce- perxOss (Osnabr&a) 15,1 sek., 400 m barj. Kolhofs (l^ ine) 54,9 sek., 3000 m kavel^ u skrejien Domperts (Stut- garte) 9:30,2 min., 4X100 m Preus- sen (Krefelda) 42,1 sek., 4X400 m HSV (Hamburga) 3:20,6 min., 3X1000 m Eintracht (Frankfurte) 7:39,0 min., laiekSana Luters (Hamburga) 7,09 jtn, augstlekan Kapenvalnersi (Mindiene) 1^95 m, trissoJlekSan Pogts (Fulda) 14,25 m, lode Dr. Lili (GSzene) 14,52 m, lj:epa Vilshauss (Kamma) 65,76 m, disk Marktaners S^tutgarte) 43,60 m, veseri]iHeimi
hamburga) .63,54 m, piecdp Nake (S:ne) 3651 p. - SievieSu sacenslbs 100 m uzva- jceja Petersene (Hamburga) 12,0 sek., 80 m barj. il^ edermane (Pforcheima) 11,9 sek., 4X100 m Werder (Breme- ne) 48,7 sek., tJlekSan Brunemane flffanovera) 5,83 m, augstlekSaii Belkeimane (Opladena) 1,55, m, Sl^ e la Volfa-Planka (Nimberga) 42,8:J m, disk, Sidce-Entrupe (Minstere) 4i,18 m, lode Sleitere (Hamburga) 18,29 m, pieccuj Sleitere (Hambur- ga) 355 p. Vadjas vieglatlglikas meistarsa- d i ^ s 1948. g. vasara notiks Nim- berga.
'SmCAm EEZULTTI VIEGLAT LfiTIKS VISA PASAULE
Fdejs 'diens daids pasauks zemes sasniegtd lieliski rezul1;ti Viegltletika. Zviedii Stkhlfei dbeja 4X1500 m stafetl 15:30,8 min., par 3,9 sek. prspejot lidzinejo pa- saules rekordu. Pragas apkrtne pulcejas Eiropas ekstra klase 50 km 8(4oan. Uzvareja norve^ Edgars
Bruns (4:34:57,0 st), 2. bija Cedis Spitejot nepilnigajm prtikas de- Dolezals (4:41:37,0 st.), 3. anglis Me- vm, vcu sportisti tomer ogad at- guins (4:42:01,0 st.). Valstu sacik- kai pinno reizi pec kara iedroin- fite vieglatletilta Somija uzvareja js rikot peldeSanas sacikstes pari Driiju 10883 un Zviedrija So- vairk nek 2 km platjam Bav miju 10678. Somu oplimpisk ce- rijas ezeram Ammerze. I^ ^^ riba S^ep megan Hitainens oreiz deja I^tvljas rekordi^ ^^ ^^ netika pari 70 m tlumam un vaja- pittoe, kas ar teicamu rezul^^^ dzeja apmierinties ar 68,68 m re- 39:25,0 min., kcinija^L 2nilttu, Starptautisks sacikstes vieSu sacenslbs. M Stokholm ieveribu saistija ameri- prspeja ari visus virieSus, tsks^ ^^ ^^ ^ ki?a Dilarda cli?a 110 m barjerskre- tt vaeieti Fgtu, kas ud jien ar ilggadig Eiropas rekordi- minuti^ s. Sarncojums izdevs teic^ ^^ stu Lidmani (Zv.). Viena skrejien mi. No 16 dalibni^^^ Uzvareja viesis (14,6 sek.), bet ot-|beidza 15. raja lidmanis (14,5 sek.). Maska- vas meistarsacikstes viegltletika Kurakulovs ieguva* 1. v. 100 m (10,8 sek.) xm 200 m (22,4 sek.) skrejien. 3000 m kavek]u skrejien Puga- i;evskis sasniedza 1947. g. labko re-
ONNERSREUTAS BRlNUM <WWWWW^>#>^WAWWW> >^W^^^^W^^^WMMM^ <WMW^^^^^^^^
ZINTNIEKU ATZINUMl PAR TEREZl NEIMANI
11 RO-
I. At'
(Beigas) Gairedzibas un retrospektivs liSredzibas (resp. relikyiju likeija
un istuma noteikanas) g^idljumi ir tik nemkuligi noveroti, ka nav ie- spejams pateikt, vai Terezei tiem tadas spejas ir jeb visas tamlldzigas pardibas Sljdetama domu lasISana.
SeviSl^ prsteidzoa liekas zi^a, ka Tereze run syeSs valodas, ko vilja nekad nav mcijusies. Pett tuvk, izrds, kia i ninSana ap- robezojas tikai ar atseyiku vrdu izteikSanu. Tikai ar ilgu jautsanu tos izdevies saskaijot ar dtiem ara- mieu vrdiem uh sformet divvr- du teikumus. Daja teikumu ir t- di, kas uzi;iemti svetos rakstos (Kris- tus vrdi mirstot). Prof. Vunderle te nek briniljLiga nesaskata. Jie- gaume tas, ka Tereze aramieu vr- dus vispr sk izteikt, tikai pec tam, kad vit;iu bija izjautjis sis va- lodas specillsts prof. Vutzs (Ger- lich II d., 393. lp.). T k vii^ai pie- mit domu laslai^s spejas, ir Joti varbutigi, ka vipa dotos vrdus no-
_ Bujtnas, ka ASV ieguvusi flotes zulttu 9:15^ 0 min.VasilJeva "lica 1 atbalsita punktu Italij, atsauc Itali- tlum 5,38 m, bet Dorisova gruda J^ s riietu ministrija. ,,Pr^^ lodi 11,64 m. - Saclkstes l^pingra- 3 ziiiojusi, ka du atbalsta punktu d Anodiina meta ljiepu 44,80 m, amerikni ieguvusi Liyorn. Itaji bet virieSu sacensibs labkais re- Paskaidro, ka zinas par amerika^iu zultts Sidep bija 68,35 m. Valstu nodomiem iekrtot atbalsta punktus sacikste viegltletika sievietem aus- vinu zeme ir pilnigi no gaisa grb- trietes Vine uzvareja italietes 48-36.p^^,^ . Ilelizejs jauns Austrijas rekords Abdelkrmis draud pieteikt kapu lasij a rio Vutza apzi^as, pec kam tos 4X100 m stafete 49,4 sek. Pa- Francijai, ja t neatrisins Zieme^- iemcljs. Prof. yutzs savus petiju- teieoties holandieu pieckrtejs re- afrikas patstvibas jutjumu tu- mus publicejis nav. Ari izjautt v i - kordistes Blankeres-Koenas lieliska- rienes ncionlistiem velam gar. |i;iu nebija iespejams, jo profesors ir jlem rezulttiem, holandietes Stras- Rifkabilu virsaitis piebildis, ka kara miris. burg pieveica Francijas vieglatletes briesmas y.aretu noverst, ja ameri- Kop sai^ emot, jteic, ari eit nav 5145. Blankeres-Koenas uh fran- ki;ii liktu franiem no Ziemelafri- pierdits nekas tds, kas neatbilstu cuzj.etes Ostermeieres divcii:i kas izvkties. dabig izskidrojuma iespejm. augstlekan abas sportistes leca ^Ungriju velesanu laik septemb- Zintne spej dt droSus vai augsti 1,61 m. Uzvareja holandiete, kas so h"^ drikstes apmeklet 31 rzemju varbutigus spriedumus tikai par da-
zurnlists. no Konnersreutas pardibm. Tu- Far valiitas reformu Vcij runts roties dto faktu godigas izpratnes
sabiedroto kontrolpadome, yienosa- robezs, mums viinas plaSaj perso- ns nav pankta, un nolemts turpi- nlb paliek vei briva telpa, zinnias nt sarunas ar ieintereseto valstu iztulkolanas iespejas. Te vcu l i - valdibm. tertur valda divi pilnigi pretej
15. julij amerik^u jbsl bijuSi uzskati. Jauni PSRS rekordi 100 m pelde-1513.893 DP, no tiem 330.668 nomet- No vienas puses, Konnersreutas
cono U7 krutim- adomiu meistar- r^^^' draugi vii;iu uzskata par Dieva iz- S s t S^'LSWveSrS^ ^ ^ ^ 2 0 1 ^ m viriSu kcm- Pielprta 3830 personm, vis- va balsi musu gadsimtm (G^rlichs, kuTence T a u r i ^ vairak vcu un austrieu begliem. Seics, Hineks). No otras puses, zi- 20 T v i a S Cetri zidu DP no Ansbachas no- ntnieku un garldznieku vairums c n c S e ^ o e S 400 m S$8 8 TST n S tTai 0 3 sek tiesai par uzbrukumu amerik^u siima krpniece, kas veikl krt
S o S ^ ^ S S S h^ ^^ ^^ -^ ^ ^ ^ ^ 20. august. (Deus, Ledilers, Hermans, Vester- S" S , 0 minles: - Zviedri J ^ ^ ^ ^ ^ . ^ adens polo spele Ix)ndon , pieveica M^^^^^ Ipma Bel^^^^ no SIrijas uz Padomju ^ *^ uanijas meisxarsaciKsiesj | coTTiotnTVn, rono+riSinSioe i n non ar- I Somijas 500 uh lOO marku bank-
augstumu veica 1. me^injum. Blankeres-Koenas pasaules rekords jau kol5 1941. g. ir 1,71 m.
REKORI>SASNIEGUMI
P E L D E S A N S
Vairk varbuteja un pieijemama hipoteze butu tda, pec kuras tais- l |
iba nav ne vienm^ ^^ ^^ u^^ fe^ otrarn.; JUnem^^ Terezes persona. Ne viens, ne otrs ietas sastavu visu. Pec visa t man fM
liekas: Tereze ir smagas traumatis- 'M kas histerijas slimniece. NozTmibas dzih, kas parasti kroplo histerijas :iM slimnieku rakst\wii, ir^ ^ H^^ mera ap fM mierinta. Lidz ar to iespejaihs,*'^ *^ ka vilja irtikumici krietha perso* nlb - ka^^^^ Nabera Wi pastvTg ietekme.
Pec grafalogu atzinuma yiijai bu tu lielas aktrises dvanas (fbkrak- stam zlnma lidziba ar Marlenu Dlt- riehu). Ar Tm dvanm savas sma- gs histerijas iespaid viija dod vi- '^M siem saviem ieklejiem przdivoju- miem lielisku, prspiletu telojuma formu. Tdel vi^a, varbQt, neapzi-1 nigi savus dabiskos prdzivojumus i parda k prdabiskus. |
A P G A l
la ilaSinot
aiui prtikai
rkarteja ilesai
mi
Vip qie np hallucincijii^ Ie- spejams, ka uz kd^s hailuGinetas fS dieviks balss" pamata viha teloM^ heenu> lai palldzetu neticlgajlem SS atgriezties, lai
ka izrani
komitejj Velesanm. p/abalu
u cai (kas par to gan nemz nav sa- ,. jusminta). N6 ieskt ceja bezrfl skandla vii;ia vairs atteikties ne- .v? var un, man liekas, ar! neatteiksies.
Stigmas ir istas. Domu lasiSaha Irf^ ista. Vipas dieybijiba ir Ista, ioWi Tereze atrodas Naber pastvig su-!^ ^estiv ietekme. Vioai patiem ir^" dzi| reli^ozais prdzTvojums, tapat k daudziem citiem cilvekiem.^ ^ N^^ ^ kdas seyil^as rhistika te nav. Mes;^ neesam konst^tejui nek tda, kasi rhs te spiestu tzlt brlnumus,^ ^^ ^^^ ir. dabiski izskaidrojmo horiu lau-|f ahu iejaucoties kdai dieviSljil y rai. Sdu zlmju un hrinumu te nav.l^^ Savas aubasgluiiyienkrih61ikti^ liz Sfe Frankeniijas zemhieces^ ciehi mes hevaram. DiemJel mtis- S dienu cilvekairi tik erta cela nav. TegP atliek tikai ticlbas un filqzofijas^ cel, kas prasa lielu dziyes hopiet^i^ia
^^to^f- ar tantieSfem
^^tftasVoMi, lai
K ^ ^ v S r i j a s 57 lat- m^. i-osutijuas ti-
ry
nibu un tomer muzam atstj va} aubu bezdibehus^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ .^ 1^ ^ ^ . . O M ^ ^ S . a v ^ ^ . " ^
M , a 1600 kalorijam die--rfsB i seviSki bemn un M 9 0
m
1:07,0 min. Tas bija o saciku la- bkais rezultts.
Melstaru maiija Vircburg
s.
Kad ameriki^ u joslas volejbola meistarsacikSu finl sievietem Vircburg Jau ievadljum Augsbur- gas-IngolStates vleniba uzvarej^ pag. gada meistaru Hersbruku 815, 153, 1510 un Kleinkecas volej+ bolistes pieveica Manheimiu 415, 1715, 15-:9, bija skaidrs, ka pedet ja gad vienibu spejas ieverojami mainijuSs. Tas apliecinjas ari tuxpmSkjs sacensibs. Jauna meistarvieniba Vircburgas YMCA atstja labi trenetu iesp i^du. Pair veiksmtgkQ gremdetju izyeidojui- des Ludmila Novicka. Otrs vietas ieguvejas Augsburgas-IngolStates stava galvenais balsts bija Austra Pelde. TreSo vietu izcinija Eslin^ genas YMCA, kas sava vienib pie- saistljusi ar! franu josl dzivojoSb WJ. I7S volejbolisti Inu Berzi^ u. Jaunas apdvintas speletjas Esr Ungenai ir masas Ilze im Maijs^ a Lakstlgalas. Hanavas vienlbai bija
T . - x ^ , ^ ^ ^^ijs^o 1 nn ir^^i^fl Savienibu repatriejuMes 10.000 ar Naitansene peldeja 100 m kraulal^ -^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^ >^ ^ [nosu zimejum redw^^^
MarSals VsUijs S cilveki jurs mal, kas padomju virspavehiieks Vcij, ie- skatsuz udens- klju. New York celts par Francijas^ ^^ ^^ ^ g ^ lielvirshieku. ; .^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ y ^ rkst, ka vei ne-
Vcu prstvjiem Eiropas unijas sen somi ststljui par Im naudas kongresa nelauj izbraukt angju. oku- zlmem joku: Tie kailie somi, kas pcijas iestdes, lai gan tie jau sa- tur uzzimeti, skats jur, kur aiz-
zu gu5an sacents vircburgiete 0.1 ijiemui iebrauksanas atjauju Sveice. brauc pedejais ku^s ar somu re- jDrava (10 p.) un sastdit piecnieka Bikotet Angliju aicinti visi parciju maksajumiem. Tpec vi - dalibniece T. ren (7). S. | Amerikas zidi. Aicinjumu publi- hjiem ari nav drebju mugur.
cejusi iidu pagrides prganizcija Pede j l aM tomer joks vairs rie-Amerik^u joslas latviesu yolej- Irgun Zwai Leumi, kas pras angju esot aktuls. Neviens nopietns soms bola meistarsacfkSu finls viriegiem kairaspeka izvksanu no PalestTnas. vairs neapga .^vojot, ka reparcijas notiks 23. un 24. august Valkas no- Kdreizejais vcu raj^ esu svi^u padaritu somus gluzi kailus. Repa-^ metne. Piedalisies Darmtates, Ha- Izmeginjumu vdiijs Valters Dorn- rciju nasta gan esot smags slogs nvas, Manheimas, Eslingenas, bergers no gusteknu nometnes Ang- Somijas simniecibai, bet ta izkal- Hersbrukas, FiSbachas, Augsburgas lij prvests uz ASV, kuleta taisni t, lai iz^emtu no ^is volejbolisti \m 1 fraixu joslas vie- Par prtikas slimibu Paratis B" saimhiecibas maksimli iespejamo, Inl^.^^ /^^^ ^^^^;^^ ^^^^^^^^^^^^^ : nosaukta slimlba, kas epidemisknesagraujot iespejas turpmkai ra-
Miisu piecciiQias r e k ^ piemeklejusi Leipcigu, kur zoanai. Somi pa5i savukrt pier- genberga Zalcburgas apgbala aus- 600 personas ievietotas slimnics. diju^i, ka ir lieliski saimniekotaji trieSu rikotajs vieglatletikas sacik- Aiztransportesani paredzeto delz- un uzcitigi strdtji. Virii tagad stes sasniedza idus rezulttus: tj- ce|a sliezu demontza padomju oku- censas nomakst savas reparcijas lekSan 4,97 m, augstlekgana 1,40 m, pcijas josl, pec KUrier" zii;im, krieviem tikpat precizi, k viiii at-' lode 10,95 m un lj:ep 24,45 m. atkal atskta. Visvairk nomonte maksaja pardus amerikriiem pec
Fisbachas latviesu Sachisti kas ^ dus dzelzcejus, kas kalpojusi tikai pirm pasaules ka|*a. Tagadejis Vidusfranku novada meistarsacik- lauksaimniecibas produktu pievesa- uzdevums ir nesalidzinmi grutks. stes izcinija 1 vietu spelejot yji- P^^^ ho.homaliem apgabaliem. Mek- 1946. gada beigs somu maksjumi nt sastv zaudeja vcu klubam ^^^"^^^^ ^^^^^ ari dazu lielku l i - rvlstim bija par 70 proc. lielki Numberg-Sud 3,5--8,5. Savus pre- ^^^^ nomontesana.^ ^ . nek jebkad pec pirm kara. To-
7 d i b n i e ^ m tT^Sisibils ^^ ^^ ^^ s^ uzvareja meistars Endze- , nebutu zaudejusi karu, reiz somi ^tmal^ja savus pardus wsai o oaiionieces un xas sacensioas i ^ .^ ^^ zenkis un Dravin tad es oodien nebutu. valstsvirs,- bet desmit gadu laik un veica to ar
<sL;iw.. ' . : _ liels architekts, kaut kas lidzigs M i - kredltiem no tm pam valstim,
^ ^ i b ^ pieteiktas 12 valstu L^cu tonsuls Sanfrancisk, Vlde- r novjiatas saimniecl^ 7 ^ ' . . ':-''-':y-\^''--^'^^^^^^^ mans, kas tagad cietum pie Min- 1944. gada rudeni Somija api;iems
Cechu^ temsisti Drobnijs un Cer- chenes. VipS bez tam paststijis, ka nomakst Krievijai reparcijas par Jiks izlidojusi uz Montrealu, kur pirmo reiz saticis Hitleru 1916. gad, 300 milj. dolaru. Sis reparcijas bi- Deyisa kausa izcio sacentisies ar kad pats VIdemans bijis kda vcu ja jmaks nevis naud, bet preces, Austrahju. AustraUeli nule pievei- pulka adjutants. Vii;i pieprasijis, viena tredala mains un rupnicu ca Kanadas izlasi 50. 1 lai kds krsotjs ierodas izkrsot iekrts, yiena ceturtda]a ar juras
jauris itba telpas^ ieradies cil- un upju ku^em, viena divpadsmit veks ar krsm uh zii;iojis: Karei- daJa ar metallizstrdjumiem un vis Hitlers jusu rTcib." VIdemans viena tregdaja ar kokmaterialiem jautjis, vai labk krsot sienas zi- un.to izstrdjumiem. Sie noteiku-
j . . - , * .las vai sarkanas. ,,Labk zilas!'' at- mi spieda somus prorganizet visu S - ^^ve plostus. Svarc- bildejis Hitlers. valsts saimnieclbu. Pirms kara 83 yaiae uzstaditi simtiem ceja rdit- viss skols mcit krievu valodu proc. no Somijas eksporta bija koki 3U,^kas tar^u divizijam nordijui ierosinjis Rumnijas,, zemnieku un celluloza. Krievja nebija ar mie- auaiumus lidz^ Sveices robezm. V i - frontes deputts, kas dom, ka tad ru pie^emt ais preces vairk par Z|6 |^ei^^^at^aa bijusi noi?emti ro- rum^iu jaunatne vares labk pie- treSo dalu no reparcijm. Somijai, pezas dzeloi:istieplu nocietinjumi. | svinties krievu kulturu. Ipar spiti tam, ka tai pai nav ne
pieprasijusi, bet vii;iu ierosinjuml parlament riovirziti snu cejos. J reparciju maksajumiis nekrto l a i^^ k krievi piepi^sa sod mksju^ mus, 5 proc. no kopvertibas par? no- kavetu menesi, 79 proc. par gac Sai ziij krievi ]:oti stingriv Ar i t - ^ ^ dus notikumus, kas nekdi nav a t |^ ' karigi no spmiem; viiji heatzist pa^g^^ pietiekamu iemeslu sutijumu n o k a ^ ' ^ veanai. Tomer daios gadijumos b i - ^ jisiespejarrisar krieviem vienoties|rr^ par diezgan ieverojamiem termii;iU* '- * pagarinjumiem.
jSlstikon^atevispa- a novjinanos, m^-
ias un miesas nolieseju- iinnoM2 g.v payalro- -plaii dziedzeru/iekaisumi.
_il6,2 proc:! Nepieciesa-| IrJPrniem l idz-Hg.- v. .iz-
1'piiBpienu, dotii papiMdevas zidiiim ^m mazbemu
saijem svaigi drze^ un japaaugstina taukvielu in cu- levai^ emu deva izsniedzamaj rijya-ievktas izzinas, ka 'M pSse vecku vlas taga- Imii yirtuvju slegsanu. Sos
prtraukui atskaitot p lidz 20. zi^ojot LC! ^mnazij^ gads bed paredzets,
Taj pa jidvero v administr priekssedL j r e ^ s : samazinij lielas pri vokli liel iizesie^2( de. Atsk Neietingr' reduces n( no, to vid biniekus.
Ari tagad Somija nespetu veiktl)^|l tm iesiiegs fiCF-af^Klff^ Q t ^ ^ i - m o i r c Q iiiinVIc 5r7.pm-'..^ :^ ^ '^(os IRQ UH armijas ^ estadis. reparciju maksiumus bez rzem ,, ^ _
ju kreditiem. : Kop kara - b e t g m ^ ^ ^ . 1
aevareja piedalfties. Mazliet intri^ SSjoSka bija gaidlta finla cli^ ia, kur Vircburgas vienlba guva 158, 157 xizvaru. Sportistes ar klusu^ ma bridi gpdinja mirus volejbo- listes Irmas Stedelaubes piemiijiU. PatBcama^ piedeva daudzajm volej- bola sacenslbm bija basketbola spele, kur Vircburgas YMCA uzva- reja sastdlto vienibu .2720. Gn>
l Sveice paglbs no vcu invzijas Sveices fcnerlis Gisns 2enev
kd run atklja, ka veideSu |d- nerlStbs 1940. g. maij uzzinjis ycieSu nodomus iebrukt Sveice. Iri- vzijai viss bijis jau sagatavots, bet Sveici no ts paglbuSi notikumi rietumu fronte, kas lietu attlstlbi devuSi citu virzienu. : Sveices izlukoanas alenti 1940. g.
14. maija vakar zii;iojui, ka vcu iebrukums holikts uz pulksten di- yiem nkam rit. Alenti, kas Dieiiri- Vidvcij darbojs liel skait un lbi organizeti, vei bija noskaidi-oj u- i, k Bzeles tuvum izejas pozici- jas ieoemusi kda vcu izplet^u le- ceju divizija, rekvizeti visi motorsa- tiksmes lldzekji un pionieri Boderies
Masas delu leg. Dzidri Ilmaru Ba- leru, dzim. 1927. g. 7. aug., mekle un zi^ as IQdz Mrta Mezite: Danmark, D.RK. Lejr Kj^ arsing Esjerg. 270
Tuvojoties liktenigajai stundai, Krievu baltgvardu ienerlis De- dzelzs, ne oglu, bija jizveido jau- ^veices generaltab nervozitte ^ikins miris kd ASV pilsetu?. na smag rupnieciba. K uva arvien grutak panesama, Virs- Visu bagtfbu septi!?m sihno ko- Somi tie tam, ka krtiga repr- mcKi un Kai-eivji ar bazam veroja pejm novelejis nesen miruSais ciju maksana ir vii?u vienig ie- }wi^lf' tur jau nepards vcu angju viskija lieliiipnieks Devars. speja saglabt neatkaribu. Vii>i t-
+ 1 . brinums. Septii;ias msas kopusas vinu pede- pec uzskata reparciju krtoanu Rundstetam bija izdeyies izlauzties jos gados. par savu pasu pirmo uzdevumu. cauri pie bedanas. Mazmo linija Makskerejot prlauzis kju i- Vini radijusi specilu reparciju Dija apieta, un vacu divizijas tai kagietis Teodors Oleo. Pec ilgkas komisi ju, kuras vadltjam Lauri K i - Piisa diena pluda pan Francijai. ci^as ar metru' garo zivi kd Vis- vinenam ir visplks pilnvaras. Venerahs Gisans talak paskaidroja, kbnsinas upe, vii^ is to tomer pats Politikiemaij autajum nav tikpat ic;a tai laika bveices ledzivotaju mo- izvilcis mal un pec tam novests uz k nek ko teikt. rah stipn bija sagravusi piekts slimnicu. Kivinens dom, ka vislabkos re- Koionnas dariDiba. Kad tuvojusies Nyejosa sarkana straume, par zulttus vares sasniegt, ja saimnie- likteniga stunda, generalis tomer iz- kiiru dom, ka t nogalinjusi des- cibai laus attistities iTdzsinejos pri- deyis paveli cmities lidz pedejai lo- mitiem miljnu ziyju, plust gar Flo- vtipasum ietvaros. Kop pamiera dei un tad ar durkjiem, iekms pa- ridas krastiem. Sarkano krsu rada sksans nav nacionlizets neviens doties ienaidniekam. DM | sikbutnesi kas ari nogalina zivis. | somu Ipasums. Komunisti gan to
ASV aizdevusi somiem vairk k j , j^^^, ^ , ctr ^ , . T r 85 milj. dolaru, apmeram : ^ i k p a t i | ^ ^ aizdevusi Zviedrija, bet iio^^^B^^^^ iijas somi aizhemuSies 10 mUj. ^;d^ bemiem plausu laru. Amerikijoi dolari gan hay iz-^ mantotiUer reparcijm Krievijsd,}^^ bet lai izlabotu kara> postijumus,!j^^? I?iel^ ," teica BALP loc. P ^ ^ a s | iegdtu pftiku un drebes somieiri.v':, ;-l*i]ers. BALP nblema lugt vidusceja paiem. SoM gan nbpirkui A S V ^ I ^ arzemju palidzibas .ari socilj 290 specilas mainas, ktqras hodeK;//;s*as par musu berniem jusi prM vui krieviem, bet par tm maksa-; ^ ? Sis.darbs jau.ari uzskts. politiku d ju5i ar savm eksportprecem.^ ^ ij-^^ del BALP gis laik^
Visum somu saimnieciba kop^|^'3ii3i ka pagarinms mcibu ira beigm ieverojam mer ^ at-2.|;,^ >^
plaukusi. Somi pai tie, ka r^ suru | ^
iekaisums. Ta{Latvijas Sceriba - bemi panikst musu
Frad socilisti veno drs aiciimt ] valdibas F^glucij Rezoluci lija plas
Ramadji rdija, ks
Indij as darbu un mazdruscih laimes vihiem.^;-,';^ izdbsies savas reparcijas nokr to tny^ Tad vihi cer atjaunot tdu dzivesx ^ fe , . ^ stahdrtu, kds tiem bija pirms k a r ^ marihpiQ rliat^S ra. Tad vii^iem vretu plldzet a r i y ? ^ ^^^aiiUd^ Qieiia tagad pplaSint rupnieciba, lai san t iekrtota tieSi krievu prasibuM^ iioSalmtas
parmeta i darbojs ! listiem nc atpaka} k republikj publikiju vieno ari
K zini izsledza k Jja runu WIM par par
1- ''~'^y.W-~,i-y-t'-iBc^'^~.'.. '2^i
apmierinanai un jsaubs, yai c i - ^^S^ tam zemembusihtereseph"kt s o m a : | | ^ m metalla izstrdjumus. Krie^i v ^ P^fopnaS apgdt somus ar labibu Iin da i am^g^ / . , imicrr^ i citmprecem, bet daudz tdu n i a n - ^ | M ^ pompu un austrum- i^jf"^' tu, ko s o M ailai pirkuSi riet -^ zum" nrq.;.s:..._ ^ Ihstu mes, Krieyija riespej /tiem dt. DaJa somu vispr ba2Ijas par tp, H P I ^ -
krievu centieni p sies .Nai Indijas ^^^ems saimniecisko ietekmi Somiji k a m e r J t o parverts no v ^ ^ ^ "^^dje v citiatzist, ka Somijas saimiiedskS:^^^^ In^ jija^ domlniio^ A.!" I aplausiei attieclbas ar Krieviju pirms kara bi- ^ ju5as nevajadzigi vjas un ts tik/: | | r un t butu jprkrt. T^rvrrr NYHT
JLATV^ pasutinot laikrakstu pa atseviS- l^ iem eksemplriem (lidz 3 eks* iesk.), maksa E M 7. menesi; pa- sutinot kollektfvi vairak par 3 ek- semplriem R M 6. menes! par eks. Sludinjmnu maksa: R M 3.-- par vienslejiiru iespiedrindu vai tai atbilstoSu telpu; piederlgo mekleSanas sludinjumi par pus- cenu, bet ne mazk k R M 6. par sludinajumo.
Abonemehtu pieteikumi, sludi- na jumi, naudas prvedumi un ko- respondence adresejam Latvi- jai", (13b) Gnzburg/Do., Burgcr- meister-Landmann-PIatz 7.
m. u4
Naci IS
valdiba" ^u"** I ^^listu vadibg. M^ l^ a-1 tivi piedj
mm
^mun