i 'apsv?ris visus risk..= ' fpl?sis, icaneS"!*iPi.
f ^ l ?,^?s uz otavas T ^dakciju un l?dza 1^
s; ar, redalrtoruraSr' '.edakitora nav," vi?am ,*un, * vara. * , k . ? S u * *
bet Visam pasaule ^ fV m kabatas v i b u Jo
tos izstjid?t ' "^^"^ | n a ilga gandr?z veselu stuih 3ai2^ko st?sts ?ita tik i 
id?jais piln?gi zaud?ja vSi ?t teica: .Jums lablk t
iet uz policiju. Tie ir tie 1^, kam, j?tiek gal? ar t?dam
l i . ' Laikraksts to nevar." l^puBcster?isjau Iffia gandr?z. ?t vakara-tatdiena nek? vai. nevar?ja aps?kt. So? r?t? Guenko un vina kun. lev^s uz tieslietu ministriju i prokurora Raula Mersi?. Gu- r run?ja ar Mersje sekret?ri iTfidi Zub?rna kundzi un izskaid- vi?ai, ko jau padar?jis un. h oma dar?t, ^ ?  lika savai sie avert'ifekas somu, kur atrad?s
t j r viss," vi? teica, ieskaitot l u inlotm?cl'ju par atombumbu, ' j?zi?o piEir to savai valdM" T)?a,^ prokurors ir tiesas sde,** ulblirna kundze, "bet es l?ko igid?t jums kontaktu ar ?sta* aivSdem.";^ a telefon?ja ?rlietu ministrijas sekret^am Normenam Robert \.. 'Vi? atbild?ja: lieciet vi- pagaid?t, es piepras?u instnA- no mii?istru prezidenta." :en?o ?oti v?l?j?s, kaut vi?u uz- :tu dri?. Vi? zin?ja, ka vi?a ijan?s 4arb?, radis a?zdomas. .:.sept r?t? bija gmti sazvanft :tvi prezidentu. Bija jaunas nenta sesijas sitkl?anas diena. U C i l V a OC^*?A.JM V l  " - v * -  -  istCTi vienpadsmitos . deniit?ti ija sas?duies sav?s vietas, dkai premjeram Makenzijam m bija j?dodas z?l?, lai oficiS- tkl?anas ceremonija var?tu 3. .  gs'-jau bija z?les priftelpt Jjutants piesteidz?s un Jiukste)8 . kaut ko ausi. Premjers pa- s un'dev?s pie telefona, dodiet, ka kav?ju jus," te sekret?rs Robertsons, Wt si i . k o v i e n ? ^ j?s varat izle^
pastast?a Kingam par 0-
kurus pats yelak.aWiS Heta- kurai nemaz nevar?
n?t. vai dokumpnt^;5^ Bpazistam vi?a . nosKa?oj .
.e mums nak. ^^"""pjo?us, -^ t^cta fadUj l i t k?^? veida ^
citu vietu kurp iet
d. "'fiS iS idence adresej gg?je' Sb) Ouoxbarg/Do.. ^
?jiTVUA, 1947. g. 9. decembr?
K o r e
Pavasaris negrib?ja n?irt. V?l su- hz m?nesi ieplakas gul?ja sniega l? ve?i, un zemes garoza, cieta un asa, ^5 olu sab?rstfta,, grab?ja zem g?j? ju soliem. Tikai dienas vid? saules laipn? plauksta p?rsl?d?ja uzkal niem, ?audama tiem priec?gi iemir dzies.
Tad Baznlckalna vec?s liepas s?ka ausi ilgoties, tik klusi, ka to sadzir- dSja tikai Vaira, vec? ?estera mei tene. Vi?a dzird?ja os ilgu vaidus ca\ffi fldens alkS?nai; trakul?gi g?- zgs nevald?ma straume cauri sl?u sprallleni tur lej?, dzirnavu up?. ?&ai pats barg?kais sals sp?ja sa- vald?t ?deni, kas lauz?s visiem ??r- ?iOT p?ri, sudrabotas ?akatas S?lezdams, auro laipu drebin?dams, Baznlckalna Vairas sirdi mulsin? dams.
Ai, visa pasaule atmaigst maig? |a?8um?, bet dz?ve sagriezusies ne- Iflga, labais k?uviii]! nejauks, nej?dz? go cel god?,
,^?, kr?jums vairs neplivin?sies pa virsu,*' bija ?irdzis Brai&la, savas acenes pa deguna kumbru stumd? dams.
,^as tad? Sulii?ias pa virsu?" bi ja atvaic?jui5i Vaira.*
J? gan, i5uli?a.$t. Piesargies Vai ra, neesmu vairs k?jslau?is."
,^ur nu to! Nule tu Izslauc?si ci tus k? kv?pus no d?me?a," Vaira bija apsviedusies uz pap?a.
Vi?as acis B?as?la bija un palik^ aptiekas m?ceklis, kaut ari vi? bija k?uvis izpildu koniltejas prieknieks.
J?, izt?r?u, esi bez b?du? Dz?ve raus jaunus ce?us,, Gan tu redz?si, ko m?s varam," Brasla Izde kr? tis.
jas? Kas ies kop? ar tevi?" ArI tu, Vnira. Ksrnu tf^ vi jau
toaitijis darb?. Jeb tu grib?si sn?- tt? Piesargies!" Vi?a acis savelkas auras.
Darbu? Mari naiv ko b?ties!^' T6?v n?? Un k?mm draugam dzir
navu Edgaram?" Vai dzirnavu Edgars ir mans
draugs, dom? Vaita, pagalm? segu kulst?dama, un nemiers urp-?m atkal sik tec?t pa visu vi?as b?ti.
Braslam pretoties b?tu negudri. To saka t?vs un ar? br!ll1s. Tan?c Vaira paklausa aicin?jumam, ko vi  ?ai nodod b?dniekilii Birzulia d?ls.
Pagasta nam? klaudz durvis, dzir damas ska?as balsis!? ?audis n?k un iet. Vairai krietnu bridi ir jSii-aida. Beidzot vi?ai ier?da darbu.
K?das istabas kakt? ir sa.^?ztas gr?matas.^ Nev?r?gi sasvie5;tas k? drazu kaudze, t?s tiir gul. Viena  1 atpl?stiem v?kiem k? beigts putrts 1 citai lapas saburzi?as k? mconist saplos?tam ziedu pumpuram un v?l cita mutiski pagriii-ita ka cilv?ks, nesp?k? pakritis. J?, glui k? cil- v8cs. Vaira sab?stas ^ n ar skubu metas pie gr?matu kaudzes. Vai k? var?ja t? p?ri nodar?t gr?matai!
Sim kalnam t?v j?iz?das cauri, Vaira," Brasla lleti|il|rf saka, ,,m?s iek?rtosim las?tavu. Protams, e ir bezgala daudz neder?gu bl??u," Viiji pacel vienu, otru, nosvie^ sa viebjas. Protams, dzejoli, lugas. Pagaid?m k?rto, k? pati redzi, v?l?k m?s sa?emsim darba lauu litera t?ru."
Darbs ar gr?mat?m Vairai ir pa pr?tam. Ritos vi?a laias pa st?vo krauju lejup^ nemekl?dama k?p?u. Uz dzirnavu laip?m vi?a bridi ap st?jas. Upe ir k?uvusi mazliet r? m?ka, ?de?u tr?kums ir rimies. Vai ra j?t laipas dreb?anu zem sav?m k?j?m. Vai dienas nedreb?ja glui k? SI laipa? Vai vi?a pati un daudzi dtl neatrad?s uz nedroa tilta, zem kura burzgulodama v?l?s straum?, gJtolgi gaid?dama, v U k?dam ne- l^?d?s solis? , N?, Vaira sapiarina bizes, kas sma- i i ap?em vi?as galvu. N?, es tur? os, vi?a saka, dzirdi, m?s tur?simies - vi?a sauc, grib?dama p?rkliegt Mens r?ko?u- Bet ?dens smejas,
M?lest?ba ir dabas m??in?jians da b?t no ce?a sapr?tu.
Ja ikviens cilv?ks var?tu dz?vot k? vi?am pat?k  nevienam vairs i^epatiktu dz?vot.
^^ CUv?ka Uellsk?k? v?jSja ir lidz- iiba.
Uelais vairuma cilv?ku nek??st ^dr?ki, bet tikai vec?ki,
Tomass Nlderreiters
S?rs Kaifs Ri?ardsons 0
Vairums rakstu m?fcilas prat?ju ir ^^apskauami cilv?ki. Liel?k? dala P^jo ?auu sav? pr?t? p?rliecin?ti,
sp?tu to pau uzr^akstlt daudz *^ o5k, ja tikai vi?iem b?tu va?as,
Dords M?is
sat?ti, ne?l?gi smiekH birst, sitas lai p?, ka t? dreb un raust?s k? ball?s.
A r i Vilis, Vairas br?lis, ir nori- kots darb?. Vi?am jScil? un j?nes iek? smagie graudu niaisi. Asaras, naids un atriebes domas l?p an iem maisiem, t?p?c tie t? nespie Vi?? plato muguru.
Birzu?u Tedis nenolai aco no V i  ??. V
.Kusties ?tr?k," vi? uzkliedz, nesnaudulo!"
Vilis apst?jas, i e j ? t ? s kliedz?ja acis.
Pamaz?m, mazais," vi? gsmsi lai v?rdus p?r l?p?m un nejauku skatu nom?ro Tedi.
Silt?m rok?m Vaira apm??o ik gr? matu. Las?t vi?ai nav laika, ta?u reiz?m vi?a nenoci^as, acis paas iekr?t gr?matas lap?s, un meitene ielaias k? atvar? sve? pasaul?, iz tr?kdam?s p?ic?as balss, kas to uz rauj atpaka? dienas ska?um?,
K? veicas, Vaira?" grib zin?t Brasla. Vi? ir iepratles sav? jau naj? st?vokl?. Vi? nav vairs ap- tle?nieka m?ceklis, zili nosalu?m rok?m, notriept? uzsv?rc?. Vi? ir laipni labv?l?gs un reiz? valdon?gi ciets. Vi?a zods sasl?jies uz au^u, un tuvredz?gaj?s ac?s turas kv?le.
Tu jau redzi, kakts v?l pilns." Pasteid7ies, r?t, v?l?kais parit ri-
kD."^ im atkl?anu." ' T?s neies; Brasla, tu ta?u redzi." .Tam j?iet! Nek?du nT?u]oanu!
M?s^a?u str?d?jam pai sev. m^ ..Lozungus es zinu no galvas, ne
p?l ies ." '^ : ; . -V NeiGs?c, Vaira. BaznidcaIna ?au
d?m, t?pat k? dzirnav?m, nav laba slava "
Vaira smejas. Vi?a skat?s Bras- 1as izspiestaibs ok?os u? smejas. 
Nesmejies!" vi? s?p?^i sa?em meitenes dilbu, es var?tu klut ' ?auns, un tad " /y-r'j:,^'
Vaira izrais?s no cietajiem pirk-
Man tevis ??l, Brasla," vi?a. klu su saka iin \^i?^s vaH^? nav vairs smiekla.; ^
Las?tava ir atv?rta. Liela dala gr?matu vel gu? kaudz? tarr>at ista bas kakta, bet uz galda istabas vid? ir jauni laikraksti, un las?t?ji var; ierastieSv-'"V ^/;^ ^ 
Visvair?k lauu san?k novakar?. Vairai pat?k is vakara stundas,
kad izskan?jusi diena, nbkluist v?ji un cilv?ks. Jaunieu pulks las?tav? t?rz?s baismas gaid?dams, jo dzirna vu Edgars i r taup?gs un str?vu iesl?dz tikai vislielnkai? tums?.
Dak?rt ari^'Brasia iennk las?tav?. Valodas tad apraujas, vai ar? klust nesavald?gi ska?as. Vieni b?stas jau n? varasv?ra,' citi l?ko ick??t vi?a labv?l?b?;^ Cik vientule vi?;ir, dom? Vfiira, v?rodama Braslu:
ovakar vi? run? par tumsu ?h tunison?bu. il<?i vi? taust?s, l?dz nok??st pie v?lam? m?r?a  nie bazn?cas. Jaunieu galvas pagrieas uz Vaitas pusi. Vi?a klus?.
Vecais dievnams Bazn?ckaln?, gu? drup?s. Sv?tr?tos neskan vairs zva na duna augstaj? torn?, no kura na- likui vairs tikai apdrupusi mu?a ?autne, k? k? r?gains mila pirksts slejas pret debes?m.
Dedz?gi run? Brasla, un vakara kr?sla lai?s zem?k un iem?k.
P?k?i telpa pie??st gaismas, dzirnavu Edgars ir iedarbin?jis savu ma?nu. Jaunieu pulks sakustas. Brasla atvirz?s no loga. Vi?a acis mekl? Vair?s VaigU;
Un t?pat k? p??ot?jus zintnie kus un pare?us, m?s apkarosim un izn?d?sim melnsv?r?us," vi? tur pina, nenolaizdanus acu no Vairas.
K? zv?ru d?d?t?js, Vaira dom? un iesmejas, j? gan, vi? baid?s no ma nis, un vi? netic pats sev.
..J?, Jaun? ce?a cirt?ji, m?s  n? kam?bas priekpulks, k? to saka Rainis.*^ /'.;:::---^ :::^ ^^ ^^
Rainim tu liec mieru," Vairas acis ?i? liesmas,no t? tu nek? nesa proti!" .^-^-r^;:-:--^
V?lreiz visu acis pagrieas pret Vairu. Ak i meitene, ko.t? iedr?k st?j?s. Un jaun?s balsis s?k celties k? v?ja dziesma pavasajr?g? me?, k? satrauktu putnu sp?rnu v?kas.
Sp?ks ?r man? pus?,*' Brasla tur pina.
,,Bet taisn?ba man?,*'. Vairas balss J?lnd k ? izkapts plecirtiens akme- ni?n. Un Baznldcaln? dr?z skan?s zvani, Brasla, tie iezvan?s jauno lai ku, fle tu.-
^annals laiks ir jau kl?t. Jeb tu to gribi noliegt?" :
, ^ 1 " gavU? Vaira. ,oI?, es no- lledzur-.;^.
Vaira, Vaira," br?dina balsis. Bet Vaira nerinistas. Vi?as vaig? deg spozme, apdziest un uzliesmo atkal,
es neliedzu, es un daudzi, un tu pats, ari tu pats!"
gal mirklf nodziest gaisma- Un reiz? ar p?k?o tumsu kaut kas no- S?irid p U ^ ^
?ss ir tumsas bridis, ma?na dzir-
^ : iu . ^ I m?sa?" uzsauc Vilis Kas tas bija? Dev?tais vilnis pos- un vi?a acis neganti sp?d
tiSanas pnek? bija triecies pret ,JCas man da?as!" rupji iziir? Te- krastu, salBuzijis, sa?iedis, savan- dis, aizvirz?damies t?l?k, dljis visu, kas tur r?m? pietic?b? ,JK:ur Vaira, es prasu." audzis un zied?jis, tas, apmierin?ti Es nezinu. Prasi Braslam, priek-*^ murdedams, ve??s atpaka? selg?. niekam prasi."
Dziesna^ s?rtums, kas tik ilgi o-1 Kur vi? ir?" vakar bija plaiksn?jies debesis, bei- Tedis pam?j ar galvu un ?s?k^ kla- iizot ir izpl?n?jis. Dzirnavi^ upe vairs bin?ties ar auteni, neatbl?zmoias asi?u sarkanum?; Brasla s?, vaigu deln? atspiedis, veldamies p?ri lielajiem akme?iem, kad no?irkst durvis. ?de?i dun k? tumi zvani. Saknes Ko tu gribi?" vi? pietr?kstas k?- /ihs ir nok?pis dzirnavu lej?. Ar j?s, blisin?danis savas tuvredz?g?s
upi v!r> bi^ 'is d-aus V-^A b?rn?bas, acis, ko vairs negl?bj ace?u stikli bet ovakar vi?am net?k ?dens va-1 Kur mana m?sa?"
Brasla atraujas no galda. ?? di vi c??as k?ri zv?ri t?v abi
jaunie v?riei viens pret otria, Vilis
Icda. T? ir p?r?k trauksmaina un nemier?gu pratu gumda uz nepr?tl- b?m.
Baznlckalna liep?s ?d v?j k? gau dot?js suns, kas nelaimi v?sti. T? p?c Vilis ir nok?pis lej?, mekl? dams mieru. Dzirnavu logi ilbst gaism?. Cik laba ir gaisma un cik labi i r ?audis, kas gaism? dz?vo.
Vilis met steidz?gus so?us uz dzir navu pusi, tikai ?su mirkli pakav? damies uz laipas, zem kuras baigi ruc ?de?i. Dzirnavu durvis vi? sa- stonas ar Edgaru. ? Daressalama ir neliela, bet ?oti
,,Vai tu jau zini?" Edgara balss ir U^bi izlAv?ta un dabiski aizsarg?ta tik svea. ? osta ?frikas austrumu piekrast?, ar
,.Ko tad, Edgar?" 53.000 iedz?vot?jiem, no kuriem t l- ,,Brasla apcietin?jis Vairu." kal ap 1000 balto. Ostu izb?v?ja v?-
; Vilis satver Edgara roku, atlai to ciei sa%'o^ koloniju laikos, pirms tlikpat p?k?i un, ne v?rda neteicis, ? plrm? pasaules kara. SinI plkl?ti??,
pa? ,ostas rajon?, atrodas neliels birojs, kur? s? cilv?ks, ka vada vienu no savdab?g?kaj?m or^?anli?- ?lj?m. T?s uzdevums Ir  pal?dz?t pasaulei nov?rst jau no pirmajiem kara gadiem iest?juos taukvielu tr?kumu, t? m??inot Izl?dzin?t sva-
kur v?ss im mier?gs iei-bcis. ,^cumirkli tu atlaicl?LVairu!' ..Tu draudi?". K? dzehs veseri nokrit Vi?? d?
res uz Braslas kamieiem. ..Br?l?t, br?l?t!" Vilis pielec durv?m, aiz kur?m
skan Vairas sauciens. L?zt d??i, brak??dams s?as dui'-
vis. Un, tikko dzirdams ai juld?. nor?b ?viens.
^Br?l?t, br?l?ti" Sav?di uzrautiem ce?iem, atmestu
galvu ir pakritis Vilis, un asins l? ma ap vi?u pleas staraina k? sar kans zieds, . '
Sal br?di log? s?k grabin?t lietus. Siltiem smalkiem pirkstiem tas klaudzina pie zemes sirds.
Vinstonu ?er?ilu ?dn?s
?gada sjkum? Florid? nomira r?go iztr?kumu pasaules p?rtikas amerik??u rakstnielcs Vinstons Cer- ? budet?. ?ils. Rakstot par vi?a n?vi, k?d? Sis virs, p?c taut?bas anglis, sau- latvieu m?nerakst? bija min?ts, ka cas Devids Martins, un vi?a orga- A'i?erikas Cer?ils nek? neesot zin?- niz?ciiu m?dz sal?dzin?t ar naz'sta- jis par savu daudz slaven?ko v?rda mo, Ruzvelta rad?to, TVA ^Tennesee un uzv?rda br?li  an^lu politi?i Valley Authority), kas ar apilido?o- Vinstonu Ccr?ilu. Izr?d?s, ka t? anu izgl?busi miljoniem akru tom?r nav biris. Mums paz?stamais Amerikas zemes, kur draud?ja aiziet Vinstons Cer?ils sav? ar va?sird?.gu boj? visa ve?et?cija. Centr?lafrik? liumoru pilnaj? jaun?bas atmi?u ir Tanganaikas augstiene  i^ksto- <yr?mat? raksta, ka jau 1899. g. ahri iem kvadr?tkilometru neapdz?votas, v?rda br?li zin?iui viens par otra v?ji ap?de?otas stepju un kr?m?ju esam?bu, apmain?juies v?stul?m un zemes, kur aug vien?gi necauiejimi anglis 3 gadus v e c ? ^ Amerikas mimozu kr?mu biezok?i un pusotra Cer?ilu ar? apciemojis. Anglijas metra augst? stepju z?le. .\ng?u Vinstons Cer?ils to att?lo ?di: lietprat?jiem rad?s ideja, ka ilo ci-
,4899. g. p?v es naman?ju, ka t?di nederigo zemes plat?bu tom?r eksist? v?l k?ds cits Vinstons Cer- var?tu Izmantot vienai vajadzn)ai  ?i l l kas, t?pat k? es, raksta gr?- kultiv?jot tur zemes riekstus. S^ emes m?tas. Vi? sacer?'a rom?nus, ?ie- rieksti ir e??as izejmateri?ls, no ku tami btv^ ^^ ^^ fe^ ^^ ^ kas ASV biJa loti ras gatavo margar?nu. iz?latUi. rfs no da/.'i'i?m pus?m sa- Anglijas p?rtikas ministrija, kop? ??mu laimes v?l?jumus par sav?m ar koloniju ministriju, Izs?t?ja uz lielaj?m rom?nu rakstnieka doti- Tanganaiku lietprat?ju eksned?clju, bnm; S?kum? dom?ju, ka tie Ir no- kas projektu atzina par re?lu. Tad v^lojusies atzin?ba manai gr?matai anelu vald?ba nol?ma uzs?kt milz?gu Savrola". Bet ar laiku lieta no- zemes riekstu kult?ru ier?koanu ai skaidro j?s, un es nol?mu savam aiz- neizmantotaj? ?frikas da??. Darbam oke?na btri?iekam s?tit v?stuli." piesaist?ja veselu inenieru korpusu
V?s tu l?Vins tons Cer?ils" v?r 61 gadu vec? s?ra Dona Dibsona Vinstona Cer?ila kunga" uzman?bu vad?b?, kur izgudroja kara laik? uz o faktu. Vi? no k?das laikrak- pielietoto peldoo ostu. Vald?bciJ uz- sta piez?mes esot uzzin?jis, ka Vin- devum? nodibin?t? Apvienot? M r l - stonsCer?ila kungs nodom?jis rak- kas sabiedr?ba, kurai jau pieder ze- st?t jaunu rom?nu Ri?ards K?vels", mes riekstu plant?cijas Rietumafri- bet ar? vi? pats sacerot jaunu ro- k?, s?ka darbu. Vispirms s?k?s me- m?nu; Abu darbi varot cpr?t rast on?g?s stepes nol?Sana un dzeUcela
rieksliem jap?lidz sagl?bt pasaules taukvielu budets
GRANDIOZS PROJEKTS; CENTRU.?FRIKAS KULTIV?ANAI
Ja pl?ni sekm?sies, tad 1949. gada febru?ri eksportain b?s gatava ?au 600.000 akriji raa, nodroinot Ang li j d ap 100 niiljonu kilogramu mar gar?n?; V?l p?c daiem ^g^^ pl?na paredz?ts Izmantot jau S n ^ - jonus akru citur neder?gas zem^ ua Izvest uz Angliju ap 600.000 tmu riekstu gad?. alzt?iupc^ AhgUJia ap 10 miljonu m?rci?u p?rtikas bude t?. Kultiv?to zemi Jedsda vien?b?s pa 30.000 akru (ap 12:000 hekt?ru) katr?, ko apstr?d? 300 viru M a iedzimto darba vien?ba. Str?dnieku vajadz?b?m izb?v? jaunus !clexxms, (::els ari skolas, slimn?cas, sakaru le- rices. T?d? gad?jums C^ntrSlafri- kas att?st?ba n?ko^Jos 10 g^dos pto^ fiires?s vair?k nekt vis?*garaj? ?kr kop Stehleja pirm?s eks?P^ 1877. gad?.
nepiekritu nevlejiam tavam !^dam, bet l?dz kapa malai aizst?- /su ties?bas tos izteikt.
VdtSri
nav?s ir atkal k?rt?b?. Bet pneclgie fzsaucieni, kas sa?em spuldju leii^v?loSanos, iiepag?st izskan?t
,;vraira Sakne, es J?s apcietinu:" Klusums sastlndzima telpu un cil
v?kus; Bet ari tas neilgst vair?k par mirkli^ .
Teva pirmais pacients Arstaf^ d?l?r. i
kam bl?a dlvpad- cinit gadiu im^^^ s?ga fantajdj?^ it) ta??j?s ar draugu m?jas b?rd?os un
> tur atrada appu? Vt?jufiu dt?letu / / atlieku no filma
studiju gadiem.1 ,;Ai^ kias tad im
t?ds?*^ Izbr?n?jies jaut?ja ciemi?.
Tas  tas ir t?va plnnals paci ents," bez vilcin?an?s atbild?ja ?r stei atvase.
?stais iemesls M?c?t?js: ,3akiet, Putlapi?, k?p?c
j?s vairs nemaz neredz bazn?c??" Putlapi?: Tur Ir tr?s iemesli, m?
c?t?ja kungs: pirmk?rt, man nepat?k j?su spredi?i, otrk?rt, man nepat?k j?su dzied?ana, un, trek?rt, t? bija J?iru bazn?ca, kur es plmur reiii sajftapu savu tagad?jo sieva"
Aizsmakums Smagi apsald?jies virs pieklauv?
pie ?rsta dzlvokja durv?m un, kad aiz durv?m atsaucas firsta Jaun? kundze, pagalam alzsn^akufi balsi ?ukst:
Val dakteris m?j?s?** .,N?, n?c tikai iek?," t?pat ? i ^ u s
atbild ?rsta kundze.
izplat?bu k? Anglij?, t? ^Amerik?, izb?ve no Daressalamas. ko Izraudzl- Vimim ar? esot padom? public?t ml- Ja par liel? pas?kuma centru. iSltn- lit?ri v?sturisk? darba turpin?jumu tiem miklgu traktoru pal?dz?ja kul- par Sud?nas kara g?jienu: Vinstons tlv?t stepi. Apstr?d?ti jau ISD.OOO Cer?ila kungs saprat?ot nopietn?s akru zemes, un pirmaj? ra? org?anl- bri->- ka vi?u dirhis var?tu sa- z?tori cer nov?kt 30,000 tonnu ze ma in?t, bet to, droi vien, nev?loties mes riekstu, no kuriem iesp?jams neviens no abiem. Lai n?kotne sa- ict^ ?t 12.000 tonnu e??as, kas s:avu- maihianu p?c iesp?jas nov?rstu, k?rt pietiktu 14.000 tonnu margar?na Vilis esot nol?mis visus savus sa- raoanai, dodot atlikum? v?l lU.OOO cer?jumus turpm?k parakst?t tonnu lopbar?bas. Vinstons Spe?sers Cer?ils. Bez tam ang?u Vinstons Cer?ils ierosina, lai abi autcH'i saviem public?jumiem pievienotu piez?mi, kas publikai ? j?iM l A i L ' ^ pa.skiaidrbtu, kuri ir viena un kuri wm?9 otra Vinstona CerCila darbi ^^ ^nnci?^ B,akal8 automoUUis.
Amerikas Vinstons Cer?ils uz o . * _ v?stuli atbild?jis, ka vi? labpr?t sen, Par?zes 34. automobi?u iietotu otru v?rdu, ja vien t?ds v i - last?des laik?, pirmo rclzl. par?d?j?s ?am b?tu, Vinstona Spensera Cer- bulv?ros. ..ItebUa*^ 1 a, sp. ?ila kunga raksti Vuistonam Cer?i- . . . . . . . ^ , r w . . lam esot paz?stami jau kop vi?a motors patcrc 3 litrus beniina ui, 100 ^ ^ ^ ^ pirmi st?sta par?d?an?s, bet to- ?km, apg?d?ts ar ?etru rite?u b?tm* H reiz vi?am neien?cls pr?t?, ka Vin- stoiia Spensera Cer?ila kunga darbi k?dreiz var?tu non?kt sadursm? ar vi?a paa rom?nu m??in?jumiem, ierosin?jumu par noskaidrotaj?s ple^ z?m?s pievienomau abu rakstiem Amerikas Cer?ils loti apsveic, un bez tam sol?s apsv?rt,? vai neb?tu der?gi pie sava v?rda pam?tas t i  tullap?s piemetin?t  Jamerik?nLs".
,,So lietu draudz?g? ;gar? nok?r toja," sav? gr?mat? t?l?k raksta Vinjstons Spensers Cer?ils, Pama- z?m las?t?ji pierada pie t?, ka vien? laik? raduies divi autori ar to pa u v?rdu. Kad es gadu p?c tam ap mekl?ju Bostonu, Vinstons Cer?ila klm?s ma?^ viens no pir m?: lem un iel?dza k?d? jautr? ban ket?.: Tur m?s viens par otru teic?m atzin?gas runas. Viens otrs p?rpra- tum,s tom?r notika: visas manas so mas nos?t?ja uz vi?a- adresi, un es par to sa??mu dinejas r??inu."
z?m un maks? 75.
1-01 i  V f