01^
Nepiedengiein ieeja aizUegbi.'' Alz ^ b a zema baraka. Barkas gaS sfi. Ue sola i^eci viri smildu krs^ daziba bgks&s im sonu krasas Ticii is^bliHi' kreklo^. 1/%;^ s staba Aiz ^ zata leja. Aiz lejas hM: Kalim gaM issM^ iteta Hed v M ketoas neredz. V i ^ ^i.;F!a^ Zixgam.tieM
s^ gbyi^ pi^telSB^ saj^ )i9stii mucu liz &@das . b U ^ , baltu krekhi, balti acBftem stilbtt sOditaj^ uz iei; blakus muc^ Ari IvSbs kafaaius n^edz, ViigiS istecus virus bataks gaia m ,^^so(K^ vabi ar saviin nm-drntt* n^uid vi&n^ ar i@nMu krieai$ vissdxii un vakara saute.
viipd te sei, }audis, kam
taji un prof<*sori~ 637, stradnieki 1 Z i n a i d L a z d a 548. , lojasv PiemeI^^ biroju darbinie^ ktem, Ari tie pieci viri, kas sedeja . . . .barakas prieks un cela gaisa pilis, hdzeklus, ir tkai viens ku5ieris" [galu gal atzina, ka vismaz biroju un viens tranlvaja vadxtjs. Nevar [darbiniekiem jprskolojas, jo nav an zinat, ka 3 ki|igu kapteii;u sadalis jau Bavrij vien ta. Pec centrls ^^ enu sturmani, j3 kugu medianilj^ us kartot^as ziijim, par profesiju sa-un 25 jurnfekus. dalijumu visa Vcij redzan, ka Par Derniem xm nekdas bedas. citos apgabalos ean lauksainmieku i * j ^ -)t^ -Par jaunatiii ari ne. Pec tas' paSas, un^^^ musu drpSa nakotnes jau'n)met ]BAl4Cste1M֣^ Bav^ldii^^^^^ divos virenos, kas viens rilja, tautas dzivibas Ijila. rij ir, im Sotoleki m vairk k f e S S L i i kSSiS ^ s^ar: 1) uz ko g^zgjot . Bez pagtoes im tagadnes m iaSs. viffli skoteHis. An 5B aupst.- Trsr .kI^,^^s,vi^-,' ,< .^s- *^not nacionali un uidividuaii vertigo, ceribas. Tadi ir ari musu te,.C feni vtend sktoJtjs. Ap 20 augst-1 Kpec tu neprskolojies?" pec tam I '/^ C^ A^ ^^ ^^ ^^ I^!!^ "^ l^o I '=E^ '^ - ;*aai ir an musu tautaL. sfcolas m S ^ aipajlerar.gan^ _bus|sacija viens no pieciem viriem ba-1 LSf^ /'^ i^ J.si^P^^ ' l ^ ^ ,.1??-?!^ '? P^st u krktal jniMau^, lai tikiu gal r l a s g i i " " l^^ejoo nevetooo. ^ de^ 7W studentiem. loes viegla dzfve Vai es'" brinils uzruntais X - L A^ ozi^ MSanas Kiealm veido kattas ka !hHns-likteija lis^ ^^ bB inadtiiem J-dmidzes Kdzigi pi tad teisni es? IrjauvSciti^- Jautas naacm^ a ^ . musu^a aadalot. katram fa^^ i 473 dvjSse- statistika rda ka lidz iaada nir- ^ " ^ ^ audanasanas ideali dzivi mu* neaizmir?iM bQt sivi^ ^ ari pa rstab. - r nometnes ar turpat 25.000 iedzivot- ^^f noversties an tagad T^ e . T u r ^ e s latviskajos Vkm^ Kas v a vajadzlgs, k i Bavfeijas hiem notikui kursi kuros oiedali-r**^"^. humano cihreku, bet nuH dznres zntiai gangs^ ^^ zeit plaakt? AJt j ^ fc nu to dala Tas ir daudz. Bet medianiskais, t^zdvesd^ (Sk vien le^ej i^^ aizmiiskt Ya^adz^ tafiu ari Pr- Lauksainmieciska r a k s ^ S L "^ fe^ ^^ ^^ vaMfi! \ notikui tikai 15 iadijumos un to te^^S^ISTLf^n ?
Latviji ya^stsW pavaidam iest- dalibnieku skits fa- 342; oferu kur- S J f l s ^ J ^ ^ ^ ^ ^ S ' u^*^'^^^^^;^ dis strdja ap 3,2iproc. no visa no- Los piedalijuSies 91; paligmsu. ma- W - , Moms jabut nomoda, lai la^^^^^^ to l i darbtoito ,?avriias la^eu J ^ k S ^ i s o s W nometnes, dminiiftrti^ darbosLfedalijuies 156 trimdtaiekfr k o ^ - f e f ^ S ^ ^ s , ^ inesaitot t .^ Ms ir IRO <at- & dalibnieku skaits dazdos Hter- P^ ^^ ^
aga^^Svbu zeme, kas pai nep-, bos. virtuves, daitoifics, ambulanees tura^ kursos bijis 60, 2846 latviei L^ ^^ n^= J^ ^^ f J S ^ ^ ^ ^ " ^ ti tnfis v a i m ? ^ H '^Pi^^ ^^ ^^ ^^ Bavrij piedali^ ^^^^^^ ' .l^i^kam vfiji sS ISpec, ka ASV tuipal 2000 no visiem 7500 nodarbi- veu, sp^u, l a t l w lietSu,^por- ^ , 1 ^ * ^ ^ ^ ^ S M a s pasakas m te fe8ffi aisajls atva^jum, ie- ntim. tasiir, 27 proc. nodarbinSto tugalu un ltvieu valodas kursosJ kinas pguva prrunt Stret<a M- vai 10 proij. no strdt s p e j ^ J K r i p a l i ^ vl 1009, kas mcIjuiesP^ P f ^ ^ i ^ ^ ltt^Wlaiktotapec .kaAo^jai .v.Ua^ ; . ; par ^adiotedmilyiem, daijamatnie- Jjl^ k^ ^^ S^ ^^^^ Runisim ttri latviski! iadzigi,kai zinpnu nozaru. strd- Nav nemaz tk triki* Berline ' ^"^'^ ^ . , , o o i T. i, .
ijaitittt kar oi f l f e i l a l l
tatu ^eiS pe? Jr. ziSuelfflJ?-
1*1
3 l k ^ m ^^ ^^ ^^^^^^ .audzinaSanas Neaiznitejsim, ka mes esam^ nfki, teikam tpec, ka Austrlija f gad ados v^ i^ tadoiJ parvaldes dar- tjiem, grmatsejejiem Suvejm, ^Zf^ ^ ikvienam latvietim, tautas locekU, kas gan netalsnibu 9^ piepjM!t svas mihsa platlbas bos bl^jaod^rbintli 6 proc. no vi- Urebniekiem, atsledzniekiem, loto-P^\^^^^?^^* , , . . . . | varu pareiz cieS, bet to nedari ^ , a r angiogakgu cilu Jaudhri. ta- ,aiem nodai^ inata}ieT,a, ' i .VOH T pec ka Argentiina gri^ savasi tlkpatl5,6 proc, bet tagad : Vmd idatiba^ piidit ar ltii^u rases tiem vrdiem sakot katrs s^itais 1 pa laik rikoti grmatvedlbas, bet | ^ ^ i v i o a s un paxsiavioas aiKas, i su valod ir gan nmati. taiaiibas Jam, tiLpec, ka'Kanada! vajadzigi berlinietis ta^ad kaiat ko parvalda.|3 nometnes stenografijas kursi. Ko-1 ! !L! :"^.^. .x u?S5Ji* kp j>bkte | pilven itikai ineStt> tm ^ lam tadi, hSfo mtisu nom'^ tiju st;radt km Vf^U zobi. haudim tikai ks^ trs deismitais ' Bet ta$ nekave gai$a; pl i^ celt, |>ai:ya]dxanas. Qk^ pQis^yar cdt^axi tas,,kas nav| Ja jau celaxu gaisa pUis loe architekts,;n;e buvtedn^, ne li^as. i5kaidi;s, ka iBavrijas - . .vai skolotajs, vai, vienalga, kda - ^ v v i , ^ ^ w, ,w. I^Ki^ , ' jr* galdntete, ne ihurnieks. Tas var celt hieSu republik" kateam jdbd ie- Uroda prtejs, ielicis darb dveseli, ? + darbus, kas mums ka|tautam tiesibas dzivot un pasta irtsos virzi^os. . ii^ peja strdt ,^ pec, mv^m spejm. juties labi, ja vii^ am tagad galva jau^^^^ noaarita oez pasu vamas. Sovakar'cel gaisa pii& iaceianas Statistika rdd, ka Itd gadijum metas sirma kas tad spes atbildet v#iti. I katrs piekfais reputalllk nodarbin- uz vii?a jautjumu: ,iiC8fi5vtas nu butu,** ieminas viens, Ittiis sedes pie |biroja galda. Iin k d Kpec taisni man jprskoJojas? ,P3fc(femt w atdoft mxm gabalu zemes, tikai pardisim pasaulei, ko nozime 1 Kpec t a i s n i ma n?**
^ , . , , , , ka<t^ Di;a laistas zemes vir Lad jaimatne iedegas par briviibu saviem ipaiem uzdevumiem. untaisnibu, lai sace^ as pret netaisni- Mazas tautas eri/b miprs bu, k i nebaids par sevi, lai liesmo flX^!^! T t t r^uT r^ct. ^r^r;^x^^ | taHi nav idka^ oSanas un g^ a^ul^ t
PltSfviPr ipskatitt no- W ^ arib]l'^ orianlzSt die' # I f m ka krievl noslSgv iejiM :trpini3u$i m
IfyS ..tiHB Fsanci a .vuska-S S t o u Hanka opercijim d a lr*SrT**Sr AnBlU.nav va^J ej Clk mutns Vaia<kigs? 2Jv|rbu}a kn- kirtigi prvaldita pa^aldiba! bieoa, blusas fcdiea. Un mmm bQ- j Musu 858 laulfsaimnteku veikumUs
.peii/kSd\i pasaule nav trcum un 18 relj:invezi. Tdu ka dot tam simtm tC&stotim Jatvieu, [ aiigjstku virsuziraudzibu v$res veikt kas ir Vcija; tr&nda, vienu zemesJ viens apdi:oinanas inspektors, da-|>l^umii^^^ noddlu vaditji, -3 ekonomisti, , v i ^ aprekkilem vajadsclgs? Visiem linspektore, 1 kontroliere, 18 mju kopi, ja ms dzivojam t, ka dzivo- p^ryaldnieki,. 8 noliktavu prziijd, 4 Jim La1?vija tad, kad nebija kaj-a un pstmeistari, 2 statistini vk 45 taut-VIss blja lal>i, vajadzetu tik daudz saimnieki, Viijlu ricib bus tikal" ^mes, cikbijfiBigas apriijdjci bezpa- 21JJiB biroja darbmieki (vairk nek
A l e k s a n d r s L i e p ltijs valstis
h e m ^ ^ l e r o l i ^ :
iimtiiei i ^ ^
Wureanas doms jstipriiia jauHat-^ ^ ne, bet tai japzins,sava nacionlS j^ misija. l ie l i merljd daris jauiiatni varda, to kulturas-yertib^ stipni u n dzivot s^^ p i ^ uitilitri,^ ^p^^^ Jauiiatrie n e d r i ^ pec :^ taisnibas, brivibsus,^ ^^^ !^^ valsts. Lai via^im paliek^ ^^ ^^ x
T a K r ^ t , 7 i ' r . o c c+^vT.r.Trv,o^^f' o , , - 1 ^ izTedzcs atgut to, ko mcs esamlcet savas kulturas ziedu. : ' ,,Latv3u Ziijias" Stoknolma 30. a u * - 1 ' ? 1 - o - i x i M . - i as Rigas. Bef Bavrijas 30.000 pat lvisu lauksaimnifecibas arodnieku ko-1 gust raksta: ASV valdiba turpina m^T^ 't^sT-ti. W ; I K . L-r?^"^ latviska gara pilm mes, v ^etiktu ar'Ai2putes.apriij?j:a platibu^ Baltijas valstu. suti^ us par o ' . . ^^ ^^ ^ bnva)a,fcak paaudze, tad ai;i jaunatne ^ Kas ta. butu par dzivi, kad lautu tes u n 1 steriogr^fs. ' valstu prstavjiem. Bet tas tomer. muona l^irtoties! j Mums Seit ir|gan tikai viens n o - nav varejis nov r^st dazas ipatlbas J .fca t butu par dziyi? Idoklu in^)ektors, bet toties viij:a r l - Baltijas valstu sut^u stvokli Va-Hmi rfVispiriiis mums, .prdtams,'<iib bus 45 ksieni. Stridus gadiju- Uingtonas diplomtu korpusa aprin-' butu paSiem savi zemes kopeji. Mu-jiniem 2 zverinll un 48 nezverinti das. Pastvot normlm attieksmem, su vidu Bavlrij ir 858 laukaim_-ja<ivokti, 11 tie^ei, 6 tiesu dafbi- katrs jaunaj^ reditetais vestnieks vai tliici; 481 noJtiein Ir ari sava i^dm- Meki, 2 tiesu izi)ilditji grut bridi sutnis piesuta prejo valstu vestnie-irieoe Kdz., Un Sem saimniekiem, vares aicint palig 9 profesionius kiem vai sutriiem rakstisku paziijio-' pB oficials A L K statistikas sprie- ^ ^^ jumu, par akrediteanos. Ar tdu fert,' vis nebtu pa tumsu jdzivo. 1. Pavaldiba, kv: apmetisies Bav- j paziijijumu sQtniecibas uz^em for-'\na;|iiem padomus varetu dot & agro- j rijas latviei, laifcam gan bus p i r m mlik saVstarpejus sakarus. Ar Bal-nani ui ik 9 saimnielfam viens. hl^ta, pasaule, k}xr profesiju grupas tijas^^valstim gdus sakarui VaSing-Batu 7 J<^opibs prraugi - r uz ilc j rindosies da krtlb: mjsaimnie-1 ton nav uzijiemui sekojosu valstu ,1^ saiimfikiem. viens, tad vei 12 ces 3529, i ^ i ^ i 3333amat- prstvji: Argentlnas, Austrljas, l< |^*opibas .inlstruktoiru, 3 linu ljiipo'- niieki un kvalificeti stradnieki Bel^ijas, Kand^s, IJlinas, Cechoslo-fji,\l lopd uzpircejs, 1 Knu po 3145, lauksaimnieciski arodi 2051, vakijas, Dnijas, Egiptes, Somiajs, tajs, Sl7 pi^iotavu vadltaji ar 3 prak-1 r1;i, mediclniskais paKgpersonls, Francijas, LieHbritanijas, Griekijas, , tifcaaatiem/ IfcaSi varetu darbpties 87 toicinieri xm citi prakti^i arodi, ks Ung^rijas, Jaunzelandes, Norve^jas, daiOTi^,^ kuirien'^k ietu pau ptaisa augstaku izglit!bu 1248, Polijas, Padomju Savienibas, Rum-d^zniecS^as arefaitekl^ , bet savas; jskdnieki un ^ d e n t i 1 9 1 5 , skolo- nijas, Spnijas, Zviedrijas, Sveices, cbavas varetu Uzstadit 8 bikqpji. T I Turcijas, I)ienvidfnkas un Dienvid-btu ar meiem, kur 1 J - N I slavijas.
::5t8!tBabiedrotovadibasapsprie-.i
taisniba.. Kas tas par jaundeiti, kam degsies un liesmos k lapa tuma nav >celu un augstu merl^ u! Tdi irlnakti pretim^ zVaiganem un ritaui ari musu jaonieiem. Vii^i,' musufmail Stokholmas sensdjas LATVIJAS KORESP0M>NTA V E S T O L E NO I^VIEDRIJAS
caSgi dabotis 38 mefci^iem, uz- J f M M T f 1I7(PI1 ^ I ^^^isam Vauigton akrediteti 63 rigo* un\,l2rifcojot 40 me s^argus, lu i^^ lIvJLiXlii--^ ^^ valstu prstvji. Albnijai, Bulgri- Tm ^Vi&rt vai nu izlozes vai ci- TTTTIT C^C' H^^' Japnai un Vcijai Vaington tad krtlto Izriaiofcu 35 me^imnie. F U L/b akreditetu prstvju nav. NQ 6^3 vai-elfcias darbinidcus. | > 1 ?tu prstavjiem ^ nav uz^ehiuSi 'JpavisMi^ no turt^ 17.000 daifea ^ pSrtikas un lauksaimniecibas formlus sakarus ar Baltijas valstu ^jigiem Baviljs iatvieiem 2051 forgandzbija paredz, ka grutibas pr-1 suti^ iem. Ja par tdu iicibu no Pa-fr tids^ kas savu arodu minot d^iJ^ f^ sagdS turpinsies Hdz 1950. domju Savienibas un ts satelltu v ^ tidl saisfcljies lauku," mefei vai p ? ^ ^ ^ Italijas valuta devalveta 1 pu^ es nebutu ko brinities, tad Britu l^ Ssi^ it^asdarbiem. ^ Tas ir 11 pro- P^ -^> 1^25 uz 35 lirm imperijas un Eiropas redzamko val-
^ * v i M S f iaiirca4mri4oiKn P f^ vlemi dolaru. Ruras oglrak-lstu narstvTu izturesans dod oama-caatl. Ltvij ar lauksaimniecibu oiteAojs 59 proc. no visiem iedzi-Wfjiem, betvairik k ?0*proa no ltvieSiem. Tai paSa. piimskai lai-fca iaop5 bija tikai dlvas zemes,^ kur kft^&saimnief;^ nodai^inato skaits mazlfcs par 20 proc. no stradtiju ta|saita. Sis ^ e s bija Be|tija ar l^i3 proc^ ^ un Lielbritnija ar 9,3 ppoe. , Ja nu ti 1 ^ px^ilve^ savu g c ^ ipili drusku pitdku. Mums gan ir 84 trimdinieki, kas nodvejuSi sevi "par uzbemtimu ipaSniekiem,. un 5, kas saucas usa^ temumu vaditji, bet kaut arf i ir gaisa pils ne-[IMsstoi viijdem eeft uzi^ emumus gluzi b^ez lidzekji^n. Sifesim sveum no mzusma, no aicaatnieeibas, Taisni prieks paskatSties, kcg amatnieki, ^;^ecl3^ un sbrdnidci s^ims tr spirt de^ m^&i^ T^piJi, ruditji, seMkaJi, j^srie^ s&ei^an \m lito-grafi - pa^tesa feopS' 8145, Ja lai g c i ^ p t o k i ^ 930 oto^afus, da-
m^i^^mim ^^ e^etltstus un Si^srtim ZSQS mes jaunaj viet valotu \M diezgcm moderni, jo mums lr;asf tsis l l 4 o ^ ap 400 automecha-n i ^ m ic^n^^ 91 dzeizce^nieks un ^em klt viens depo sargs. Sliktk bQa tiem^ kas djeso^ veoos satiksmes
, Qglrak-j stu prstvju izturesans dod pama twfes'> julij ieguts 6 milj. t og^ u,-11 tu nopietnm prdomm. To vei pa-prOci vairk k junij. Pc jaun stiinrina dazi pedej laika notikumi. tirdiiiecibas. liguma ^ Cechoslovakija ir sai^ e^mta zi^a, ka Sveices valdTba saemusi pirmo^ sutijumu 200.000 tlnupat nodevusi krieviem Latvijas padomju kviu. Salidzinot ar Uutniecibas namu Zei:iev. Francijas >irtoska|a stvokli, spektatu skatts valdiba bija uzaicinjusi Latvijas, B i e sarucis par 84 proc. Si Lietuvas un Igaunijas .padomju re-- a pirmaj puse angju josl ra- pubiikas uz pasta un telegrafa kon-
Piim ziijia zviedru laikrakstos: Atklta baltieu spiegu organizcija! Tai sekoja citas^senscija: Apcletl-nti daudzi baltiei -/'igaupi im lat-viesi, milzu lidzekli no ASV, slepeni pagrides laikraksti utt. Tris dienas zviedru laikraksti viens ar otru da-cents, tad iestjs atslbums un beidzot vajadzeja atzit, taisnibu, ka nekdas spiegu organizcijas baltie-iem Zviedrij nav, ka .siepenie" aikraksti perkmi Stokholmas kios-* kos, ka apcietints kds latvieSu :umieks par to, ka bez atjaujas at-stjis ostas pilsetu, lai Stokholm apciemotu savu sievu. Lielais satraiitums izrdijs vel-;igs. Isi pirms Sis vetrs Sejienes comunistu laikraksts Ny Dag" uz-bruka musu ardiiblskapa t ^ m . To-mer par dm un lidzigm lietm mes, Zviedrijas lai^ vieSi, tikai pa-smaidm, jo zinm, ka laiki^akstl mekle senscijas, lai ieintttitu sa-vus lasit;ius. Amizantks bija gadijums* ar 12 gadus veco St(^olmas skok z^u Benktu Ruru. Pats Benkts par o ga-dijumu Stokholih Tidningen" sle-js ststa: Es ar savu draugu gri-zoti. 653 spekrati, pret 10.288 vieni- ferenci ParizS. Teldcomuncijas bm tani pat laaka gadu ieprieks. konference Atlantik, Sitij krieviem ASV iekzemes .viJnai lidz, 1943.1'^ . bija izdevies noorganizgt pret Balti-beigmiar likumu. nodrointas cenas jas valstim 15 valstu grupu 1946. gada ItoenL - Ita^ u auto, ^i^ Kanada Latvijas goda * konsuli, mislcai un gumijas riipni^ibai ASV Ujpet, vair-s netiek atziti par konsii- ej^ |)03rta un imp^rta, banka pde^i- hiem. Latvijas^ goda konsuls Toron-23 milj. dol. Icreditu. Lielo to, uzstjoties Kandas centrlaj paiedSvjumu de}, kokvilnas cena imigrcijas komitej, to darija ne k ISujorkas bir2 kritusies par 2.30 Latvijas konsuls, bet k Kandas dol. saini. Vcu dzelzcey angju piisonis Latvijas apstklu pazi-josla pag gad devusi 460 milj. mar- nejs. Sarakstoties ar sutniecibm, ku tira atlikuma, pie izdevumu kop- yairs nelieto konsula titulu. s^mxs 1307 milj. marku. Lai n- [ bienvid- un Centrlamerikas re- kotne nodrpsintu pilnigas cilveku pubiikas, tuipretim, liekas, turpins aarba spejas un veselibas stvokli, gekot Savienoto Valstu nostjai un pasaules pitikas produkdju turp- neatzis Baltijas valstu aneksiju, bet m^m 25 gados nepieciesams dubul- gan atzis neatkarigo Baltijas vaktu
rr eksporta vertiba ar 1422 prstvjus. Ir iespejams, ka ari Ar-. rekorda gentina grozis savu nostju un tur- gc;9itli par 180 milj. dol. vai 13 proc. pins atzit" neatkarigo Baltijas valstu Euro|)a, patiaban vlsUelkais bez- prstvjus. Katr zii^ rietumu pus-darbs IX Italija, kur skaits 2,4 lodes valstis paaik parda sevi par milj bezdarbmeku. Visaugstk no- noteiktkm tautu tiesfeu aizstvem Sveice, jo tur bez darba pret agresiju nek Eiropas un Britu tikai 1000 pei^ sonas. . ' | imperiju valstis."
Ludzeju visttilu pludi no Eiropas Dazas 1a^eriki>u veikalnieku or-ganizcijas bridina amerik!;ius no neskaitmajm vestulerb, kdas p-dej^ laik saijemot no Eiropas im Jkurs seji^ei ludz ameriki;ius su-tlt visiem sainius. Aiz o vestulu rakstitjiem pa dalai slepjoties mel-n tirgus spekulanti, kas vestules iz-suta vairum. Piemeram, kds Pen^ silvnijas stata iedzivot js nesen is laik saijemis divas pilnigi viendas vestules no Heidelbergas. Ts raksti-juSas divas dazdas personas, bet vestules pat ortografijas kjudas bi-jusas vienas im ts pasas. Viens rak-stTtjs ludzis /prtiku savai slimajai sievai, otrs mtei. Labdarigiem amerikiiiem tdej esot ieteicams sa-vus sainisus nodot sadali^anai kdai no vairk nek 50 rzemju palTdzi-bas organizcijm, kas dvanu sa;ie-mejus var kontrolet.
>ju nofotografet Konovu, par k tik daudz raksta laikraksti un m rads ideja s^skatit krievus ihazli* tuvk. Skm vkt Konova aprak^ stus un ari adreses, kur varetu vii^ ' )aSu ceret sastapt. Es iedomjo ka'butu derigi savkt ari ziijas VKsiem krievu sutnieclbas automobii liem pn ierados pie padomju sutni' cibas nama, izdaridams ari pasa nj ma uzmetumu. T nopulejos dl dienas. TreSaj dien np sutniecl: bas nsana iznca kds virs, bet vilja vesels pulks lau^, ks yie otram iiztraukum kaut ko ststij skraidija surp un turp un leca ma-ms iekS un.r: Tur bija pvi sam kdi 16 vai) 17 cilvSki, un p vienam ienca prt piezvanit poli cijai. PoUdJa ari ieradas, bet pirm tam man bija jiztur ista krust uguns.. Krievi vispirms man jauta ja, kas mani sutljis. Es tbildej' patiesibu ka neviens, ka es pa; iedomjos un atncu. Bet tam neticeja. Pec tam jautja, var protot angUski. Bet angju val^J skol mes vei neesam skui. Pe tm viiji prasija, vai es runaju va^ ciski. J, mazliet vciski eanu f cis mcities: Par to viiji bija par-steigti. Un tad nca jautjums, va es runjot igauniskl To dzirdot Ja valu smieklfem. Viijd tijema manj piezimju gramatii>u ar ieraksti auto numuriem, Konova aprakstu Stokholmas tramvaju liniju ks^ . ko biju pircis veikal un iezimej vietas, kur Stokhplm atrodas m vu ireti nami. Kad ieradas poUJ| t ieraudzija lauu mudzdcli un ! krieviem nek nevareja saprast : visi 17 runja reize un lielkS da krieviski. Tad viens policists pra^ mati un es viijam izststlju. k viss gadijs. Vii?S prasija krievl, lai atdodot manus papirus, ..Mes
fiSAUtfiS NABAOMXJA ftAXnt PMi] piNlOtJ - nBRSATZ" .ftlllMS,
SAtZ'* L B A L T O M C
i^WdJa Ir pabaule njab^gtpaja unibUt^^ U t jSttSJ^ M^ p^to^ pasaules da * ilifflni4"Haii^ u un amerik^u jos- to.
ift^elbas. padomes/ sede. pa- tikai l^ oji\|abu jslu^prtlkas u n j V l d i J
hiMiottas prv^des, dir^-juz-S! ii[8. Vi9N^ di*<|lmki^ krss telo- pi^cl jllgaldSttitedems prtikas. gruti-hVlQt teim'teicis^ ka, ja na '^ iespejama | set. V(idj&d.let|p okupljas joslu po},!?- ch8
apvienoSana td jpanik m- - ' i^ imleoli^ a apvienoSana.
pr^ veltl ilielu virlbu Ha-1 raJoi ek^rta mesei .Tur rlda V i
. ; ^ o s y&cu rpnieclbas, iz- Jiem f juiust b varltu ekspoitet; lai} rdits
^ tegatu^ vaimu un Irzemju no" iiU t a vaqyai nepdecieami t a b f ^ ^If^^r^^^^aily.Mail" rak- toan |{^',Atak8itot.|les uhx yarbut veidigi
rb^^tS^ ^ ^^ ^^ ^^ ^^ n a b a g a k S %m^ekjd9S. Sisdoinasne- pasr?
mtitoovera. Skate sarikota ar I ^nifK
^ inS^ ^ ^ lizSt ^ ^ ^ ^ ^
k nezinm, krievi atbildeja, pap; rus nosutisim rlietu ministrijai, Jums v i ^ tudaj jareste un ^1 klaurna, jo vhjs ir spiegs!" Protains, zviedru policija neko lk nedarfja im zenu aizveda tiesij uz vU)ji mjm. StakhoknieSiem tas bija te^l joks. Stcddiolm, 30. august. N. Segleaieki
' ' ..08 kara ttls^lnt centrtu vIsi de-
totisttej
