LATVIJA. 1947. g. 20. augi
K A R U S
I E S P U M L I B E E A S L A m E S U B A S K E T B O L I S T U PRCELSAN& tlrFRANCUV
litivljai no Francijas Tvelcejo juUja pec^usdieii^i lat-
vieu futbolists Krlis rens IMan- heim seds vilcien un sakajcelo- Jiimu.uz ;^ r ta zemi Franciji^ i^ yi5- pinns:payiesoana3^e lek$mdra Vanaga Strasburg, pec kam tal- kais ce} veda m Eife}a torpa p;il3tu ParlzL augusta, ar Vanansa un ^porta darbini^a V. Baumapa gidl- bu, renam raidas iespeja ie^asities sdavQia ifranCu futbola kluba B;acing Qub Parls direktora A. DeSajijgrez- paj miteklL Direktors noskatij^i lat- vieSu sportistu no galvas luk ;ka- Jm un teica: TStad ^ovsk^if jnes redzsim Jusu ^ejas!" Notika Ateena prbaudes sacikste RCP sastv^. pret CAP vienibu. T izdevs ,t^ e;?m teicatni. Kluba sporta direktoi}$ Ga- lejs fin treneris Roberts apsveicii lat- viat! ka savas vienibas jauno ipele- tju. Jau 4. august rens nbkar-. toja visas nepiecieSams formllttes un tuvk iepazins ar nkamlijiem cujidis biedriem. RCP vadiba j pr- llecinta, ka latvieu sportistsj lkppa ar slaveno fran$u futbolistu $alvu veidos vienibas teicmu aizijairdzibu. r^ns speles par labo aizsargiu yii;ia .pirm liel-sacensiba bus ar otru Parlzes izdlo vienibu Red Star Olympique. Francijas meiistarlba tagad notiks t, ka Racing |;CJub Strassbourg uzbrucSJs Vanagsi ] cb l - sles pret Racing Club Paris aizkai^ gu
Dudzas frariu vienibas p?irelz savus sastavus pastipriha ar iiij^ zem- niekiem. Vanaga kluba turiOTk siieles Luksemburgas slaverifkais uzbrucejs Liberati, kas 33 reis^s r^-
' prezentejfe luksemburgieSu l^psas. Dom, ka elzasieSu uzbruceju mWS trijniek darbosies Vanags, liiberati un franu slaveniba Heiserersi.! Ra- cihg Qub P^ris sastva reize; ar mu- su ^enu saistits' ari. Sveideiji: aiz- sargs Nieris, kas vei nesen j^ pelSja Sveices valstsvienib pret Angliju. Lielas galvas sapesir Stade Francais vadibaiJ Franu. visiemqotkals fut-
Miris E. Tl^ners ii-^ LatvJu Zii>as" Stdcholm vesta,
ka Tallina miris Evalds Tipneirft. Zu- dis it ka tuvs pau cilveks. Tik po- pulrs, iemljots un cienits bil^ cip- reses slaidum noaugugais Mdndais igau33iu futbolists. N^v nemaz sm tie laiki, kad musu ArvTds Ji-irgens m Evi" Tipnerfe sacentas pazr' Bal-s tijas labk futbola vrtsarg^i odu. Jautjums t i palika neno^kid- rots abi bija labi. T izrad^i^ iz- smalcint taktisk prasme^ kaij Tip- neru pacela Eirops izcilko vairtax- gu saimi Kad latvieu uzbniceji gva" prk bargi, ga^ais igaiinis, augum likam vei prks p,&r lie- pjnieku Hariju Lazdiiju, iemeta cepuri vartu sturi^ sasita plaukstas
. un veica bHnumu darbus. Tipnets no dzives lj:iries apm. 40 gai:lu ve-
^cum. Ir norietejusi ptiesi spoia Baltijas sporta zvaigzne.
t A r h . S m i t s
Uvts mi}ais, ilggadigais'filistru biedribas valdes priekSsedis,
^ * proii r. pharm. h.^ c
E D U A R P S ZARIISJS. mkis 1947. g. 23. julij Lade pie Vezeres un apbedits 25, julij
^ Ldes kapos. Lettgallia's konvents
bolists melnais dimants" Bens Ba- rens visa klusiii aizbraucis atpakaj uz savu dzimtenii Alziru. Bez pasa- kaina atalgjuma'vii? Parize nedo- m atgriezties. Vairk franku me- ^na izspiest ari Stade" uzbrucjs ungrs Nirs, kas draud braukt uz Zviedriju. Dra?ls paliek dros Stade Francais direktors jau nosle- dzis ligturnu ar di;iu populriem fut- bolistiem Hansenu tin Nilsenu. Jau- naj sezona frah^u- vienibas katra ziij^bus daudz citdk sastv nek izvaditajaf meistarsacikSu pos- m.
levaditas sarunas ari par vair^u citu latvieu sprtistu prcelsanos uz FrancljiL Saj zi!;i Joti izpalidzTgs ir Francijas sporta savienTbu ^ene- rlsekretrs Jakums. Vin rupejas, lai gaidltos atbraucejus varetu iz\*ie- tot piemerot darb. Gandriz nek- du gratibu nav musu teicamkajiem basketbolistiem. .Pareiz jau nodro- inta emigrcijas basketbola meis- tarviehibas RTj^ as prcelans uz Franciju, kur libekiei ari kiet aiz- brataks. Tapat loti labi darba pie- dvjumi ir trenerim V. Baumanim,
Savs turpmkajs vestules me^- nu paststit par darba iespejam Francij, turienes darba ministrijas izstrdtajiem ligumiem un uzraksti- u to latvieSu iespaidus, kas jau ta- gad strd St. Etienas un Kale ogj- raktuves un nodarbinti lauksaim- niecib.
Sjrasburg, 9. august. K r l i s D r e i m a n i s
muso Ameriki;iu unfranu joslas lat-
viesu : sporta vaditjs A. Gehns al- eina laikr no 20, au g. lidz 20. s e p t. ziedot balvas,;sporta piederumus vai ari naudu balvu iegdei sportistiem. Sporta labveji, nometi;iu vaditji, tirdzniecibas un rupniecibas nzne- mumi, apgdi, kopdarbibas un dail- amafeiecibas kopas un koopertivi aicinti ar savm veltem nkt taika emigrcijas sporta celanas darb. Sportisti, spitejot visnelabvelTgka- jiem apst^liem, pec savas krietnks sirdsapzinas centuies trimd popu- lrizet musu tautas un zemes godu, koec tie pelnljuM sabiedribas at- balstu turpmkaj darba, kas klust ik dienas grutks. Ziedojumi pietei- cami, nosutmi vai iemaksjami: A. C e l m a m , (14a) Fellbadi b. Stutt- gart, Beethovenstr. 15/11; J. L i d - manim, (16) Hanau / M., Lamboy- str. 84, Latvian YMCA; P. S k r a s- tii>am, (13a) Hersbruckj DP Camo Kathann; J. P e l t i de m, (13b) Augsburg, Fimhaberstr. 87 F; J. P 1 e n a m, (13b) Memmingen, Lat- vian DP Gamp, Airport; R. N e i - 1 an da m, (14b) Ravensburg, Ge- spinstmarkt 1, Latvian YMCA.
yadimijas ASV rpolitik; m
RAKSTS PAR AMERIKIiirU ATTIEClBM AR PADOMJIJ - SAVIENIBU, K A S RADlJIS SENSCIJU VASINQTON
BA][,T1|:SU SPRTISTU PANKUMI
.Baltieii sportisti, kas strd Bej- iijas gjraktuves, guva teicmus pa- nkumus vieglatletikas sacikstes Na- mur. Musu tautietis Jnis Balcers' izcinlja 2. v. Sl^ epa mean, bet igau- jlis MlSteins'u?:vareja lodes grua- n, KrtslekSan sekmigi cinijs igaunis Jervers.. Visi tris baltieu sportisti, pakiausot belgu sporta va- dibas aicinjumam, izbrauca uz Pa- riz, kiu: Bejgijas izcilko atletu v i - du 17. ^ augusta sacentas ar Francijas vlegiatletlem.' Parbiem Be|^j pie- teicies ari latvieu futbola vrtsargs Harijs Lazclii;i. ' A. R.
R. BEl^ERIS IZCINA RM 40.000. UN LAURU VAINAGU
Rigas trenerim^ R. Belj:erim julija menesis Hamburgas hipodroma^W= samer kluss. 3. august jau sekoja skaista uzvara ar Lenu Hasti. Ists Belj:efa triumfs bija Alsteras zirgau- 'dzetju balvas izcii;ia 10. august. Ar vcu rikSotju Hindu 2000 m dis- tance viiji5 izcTmja uzva^,v ko ne- viens nebija gaidijis, jo Hinda p- rejiem zirgien> deva lielu handikapu. Belj:eris sayu rildotju tmer lieliski .izvadija lidz uzvarai. Hinda sasnie- dza jaunu truma rekordu, 1000m veicot 1:21,9 min., kas ir pecka^ -a la- bkais rezultts Hamburgas hipo- drom. Treneris Belj:eris izpelnijas RM 4O.00, godalgu un lauru vai- nagu. Pr.
Kovas^uzvar Telegramma Latvijai no Vircburgas
Vircburg, 18. august. Lielaj basketbolaturnir Vircburgas jau- naj sporta zle uzvareja lietuvieu teicamk vienibat^ emigreij Seinfeldas Kovas, kas dramatiskiem momentiem bagt finla spSle pie- veica Darmstates Kursu. lepriek^ej sacenslb Kursa pedej minute no- drosinja 2 p\mktu prkumu pret Vircburgas YMCAs vienibu. Bez p^- nkumiem darl^pjs Hanavas YMCA, kas Opeleja ar rezervistiem.
% 9 . ' G . Grieze
Yolejboliste Velta Rupnere no Es- lingenas prgj.usi dzlvot uz Libe- kas Valderze nometni. .
DAZQS VARDOS Par Austnimsibtrijas saimnlecibas
izveidosanu 7 dienas spriedusi kon- ference Irkutsk. Pec Daily Mail" zipm, paredzits ziemejos no Irkut- skas celt hidroelektrisku^^spekstaciju,
l^ feai^ bus 'vei desmil^ art^ liel|ka par Dpepropetrovskas spekstacijS.'
Tito aizliedzis d^ jot amerik^u de- Jas publiskos Dienvidslavijas lok- los un pavelejis policijai turpmk apcietint katru, kas^ o rFKolumu neieveros. Tito pats paskaidrojis, ka dzess ir ,,smiekligs pilsonisks pasaules izpaudums" un ,,iedarbojas samaitjosi un mezonigi". Sods par amerikpu deju dejoanu bus 45 die- nu cietums.
Penidlinu lUzliegts parsiitit pa pastu no ASV uz Vciju, lai hoverstu aplamu penicilina pielietoSahu, ne- mkuligi rstejoties, un t izmanto- anu *^ Alfredu Krupu un 11 Krupa kon-
cerna direktorus saks tiest
EDUARDS BRIKOVSKIS ^ 1947. g. julij. Kreimtizets Hamburg - Ohlsdorf 15. julij.
Pc viijia sero: Ribas on Phi^ uli^ a gimenes Manheim, Jkobsona
, gimene Zviedrij.
berg par ka^a noziegumiem. Zidi nb Rummjas beg uz ustri-
ju, zii;i amerikpu virspavelnieciba. Ap 500 Rumanijias Mdu ik dienas ie- nk Vines aiiierikijiu josl, loir ta- gad jau sankui p 10.000 neleglu robeJas pmceju. Rumanij vel.ir ap 250.000 zidu. BegU pa lielkai dalai nk no Bukpyinas un Besar- bijas apgabaliem, ko kapa skum okupeja Padomju j Sayieniba. Par svarigkiem iemesliem begji uzdod: bailes no latenta antisemitisma, bai- les'no iesleganas aiz dzelzs aizkara, bailes no iesaukSans armijas darba dienest. :'.
Musu mijais virs, tevs m vectetii^ iS, bij. A/S Metallists" Rig dSrektora, ipl. ing.
ALFREDS AUZIIVJS,. dz. 1885. g. liQ. dec. Rig,: Sl^rs no mums traiisk nve . g. 4. ju- lija, Zalcburgi, apbedits 1947. f. 8. jiilij.
DEiJas ser^ dzivesbiedre, bemi, vedekla un mazberni..
:^ PATEIGIBA.; Izsakm vissirsnigko pateicibu
Yeidenes latvieu kopas vadTbai, m- citjam Brena kgm un prejiem lidziedzivt jiem, ku^i piedalij- ipsu drgs aizgjejas
LIZES PLHJESES ^ izvadian viijas pedej gait Vei denes kapps.
Mil paldies par musu rnmipai veltltiem tvadu' vrdiem, -Iziesmm un ziediem. Deis un mazdeli
. ^ u ^ . " : - .^-to j ^ ' ^ *^ "^ ^
Pec ilgm un grutm cieSanm mu2ib aizgjusi masu drg mioxiiip^ un vecmmii^La
LTZE PLIUKSE, dzimufid 1865.' g. 2, d^cembri, Latvij, mirusi 1947. g. 17. julij, yei- deni, Vadja. Apbedita 21, julij Veidenes kapos.
M^a piemijj vii^ Lu patures serojoMe dels un mazdelL
Autvaditju kurs^ Berzi^a grmata
AIJTOMO ar 65 zim. tekst. Ceha R ^ 10/^ ^^ ; Dabujama, pasiitinot R.^ruklit.imt (13a) Weiden, Lettenlager Fi2hten- buW".
Izsuta ari atsevis^us eks, ar uzliktu pasta pecmaksu, pieskaitot sutisanas izdevumus. Kollekt. pasutinjumiem, sakot ar 5 eks., atlaide. 289
Piederigie Amerik mekle: Anto- nieti Loewe, dzim. ap 1880. g. jev, Krievij. Precejusies ar Rigas fabfikantu vai lieltirgotju Nielsenii (vai Niesenu). Dzivojusi Rig. Zipas ludz pilsetas valdes loceklis J. Bross (14b) Reutlingen-Pfullingen, Elisen- weg 10. ^ 288
Vasington iznk neliels laikraksts Foreign Affairs", kam tikai 19.301 lasita js. Un tomer is nelielais laik- raksts julija beigs sagdja gal- vas sapes visiem lido laikrakstu ko- respondentiem, jo taj pardijs raksts, kas, Newsweek" vrdiem runjot, sniedza ideolo^ko kon- fliktu samulsintajam caurmra ameriknim lielku skaidribu t>ar pareizejo ASV politiku pret Pa- domju Savienibu par jebku^i citu rakstu vai ziijiojumu, kas publicets kop kaira beigm."
Raksts bija parakstits tikai ar burtu X. Citu laikrakstu korespon- denti sk dzit pedas, kas varetu but i is mistiskais im tai pa laiki autoritativais X". umlisti no- skaidrojui, ka autors ir Dzordzs T. Kenans ASV rlietu ministrijas polTtikas vplnoanas dalas efs.
Newsweek", sniedz 17 lappuu gar raksta izvilkumus d veid:
1. Sacensiba varas del. Svarig- kais apsverums padomju politik ir tas, ka Kremja viri turpina nostip- rint varu, ko ieguva 1917. gad. Vii>u ideolo^ja mca tiem, ka pa- reja pasaiale ir visiem naidiga un vii:iu pienkums ir pie izdevibas gzt politisks varas aiz vii;iu robefm.
2. PaSu izraudziti ienaidnieki. Katra cilveka privile^ija ir paam pierdit, ka vii:ia teorija par parejs pasaules naidigumu^ ir pareiza, ja cds pietiekami bieii atkrto to, ka otrs ir, vii?a ienaidnieks: Tad galu gal izrds, ka tas tiem t ir,
3. Diktturas attaisnojums. Nav saskatms nekds attaisnojums ap- galvojumiem par opoziciju pa Padomju Savienib. Sada opozicija varetu izaugt vienigi no mirsto kapitlisma atliekm. Kop is ka- pitlisma atliekas Hkvidetas^ zudis Dedejais attaisnojums. Tad k|uva nepiecieams atrast teoriju par p- rej pasaules naidigiftnn, lai attais- notu diktturu ar to.
4. ledzimtais antagonisms. Krievu uzskats par nenoveramo antagonis- mu starp kapitlismu un socilismu nozime to, ka no Maskavas puses ne- kad nav sagaidma patiesa kopigu merku atziana padomju un to varu starpi, ko t atzit par kapitlistis- km.;,fja padomju valdiba kdreiz
kumentus, kas it ka liecintu par pretejo, tad tas uzskatms par tak- tisku manevru, ^kdi attauti dariju- mos ar ienaidnieku (ku^ r padomju uztvere ir bezgodigs). , '
5. Divkosiba. No i antagonisma teorijas izaUg dids pardibas kufas mums ljiiettraucetjas Krem- la rpolitik: slepentba, atkltibas trkums, divkosilia, izdomib un fundamentl nelaipniba. Sie ap- stkU nevar mainities. Kad Jicrie no mums kaut ko velas, tad var ga- dities, ka vienu vai . otru no ie vibstiem atbida mal, un kad tas notiek, ta arvien atrodas ameri-
pi,. kas lec aren ar priecigiem pavestijumiem, ka krieyi mainiju- ies", daii pat pieraksta sev npel- iius par .Im prmaii;im**. Mums nevajdzetu ^aut sevi apmnit ar taktiskiem manevriem. Sis ipibas nemainisies, kamer nebus mainiju- sies visa padomju vara.
6. Krem]a nemaldigmns. Visas kp- mnistu partijas disciplina dibins uz Kremla nemaldiguma uzsverSanu. Ja reiz kd jautjum nosprausta partijas ienerl iinija, tad viss yal- dibas aparts, ieskaitot ari diplo- mtijas maineriju, nenverami virzs pa o nosprausto taku tikpat neatlaidigi k, iizvilkts rotaju auto, kas apstjas tikai neprvarama ljcer- |u priek. O - : : : * ; ' -
7. Kunga balss. Visa krievu sko- loana mcijusi tiem, ka prejai pa- saulei neyiar uzticeties. Tapat k suns gramafoaa priek, tie dzird tikai sava kunga balsi" (His Mas-^ ters Voice vrdu spele, kas atg- dina slaveno gramafonu firmu ar to pau nosaukumu ~ red.) Tpec r- zemju prstvis velti cer, %a viiji vrdiem varetu but kds iespaids. Labk gadijum viij var ceret, ka vilja izteicienus pazii:ios tlk aug- stkajiem viriem, kas drikst grozTt partijas liiiiju. Bet ari no tiem grti sagaidit, ka VIJLU uzskatus varetu grzit ar vienkri lo^kiem argu- mentiem.
8. Steigas nav. Mums vei ilgi bus jpiedzivo grutibas darijumos ar kri^viem. Tas tomer neftoziine to, ka vii3d butu ,,uz dzivibu^ai nvi" saistM ar musu iekrtas pahu k-*^ d zinm>laik. Vii;iu 1;eorija, ka ka- pitljsmam nenoversami tik un t jiet boj, rada vii;is apziiju, ka nav vajadzibas steigties. tpec ari Kremlis nebaids piekpties stipr- kas varas pneks. T ka laiks nav svarigs, pagaidu piekpsans Kreni- U nebaida.
9. Vesu pratn. Jebkui^as ASV po- litikas elementam attiecTbs ar Pa- domju Savienibu jbut ilgi pacieti- gai, bet tomer stingrai un notelktai pretestibai pret krievu ekspansijas
tendencenL Nav pielaiiami diski akti, kas atbilst deniokrati uztveres untumiem. Visnepiecil mk prasiba jebkurai valdibai, darianas ar Kremli, ir ta, li valdiba arvien saglabtu vesu p| un lai t nekad neaizmirstu, polltikai ar krieviem vienmer tadai, lai ts stingriba nebutu kas aizkaf krievu valdibas pi
10. Vai sarkana zvaigzne riet? var apgalvot tp, ka sarkana blai ko Kremlis joprojm met uz mierinto rietumu pasauli, nav clg tdas konstelcijas rieta ma, kas tuvojas noslegumam?i rdit to nevar. Nevar;ari pl pretejo, Bet iespeja paliek (un| utora domm t ticama iespeja) padomju vara, tapat k kapif] k pasaule vipas uztverg, pati nes iznikanas dlgjus, im un k digU jau krietni sazelui.
11. Sacenso^ i on ne partnefL i nevar ceret paredzam nkotnSi sniegt politisku intimitti ar" pat ju reilmu. Tai jturpina uzskatit! domju Savienibu nevis :par pj bet par sncensi politiskaj Jatceras, ka no padomju varasi sagaidma abstrakta miera un bilittes milestiba, ne ari Ikta tam, ka iespejama laimiga kai listisks pasaules un socij sadzivoana Viena pasaule. Di gan sagaidms uzmanigs^ bet laidigs spiediens, lai vjintu cenu varu un liespaidu. ^
12. Stingm pretestibu. Krieviji pretinieks rietumu pasaulei vis joprojm uzskatma par vajl Sis apstklis var tikai mudint uzticeties " noteiktai polltikai merki konfrontet krievus ar nel zmu pretestibu visos punktos, ^ ^ tie grass aizkart pasaules mieni st^bilitti. '
13. Demokratijas izplatiana^ tiesib ASV politik3 iespejas n( d gadijum neaprobeiojas ar toi tai jietur zinma.linija un jS ka viss izVIrtisies labL ASV vai^ saules tauts radit tdas vi iespaidu, kas zina, ko vtijjia grib,^ ^ sekmigi veic savus iekpplitisko^ devumus un tiek gal ar savuiaf dibu pret prejo pasauli un ki| veltita ar vitlm spejm spek savu ideologiju.: Ja dt| vokli izdodas uzturet, tad komiinisma mery l^tis sterflll donkichotiski, Maskayas /Pield| ceribm un entuzia$mam jazut im apstklim jiespaido ari, rpolitik.. . 14. Amerika^ tt pfensiva. prspilqjums apgalvot, ka mei nostaja yien-spetu iespaidpt' |^ nistisko kustibti likteni. Amei yr^ gan ir rkrtigi pavairot; tibas, kas rpdas padomju tizspiest^ ^ im apdomibu. nek tas redzets' djos gados, iiri td veid ^ izr tendences, kas varetu rast izejM nu padomju reim salauana i pakpenisk sarukan. J nev| mistiska, meslniska kustiba m bezgaligi pretoties pretvarai, vai td veid negrozoties im -g piekpjoties apstklu lo^sks: \ tistibas virzienf
15. Lielais prbaodijums. Pd? ju-anieriki;iu attiecibu iauti| butib ir prbaudljums tam, f ASV spej uzturet savu iespaidu starp pasaules valstim.
,;Newsweek", komentejot ^ | stu, izsaks, ka ta svarigums 'vi^ rk saskatms apstkli. Ka te | mo reiz spilgti- apgaismoti apsvr mi, kas slepjas aiz Trumena dol nas un Marala plna un pirmp; vienkros vrdos pateikts. k t e ASV rpolitik nkoajos gado^ o politiku tiem leveros, tadi nozime, ka nkotne bieJk bus| piekpjas Padomju Savienibat| nevis amerikijiiem, k tas bijiS: im. Tas nozime ari to New3week", ka ameriki^i sapraSanos ar krieviem svarigi jautjumbs par diezgan apaubf bet, ja kda vienoans notiks,; to uzi>ems ar aizdomigumti. Isl kot, t bQs politika, kas ous ti stingra k t, kadu letureja nacistu Vciju pedejos desmit dus plrms kapa."
JLATVUAS- ABONEMENTS,
pasntiht laU^ pa ^ i^ iem eksemplriem (lidz 3 e iesk.), maksa RM 7.^ mencd; sutinot kollektivi vairak par 3 semplricBd RM 6. menesi eks. Slndinajumu maksa: RM 3 par vienslejigu iespiedrindu tai atbUstou tclpu; pied mekleanas sludinajumi par p cenn* bei ne ma^ ak k RM par siudinajumu.
Abonementu pieteikumi, sltt njumi, naudas parvedomi un respondence adresejama M iai% (13b) Gitnzburg/Do.; meister-Landmann-Plalz 7.
III
- "a m w6. I aizisedza ij^
I,. gan bija <tei ;ja izteiksmes.
uas, kreis g ^ Vi^a nedroi sat uaapseds. M\
loga, cigareti. I L rok, domd?
gS: cik nelSgt^ kundzes dtkJ -jfi seja,
mana, istal5i||f| mana i<M
^ a dgarett r sTevieti g^ltas. mz
rareti un saka i smel^; 1^ )ka sam^S^
pusi ' snas, . neblja kuas,
zlmlg sejt tieiB
^ja prmai^ult uq lfflt,'V tel
Kad vi^a n'^^^ nezinju, k ''Tsla pretiin mam 5niiu, ka mhs 1 ma pret gridu, i
visu llku oreika kund
Tad viflia wica virs tnani
Nek neteicu. bi fi ea bQtu nmfijif ^ a d vii^arat
Es vei H - kad
Cf> Johans, nav'