is
^ bija d^ud? E 4 k  ' , ' ^ %l d I par., jebku
iz?
;S
is, pprtjzani nebija?ik ^u^^ajsl
n  f . valsts" S?l?l5i'^ '". A : g ' . '  . tagad
- .l?ko,. Grie?iju: G r i ^ ? ^ ^ a j ^ , . Piekrita pS?tSir%
kam palaik bila v K S K un tint -"^ ?^ 'ne novi
? ja, savu dzimto t S ^" aicas Dleknr^J '^^j'j Wr %pj
srokaf
: Sl^tikaJ^VriaS^^^ - dzimtenes Ilktajis^TTo!*
b pi??tas vai valslc? I  K V - - - U % Pilfe?tas^ i^^ tii e 3 pal?dz?tu V a T p r t S - y]m nevilcin?ja! atbalSu . meku pils?tas, t? ka roirSt s atbalst?ja aristokratiiu, tad v L ?
uzskat?ja Rom p r  r dabisko sabiedroto. Toreiz 1 -patst?v?bu un kalpoanu sveSrtl!
S S . k a . j ? i z  ? i r a s i a l starp aristokr?tiju un demokr?ti Visa_ Grie?ij? dr?z bija tikaTdivI -cilv?ku srapas - aristokr?tijas pie. kriteji un demokr?tijas piekrit?ji >yieni pras?ja Romas virskiintol otri bija pret to. Aristokr?tija uz var?ja un Grie?ija k?uva Row imperijfs sast?vda?a. Ar to ari izbeidz?s grie?u kult?ra un labklii- b a . . ." Fran?u ievadnieks jauta, vai taga?i taj?t?m ^ nevajadz?tu p?rdom?t {ol klasisk?s pag?tnes piem?ru un niJr ? c?ties no t?, k? r?koties. ' . :?av aubu, ka Grie?ijas i^alaaku
r?'g?din?jums t?da veid? ?i?k nopieti)! 5 dom?t pkr v^tures atk?rtoanos Jo . K?s^ . g a n , ' atskaitot .nosaukui?u, If . main?jies? Vai > ari odien nav ( l i i divas cilv?ku grupas vieni'par j'uh-'-otrJ pret varu, kas grib uztiept j savu' dz?ves uzskatu visai dlvec^ i' ! Vii ar? tagad nav tikai divas i^spe
] jas  pieslieties'vieniem vai ot?leni, .1 atsakoties no domas par .vidiiscepi? ' -Bet ?iri tad, ia'o l?dz?bu saska- .rt?m uri, atz?stam, vai tad navj?aj; . z?st,^ ' ka oilv?ce m?su dien?m; tikpat . ['nevar?ga pretoties gal?j?b?m, cik ne* ? ; v?r?gi l?ija'senie grie?i? Taut?nina? j . 'citas, iesp?jas, k?. nost?ties vieiw vffl I ^otr? jjiKiternacion?l? pilsa?u i^ afa pus?.un proti tai, kas, par spitl|
saules m?roga- interes?m, toiner w TOtfaras ?^utu atskan?t, ar? n a  lajam pras?b?m, kas .iodien;?o?|; .?^r?k plai. .tvert?s. ,ide.Qlogijas ? bo??. . . ,^ 
I' V?cija nav vien?g? zeme, m I sirdi .grie puu ideolo?iskas P^^ f?SJT?s grie puu visascUJ sirdi. * *
> ? saimnie cisko
c a u r m ? r ? , 4 5 . k i l o v a t i g g ^ gad?, tas tagad ? ^  S r l  t 8  = Il?pniekf p?rplud?not ^ ? ^ ^ elektrisk?m iericen^ J L m ' i ^ iz??rdrgu ele?tnTJ^ g^?Sa-tia saimniec?b?. ^ J ^ ^ ^ pat?r?jot ndifitderigi, y sals raoanai:  kapa^ "*^
Jap??u-.oglr?pmecjs r patlaban es(rt_iz^tog^*Jp ^00. Raktuves darbooti^ JO pi* |abotie?u>kancimJJ?^br^ visu o^ra?u nevis v^^^^ z? produkciju, ^ t a t?ju atzinuma, Jap??a s ? ^ p^Capg?d?t ,arjartto0^9^
par p?rtikas Kra^ui ^f.^ gada- r i ^ rau japaW. - ^^ ,5 ^
10 miljomem koku i
sib?. Tai pasa l a j a %^huffjt dot s e t i e m t?kstou^^too lai ?^?din?tu rg,<? a S slikt^^^ panu. Radot le^pej a^im?e^ spaidu par ./aP^^fLot ieS" 5 st?vokli, ?apa?i -^fASV, ^ J , .
rzenSu kred?tus.
?iATVIJA, 1917. g, 21. novembri
mo?i S?K IZVSKT KARASP?KU NO PALESTIHAS N A K 0 8 S TO KOPSAPULCE NOTIKS EIROPS
UN Pafest?nas komisija notikusi piln?ga ASV on Padomjo Savien? bas vienoan?s par Palesil?as dal?anas pl?nu: Par v?l?ko termi?a, kad sngltt karasp?kaim Palestma j?atst?j, noteikts 194S. g. 1. augusta bet p?c,tan^ divu mi?neln laik? J?pasludina Palest?nas i ldu un ar?bu ?palsts neatkar?ba, Jaja p?rrun?ti ar i Palestinas daHIanas territori?lie Jauttjnmi? \ Londonas Times" korespondents no Jeruaimnes Eteo, ka aniln karasp?ka lav?kSana Ies?kusies Jau Sai ned???, PaleSot apm. 5 m?neSl kaiti?r t? var?s notikt ?sti plaSos apm?ros, bet ar? tad, p?c anglu virsnieka t?rt?juma, puse no armijas materi?lu ^ u m i a n s t e f ^ del bSiot J?pamet Palestlni.
tJM kopsapulce vienojusies^ n?ko- go kopsapulci 1948. g. rilcot Eirop?. Debat?s par o Francijasi un Zvied rijas priekli?cumu visas?k nret kop sapulci rofiS v?rs?s Anglijas p?r- itivji, jc^ kopsapulces :p jraiTs iev?n>jamus paoildu tis. Apl?sts, ka n?koSa kopsapulce amaks?tu 96l;679 dolaiiiSv Ja to atk^^
Hkotu turpat ??fujoA?^ 2eh? maks?tu ?.8( 3.554, bet jebkur?^ ^ ropasi pils?t? 2.0?9.554 dol?rus P a  domju grupa bija par sapulci Eiro- pi, .lat??u T?jinerlkas' valsta domas dal??s, A S V p?rst?vji neizteic?s, bet balsoja par kbpsapulces^^ n^^ Erop?. '::'::y-:-^.
Kopsapulcifc ieteikusi Dro?bas p (jomei v?lrefe apsv?rt EIrcs, Portu g?les, Transiord?riar Italiias, Aus trijas un Somijas uzijcmanu tJN. ^ISlnskis p?f tam paicL?djis, ka P a  domju Savien?ba no saviem reiz
deklar?tiem principiem neatk?po ties. (Padomju Savien?ba pret va i  r?ku rietumvalstu uz?emanu iztei ca veto). Eire un Portug?le esot fa istiskas valstis. MakNns atbild?jis, ka krievi ar o nost?tu gribot tais?t veikalus par labu Austrumeiropas valst?m. Austr?liias ?rlietu ministrs Ivets teica, ka vien?gais, ko Eirei var?tu p?rmest, esot tas, ka ta ne uztur diplom?tiskus sakarus ar P a  domju Savien?bu. Bet ?da pras?ba nevarot b?t prieknoteikums uz?em anai TJN. / 
Ar?bi joprpjam gatavojas preto ties Palestlriil dal?anas pl?niem. P?c ?du zi??m no Jeruzalemes ar? bu valstis gatavojoties internet vus pavalstniekus  ?dus tai gadl- lum?, ja Palestin? s?ktos ar?bu un ?du cinas. Trak? dz?vo ao 120.000 ?du, ??ipt? 80.000 Siril?an 15,000 uri Libanon? ap JOOO. BBC, NYHT
09
a I t
K O M C l f I S W ^ W AkTlIlTSTO ASV^
, Nekad p?r?j? pasaul? v?l nav ar tfld?m ceribsm gaid?ta A S V kongre sa sesija, k? pareiz?j? arknrt?l?, ko , atkl?ja pirmdien. Nekad v?l tai nav varbflt art bijusi tik liela noz?me kS oreiz: vec? Eiropa  16 n?cijas 
' galda Amerikas palldzi!bu p?c ?rlietu tnkistra Marala Ierosin?t? pl?na, ko apspried?s kongress. Sai pal?dz? bai Ir vair?k nek? tikai saimnieclski- finand?lani|z?me. Eiropa non?kusi t?d? situ?cija, ?a no amerik??u ?t ras pal?dz?bas afkarlga pat vi?as po litisk? past?v?ana un neatkar?ba.
Z?m?gus v?rdus sav? zi?oium? p a r pl?nu ir tete?ls rtdnistre^ ^^ ^^ ^^ H^ Pal?dz?bas pl?na re?liz?an?^ ^^ j^^ ^^ ^ ?in?s, ar past?v?gu opozldj?^^ n?sti izmanto sav? lab? kritisko st? vokli; T?d?J pal?dz?bas pro?ranu?al J?tiek gal? a r i ar komunistu t?Su^ s^^ bot?u, jo tl0 v ^ un cha- os? saskata lab?k?s izredzes sava gala m?rlji? sasfaie?alBai. J?bM skaMr?b?i k$ komOnis^^^ k?ra veana ?alp6 tikpat ne?li^ un m?r?tiec?gi varas sa?t i l^ 16 k? ?stais ?a?S. Rietumeiropas val stis nevar # i r8 bOt l?dzsvaroanas faktors paisat?es politikas lauk? bez ASV pal?dz?bas snieganas. Ja eiro piei nevar?s driztmi? uzlabot savus personlgc^ ?pst?klus;^ t^ ^^ ^splestl iet pfet??? irtrsd^ komunisti^ Totalit?r?s valstis un v i  ?u l?dzskr?jiiji Jau atkl?ti pieteikui vis?m p?r?j?m n?cij?m, kas tic atse vi?? cilv?ka br?v?bai, pasaules uz skata karu. Tas nosaukts par auk- sto karu**. Pirm? Hel? kauja Jau ies?kusies JRiiet?bnelro??^ ^^ ^
So karu I vairs nevar paties?b? saukt ar ,jaiflcsto*' karu, Jo pag juSa ned?l?, k? jau zi?ots, vair?k?s It?lijas un Francijas pils?t?s s?ku ies komunistu nemieri, pie kam ielu c???s ir krituie un ievainotie. It?li j? kom?nistti un kreiso soci?listu l? deri Toliati i^nNenlmujslna str?dnie kus uzs?kt Bom? un lielaj?s r?pnie c?bas pils?t?s ?enerfilsti-eikus, p?lis demol? pilso?u laikrakstu redakci jas un pr isaki^md faistisko or ganiz?ciju sl?ganu. Ar? Par?z? un Marsel? valcllba bljuisd spiesta s?t?t policijai pal?g? tankus un karasp? ku. ^ V - -V;'--^ ^
Neb?tu Srinums, ja ?da italu un fran?u komunistu aktivit?te notiek
, sakar? ar jaundibin?t? ,4comlnfor- ma" nodomiem un nor?d?jumiem, k^ra dibin?anas sapulc? Varav? A. Zdanovs atkl?ti M?s visiem sp?kiem p?lamies, lai nov?r stu Marala pal?dz?bas pl?na iedz? vin?anu." Francijas komunistu
' frakcija sar?koja fran?u parlament? skand?la sc?nas p r ^ Marala pl?nu, kas Eiropas valstis noved?Sot verdz? b?. . ;:.>:
K? V?rojams, ^dMto^ fe^umi ASV sakar? ar v?l?anos sniegt pal?dz?gu roku Eiropai un ko- ftiilnistu aktivit?t? Eirop? pan?ks amerik??u noteic?ju politisko aprin du cie?ku salied?anos. J a v?l pa g?ju? vasar? amerik??u sabiedr?b? var?ja a t k a l mat?t izol?cionlsma str?vas, tad tagad visur uzsver, ka Amerikas dro?ba un labkl?jiba ciei saist?ta ar Eiropas dz?ves atjaunoSa- nu un nostabiliz?anu.
Zemnieki ar vi?u pai*tij?m Aus trumeirop?  Baltijas valst?s, Po lij?, Cecl>oslbimkij?-'Rum?nij?, B u l  g?rij?/un Dienvidsl?vij?, k? ari ^Snlj? starp pirmo im pasaules
bija saimniecisk?s labkl?j?bas un politisk?s stabilit?tes faktors. Zemnieku partijas bija nodibin?ju as starptautisku organiz?ciju  za ?o intemacion?li ar m?jokli Pr? g?. Cechoslovakilas zemnieku vado nis,  bij. ilggad?jais ministru pre zidents Dr. Svegla, bet p?c vi?a n? ves Berans,  bija ?s zemnieku or- ganiz?cijJis ierosin?t?ji un veiksmic^i vad?t?ji. Za??s internacion?les dal?b nieki s?ki iepaz?stin?ja viens otru ar saviem pieredz?jumiem s a l ^ uri politisk? laiik?, un savstarp?j?s attieksmes k?uva arvien noz?m?g? kas, l?dz viss tas otrajam pasaules karam s?koties p?rtr?ka. } Austrumelronas valstu zemnieku partiju st?voklis pec kara k?uvis pa visam tra?isks. Ar po?u zemnieku r^rtljas l?dera Mikolai?ika b?ganu, opoz?cijas Polij? ?sten?b? vairs nav, Cechoslovakljas zemnieku partija k? ..faistiska" likvid?ta, vi?as- v a d ^ Beran^ apcietin?ts. Tagad komu nistu ne?last?b? kritusi ari slovaku zenmiekijt partija, kuras vado?us ap s?dz Vis?d?s sazv?rest?b?s. Bulg?ri jas zemnieku vadoni Petkovu notie s?ja uz n?vi, Rum?nijas nacion?l?s zemnieku partijas prieknieku Dr. Maniu iijslokiz?ja^ ^^ ^^ u^^ Kad ang?u augriam? Etlila vald?bai pameta diplom?tisko attiec?bu uz tur?anu ar ?m Balk?nu valst\i va l  d?b?m, vald?bas v?rd? lords Dovits paskaidroja, ka padomju sfaira^ va l  stis tie?m notikuas nesmukas lietas un neesot ari nek?du Izredii, ka ap st?k?i tur var?td uzlaboties. (Angli  ja uztuh[rt diplom?tisk?s attiec?bas ar Sirii i7aM lai par turienes notikumiem b?t^ inform?ta. Ang?u vald?ba Rum?nijas, Bulg?ri jas un Ung?rijas l?gumu p?rk?panu Hetas celot priek? U N . T a ^ rietumu lielvalstu deklar?cijas un protesti l?dz im nav ne vien neko l?dz?lui, bet gan varb?t v?l pa?tri n?jui opoz?cijas partiju un vi?u va do?u ?obldTanu pie malas. '
Tagad A S V aapule?juies Ung?ri jas bij. ministru prezidents Nads, kroatu zemnieku vadonis Dr. M a - 6ek8, Dienvidsl?vijas bij. tieslietu ministrs Milaks ?avrilovi?s un bul g?ru zemnieku p?rst?vis Dr. Dlml - trovs. Vi?iem piebiedro?ies ar i po?u zemnieku l?deris Mikolai?iks. Sie E i  ropas zeimnieku politi?i nodibin?jui zemnieku internacion?li pasaules sabiedrisk?s domas inform?anai par zemniekti tra??diju aiz t? saukt? Dzelzs aizkara. Vai jaun?s Za??s Internacion?les aktivit?te pan?ks v i  sas pasaules zemnieku apvienoanu saimniec?bai un ari politiskai kus t?bai, to r?d?s n?kotne.
as armi]as un flotes lielie
manevri A P zi?o, ka Turcijas armija tm
flote s?kusi pirmos lielos manevrus kop pirmskara laikiem, t i e no- Uek Tr??ij? un Meln? J?r?. Manev rus inspic? valsts prezidents Inonu \m citi valstsv?ri. Prese piebilstot, ka Inonu un ministru prezidents Saka aizbraukui uz manevriem, kaut gan politiskais st?voklis esot t?ds, ka var?ja sagaid?t vi?u palik anu Ankar?.
Turcija uztur lielu armiju viegli ievainojam? Tr??ij?, kam?r liel?k? flotes da?a p?rvietojusies no Marm?- ra j?ras uz Melno j?ru. Dai v?ro t?ji jaut?jot., vai os manevrus ne- uzskatllk par atbildi manevriem, ko Bulg?rilas armlla nesen r?kojusi gar savu robeu ar Turciju. Citi iebilst, ka ari plnris kara turki past?v?gi r?kojui manevrus tiei Tr??ij?,
Laikraksts ,Jstanbur* raksta, ka turku attiec?bas ar Balk?nu valst?m^ it sevi?i ar Bulg?riju, saasin?ju?s un ka ''V i^inska?un Turcijas pfir^ ja as? v?rdu mai?a U N kopsapulc? >,likvid?jusi maz?s merves, ko T?r ei ja v?l cer?ja saglab?t." Ievadnieks piebilst, ka ..nesenie Bulg?rijas valstsv?ru u-'brukuml Turcijai rad? jui eit sliktu iespaidu".
Vakar Z?ras apgabal? s?k?s t s. Z?ras marku apmai?a pret frankiem p?c kursa 1 marka  20 franku. Apmai?a notiks pak?peniski Reiz? notiks ari cenu un algu pieska?oa na Francijas aost?k?lem.
VilnsUa ir^ Cer?ilam, B?msam un de Gollam nenodoties b?stam?m ill?zi??m par Pn^omlu Savien?bu un ?nb?k iegau m?t v?stures m?c?bas. Sle valstv?* ri. glui k? Hitlers, dom?jot, ka PSRS ir tikai ?(K)grafls?8 j?dziens.
4 v?cu uj^^ brauks uz ?rlietu ministru konfe renci Kmdo?? 25. novembr?. B?s pa vienam p?rst?vim no CDU, soci?lde mokr?tu, FPD un komunistu laik rakstiem.' 
Babelsbergas zemestri?u nov?roSa- nass^iicija Berl?n? zl?o^ ka s ? t o grafi 15. j?nij?/ re?istr?jui zemes ictrlc?Sanos. Tas pats nov? rots ar? Stutgartes seismografu sta cij?. Welal, ka satricin?jumu rad? jusi atombumbas spridzin?ana S i  b?rij?.
Ziemsv?tku pasts j?nodod pasta iest?d?m iesp?jami laikus, bet ne v? l?k par 15. decembri, zi?o pasta un telefona galven? p?rvalde Frankfur t?. L?dz gada beig?m p?rtraukta steidzamo (dringend) pasta- sai?u pie?eman?.
PrS^B pret U Krupa koncerna d l - rektoriem s?kusies Nlmbcrg?, ame rik??u milit?r? ties?. Alfr?du Kn? pu f on Bolen un Halbachu im 11 p? r?jos ?lirektorus aps?dz par piedal? anos uzbrukuma kara pl?noan? un sagatavoan?, kara noziegumos un noziegumos pret cilv?c?bu.
Liel?s, ^ o t n l g u ^ ? ^ atrada padomju v?stniec?bas Rom?. Policija l ika Ifetprat?jiem saini uzman?gi atv?rt. Sain? bija t i  kai tr?s aizdom?gi priekmeti, kas at g?dina ja alus pudeles. Lietprat?jk tad konstat?ja, ka t?s tieam ir alus pudeles. Kl?t bija lurid?sts: S?s nav bumbsis! 
k??u ^^pa*detoftl?us** ?etrmoto- rig?s Mdma?nas B 29. Izteldcs ASV gaisa flotes virspav?lnieks ?ener? lis Snilcs k?d? prezidenta Trumena spect?Ji? komisij?. 1945. g. krievu ro k?s krituas divas .?das lidma?nas P i n n i gada PSRS m??in?^silepir? A S V So lidma?nu rezerves da?as, be Das?tin?jums noraid?ts. N?koajos 6 m?neos krievi sp?jot uzb?v?t l?dz 1000 ?du bumbveu.
Igbri^ Otizc?ko. agr?kais padomju v?st?ie?n)as ifru virsnieks K ^ kas atkl?ja padomju spiegoanas af?ru, saistits par technisko padom nieku Holivud? uz?emam? filmJ Dzelz;8 aizkars"^ Guzenko past?v?gi apsarg? Kan?das j?tnieku policija.
Radllk?ltt val?tas reformu pl? nojot Austrija, lai samazin?tu ba?A nou apgroz?bu uhlerobeot^^
zina A P no V?nes.
un ai
|eneralia|s
Grie?ijas ministru prezidenta viet nieks Caldariss parlament? pazi?o jis, ka nodibin?ts kop?gs grie?u im amerik??u ?ener?lt?bs nemiernie ku apkai-oanai Grie?u karasp?ka da??m s?kot no brig?de^ lieluma piekomarid?oi amerik??u sakaru virsniekus. ?^ldariss pazi?oja par lamentam, ka sa?emta A S V piekri ana jau ilgi pl?not? kop?g? ?ene r?lt?ba organiz?anai p?c Grie?ijas vald?bas s?des, kur? piedal?j?s ar; A S V un Anglijas p?rst?vji
Zieme?grie?lj? uz zieme?iem no SalonUdem pag?ju?s ned??as beig?s s?kusies sekm?ga vald?bas karasp? ka ofens?va, k\r?, p?c A P zi??m jau atbr?voti vair?ki ciemi k
Anglijas ?rlietu ministrija katego riski atsaukusi zinas, ka past?vo nodoms izv?kt ang?u karasp?ku no Grie?ijas l?dz 1. j?lijam. Esot gan paredziits atsaukt karasp?ku, tikl?dz tas b?iiot savu uzdevumu veicis,
BBC. NYHT
fSIMCBie mZ?BETS J A JAUN? VIRA 20BSNU MB?LA ^ / 250 K O SBIAGU K S 2 U TORTI
Kam?r AngUJ^ karalis pi^?lra savam znotam leitnantam lufountbe- nam Edinburgas lorda titulu \in JlkSu len?u ordeni, neskait?mi ?ksto?l' londonieu Jau dienu pirms
Elizabetes im Mountbetena k?u?m )ulc?j?s Londonas iel?s, lai noska t?tos k?zu braucioju uz Vestmlnste- ras abteju. K?zas notika ceturtdien pl. 11.30, .,?ener?lm?^n?iums" jau tredien p l 15. Liel?k? dala skat?r ?ju ie??ma vietas jau pirms ?e
ner?lm??in?juma un sav?s viet?s ar? palika. Vi?^ bila nodroin?ju ies ar gultas maisiem, spilveniem j n kast?m, kur pak?pties.
London? uz k?z?m^ sabraukui tik daudzi ?rzenmieki. ka p?c t?rismn biroju apr??iniem, vi?i ???:ulnik? zdos ap 20 milj. m?rci?u. '?rzemns
viei, kas sarad?s uz kara?a Dord? k r o n ? t a s svin?b?m, atst?ja Anglij? 25 miij. m?rci?u. Sabraukuit 250 ?rzernju urn?listu. Vestminster?s
?^ kur notika laul?ana, [^?n Ielaida tikai 12 ariierlk??u re?>or- tlerus.
Pati k?zu ceremonija bija vien k?ra. Uz Princeses Elizabetes ple- nras?jumu bij? drusci?^^1^ lodi Ja laul?anas dziesmai P?c k? zu svin?b?m Jaunais p?ris dt:>sles riiedus m?neos u? Hemalni?30^^^k^ no ll^ndonaa ar speci?lu p? gonu k?zu vilcienu. Princeses un
aun? v?ra vagons nosaiuikt^ par RozTOtriju, Tas grezncfts ?oti daudz ziediem. Lokomot?ve, kas nosaukta par lordu Ansonu.greiKno- ta ar princeses ?erboni l lel ierti j )^ tiem E. P. un k?zu zvaniem.
Jau pinns k?zjm oarinpja,^ ^^ ^ k^ ^ orincese. kas oarasti lieto loti maz kosm?tisku l?dzeklUi oitIz t^^ ^^ kr?sos l?pas ar speci?lu tumi ro ainu kr?su, kas nosaukta par B a l - mor?li, p?c Mmenes pils Skotil?. Vi?a kr?so?a l?nas. lai lab?k Iziska- tltos daudzo starmeu un zlb^uldu <Ta!sm?, 1o vis? ce?? un art laul?anas laik? nemit?gi str?d?i1a fotogr?fi. T? naa Iemesla d?l vina btla ?ri tum?k nop?dcr?jusiesu?iek^ lusi vaigus ^rtus , bet acu plakstus br?nus.
K?zu svin?bas ievad?ja pirm? lie l? galma balle kop kara bjeiir?m. T? notnca 17. novenibra vakar?. Jau nais n?rls, karalis un karaliene, k^ ari 17 g. V. princese Margarrfa Eoze olen?ma ao 150 v teu ?b Elronas cralvaspils?t?m. Kon? ar viesiem karalis un karaliene apskat?ta ar Elizabetes k?zu d?vanas  navisam sas?t?tas an?i?ram 2000 d?vanas Karalis d? v?n? j Is savai meitat lielisku dimantu un rub?nu rotu. princese Margareta d? vin?jusi m?sai piknika grozu, kara liene divas p?r?u virknes, bet k:ara- llene-m?te Merija aplaimoji^l maz meitu ar rotu komplektu, ko pati mantojusi no nelai?es karalie nes Viktorijas, kas blla p?d?j? val  d?t? ia karaliene Anglij?.
K?zu viesu vid? bija Holandes orince^ Juli?na ar savu v?ru princ Bernhardu, D?nijas karalis Pre-
un karaliene Ingrida, l^>rv?- ?ar?lis Hakons un Rum?nijas
karaMs Mlchaels ar savu m?ti. kara lieni HdenL Mdi^^ atlidojis pats
sava priv?t? lidma?n?. y t i ^ w / liedzis baumas, ka izmantojis to/ gad?jumu, lai izk??tu no komunistu p?rvald?t?s Rum?nijas, un 'paskald- rojis, ka t?l?t p?c k?z?m lidoot ^  paka? uz Bukarestu.
Speci?ls notikums bija liel?s k?zu tortes sagrieana, Elizabete sadal?ja
 ar sava jaun? v?ra zobenu, Torta sv?ra 250 kg. T? bija viscaur nokl?- a ar baltu cukura glaz?ru, uz kuras savuk?rt bija m?ksl?gi darin?ti Jau n? p?ra iem??ot?ko sporta/^veidu ^ ?anas, air?anas un tenisa "ainas,
Tortes virspuse bija greznota ar zle diem un sudrabu. Pai t o r^ mja ieceptas laimes d?vanas k?zu vie siem  sudraba 3 ili?u mon?ta, sudraba ?zelltls, sudraba lelle, vec- nuia pat?ntnoga. tortes izgatavo^ ana ilgusi 5 ned??as, t? cepta 10 stundas. Visas tortes sastSvd??as bija d?vin?tas. Pc iesp?jas izman*
v i e l a s n o vida?d?k?m Angl i  jas doTnIni??m. I MnU? bija iej?iiktl 3.5 p i n t i a lkbhol l isku dz?rienu Ja maIkas r u m s , Trinidadas kiraso m Dienvidafrikas %rendi j s.
BBC. '
IRO sagatavoanas%misijas am@<^ rik??u Joslas direktors \Raul8 I d - va?dss noraid?jis Bav?rij??^vals^o- mlsfira rasiski, reli?iski uh p d U l M vaj?to liet?s Dr. Auerbadte k<mi^- t?jumus DP Jaut?jum? u  ajpa?mi"^ jis min?t? ^ c u ier?d?a l?^ikuma^ par v.apvalno?olem*^Au^adis v?s tul? Bav?rijas p?rtikas m?ln?stram^ Dr. Baumgartneram piepras?jis, la i DP nometn?s ies?t?tu v?cu Inspek torus, kas konstat?tu, k?d?m perso n?mr Ir ties?bas tikt uzskat?t?m pof DP. P?c vi?a, Auerbacha, dom?m, tur sl?pjoties daudzas personas, kas nelikum?gi uzdodas par DP un sa?em speci?ldevas no y?cu p?rti kas kr?jumiem. No v?cu p?rtikas ministrlen^ nevarot sagaid?t, lai v i i ^ neapskat?jui pie?em f DP nomet?u p?rtik?s piepr?s?tumiis. Jo IBl^ ierM?u apliecin?t?ji p a r a t o t t / ^  l ^ pieprastjumiem , ,ne^^ie i le - :kami".^ >:;:-v. ^ -'^
Ja AUeita?hs tie?m i i b?tu izteicies, paskaidroja dlrelrtors ?d-^ vard^, tad tie ir tiei apvainojoi konstat?jumi, un pras?ba s?t?t no metn?s v?cu inspektorus  ^ n e  pie?aujams izl?ciens. ?RO patlaban samaks? skaidr? naud? daudzus sa?emtos pi?rtikas l?dzek?us, kas^ v^^ jau Ir garantija pret p?rm?rigiem piepras?jimniiem. Bez tam i R O i e l i  ?u paraksti kurus Aue?bachs apz?mi p?r ,,nepietie?<amlem", ir t?du Ier?d ?u apliecin?jumi, kas personlg^at- bild?gl par katni riejmreizu/jprie jumu, ^ /:>':^ ;  \?---^'-'--::'('-^..^^
K? redzams, Auerbacha kungt sap?u piepild?jums b?tu -4^ vfi?lrfu izdar?ts , ,skrInings-VDPriometnla J?vaic?, vai Auerbacha ku?^ viA r?knek? riev?l?st 
PtvI tiiksloi fran?u droitias d l e n ^ gvardu ?etru ta?ku^i^viaibl^ plditdienu Ielenca im p?rmekl?ja padoniJarepa|rm no-j
metni B o r ^ r ? , Sen Klo Itiivum?, Kam?r karasp?ks blja^lcl?ncls np-^ metni, 150 !H)liclstn civildr?b?s s f i l p?rmekl?ja t m i e M w^ mekl?tus kld? Franeljs^ pt?so??a b?rnus, k? i ^ r l d l i ^ kastes w l^^i^Sletn un m t m l ^ i L Padomju MdltbM^p^ lesiilefto p r o t ^ u , k ^ I I ak;^ oija apdmlt? ,4r<^Mdlilu'^r fran?u vald?ba tan? pat dieni noraSdl- jui^ as i atbildes not?, ko iri ietu ministrs Bido adres?ja padomju v ^ ;nlekan^PaHz''Bofonu -^-^ '^'^ Min?to b?rnu t?vs i r FranciJl na
turaliz?jies krievs Dimltrijs Spe?lns- kis, kas tie? pan?cis savas laul?bas ?iranu un b?rnu no^loSanu vi?a uzraudz?b?. l^ J?te Sofija Sabotina ar visiem trim b?rniem. 7 l?dz 11 gadu vecum?, bija devtjMesuj: re patri?cijas nometni, m??in?dama tos aizvest l?dzi uz Padomju Savien?bu. B?rni kuriem t?vs bija picpri^ ^^ ^^ ^^ Francijas aizsardz?bu, nodoti vi?a tiz- raiidzfb? tikai pagaid?m, l?dz tiesas gal?gam l?mumam in? jautSjum?. Fran?u ieklietu ministrija ?oriirtat?, ka b?rni nav bijui atJi?m?tl mek?- dos nometnes sarakstos, bet padom ju v?stniec?ba nor?da, ka krievu ?l? mene nometn? uztur?jusies vien?gi lai nogaid?tu tiesas l?mumu.
Padomju v ^ t n i e ^ k? ir a t r a ^ iero?u lieta. P?c laik raksta ..L'Intransigeant" zi??m, ie ro?u vid? ir divpadsmit vieglo lo met?ju un 10 autenes, bez tam p i s  toles, rokas gran?tas ujn mun?cija Padomju v?stniec?ba nor?d?jusi, ka iero?i bijui lietoanai nederi?? st? vok l i Nometn? atradusns tik person?Si kas gaid?juas uz renatr ia - ciju. Nometnes p?rmekl?anu fnm?u ?rlietu mini^rija pazi?ojusi 20 m i  n?tes iepriek.
Gad?jums atkal atjaunojis p?r
spriedumus k> p?d<miju repa tri?cijas centru, par kuru jau agr?k vair?kk?rt bija jfi?ots, it k? tur no tiekot nelikum?gi personu aresti un piespiedu repatri?cija. Nek?di pie r?d?jumi tam tom?r nebija publIc?tL Boreg?ras nometne jau J?nij? bija pleriiin?ta anierlk??u pres? ka no metne, no kurienes notiekot piespie du repatri?cija. Fran?u iest?des no liedz, ka nometnei b?tu k?das eks- terrltori?lit?tes ties?bas. Nometne past?v !au no kara beig?m, un to apsarg? padbn\ju policija un vada PE^omju komandanta.
Fran?u atbildes not? uz padomju protestu pret nometnes p?rmekl?a nu paskaidros, ka fran?u pilso?iem turpm?k tik ilgi b?s liegts atst?t Franciju un nomesties uz dz?vi P a  domju Savien?b?, kam?r fran?u p l l - so?iem, kas tagad atrodas Padomju Savien?b?, neb?s at?auts atgriezties Francij?. Boreg?ras nometni^no 1. decembra pak?aiiol^ ^^ fran?u kontrolei
P?c nometnes p?rmeklc?nas fran ?u komunistu deput?ts Bbnts Nacio- n?laj? sapulc? prasija. lai vald?ba dod par 5o notikumu paskaidroju mus, jo tas esot atkl?ti naid?ip akts pret vienu no v?rt?g?kajieia Francijas sabiedrotiem".
11-4
liti.