g W l t S - r ^brauca g
latvim fimsmp^v poblisbeli ttiriee wekly. Aotborfizetf ty BUCOftfi HO. CivU Affairs Piviston. Ht]i j?|liy ti47. /l4 383. 7 OEC* A G O . Sditori K?rlis Ba- bficd. Fti?t^ii .,8ciiw?bl- 8dse VoSftsU)attv GOnsr- tiUt?fDoma IBOrgemeister Lsodinanoplats f. Popo-
NEWSPAPER
S. aab?ca, v iMu 4. Ll^p? redalLtoflt $L B M a . S
s p i e s t . ^
^ ^ S ' ^ ^ p i l I Moloto^ noraida Austrijas ministra d?vanu R?tdien nn sv?tdien irlieta ?dnistra konference London? bUa p?ri-
' ^ . f l * ^ * ^ s6d? Molotovs i?k negaid?ti krad n^nlia sal- T ? * " ^ *<Mu un tik M i lU?braka rietumvaltn iH>Uti^
Joma saen i^ s v?l nepiedz?voto krizi ftHniBtil p?c anslo lirlekSi. Ilai<|?j5s 8?d< i^ lrfarau^^ tikai pirmdiea !
priede^ Tad &w ^ i
mums vajadz?ga ?, samekl?t,
/eJ?s r?dija u , izlaurtaj?m dur.
K*.,' taa pdtieate esat .izvasitiju ^ U i e n k a n a s S ^ ^vlovs. parausfija. plecus- -ms.
? o ? l ^ ;.P9?ratIjav- galvas. Jie
l ^ u i ^ . PiaViov? apspried?s ar to ?ausim iaii:.?Qlg^a pazust R K m vi?u nekav?ja. S j ^ n k p , v isu nakt i palika 6. dzi* t? pib?tas ]palicijas,^ apsa.r<iE?bi
ftbiji Ouzenko ?imeni' ar visiem joahenti?i?., aizveda uz karaliskas h?das j?ti^ieku po l i c i ja , galveno tni. Kori?is?rs T^. 'V^ds^ perso ;i'.,inltortn?ja premjeru Mekenziju i?u. p a t ' iepriek?jas' nakts- noti-
i lOhiatiti prezident^ atkal uzsv?ra, j?b?t ?oti uzmgga^iem; Vai jus
. ^ ? m iesat'.p?rliecin?ti, M v?a iumenti "ir ?sti un i .vira ?notivl Momenti ir ?st r^domig i? " , . . .
> (TMTpHp?jums ^ o s )
IpaSniefes GEORGS B?R?ftrS
Ucence 1413
^ ' v i e t u . g. noveinbra SSI?BM, kanv pret Pbdnieku. celta sadfl-
par piesaa^?anos; 'fersoD?vKss l i a . Podnieka vai Voiti?as atra- a viet i i , ^ vai fciiram V^.^ a batu, kda Sras?^as, l?gtas^ rt' to EsUijfenas latvieu totom^ ;: p?rvaHes' juriskonsidSaF-
mos iep2itles ar vientu?a g i , i a i kop? emigr?tu uz araeme^
^ai fen. En . CtH. Gom-
^ T T U A S ^ ABONEMENTS,
^tinot laikralcstB ^f. ^
tiiiotMiekt?vi v a l r a k P ^ ^ g,
k Sliain?jinu 'ri r vtenslejigu fP-'^ 'SSerS' i -HrtbUston telpii; PJ^^J . y$anas slodin?jttffl? rP^ P ^ IH<; bet ne maz?k ka B C sludin?jama j?ji. &boneniDtD piete";* JV ?umi naudas p?rvedunii m^ ,^ ^ondenee,. adres?jama
?ister-Lsndmann-Pla
. V a ce turtd l j i^ ministri refcbig?- 11 m konferdinces sed? bija vieno jusies pavairot VSd?as t?rauda pro- dokdju 1M> 5,8 u 11^ mil j . t gad?, p ? ar prieknoteikumu, ka l?mums xeilizjanis t ikai , ja panika visp?- l l ^ vi6ho9an}8 par V?cijas probl?-^ a?? ; Bes taiti vlenojfis uzdot kon- trolpadomel Inoteikt "zin?mu datu ?o Vdijas ogl?m eksportam, gastidit gallgld demontliu sarakstu lida^ 19411. g. 31. martam ?n paveikt Vfi?djas bru?oan?s r?pn?cu de- sumt?anu lic?z 1948. g. 30. j?nijai?.
nektdiienaa s?d? Molotovs pazi ?oja; kfi j ^ ^ l o m j u Savien?ba nevis l?dz, bet p i e p r a s a rcpar?cijas 10 miljardu dolarii apm?i^?", un apvai noja rietumvalstis, k a ts pret?ji Hskltas m Ifotsdamas nol?gumiem k?v?jai Sfa irepar?cijas. Molotovs apgalvc>Ja, kpi rietumvalstis apzi n?gi pazemlriot r?mlecibas ITmeni m^? io0y liai var?tu tur novietot nirSk savu I eksporta pre?u. No og?Ui koku uin citu materi?lu izve anas rieturtivalstis ieg?stot U?^ lu
Ss]?u^ ami^rik??u; un ismg}U kapit?ls ^os apm?r<>s iesipie2ot?es Hietum- vfi<ft]ad rapii?ec?bfi, ar ievedumiem rietumu josliis V?cijai uzve?ot pa r?du nastu, neprasot v?cieiem, vai tte gril)qt o nastu uz?emties, un rietumu joslSiS izmant<6}ot par stra- t@bAn;i ?tfA jnret lropas demdi^ kiitiskaj?m^* valst?m. Molotovs pie- prc^ija dibiniiit v?cieu padomi, kas i z l e n ^ , va i | rietumvalstu pal?dz?ba V?cijai vispfijr pie?emama.
Siem apvaino jiuniem atbUd?ja
0 visi tr?s rietumu ministri un, ki i raksta New York, Herald Tribune" laipn? dinlom?tijas valoda bijii a i zmirka" . Marals teica: J fa ap* sver, k?d?? m?s to atrodamies, un ja iev?ro st?vokli, k?du m?s ie?e mam sav?s vald?b?s, tad Molotovanu b?tu j?saprot, ka vi?a r?c?ba apgru* tina muihs respekt?t padomju vald? bas (Ae?ix,**. Bevins piebilda: M?s bij?m sapidijui prieklikumus re- paraciju jaut?jum? un pat nesap?o j?m, ka m?s atkal apb?rs ar apvai- n o j u m i e m u n nolam?anu, kas jaiu reiz atsp?kota. Br i tu tautu saime os apvainojumus ?ems ?oti ?aunjl. Es dom?ju, ka Molotovs var?ja vismaz pateikties mums, k a t ik Uifi esam vi?u uzklaus?jui." Bldo pav?- ^am ?si pat'^'ca, ka Molotova apdali- votumi par Franciju esot nepatiesi,
A P zi?o. ]:a A S V ?rlietu ministi-s Marals ^"lo. s?des esot iitelcis lai- b?k p?rtraukt konferenci, nek? v\ll ilg?k klaus?ties Molotova propagan das run?s, bet, t? ka ansrli un,franl5i negribot p?rsteigties, ar? amerik??u deleg?cija nol?musi v?l palikt IjOti- don?
Molotovs piektdien apgalvoja a|i. ka rietumvalstis gatavojoties sa?elt V?ciju divi da??s, ui i no jaun? pii- pras?jis amerik??u im ang?u josliis apvien?bu likvid?t Bevins atbild? a Molotovam,^ ka amerik??u un aug u joslu sadarb?ba turpin?sies l?dz ta!m laikam, kam?r b?s pan?kta vieno an?s par visu V?ciju. Marals pils- bflda: ,,Un ? vienoan?s par vljw b?s pan?kta tikai, ja vienosimii&s
par saimnieciskiem princioiem, ie skaitot repar?cljas un ?paumu ap ??l?anu." Marals atk?rtoja pie pras?jumu, la i padomju deleg?cija sniedz zi?as par saimniec?bu sav? josl? l?dz pirmdienai Molotovs uz to asi atbild?ja, ka varb?t ameri k??u un ang?u deleg?cijas l?dz pirmdienai paas var?tu atbild?t uz jaut?jirniu, cik daudz v?cu koncernu rietumu josl?s jau uzpirkui ?rzemJ nieki un cik' daudz peln?s ang?i, amerik??i un fran?i ieguvui no v?cu pre?u eksport?anas, Bevins paskaidroja, ka varot atbild?t t?l?t, jo apgalvojumi esot pllnI?Tl nepa matoti,'bet vi? gan grib?tu zin?t vai i r tiesa,. ka krieVi aizvedui no savas josks ma?nas par 7 miljar diem dol?ru.
(Beigas 3. Ipp.)
200 krituo Palestina un 100.000 democi stranti Kair?
M A S O I M A S L E F m i SPIIIE2 PAR IZST?ANOS NO UN
K?mISr Ar$ibu l?ga Kair? turp ina f apspriesties p?r ar?bu t?l?ko r?c?bu Palest?nas licrt?, pa? Palest?na Jo proj?m nerimstas sadursmes un ne- fn i^r l Kop UN. l?muma par Pa- lest?nas sadal?anu PaiestIn? k r i tuas jau 200 personas, to vid? 17 ang?u, un ievainotas p?ri par 500. Nemieri izptet?jUSies pa visu zemi. 2idu aizsardz?bas organlz|icija J f l a - ganah" izdarijusl plau ofens?vu pret ar?bu transportiem, vis? P a lest?na. Ang?u mand?ta vald?ba jau devusi . r?kojumu s?kt izv?kt ang?u karasp?ku no ar?bu un ?du Pa - lest?nas atst?jot to t ika i abu taut?bu ar? turpm?k kop?ji apdz?vojamos apgabs(los.
Palest?nas debat?s aiig?u apakna ma koloniju ministrs Kr??s-Don^s 'pazi?oja, ka ang?u vald?ba Palesti- nas. mand?tu nodos U N 15. maij?.
.?rlietu ministrs Bevins izteic?s, ka Pale^t?nas probl?mu ang?iem b?tu izdevies nok?rtot vieniem jau agr?k, ja neiejauktos ?rzemes.
Kair? sv?tdien 100 000 personu demonstr?ja pret lielvalstu nost?ju Pa i j i?as jaut?jum? un pret cio- nismtu Izsludin?ja iz??miuna st?- voklil, bet sadursmes nenotika. Ar?bu liga esot sl?gt? s?de apspriedusi varb?t?ju ar?bu valstu izst?anos no U N , ko atbalst?juas Translor- d?nija un Saudl Ar?bi ja, bet ??ipte
. bijusi pret to. L?ga pag?ju? ned??? ar i nol?ma P?lest?nas lietu neie sniegt Dro?bas padomei P?rrun?ta regul?ro ar?bu sp?ku koncentr?
ana ap vis?m Palest??as robe?m. Jeruzalemes muftijs esot pie??mis audi Arariijas kara?a pied?v?jumu nodot ar?bu ric?b? visus audi Arar bij?s iero?u kr?jumus, ieskaitot ar til?riju, tanlcus un lidma?nas. S?- rij?, libarion? un Transjordanij? at-
. brivo ?kas lazareu ier?koanai.
.Str?dnieki uz??mumos pieteikuies str?d?t papildu mai?as, l a i raotu kara materi?lus. A r i !d^ gatavojas karam. ^ e w i s h Agenc^* p?rst?vis Kaplans izteicies, k a ?di vis? pa^ saul?, galvenok?rt ASV , saziedojui 38 'miljonus dol?ru n?ko?s ?du valsts apbni?oSanas vajadz?b?m.
N Y H T , B B C
Gaida t?l?kus notikumus
Padomju Savien?bas un Francijas attiec?bas
Franci jas nacion?l? sapulce ar 411 pret 183 bals?m apstlprin?jiasi Sumana vald?bas r?c?bu pret p a domju repatri?cijas mis i ju Francij?. Pret vald?bas po l i t iku balsojui v?le- n?gl komunist i .
Neue Ze l tung" zi?o, ka ?oti ne pat?kamu iespaidu Francij? radljiusi zi?a, k a Padomju Savien?ba jau da as dienis p?c saimniecisko sarunu p?rtraukanas a r Franc i ju pan?kusi vienoanos par kvieu pieg?diignu Ang l i ja i . Diplom?tu aprindas izisa- kotles, k a is apst?klis atg?dDiot st?vokli 1939. gad?, kad fran?u un ang?u deleg?cijas atgriez?s no ?sa- run?m Maskav?, bet Padomju Sa vien?ba daas dienas v?l?k parak st?ja sadarboan?s l?gumu ar k M v c i tu valsti . Tuv?k?s dien?s galda v?l Jaunus svar?gus notikumus P a domju Savien?bas un Franci jas at tiec?bu att?st?b?.
Sautumu rad?jusi zi?a, k a Frian- cijas repiatri?cijas virsnieks Maslka- v?, pulkvedis M a r k i , p irms izbraiak- anas sjir?kojis preses konferenci. kur& padomju un citu valstu urn? l is t iem pateicis, k a visos notikuinos vainojama vien?gi Franci jas va!(d?- ba, kas esot gatavojusies izraid?t pa domju rtspatri?cijas misi ju no savas zemes jau vismaz 3 m?neus, 'Ne- d?las gal? un sv?tdien v?l turpinin?s p?d?jo padomju p?rst?vju izraid? ana no Franci jas. \?z padoliBJu protestu pret . Marse?as reptri?cijas misijas - vad?t?ja aiztur?anii, friin?i atbild?jui, k a vi?i nav o padpm- j u pilsoni- apcietin?jui, bet t ika i r?p?juies, l a i vi? droi nok??tu ndz rob<?ai.
S t re ik i Francij? patie?m izbeigu ies. T i k a i ur t u r v?l notiek atse vi?i sOc?ki s t re ik i un S?k?kas sa - duranes. B B C , N Y H T , N Z
nie cilv?ki ir miisu draugi/*
teicis ASV tirdzniec? bas ministrs par DP
A S V prezidenta Trumena speci? lais v?stnieks Ugo K?rusi, kas iera d?s Eirop? ar sevi?u prezidenta uzdevumu stud?t D P probl?mu, pirms atgriean?s u l A S V sestdien Frankfurt? izteicis prieku par to, ka drizum? var?ot s?kties D P iz- celoanas atviegloana uz Amerilcu
D P probl?mai velt?t? ievadrakst? Tbe New York Herald Tribune" atg?dina A S V tirdzniec?bas ministra Herimejia v?rdus,, teiktus ?gada P?aujos sv?tkos. Run?jot par at l i kuo, aerepatri?jamo 800.000 D P ko dolu, kas nu jau vair?kus p d u s gaida loz k?du akciju sav? lab?, Herimeias izteic?s, ka iie e l l vSd i r m?su draugi, kas Hdz ar mums tic brivtbal un demo^atljal*'. ?oti daudzi no vi?leno? nor?da ie* vadnielis, po?i, latviei, lletuvi(L igau?i, dienvidsl?vi pretoj^iies vis?m p?l?m vi?us repatri?t vai ar i Izvietot ?irot ?imenes. T? viet? vi?i lab?k izv?l?juies bezgal?go, skumjo gaid?anu uz k?du iesp?ju s?kt jaunu dz?vi k? br?viem cih?- kiem. Sis apst?klis vien Jau omi pier?d?jums o ?auu tic?bai, par ko run?jis Herimens.
Kongresa locek?i, kas ovasfar E i ropas apmekl?jumos pai p?rllecl- n?jules par D P probl?mas steidza m?bu, rad?jui kon^es? labv?l?gas izredzes uz akciju u P lab?. Jaut? jums tagad vairs neesot, tik daudz par to, v a i b?s likumdoana par ,,piem?rota skaita D F * uz?emanu, bet gan par to, k ? d a ? likumdoa na b?s. Laikraksts ieteic, l a i pl?na atbalstiit?ji jau laikus vienotos par veidu un piem?roto skaitu", lai kongresa k?rt?j? sesij? lietu var?tu izlemt, bez vilcin?Sanas. D P pras? bas ievadnieks defin? ?oti skaidri: Tie prasa vien?gi iesp?ju dz?vot norm?lu, lietder?gu dz?vi br?vbas atmosfiadr?." N Y H T
Li&?ideta kartUo siitisia m s
mmik precu si htm tirgos m m RUBU APMAINA ATTIEClBil 10:1
Padoniju Savien?bas mSnista padome ar Vissavien?bas to^i^^ partijas eentr?lkoniiteja sestdleii fiol?miisl Padomju S a v i e n M plaas saimnleelskiis pErk?rtoJumus kufos Ietilpst naudai M J O ^ t?u sist?mas aicelSana un cenu p?rkiHoJomi HkvidljN! Itddiiifb i t i?iribas n o m e l n pre?u oonu on t i saukto komerdUo m m ter^ Jm^ nais rublis plelldzliSts la UdsMo?jiem n i ^ ^ Vta i r ^ o f ^ ^ ^ ^ sp?ks Jau odien. ; /
Vec?s naudas apmai?a pret jauno ilgs vienu ned??u, bet att?l?kajos Padomju Savien?bas appbalos dl^ vas ned??as. Visp?r?jai apmai?as likmei 10:1 paredz?ti dti?di i??^ mumi. Vispirms visas algas un at l?dz?bas nomin?li paliek l?dzin?j?s, t?pat p?rr??in?ana 1:1 notiek visos ?rzemju dar?jumos. Iedz?vot?ju no-
^?^ ? ju ld l jumus l?dz 30(K) rub?u apm?r? apmain?s attiec?b? 1:1, no 3000 l?dz 7000 rub?u apm?r? 2:1, attiec?bai pieaugot progres?vi l?dz ar nogul<if- juma summas lielumu. Reiz? not?eft visu padomju valsts iek?jo aiz?? mumu apvienoana, p?rr?l^ot ledz?vot?tu aizdot?s summas p?c at tiec?bas 8:1. ^
Svarigi i r c?iu p?rk?rtojumi. Vispirms likvid?ta radon?anas sis t?ma, atce?ot kart?tes un likvid?jot starp?bu starp l?dzin?j?m norm?to pre?u cen?m un t? sauktaj?m ko* merci?laj?m jeb br?v? tirgus cen?m. K? Maskavas radiofons vakarr?t koment?ros nor?d?ja, jaun?s cenas esot da?m prec?m pat zem?kas par Itdziin?j?m kart?u pre?u cen?m. Piem?ram, cenas maizei, putraimiem un makaroniem esot par 12^ /9 zem?* kas, bet alum par lO /^o, Visorn? gan jaun?s cenas esot starp l?dzin?j?m norm?to pre?u un br?v? tirgus ce7 n?m. ROpiliec?bas raojumiem t?s esot par apm?ram treda?u m n l?dzin?j?m komerci?laj?m cen?m. L?dz ar to likvid?ti- komercve?kall, t L, veikali, kuros l?dz im p?rdeva preces bez kart?t?m ?ar stipri aug st?kaj?m br?v? tirgus cen?nu
Maskavas radiofons, koment?jot naudas reformu, nor?d?ja uz galve najiem p?rk?rtojumu lemesliiem. Kara laik? Padomju Savien?bas, t? pat k? p?r?jo valstu, vald?ba iDiju- si spiesta pavairot naudas apt?ro- zlbu, un cenas c?laj?s. Kar veici n?jis da?du spekulantu savairoa nos. No ienaidnieku zem?m esot iepliidin?ts daudz viltotas naudas. Bez tam p?c .kariem vis?s valstis notiekot naudas reformas. Kapit? listiskaj?s valst?s ?s reformas no tiekot uz darba ?auu r??ina, kam?r Padomju Savien?b? to Izdarot t?, lai reforba celtu darba ?auu labkl?j? bu. Piem?ram, p?c pirm? pasaules kara Krievij? iepriek?j? nauda esot
Atbildes uz iesniegumiem re?istr?cijas jaut?jum?
K?P?C J?L?DZ IRp ATBALSTS
Hanavas latvieu nometnes kom i - toia sa??musi atbi ldi no ?enV Vuda . kas i r Frankfurtes galven? N^t?ba p?rst?vis pie IRO, uz iesniegumu ^ar D P re?istr?ciju. Atbild? ?ene r?lis visnoteikt?k? veid? apliecina.
IRO re?istr?cijai nav polit isko skrininga va i repatri?cijas nol?ku, laoat re.f^istr?cl^a nenotiek nol?k?, lai izsl?gtu no IRO apr?pes tos DP , kam uz apr?pi ties?bas. Prasot pie re?istr?cijas l?gumu? p?c apr?pes, tas dar?ts, l a i ieg?tu prec?zus datus oar b?g?u jaut?jumu. T?l?k v?stul? npliecin?ts, k a re?istr?cij? neviens nespied?s dot t?du Inform?Giju, ko antauj?jamais nev?las sniegt, un no r?d?ts, ka visi vadUajl darbinieki Ir o?rlie<rin?ti, k a D P probl?ma nav atrisin?ma bez starptautiskas 'v ieno an?s par iece?oanas kvotu palle- lin?ajiu da?d?s valst?s. T?p?c tiek dar?ts viss, lai ?du vienoanps pa n?kta Bet bez datiem par D P sa st?vu un v?l?jumiem, IRO nav iesp?jams jjl?not pla?ku Izvietoa n u un. sniegt s?kus prieklikumus.
?en. Vuds Izsaka cer?bas, ka D P izpratis re?istr?cij? pras?to zi?u va jadz?bu, un cer, ka ? b?s p?d?j? i z tauja. V l j ^ ar i apliecina, ka IRO nav d ta nol?ka, k? vien?gi p?c
iesp?jas ?tr?k Izvietot D P tur, k u r tie v?las un var?tu dz?vot k? br iv l ?audis.
Savai atbildei ?en. Vuds p i e v i ^ o - jls savu 19. nov* v?stuli IRO |cne- r?ldirektoram Tak?m en?v?,' kur? saka, k a D P satraukums par pieteik to re?istradju i r saprotams un t? p?c ieteic IRO t'ibam n>r?dlt va d?t?jiem darbiniekiem, la i tie infor m? nomet?u iem?tniekus par rc?is- tr?cijEs nol?kiem t?. lai neb?tu p?rT'i-atumu, la i p?rlie<rln?tu DP, ka ar reSstrac i ju tiem nedraud IRO atbalsta at?emana un ka atbildes uz jaut?jumiem par agr?ko dz?ves vietu, nodarboanos, alg?m, pieder? giem un organiz?cij?m sniedzamas t ikai tad, ja re?istr?jamie paSi to v?las. Oen. Vuds aj? v?stul? i^ene- r?ldirektoram Tak?m ar i ieteic ?z re?lstrp/jijas lap?m iespiest atz?mi, ka atbildes uz re?istr?cijas lapu Jau t?jumiem dodamas t ika i labpr?tlgL
Kemptenes nomet^^u p?r?tav?iem galvenaj? t?b? Frankfurt? maj. Raulends paskaidrojis, ka armija at balsta pieteikto IRO re?istradju. bet tai J?kalpo vienigi ziJiu iev?kanai emigr?djas jaut?jumu k?rtoanai
piln?gi zaud?jusi sav^\ v?rt?bu, tur pretim tagad tas t? n e e ^
A r sestdienas l?mumu, kas t a p i Jau st?jis sp?k?, realiz?juie g i l dltie saimniedskie p?rk?rtojusi Padomju Savien?b?, imr kuqptem jau kop k?da laika rakst?ja rietum* valstu prese. K a t i d i gaid?mi, bija redzams ari no politbiroja loc^|? Ma]enkova runas, ko public?ja Maskav? 9. decembri Ma?enkovs pieteica radon?anas atcelann v f i ogad, cenu samazin?anii un vtl?* tas ,Jconsolid?anu*\ Sie pa tan ju saimnieciskie pl?ni atkl?j?s Jau M a * lonkova run? Varav? septembri, piedaloties konUnforma dibin?an?. 9. decembri ,Jpravda" ai paSai r u nai velt?ja divas no sav?m ?etrta lappus?m.
Ma?enk(^s b^z tam nor?d?ja v S uz vair?kiem dt iem jaut?jumiem* Pareiz?jam piecgades pl?nam m l v?l j?pavaln). PadomJv^^Savienltes aizsardz?bas sp?jas uri j&apf?dS p ^ domju bru?otie/>?kl ar i ^ f l ^ milit?ro tedinploj?jii". P i o e g l d ^ pl?ns revid?ts, lai klan?tu datu al namu r?pniec?bas nozaru Ift^tbu ?rk?ri!^ svar?ga"* tsot mstart f i^ un pftrtikas rezervju u zk rUan i i i m vajada%as> \ M pSiiHiaPt^ ^ ^iajgt^t?bas un g?tu patiesu g i f ^ tlju^pret visa veida varb?t?bim. . Iev?rojot . pareiz?jo starptauttste st?vokli, Padomju Savlen?te mrv@ rbt r??in?ties ar Iev?rojam?ku ds - l?du piederumu importu m>; ? n ^ m?m, t?d?? esot j?pan?k P ^ m ^ Savien?bas Uelika autardUja*
T?l?k Ma?cnkovs nor?dm, ka ko m?nlstu partija tagad vdt i jo l us* man?bu vair?k savu biedru kvalitfi. tes nek? kvantit?tes celanai. Biedru skaits kara laika^ pieaudzis m 8,8 l?dz 8,8 mlHoni^m. Partija s?ku^ noteiktu kampa?u pret vis?da veida padev?bas izpaiidumlem pret rietu mu buru?zisko kui tprur S?du vecu kapit?listisku izj?tu atliekas izman tojot amerik??u un ang?u Imperi i- Hsma a?enti, kas netaupot p?les, lai Padomju Savien?bas iekien? a t r a ^ atbalsta punktus savai spiegoanas un pretpadomju pn^agandas akt i vit?tei. Partijas centr?lkomiteja patiaba? sagatavojot Jaunu parti jas programmu, jo parelz5Jft jau esot novecojusies, p?rgrozrjuml m>- tikot ari paos partijas stat?tos.
Padomju Savien?bas un d t u de mokr?tisko zemju ?rlietu politika, nor?d?ja Ma?cnkovs, esot v?rsta prei impcr?lismu un amerik??u Imperi? listu vald?t?ju ?lru,^kas gatavojot Jaunus kara pl?nus pret Padomju Savien?bu. S?lr?i c??a tagad esot p?rnesta starptautisk? pl?ksn?, un eit komunistu partija esot aicin?ta izm??in?t savus iero?us c??? pret buru?zisk?s politikas vilt?gajien veikalu v?riem. Partija ari izraugo ties un .apm?cot kadru, kas m>dK>- ln?tu partijas l?nijas iev?roanu ?r politikas lauk?.
Radon?anas atcelanu Pidomju Savien?b? padaros Iesp?jamu labas raas, un Padomju Savien?ba t a p d var?ot p?riet)atpaka? uz norm?lu l?dzek?u apgroz?bu un visp?r?ju ra oanas un pat?ri?a veidn?anu.
Sagaidot naudas reformu un cenu p?rk?rtojumus, Misskav? un cit?s nadomju pils?t?s p?d?j?s ned???s, b i ja izc?lies padomju v?stur? v?l nepieredz?ta apm?ra panikai l?dz?gs pirkanas drudzis. Stokholmas Morgontidningen** korespondents zi?oja par milzu rind?m Maskavas veikalu priek.? un par iedz?vot?ju izmis?g?m p?l?m iepirkt Jebkuru nop?rkamu preci RrkSanas panika sasniegusi Inilmin?dju 29. WP-^ vembri , kad daudzi veikali jau b i jui sl?gti un kr?jumi i zp i rkt i L?dz?gs bijis st?voklis ?e?ingrad?. Jau ? pirc?ju drudalaikfi ?rzemju preses korespondenti pareizi novjj t?ja, ka reformas var?tu b?t gaids- maa ap 15. decembri.
NYRT B K 5