1947. g. 10^ oktobil
m lm
us: Bisi
}Sdeklar, ta W
e/s parveriibas pffiZiMES PAR X V E S E , ^ aZiJb^.Im STARU BtJD. APGDS TBRVEtE. oij)ENBUBGA,
Ir parasta liet, ka jauri autors trimd, biezi izskan domas ka tasad
ivonometnl IB; TaytKiem, kas nedtv
ne k^JSr**-' ar apSlru^J:.
feMgtcljas un lidzTtl ?flpea Jautjuma uc. To v
apgabalS dzIvoJoSlem tsS Slm, vai nu tie dzlvo pllnlgi savnj
koniltejal nepiecleSaras nodlblila' Mva rajona kopii un izvSlst pW. Jtt kandidltus, no kuplem BAIX' Tautas kopibas daja lecej vienuko- pas pSrstlvl, kas tad ari kirto vba sazlnsanis, Informlcljas un dtm jautJumus.LleIas,prlvSti dzivoJtaj t^titieu vienlbas to jau d^ ra m sav&o komitejSmi kas turpinis tapa datoties tilk. ,Tas pats attiecas ari :u2 izskrfeeil^ tautleSlein, kufleai atfcal, Ir dota' esiba skfinSties IHO ^rinihga komisiJ un legflt DP sta. tatu 'darbam un emigrcljal - S!- kIkU informldiu prlvlti dzlvojolo taiitieSu lietis snle^ BALK IKD vdftjs C. Serfels katru tredienu no' 10^12 MindienS, Hercoga Kadolta lji 49, Ar i visia korespondence sll ima >uz mineto adresi. C S. Notnetijiu
dzive ,LatvieM YMCAs un YVCAsame.;
rikp-u un franCu joslas sgde 16, okt p l 9 Erlangen. Tal pa dlenS pL 18 jaunatnes vadltju sanksme, kai turpinslfes 17.; 18. un l.okt Da- lU)niekl piesakmi Erlangenas lat vieii YMCAi. Rikotji iespju ro- bes gds par uzturu un nakts* ihltneni. . .,.
rstu kongress Eslingena noW k bija izzlQots, novembra belgas ,vai decembra skumS P a r e iatvleu rstu apvienibas dibiM- iana. " Dalibnlekiem Jpiesakfc W 31. okt.: (14a) E^togen/N ?mdOT burgstr. 35, Latvian Assepblypn Medical Department. ^ f- ^
Alberts Sviljis, A. B e J n f " \ J ZiemeUs, Zelma Ozola, torija A^ ^^ ^^ marie,..VSra Brakmang, FricisTM bers.' 1. Tormanl^. vS -Valters HakenberM ^^^J^, ie]s un TQtmanis var m^^"^^. piesQtlts vestulcs Bayari^ P^. bala iatvleu komite f blw]8 dienS,'HercogaRdoMaiel49.i^ TXL dlcnu no pl. 10-12.
UESI jiEDAKClJAi
M.'A-lPS.ugsburg NODOKUS VAI 80DS? ^
Acrtoti un ^Jf^ir ssm laitoakstos, fea^^isJ! tejas. kad un k u r j j ^ ^ ktrto nomefaju J5?f'^ i^ e^B^ at agtkajiem Latvas ^ . Tomer prakse_ tas ta ne v^^^ j j ,
Ijltj^as ar npdokU k a ^ ipanlekus, P^^P^ffSli iSeku 240.- va ir tik augsts, ka jajaute, v jsaprot k sods par su^a
sod;?aWi^*tj;;S? niekiem, kas la i j savu klejot pa n^ n^ tSkS * Tiem suuu i p a n ^ T ^ ' nei dzivnieku8.uzra'Jg^Jj"v lidziedrivotjus. n j ^ n o n soda naujia. bet asta^
vija. ja emaldos. M ^
E
iui gandrlz visi mCisu raikstniekL Vak* piever?damies romiiiem vai iugam, vii>i dzeju pairiazm aizmirst. Aj Jani Veseli, vienu no miisu ieve- j^amkiem un sav laik razigka-
iiem prozail^ iem, tas ir ssivdk. Vinii pedejos gados saistit valod jalistyis daudz vairk nek proza, iidodams 4 gadu, laika jau otro dzeju jcrajunm, kas nav maza raza pat liriym-specilistam. Tam, sapro- jnis, ix savi iemesli. ' Musu prese biezi lasm prtoju- m% '^SP^c nerodotieis lieli episki aarbi, kas attelotu stiraujo kara un peckara gadu grandiozs prv^rtibas xtn trai?sk^ ainas, ka i^ norisinjuss t(ei mitsu acu priek. Ir pilnigi p9saprotami, dzird sakam, ka viss tas nespej saistit un i^irosint monu- jnentliem darbiem. Tomer ne tikai pusu, bet visas Ei^opiis rak^tnieki, jjiipi stavoklis pasu mjs ir nesali- dzinmi labvellgks nek trimdinie- kiem, ne labprt vei kustina o mil- jigo im, bez aubam, |oti pateiclgo vielu. Iz:a&i^ <5^ nedaudzas koncent-rcijas nomet^ u iemltnieku atmi- mas, kas bieH rakstitas tikai sens- cijas. vai veikala aprelpnu dl un parasti neprsniedz videju zumlis- flku, nav publicets neviens prvks iarbl pai' msdienu katastrofm. Tas nav tikai daudzinatais distanees UB la,ika ti-ukums vai sliktie darba dpsta^ i.. lemesls slepjas paa noti- tojmu dab.
Kad nobeidzs 1. pasaules kapS, apvar.]?i 'atri noskaidrojs, vielai vateja drpl l^ erties klt, jo perspek- tivas bija, skaidras. Toreiz ari lat- vipu litertura uz ka,rstm pedam rads plaSi un verienigi episki darbi par laikraota temm, par prlaista- !amcli?m^n gaitam. Tajos laimi- gajos gadcJs Jnis Veselis darinaja veselu lindu liela stila romnu un lecereja visgrandiozko prozas ciklu jnQsu liter?itur, k dailC3i paguva ari veikl
Pec 2. pasaules kara beigam bei- dzies nav nekas. Viss vei varas, jalss pilhs divkoslbas, par ikvienu politisku faktu dzirdam pilnigi pre- fejus ieskatus, notikumii konsekven- ces gMi neprredzamas; laikme- tisko temu| telotajiem gruti uztaustit IM cik (IroSu viedokll, no kura prskatlt \dsu o diaosru. Bet"ds^ viedoklis lielk|im .darbam ir nepie- cieams. tJzstaties par pravietl, kad 0 amatu caurkritu5ie polltiskie pra- vieSi tik loti sakompromitejuSi, ne- vlenam vairs negribas. Tautu visture ir laimigi iaikmeti,
kad kadas ncijas xnerljd un ceU uz h merljij sasniegSanu ir skaidri, un lal piedalltos karoga nejjan ir vaja- dziga tikai droa sirds t&i goda prt l M\ vien td ieverojami. un plast lecereti d^rbi izraiss it k pai no sevis, ne tikai p^ga autora, bet vis- l^js sajusmas nesti. Tdi skaisti ^ radoli Iaikmeti daudz slavinti senas Grleljdjas, ROTias,, Francijas v^ure un Joti izteikt veid bijuSi ari musu pau pagtne. Bet ir laik- ineti, un ar tdiem seviljl bagta razo tautu vesture, kad viss sarez- fi^s, viss top atkarigs ne no pa5a em, bet citfn, neietekmejamam ^m, kad nevar atskanet nedz SKaJas bungas, nedz plandities karogi ^ viss, ko oilveks var darit, ir cen- ies saglabEit sevi un nogaidit. Tad josprostoti makslinieciskie speki, ja to vispar vei iespejams pardities, mms tiiifiS simbolika, retrospek-
tematilca, dazada veida fantats- a s a . Sdos laikmetos pek^i sk uz^ TO lirlsk dzeja, kaut gan, pSc ^ pazimem sprie2ot, istais li- ? a s laxlcmeits", ka to literturas jestumieki.deVe, btu sen jau pkg- Ne pai- velti ari milsu trimdas ^turas teoretiljd run par jauna ^ pariidiSanos musu talcstnieci- S j * par fantastisko iiioveli; bet 3. yisanaz kvnt i t t^ ir stipri iplojusL
S un retrospektlvisma ^ r^o^anos letekme ari tautas vis-
attistibas pakpei. Ir laik- faksia dedzigi nodarbojas
J^^enkrkajm dzives un mo- Probleinm; tiem seko iaikmeti,
^ visas primitivas patiesibas un ^ ^ , i r Jau diezgan iztirzati un is ^ a t a s problemas nesaista vairs Biafew ? niqotajus. nedz pu
^ a^d das nkave- fepec velti. sauc tm brujs,
leralcsta par to, ka r slikti, ka vajaga nti, but izpalidzi- mst savu tuyko. tlaban sevisljl asi 5u mksl, kas ar n no relittes iin tapec, ka rakstnie-
ti" vai ,,nevarigi", dienis^ prpblema- isiem ir pieHekmi aidra, lal ierosintu nevelas nodarboties ku vai paidago^ju.
mi.
teicama, taisni apskauzama izdeviba petit lauzu raksturus un dabu. Sis studijas tomer dod daudz mazk ne- k liekas. T nav dabiga psicholo- ^1a, ko mes redzam, bet grimases. Pec ta, k izturas degradets un de- klasets cilveks piespiest bezdarbib un pnnig nezin par ritdienu, ne- var spriest, k tas uzvestos.norm-
sava lab puse: kaisligi plesdamies ap niekiem, cilveks aizmirst savu He- lo bedu, kas citdi draudetu to pavi- sam nomkt. Tau no diem st- vokliem varbut var ko izlobit kds smalko kaisu" petnieks, bet rakst- niekam, kam par slimigm pardi- bm bijusi tik maza interese k ve- seligo un dabigo kaislTbu telotiam Jnim Veselim, kaveSans nometne n^var dpt nekdas lietojamas vielas. IJemot visu to kop, nav brinumsj
A n n a D a g d a \
vasara Saule karsta un gruta Ized ziedus un saknes, Izdzer mkoni sausu; ' Nenokrit lse.
Akmens kraupain dure Neatlaizdama tura, Vidu starp versmi un klinti Dziviba sitasun sp.
Prskrien vasara bula, / MeneSains riidenis laizas, ' Aktnei;ikalns dzilumos verties Neuzminams un maigs.
Kalngaj apse jauna, Gaismas piina un grezna. Zelta dlderiem drebot, Pati no sevis spid.
ka pat tik specifisks. prozators pa- gaid^m pievers isaj m formm lm pirmm krtni dzejai, kas izpau^ vairk jutas nek konstatejumus, vairk garastvokjus, nek iztirzju- mus, vairk nojautas, n^k vi^dok- lU3. /
Janis Veselis ir viens. no musu Ip^ejkiem rakstniekiem. Vii;ia sa^ cerejuihus var pazit no pusteikuma, tik bagtigi piestinta katra vii;ia rinda ar savdabigo pasaules skatiju- mu un ipatnejo iztelksmes veidu. T ir ori^nlas^ un suvernas per- sonibas pazime. Katr vii^ia rind slepjas kds stila iemezglojums, ne- redzets' vrdu sastdijimis vi pie- Sljlebums, pie tam nekad ne paJas formas rotajas dej, bet secot pedas kdai ddnai Vai simbolam. Latvis- kajtelu \m ticejumu pasaule, sen- eigaj teiksmainib vii;i5 iedziUn- jies tik pamatigi, k neviens ho pat- laban dzivajiem latvieu rajcstnie- kiem. Katru domu, ko vii;i izsaka, katru telu, ko apraksta, apstaro dl- vaina un mila atblzma no Is aiz- grimu^s un tomler dzivs latVisks pasaules. vVtsam,ko Veselis raksta, piemit regainiba, it k teiksmaina burvestiba; rakstnieks skats pasaule no kda aizmuziga viedokja, vero- dams dzives notikumu i>irboi;iu k dalu no liela, nesteidziga, liktenig pluduma. Tas pieljdr Veseja teloju- mam pagausu, bet plaSu, iupojoSos ritumu. Filozof a attieksme pret pa- sauli atijiem vii;ia skumjm sivumu, klusina jusmu \m ari prieks ljdet k sevi prdedzis,
Oskars Vailds teicis, ka viss, ko mkslinieks ar savu darbu var sa- sniegt, ir tikai radit noska^u. Pat prozas visaukstasinigkie pierdiju- mi, komplicetkas stila celtnes kalpo
KQ5 un kuT?
Teftra dzive Polij pec kara at- jaunojusies tik strauji, ka pastvigo tetru skaits sasniedzis 1938. gada limeni, kad Polijas iedzivotaju skaits bija par 40^ /0 liel|Qcs. 86 te- trus pagjuSaj sezon apmekleja 10 miljonu skatitju. Bez tam izr- des snieguSas ap 8000 amatieru gru- pu, ko organizejuSas studentu biedri- bas, lielas rupniecibas firmas un zemnieku organizcijas, Darbojas ari 28 pastvigi leUu tetri un 8 l ie- lkas drmas skolas, ieskaitot dr- mas akademiju. Blakus poju auto- riem repertur izcilk viet Sek- spirs (16 drmas kops kara beigm), Sovs, Sofokls, Aisdiils, Moljers un Gogolis. ^ .
Grinvias observtonju, kas oi- binta 1675. gad, prcel no Londo- nas uz Saseksu, jo noverojumus un fotografiskuf uz^emumus naktis trauce ielu apgaismojums lyi dumi virs Londonas. Earalisks observ- torijas prcelSana ilgs 5 gadus un iz- makss pusmiljona mrd^u.
tikai im nolQkam nevis prlieci- na^^ bet sufestgt, apburt Tpgc no makslas tik viegli atiec visas pam- cibas, pubHcistika, propaganda un sauky, jo tie, griezdamies pie sa- prta,tudal izjauc noskaj^ u. Mkslas leroi^ i ir daudz smalkki.
Teiksmotjam Veselim piemit ap- bnnoj^ma speja radit ,velamo no- skaT;iu tulit ar pirmo rindu. Var stri- deties par to, cik Veseja dzeja lirls- k, cik episka, var prdomt par da- ziem vii:ia valodas paijemieniem, par panta techniku, bet nav iespejams noraidit o neparasto speju uz vie- tas ievest lasitaju sav pasaule. Ja gribetu lietot eksotiskus salidzin- jumus, varetu.sacit, ka Veselis at- gdina radza-jogu. K zinms, In- dijas jogiem i? daudzi ceji uz savu iecereto pilnibu; hahta-^ jogs to sa- sniedz ar fiziskiem vingrinjumiem, kas ilgst vismaz 10 gadus; citi jogi sasniedz merljd ar sarei^Itiem elpo- anas paiiemieniem, ar tikuSu, Xel- sirdigu dzivi, ar askezl, bet radia- jogs, l|:enilj:igais jogs, sasniedz visu Viena vienig iedvesmes mirkli.
Vesela azeja labl iederas vii:ia ko- pej produkcij. T ir tikai k ma- zks kristalls, kas tomer lau2 dabu ar vism ipatneji veseliskm Slj:aut- nem. Veselis ir viziju redzetjs un reize plastilj:is - relists. S i ret kombincija ir samer bieii sastopa- ma pie latvju autoriem, kas labprt tiecas relitti prverst sapni un i tieksme, manuprt, uzlukojama par isti latvisku ipaibu. Veseja: proza ir bliva un lapidara; dzej vii> ne- mekle nianses, ritmu rotaUbu, bet glezno vienkrSiem vilcieniem, ne- kludigi! izceldams tikai pau svari- gko, btisko, visiem teliem un iz- daribm tiekdamies pieSljdrt prin- dividulu nozimibu.
Skaudr izjut, kas smeldzigi vird augSup no dzilkiem avotiem, apbri- nojami vienkrSiem teloSanas lidzek- Jiem rakstitas krjuma pirms dze- jas vecku piemipai Nemeklets, reizem pat it k neveikls atskaijias o istenibas un dabiguma gaisptni jauki izcej. Sevi51}i Manam tevam", brinumaina, kiusa im padeviga mie- ra apdvestais vec latvieu darba vira vakars pieder pie ietekmigka- jm dzejas ainm, kdas uzraksti* tas trimdas laik. Tikpat vienkri un dziU izjusti izskan krjuma pe- dejs dzejas ^ Latvija*S. Jliatvju dvesele*S kas no telojunpa pakpe- niski un nemanot izraisa atzi^as, k, piemeram, lepno velejumu: Aug saules celum, lal kauns tiek dzegts, kas uznea pr mums ar tumSm varm". Tipiski veseliska simbolis- ma skartas dzejas ir Muiigais ka- rotjs", Jura", Es esmu", ^aunos staros", kurs verodams pasauli un notikumus, it k kdas noslepumal- nas komiskas liktenibas vaditus, vii> verte visu no sava prlaicig viedokja. TumSu, murgainu nojautu pilni ir Nakts regi", JDumpis", Palsie pludi". Trixndinieka llgas, grau2:osizjutasizpau2s dzejas Svesais vilnis", Milzigs enas", Aizmirans", ^Otrs pavasris" uc. Tikai viert dzej Veselis pieyersies tiri relam telojiunam: BegU mit- ne*', sav zii;^ , tuvodamies Petera Ermai?a rmajm, rezigneti telojo- m vrsmm.
Veseja milestibas dzeja Joti vien- krSa, bez kdm sarei^tkm jutu niansem vai iuburojumiem, Veselim rakstuiigs vitalitates appemta. Tau ari erotiskajm ainm piemit sava teiksmainiba, it k ne ts pasaules gaismojums.
Ir dzejas, kur Ve^Um raksturig masivitte it k pagaist nskaiji, pants kJOst viegls,; piem., Syeais vilnis". Viens no $kaist- kiem dzejojiem krjum Ir miMk- lais ,J)ienas sauc", kam vrdu at- krtojumi pieSlpr vru, lirisku dzid- rumu, tik gaistou un smeldzigu, ka- du tikai reti padods notvert dzimu- iem liriljdem specilistiem.
Staru bud ir visai ipatneja un dziji iJersoniga grmata. T^ neatvSr- sies steidzigam lasitjam, j tas tu- vosies ar kritikas parasto me- todi" - meklet mkslas darb to, k tur trkst, nevis raudzit iejusties un izprast autora nodomus. Nevleni^ nevar suestet, kas nepadodas un neuzticas Mpnotizetjam; neviens nespej isti baudit mkslu, ja pilnigi nepaiaujas mkslinieka vadlbai un neseko vipam viitta pasaul bez aiz- domm. ^ .
Staru bud ir grmata, kdai tai ne jbut, ja musdienu lasitjs
tikai izklaideties: vai atpusties, bet ari stLprinties; t skats acis savam laikam bez sentimenta, bez izmisuma un ari bez leta optlmisma, ik. ik tel pauiot latvisku nostju, kas nekur nekjiist uzmciga vai gri- beta.
Ir drusku jbrins, k ini laik kad grmatu tirgu tieSi prpludina visai didas kvalittes iespiesti raksti, tik pazistams autors k Jnis Veselis bijis spiests publicet savas dzejas rotetizdevum, pavisam niecig eksemplru
P e t e r i s E r m a n i s
(1. turpinjums)
Bet nu vei par skolas laiku un briUem. Man Smiltenes tirdzni-cibas skol pedejo gadu esot, is skolas ze- niem bija gandriz vai briHu valk- Sanas mode. Tiesa, daudzi mcida- mies un lasidami, bija acis; saboj- ju5i, vii^iem brilles nepiecieSamas, Jau brillains skol iestjs Alfreds Eglitis, inteligents im izskatigs pui- sis iest js kd no mazkm kla- sem, budams jau labi gadosw Viijam skum bija uz deguna cieSi uz- kniebtas brilles bez auklii^ ias, velk tdas ar pavisam glaunu saititi aiz auss. Zens ka prieks redzet Tapat apbnnojamas bija mana istabas biedra Arvida Zicmaija brilles ar brunajiem stilQiem. Viijam attleci- gos b r i ^ bija tdas smejeja, pat iz- smejeja acis. vii?5 prata smieties acim, kad lupas to nerdija. BrQno stiklu slepta^, viija acis var|ja brivl smieties pat svlnigs reizes. Kds cits puisis vareja redzet g M i labi, bet modes del bija iegdjies biilles ar auklipu aiz auss. Vls;das Ijrezas pui- sim gadijs pat klase, jo ar savm brillem vii? lga nespeja redzet Skolotja izsaukts. atbildet pie tfe- les, vi!)5 uzgrQds soliem, uzgruds galdam, neredzeja, k iet paSa raksts uz tfeles, lidz iemainijs skatities brillem pari.
Cilveka dzive acenem daida no- zime. Reiz lasiju avi2;e: kds virs ie- sudzejls otru, kas vii^ iam esot sitis; papriekS uzlicis acenes, laikam, lai labk redzetu, un tad tikai gzis... Tas nu butu sitejs. Bet man reizem ienkuSi prt divi kaisli, bet ace- nem liktei?a apbalvoti cilveki, kuru lupas alkst skQpstu. Sejas strauji tuvojas, divi pri acenes ar seju at- spidumiem noklust tik tuvu, tik tuvu kop, ka draud pat aadurties. Var- but tdos mirkjos miletji nopem acenes? Nezinu, neesmu varSjls but td situcij. Tdi, luk, jautjuml pavid, domjot par aceiju nozimi cilveka mai.
Apmeram priek5 gadusimta ce- turkSpa sk izplatities acenes mel- n raga ietvar, kdas daudzkrt redzamas joprojm. Par melno le- tvaru domjot,, jaitceras acenes melniem stlkliem. Sad tad drOzmai- n iel steidzigiem gjejiem preti tausts cilveks reizem cita vests, reizgm viens pats kura izdzisus acis vai nelaimes ap?!metos acu 4o- bumus sedz melno acei:^ u atikll Sle stikli ir k spigl drms mementp uzsauciens visiem redzigajiem gj- jiem. Atmi^ k no mlglas pacejas pveca, gara, tieva, Joti bla siev, kas sedeja maza aviiu kioski vai eit lidzig budele Rigas centr. VI- pa gan nebija akla, tikai nesa ace- nes melniem stikliem^ kas vS vai- rk izcela Sis sievietes, jteic, abso- liito drumumu. VU^as sej nemanija visnlecigko prleka gaiumu, ne va- jako smalda atblzmu, ne sikako lalpnibas Izpausml. Ar savm mel- najm ac^em vipa liks, ja ne glu- i l k Nye, tad vismaz k Bda.
Tumi stikll ari acenem^ kuras jf- uzliek tiem, kas grlb. apstarotles kalnii saule. Bet mazajlem bemiem nav bail no im aamSm, V l i ^ gan raudja, paas kalna saules baldida- mies, bet mein brlllite liks k tn- teresanta savda rotaju liet un no- mierlnja, Melno briUiti nemaz ne- grlbejs nopemt, gribjs nest lldz uz mju.
Bemiem gan jiepazistas ne ti^ kai ar kalna saules acenitem, ari ar parastajm. Esmu vrojia isredzigas ^meries, kur ne vien t^vs, vai mte (reizem abi) nes acenes, bet caur acenem raugs viM berni, ari maz- kie. Tad Ueka% ka 80^^ acene^ btu kaut kas iedzimis, tapat k sejas pantu lidzigums, J, ari slcvletes daudzas skats pasaule caur acenSm, tapat k lekaru Lina mana bmiib. Daudzm dmm llel begju nomet- ne bija jstaig tumSl stiklotm sau- les acenem pbrupotm, lal sargtu ads no stlprs dienvidu saules^ kar- sta vasara; Sis acenes dai zlp alz- stja agrkos laikos tlk iecienitos saulessargus. Daias dmas seja aiz tumSajiem stikllem Wta pat nepa- zistama un bija jdom par roman- tlsku diejnieku tik labprt attao^ tm masku ballem.
Reiz Rig drauga Egles dzivokli ma- na istabipa bija blakus citai, ko irej kda jatmkundJte. Kd dien tskaneja rdurvju z^ vans. Es skreju ielaist, bet jaunkundze no blakus istabas bija trk Izskrejusl pa sa- vm durvim. Bet vai 51 sveS dma jel maz bija mana kaimlpiene? To- mer. Tas sveSums bija acengs, kuras
Andreja Egli5a kantte IDievs, Ta- va zeme deg, kas jau tulkota zviec ru, angju uri vcu valod, pec dpu laikraksta Kirkens Frorit" ierosmes, prtulkota ari dpu valod. Ts ie- spiedums specil izdevum ar N. Strunkes ilustrcijm paradisies u2 Zlemsvetoem.
ojums
ym lietoja tikai ze^pi lapSanas darb un steigdams nebija nov. musL Ar dmm vispr jau nu ir t, ka ari ar acenem viiiftfi daijas bieii vien pat interesantakas nc bez tm. Antons AustrijjS, kam W Sam-acenes bija^m n^iedejataas, kad jaimo /)lienu dzejoju cdl apdziedja ne \ylen Hertas ^fumi, bet ari Mnna brflles. (KSdl t paSa laika stst |^^ ststa v m o i i gan viegli ironia par brillto br-
- brmalni Tamira, he. he!)
lakus istab bi^ ec zidainis, it k i teni skohilecm, TieSm jauka s e j i ^ jaukas zilas ads kas xauddjb k i gaididamas, k jautidamas. Bet tad rsts lika im acim pasldpties ais acenem. Mei& bija skalsta joprbjim. bet sejas izteiksme liks tda di gudra ne k ^ In lecd , bt k jaunai skolotfijai; Tafidi v l ^ acenes nopemusi/un ir it k i pSc prombutnes atkal ^ l u altM^i&i^ skaista pazl!:>a. j /
(Tuxtmiik beiga^
SAPNIS Blakus Istab brec zldainis it k i
tam du rautu nost Otr pusi skaidrojas precets prls. , A k u r ^ vakar biji, ko?" Es neko. i - stalgjos." - Aha, un t, kas tev pie sniem bija, , , ?" ,3J, tu nu, kas tur x^ u kaimiQi^ iati- ku, zlnl, tapat . . ." Aha, nejau- 1 . . ." BllukS, briukSI Gzs^^;!?! un pannas, Wda traukl. Korldori pems alevas: Ae, tu savu veSu nekari mana po jtel, ta Jau te visda lupte' nk no jQsu rQmes." ~ ,JfCo, tu mapu veSu? Mtite atradusles, ko? Mana, veSa Smuclga, ko?" Istab vien kakti grauj desmit viru stlp- ruma rado, otrfi kakti viri raujas nosviduSl KirSu sple.
Ka tu td kiusum aizmigsi? 2i- vas gan nca, D^tep-uzlictt stivus: Sodlen ta5u nedijas devas dodi J- pasteldzas, kamr neapzlnlgle ele- mentl neaizsteldzas pHdkS un ne- sastjai riads. Pa^efu I p c t t l ^ metoa ir. / T r
Tavu ^rinumul Sorftpte dur- vim stvja mislu kaudze, bet nu t bija prom. Ne smakas, ne putekliSa! Un. ^ a t l Staig diusu dlpli tdl uzrtuiles, visiem tiras apkaklites, kakla saltes, pat zbakl spid. / l, kas tad Sodien par svetkiem?" le- bakstu kdam sanos. Un tu vI ne- dni?" tas brihas. Jki: odienu ma* su nometne izsludinita par prlek- zimigko nometni vls - Vicij." Man sanca dusmas: mekl nu atkal dtu nometni. tad jau te palikSana, k redzaros nav. Nosplvos un fS- ju tlk.
K jau domju, ari produktu IKH liktav prmaipas. Tirs, noberzts, nospdrints, ari rindu xiav. Dalitji baltos ytejos. K nu odlen ar.de- vm?" pazemigl levalcjos. ,Abet, ludzu, ko tik vatles!" lalpnl atsa- ka dalitjs. LQdzu syiestipu % kg? Ga)i]Q ?^ Delikateses? Sodien mums if ari lasis. levrijumu? Eslet tik laipni! Vai S i^t sapemsiet, jeb vartat nosatit ^unk mjs?" - r . , ^ f i t ladzu," nostos^Jos pag^m ap- stiilbis. ^
Pagalm, skatos, izkrtne. Kiho Izrdes un priekSlasijumi; Tlk re- dzu durvisr uzrakstu: Apfcerbu no- liktava. AS, tad ari man jlicas iekS. Tas bija k sapnis. Gandriz apraiidjos, m k i d n<^^ i r i , man mugur bija vls^vjauns.
Pagalm pa tirlem cellpiem staig roku rok slevas \m viri, meltas let blakus kautrl actbi^ as nolalduSas, un tlk miU nosarkst,kad kds piekl- jlgs jauneklis paskats. BSrrtl yl$l nomazgtrh mutem \m neKlalg un nespledz, bet rtnl spelejas. Daias dmas stv un sarunja^ tu Sodien jauka Izskatl^. K ro^f" - Un tu, mija, k kumpekte. Uz relzl var lemfletles!" Bet paska- ties, cik mana kalmiplene smuka, un cik gaumigi uzrbusies!"
Ne, ziniet, man palika par cigu. Kad nav dzives, lai nav, ieSu guiet. Bet uz relzi preti galants kimgs ar lielu koferi. Aha, tomer spekulants, laikam iebraucejs, no- priecjos. Kungs paklan!js uh s- k izkravt niaft priekS krbas un kastites. ,.Ludzu, kunp, ko yela- ties: z ^ skaidu desu, dzeltens briesmas, marinets kalorljas, cptus gliemeius . . .** ,3itna ^lehu . ^ :'A es dusmigi noracu. Lad2U, kuhgs,
pa-pirmas Ilku paylsam pikts. Dodu par brivu, bez procentiem, bez veksej, tikai pemiet," un spekulants nokrita mana priekS cejos.
Tas bija par daudz maniem v- jiem nerviem M atmodos.
t i b e t l e t l s
r
* in
i