W>'M ^ esmu k S if: ^^ "^ 5 m ^ M ?
S i l i P pret ' ^ ! I S c e K l E f Ilttlfchr b?tu vairS5SeT5\'Wte Sim ir ?oti
^raut-valsJriJni I9,|^aiiciju:i() . ijiipretjsevl. r Ja neb?tu fespljams Dirvki*.
St??d- viesu apmgra?ivenidi M i i mm, - Kan?du, AnglK* netss, no- trahju, daudz.mazlk uzPrancl?iiM tetjo,. ,k K?ds retais ari,u^ ,Jaun^ ^ anifs^ j?a-ceirot ra?ali vai Sp?nija 'KSdsKA
,yiens Setenhauzenas-latvleti braukt u ib, % iio- ? Havaju alSra. TSdu, kas bUtu jaM' a l l?dz?gu n^alikt V?cijg,..pSc aptaujas ir iiittl!; ^ darba P" t>ws pircentu. . iel? afecl- f Ang?u- JoglS Ziemelreinas* M mosu ?-f?les- apgabal? .aptaujas .lapas ^ iraturriu?-! '^^ "^^ ^ PJ^ ""^ - J' '^'^^" un no i ?k te 'V f . 888:v?las,izeelot p.Angliiii;m t, grib?-?nSdu, 92 ASV, 15 AustrSllju, 7# J.4iiitbli-1 gent?nu, V?cij? paliktu 17. Orbdffl ra istr?- ? nometn?, - kur dz?vo tikai vi, li ae?t?r?-1 Kan?du brauktu 101, J&V 64, te uzlabot, p y u 19. Austr?liju 8; Brazlll?tt 2,1* esaskan j "^ '^^ ' paliktu 5. No orbekidiem % ir unu s o i I Invalidi, b^' atl tie spaji?! lift f?sfbln^ I str?d?t k?du darbu. Ar. R ias, t o -
[S^ nfl' 'urn?la V 5 f ? S vembra izdevums,, kam tsksts # S?: un latvieu valod?? plesutits anj* ^ ^ i ^ J u diplom?tam lordam Vansitete
ar l?gumu ar * i epa * , ' * i ?S"Nesp?jams, ko dar?t pa^ietoto^ "^J- sonu probl?mas atrisin?Ja?l, W
urn?la nos?t?t?js sa??mis l. S& cafebri izrakst?tu lorda ,Van#
atbildes v?stuli, kur? ang?u # ?is pateicas par pies?f emfc^ llem-un raksta, ka nodevis
' . * f ?rlietu ministrijai, Jo, P f^'J V U ? m , t?d? veid? vislab?k
m?su jaut?jmn?. L o r l ^ S ^ " sav? v?stul? apliecina/I sln?-
? jas mdsu st?voklim.
? f A . A k m e n t i ? , Valk? S: . SVIM: svEici0fl w- K r i n s k?da laika Latvija ?- g?din?jmnu Jaunieiem as- nos?t?t amerik??u \- ??bas v?stules par tiem d?vam^ as ? n?iem, ko .DP b?rniem ^ iu ? Jaunatnes sarkanais krusts- ' 5-?sa vispirms piekl?j?ba, j ' g. !z? v?stules i r ar? atg?dlnajui?s, ^
frop? v?l n?kst cilv?ki, kas -1 vainas zaud?ju5i visu. T a i i n # s? Ar? Ziemsv?tkos un u* J ^ p j . - jaunatne var izdar?t l i " " ? jumu, ja Sajt gad?juma n^a .? nos?t?t sv?tku sveicienus r ^
demokr?tiju valstsv?riem ^^i.^'
kartes ar Atlantijas diartf 3^^^^^^ u n z?m?jumiem, kur Baltua par?d?tas ?rk?u ielok?. ^ ja
Teiks, ka tie i r s?kumi, ^ ^ 5di s?kumi m?r?tiec?gu lifi^^ .
LATVLIA, 1947. g. 16, decembri
No siiven? zviedru zin?tnieka A l fr?da Nobela dibin?taj?m pr?mij?m, ko katru gadu pie?ir par izcil?ka jiem nopelniem medic?n?, fizik?, ?!- nnij?, liiter?tur? un miera veicin?a na, atkl?t?bu visvair?k interes? p? d?jie divi laure?ti. Ja literat?r? firanCu rakstnieka Andr? 2ida god- allgoSanfii ogad jau bija gaid?ta, tad miera pr?mijas pieS?irSana rad?ja m % rip p?rsteigumu. No da?d?m pas?m llepridcS min?ja^ t?dus slave nus v?irdUs, k? Vlnstonu Cer?ilu, Gand l j i Eleonoru Huzvelti, BeneSu, bist neviens no 5iem z?l?jumiem n ^ pjtepUdlI?s: miera pr?miju pie??ra pju- nopelniem starptautisk? pal?dz? b? k?dai skaitliski nelielai 150.000 loceWu,(vi8? pasaul?) reli?iskai or^ gjiniz?dj?ai kv?ke?iem, nosakot, ka 146.(100 Zv. kronas liel? summa ssidalfin^a lldzIgSs da??s div?m kv?- to>ni blfedrlb?m Draugu drau^ dai*' Lbndon? un Amc/ik??u pa- Hdzlbas? komitejai'* Filadelfij?,
Kas i r 31 organiz?cija, pa? kuru mis Latvij? zin?j?m visai maz, bet
. tagad, kara izpost?t? zem? dz?voda mi, arvien bie?k dzirdam pieminot kv?keruj v?rdu? L a i uz i ta atbild?tu, j?skat?s p?ris simtu gadu atpaka} kv?kerul v?sture. 1
1847. %n t?tad taisni pirms 300 ga- H?m,, kirust?m S?ers?rfi .pa Angliju ce?oja jauns kurpnieka pal?gs DSords Fokss. Bazn?c?s un viesn?c?sj S?O?os uz tirgus laukumiem vi!:i dudin?j?m cik svar?ga ir cilv?kam no?la, jtuv?ku m?lest?ba un cena- nis p?c paties?bas. Un t? sludin? dams, Vi?S reli?isk? aizgr?btibi^ p?k?i sSka tr?c?t un dreb?t, no k? ?audis vi?u nosauca par dreb?t?ju (Quaker).< Sis s?kum? niev?joais nosaukuins tagad k?uvis par godin? juma v?i'du Dorda Foksa dibln?ta- i i ,JDrabgu draudzei" ?gada miera pr?mijas laiure?tei.
Kv?kefl nav labdar?bas organiz?- djtt, bet! t?ri reli?iska, kas radusies taj? laik?, kad Anglij? notika sp?c?gi reUtoskl str?di. Vi?i neatz?st ne U - turSju, iiie dogmas, ne ar? gar?dznie- taiii vai i;lievnamu8, f?pat k? krist? gos sakr^tmentus un zv?restus tiesas priekS?. ' Par to kv?ke?iem k?dreiz at??ma ties?bas b?t publiskos ama tos. Pats I Dords Fokss asto?as rei zes dab?ja s?d?t cietum? par Dieva zalmoSanu un ?ecer?bu un, ja savu ci?u pret, vis?m bazn?cas ?r?j?m for m?m un < iek?rtojumiem taj? laika b?tu pieteicis V?cij? vai cit? k?d? Rietumeiropas zem?, droi vien b?tu pat 8adfeqizin?ts uz s?rta. Ta?u vi?a sp?c?gajai person?bai un p?rliec?bas sp?kam dr?z izdev?s rad?t lielas draudzes n6" vien Anglij?, bet sevi?i Aiperikis jaunangllskajos apgabalos, tiz ku?'iem jau 1856. g. dev?s pirmie kv?ke?u inisipn?rl.
L?dz?s JDordam Foksam, iev?ro jams Draugu draudzes^* c?n?t?js .bija ang?iu admir??a d?ls Viljems Penns, k^s t?va atst?to 17.000 m?r- ci?m sterli?u lielo mantojumu lika p?rvest uit Ameriku un nopirka par to pr?vu '/.emes gabalu. S? zeme, kas tr liel?ka 1 par Sveici \m Penna pie- mi?iai notiaukta par Pensilv?niju, blakus Dilersijai, k?uvusi par kv?- ke?ti galvfmo centru. Vi?u augst?kie principi bija un ari tagad v?l ir br?lllba, cilv?ku m?lest?ba un dzi?a pal?dz?t. 1883. g. Viljems Penns no-^
P?c uzvaras pret komunistiem paplali- aata It?lijas vald?ba A r i It?lijas vald?ba guvusi uzvaru
pret komunistiem. Pag?ju? tre dien? izsludin?tais ?ener?lstreiks BomS ild^ls tikai 48 stundas. La i gan kom?lnisti centuies apgalvot, ka streiks izbeigts vald?bas piek?p an?m; d??, faktiski nek?da piek?p an?s nav, notikusi, jo vald?ba at-^ k?rtojusi tikai tos prieklikumus, ku?uij bija ? izteikusi jau pirms strei ka. Liela da?a Romas str?dnieku, ier?d?u uni p?rdev?ju jau otr? strei ka dien? atteikuies paklaus?t ko munistiem u n s?kui atgriezties darbi. P?c U P zi??m, streika izj?k* Sanu uzskata par vissmag?ko komu nistu neveliiksmi It?lij? kop kara beig?itn.
Lai gan de Casperi vald?ba t?d? veid? pieriSdljusi savu sp?ku, t? sv?tdien v?l paplain?ta. Vald?bas koal?cij? iest?juies ar? lab? sp?rna soci?listi Saragati vad?b? un repub lik??i. Ministru prezidents paliek de Gasperi, bet vi?am turpm?k b?s divi vietnieki ar pla?k?m pilnva r?m viens no tiem ir Saragati, otrs - republik?nis Bat iard i . lek- iietu ministrs paliek l?dzin?jais Skelba un ?rlietu ministrs, t?pat k? ^dz im, Sforca, Jaunaj? vald?b? i r 8 krist?gie demokr?ti, 3 neatkar?gie, 3 lab? sp?rna soci?listi, un 2 repub- p??i. Divi l?dzin?j?s vald?bai krist?go demokr?tu ministr i atk?pu ies, lai atbr?votu poste?us p?r?jo partiju p?rst?vjiem. B B C , NZ
dibin?ja Filadelfijas pils?tu, vi? rad?ja ari pirmo liber?lo ?^nsUv? nija satversmi, kas bija sp?k? l?dz amerik??u.neatkar?bas karu beig?m. Ang?u tolerances akti, ?as balst?j?s valjts pamata likum? ..ties?bu Aart?", 1687. g. beidzot kv?kerlem nodiroin?ja reli?isko br?v?bu uz likumiskiem pama^m.
,Amerlkfi?u pal?dz?bas kcmiteju", kunii Nobela pr?mija pieS?ijrta kop? ar ,J)raugu draudzi", 1917. g. dibl n?ja Amerikas kv?kefi; vi?i 19 g. s. s?kum? amerik??a Haika. vad?b? noraid?ja blbeli k? kristiet?bas ?r?ju atrib?tu un atS?lrfci no savii^m a?g* l u domu biedriem, kas v i l tagad atrist eva???liju.
Kv?kerl savu darbu vdc vSku m?lest?bas gar?, ko ne iptumSo nek?di rasiski, reli?iski vai politiski aizspriedumi. Jau H83.g* vi? lijas apaknam? iesniedza pl?rmo pe t?ciju par vergu tlrdzniec?ba?sllkVl^ d?anu, |?89.g;. kv?keris Dozets Lankest^rs a ^ ?auu^udzln?Sluiai/ Un kv?h?efi^ b tie, kas pan?ca sodu l iktmiuluz lat^ Sanu uh cilv?ciskus apst?klui$<^^^ mos Un v?jpr?t?go iest?d?s. 1845. g. vi?i Blrminghemfi izdar?ja pirmo
V a l d a M o r a
m??in?jumu ielai at?emt bezdarb niekus un klaidonigo jaunatni \m m?c?tu toi ,,pii^uguto skolls^ t l - dsis skolas, kuras vada p?c demokra- tistkiem prtatiplem. pa da?ai past?v via tagad. Par ?oti n<lmlgu kv?keri U2skatlja n??eru audzin?anu. pirm? pasaules kara kv?keru darbs bija velt?ts kar? izpost?to zemju Jaunuzb?vei. Vi?i atbalst?ja sUmnf- eas, apg?d?ja kara b?re?us SerblJI, Polija un Sirij?, ?din?ja 2 mlHonus nov?j?juu v?cu b?rnu, pal?dz?ja krievu zemniekiem 1920./J2. g. bada post?, pabalst?ja grie?u b?g?us, lie l?s zemestr?ces upurus Jap?n? 1921.
un bada ciet?jus kalnra?u ?imenes Rletumvirdinij?. Pie tam visur, kur vajadz?ja pal?dz?gu roku, kv? keri nepalaid?s tikai uz ofici?lajiem iti?ojumiem no posta apgabaliem, bet liel?ko tiesu uz vietas p?rilecin?j?s par st?vokli. T? pag?ju? vasar? V?cij? ierad?s i^ecu kv?keru deleg? cija, lai, str?d?jot par vlehk?rSlem str?dniekiem k?d? fabrik? Frank- lurtea tuvum?, un t?dos paos ap St?k?os k? v?cu str?dnieki, g?tu ie- rttatu par vajadz^?s pal?dz?bas ap^ m?riem.
Atcer?sin^es, ka ang?u kv?keri ierosin?ja uh pal?dz?ja iek?rtot in^ vaUdup?rskoloanfis namu baltie* iem Klaust?l?; ang?u Josl?. Tur ta gad amatos m?c?s vair?ki desmiti latvieu invaUdu. K v ^ e r i ari dz?vi interes?j?s par .DF , kaut gan tiea pal?dz?ba no vi?iem l?dz im sa?em ta tikai ?oti niec?g? m?r?. A : B.
A r t u r s D r u s t e
V Kas manf p??t?l t?lu gaismu svieda Sai drupu pasaul?, starp s?k?m s?p?m. Starp asi gniizdo?m un m?m?ni sl?p?m,
augu die?iu sirdi sme?dzot brieda?
V a i mani k?dii draugs Ko ?ir no manis tikai trausla siena, Vai atcer? j?s: Vi?a tur ir viena Un nolaid?s si?r mani silt?'elp??
Es zudu, gaisitu r - sevi aizmirsusi. Deg atkal zvaigznes aubu dzelm?s meln?s, Un p?k?i, ?ukstot, sl?pju seju deln?s Skan kaut kiir Maz? nakts m?zika klusi.
(Turpin?jums ? o L ? p p . Molcrtovs piepras?ja, lai prodlukclju
rietumu josl?s pace? l?dz 70 proc. no 193B. g. limena t. l . , vair?k nek? jebkad min?ts, jo tikai t?d? j?di b?ot Iesp?jams segt padomju piepras?t?s repar?cljas.
P?c OANS zi??m, Maral??s Ie priek?j?s dienas s?d? bija pii^prasl- jls, lai lielvalstis l?dz 1948. g. 31. martam vienojas par vleno?tu f l - nan?u pl?nu visai V?cijai un to t?- Mt realiz?. Marals no jauna atsau cis zi?as, ka amerik??i sagatavojui jaunu naudu savai joslai, bet iztei cies, ka val?tas reforma steidzami izdar?ma vis?s josl?s. Pair o prieklikumu tom?r vienoSanc ne pan?ca.
Sestdienas vakar? notika vakari ?as ASV v?stniec?b?, kur piedal?j?s ar? Molotovs, Vllnskls un Polijas s?tnis London?. Bet ar i p?c ?m va kari??m v?rot?ji raudz?j?s uz turp m?k?m konferences izredz?m pesi- mistiski. Pielai varb?t?bu, ka pirm dienas s?de var?tu k??t p?d?jJi. ' Fran?u radiofons koment?ros par piektdienas s?di izteicies, ka ^Lon donas konference sa??musi JU?st?- bas d?rienu''. Molotovs pazi?o?s re- parfclju pras?bas neatsaudani^ d? i h k p m p i ^ ^ neesot ie sp?jams.
Anglijas m?^ hdbitrs^ ^^ V^ la ja i joslai Pe?enhems paskaldlrojis, k a ang?u vtldlba nepie?emot ,,Ber-
s;::-?.:' Utt mzvesafl^
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ n^ ^ J?tnieku policija Triest? Izjclldi-
n?jusi demonstrantus pie ^biedroto komandant?ras, kas protesl?jui pret ,,fa i^stlsk?m*v organiz?clj?rau New Vork Herald Tribune*^ zi?o. ka Triest? p?c vair?ku m?neu i p?r traukuma atkal ?oti akt?vi k?uvui kom?jiisti.6BC tai pa? 1 ^ lijas ?rlietu ministrijas uzde^?o^ paskaidro, ka Attglijas vald?bai neesot zi?u par dienvidsl?vu gata voanos Je?emt Triestu ar varu". Pirmdien U N Dro?bas padome sl?gt? s?d? sprieda par Triestaii?e- nerilgubernStora iecelanu.
Wiener Kurier** zi?o, ka 5. de cembri pazudis Austrijas satiksmes ministrijas ier?dnis Ka?ers, Vi?u esot aizvedui tr?s v?ri padomju uni form?s. T?s esot noticis daas stun das pirms tam, kad Ka?ers gri?b?jis izbraukt uz Zen?vu, lai start?itau- tisk? transporta konferenc? noliis?tu zi?ojumu par Aiistrijas pre?u va gonu' pazuanu. Jau agr?k v??am Pr?g? un Budapet? esot bijuSa^i sa dursmes ar padomju p?rstSvjlenv kuriem vi? atpras?jis pre?u vago nus.
ll?es tautas kmigresa deleg?ciju", kas grib iebraukt Anglij?, lai ie sniegtu pras?bas ?rlietu ministru padomei. Tautas kongress^* visp?r nep?rst?vot v?cu tautu, bet tikai mazu tautas da?u, kas pak??vuies vienai partijai.
Padomju milit?r? p?rvalde Ber l?n? aizliegusi v?cu politisk?m par tij?m ielaist s?d?s, kas notiek pa domi;!^ josl?, nov?rot?jus no rietu-
Josl?m. Amerik??u milit?r?s p?rst?vji pret o r?kojumu
protest?s. P?c ,.New York Herald Tribune" zi??m, da?a amerik??u uzskditot o krievu r?kojumu par pirmo soli uz kop?g?s Berl?nes p?r valdes izbeiganu un pils?tas ie k?auanu padomju okup?cias Josl?. Ang?i jau protest?jui, ka vi?u joslas p?rst?vji nav pielaisti k?d? CSU s?d?, kas notikusi padomju sektor?. Berl?nes radiofona raid?ju m? k?ds amerik??u milit?r?s vai' d?bas p?rst?vis past?st?jis v?cu klaus?t?jiem, ka kom?nlsm8 ir fa isms ar sarkani nokr?sotu kaoku** im ka Austrumeirop? notiek iedz? vot?ju terroriz?Sana t?d? veid?, kas tlpisks vis?aun?kajiem faisma va ras darbiem**. N e w Y o r k Herald Tribune** zi?o v?l par k?du s?ku, bet rakstur?gu notikumu London?. Austrijas ?r^ lietu ministrs Grubers, kas uzturas London?, pies?t?jis visiem lielvalstu ?rlietu ministriem pa pudelei A ^ r i j a s v?na ar piez?mi: , 5 l maz? pudel?te ar Austrij? darin?tu v?nu var?tu iepriecin?t j?s un atg?din?t, ka Austrija Joproj?m gaida miera l?guiirtiL** Molotovs nos?t?jis savu pudeli G?uberam atpaka?.
BBC ofici?li atsauc baumas, ka London? botu sa?emtas zi?as, i t k? Padomju Savien?ba Austrumpr?si?? b?tu norobeojusi k?du apgabalu, lai izmantotu to v?cu armijas ap m?c?b?m. ?s baumas esot izplat?jis k?ds v?cu b?glis no Austrumpr?si-
BBC, NYHT, N2
(Bel??as) Tad Skart>inieks p?kS?l immcMl?s.
Vi?? savilka pteri. Ada* us t i s bija neelast?gi st?va. Mute sausa. Kad rija, dekalas palika mut?. S?p?ja kakla. auri telpa ap vi?u auga arvien liel?ka, bet vl?S la i nedabis kaj? plaumi lik?s k??stam s?k?ka un s?k?ka. V?l htirklla Tad vi?a vairs neb?s. Vi? pkuatinUa rokas pirkstus. T l f bija i It k i pieaugui k?dam dtam, niecljtan^ ^rc^m^^ menlm. Skarbinieka briemnigls bai-
pteWlkl8 gulti ka p?k?? b?tu ar mlUta r<*u ie- - d e ^ tumpig bea?allbi. bridi tur
ir?tos, la i t?li? tt^fatos kaut kur bsdibenL
,JSlev,* Skarbtnl^ka sakaltu?s l? pas pav?ris kliedzienam, bet t?l?t savald?j?s. N e d r l l ^ modi n?t, trauc, apgrCitinfit, uztraukt Nebija Jau nAi:i)4>^d?Jles. Tem- pe?fit?ra. Vecajitbrcnichita. L?dz ri tam tas p?ries, J?pacieas J?iztur Rita. tad, SkarblnieVts paguris atkrita gulti. KriUU8ip?j*.Kakls^^^^ Vi? spieda ?z l?pim^gu, kam?r segas st?ris k?uva mitrs. l?sodama m??inijaati<alpa<^?lties^ R?tis bija k?uvuas zijikas. R?ts vaira nevar?ja b?t t?lu. .Kaut kuif uz osejas atz*^ irOca automaSIna. StadJI pien?ca vilciens. Lokomot?ves svilpieni gau doja p?r v?l g u l w nometni. Un k l u ^ . Istab?s tumaa ?ita spiea mies caur segu un starp to un kr?t?m Tad it k? k?da ne- red^ma roka viegli nogultos uz Skarblnleka galvas, nogl?st?tu to. un ar nep?rvaramu ^ k u k l e i t u to at-
akaVfUlti. ; Skarbinidcs vSlrelt sa ^ma p?d?
jos sp?kus. Tuma, ne?l?ga uh ne izprotama vara bija Ielauzusi^ vi?a istabai Vi?S savilka s?poos un iz - karsuo Inuski^ t&s,^ ^^^^ sasprin- din?jai ik vienu viiitu?ermenlv iz v?rsa kr?tis, cl?pliitl vien iesp?ji, lai t?s v?r?tu ie?emt vair?k gaisa, kaut gan plauSas i^ ?rst?ja k? i z - brucin?tas,^ m??in?ja; koncentr?t^ ^v^ sas d(mias, kas ;Jau lilija s?kuas k??t vienaldz?gas un pacj^gas, iespieda rokas a m sevis i?ltas dr?b?s un ar visu atlikuSospticu m??Sn?Ja pacelt sevi vismaz puss?duis, plat?m ac?m skat?j?s b?l?jo? tuniis?, sakodis zo bus, lai neuzmodin?ju slevu^ lai iz c?n?tu klus?b? c??u par/ vi?u. par sevi, pa? cer?b?m atgriezties m?j?s, m?j?s, kuras gr?ti izkopis par cit?m p?r?kas v is i apk?rtn?, c??u, kuru vi? nedr?kst?ja zaud?t, nezaijd?^t sievu, 80 labo, iu?^ kam ari k?dreiz vari^a b?t diezgan ci?u, kur? tikai J?iztur, J?sa?emas
, I vaira nevar?ja btt lu , M nekas nopietna nevar b?t, kad t t n m rita, viss b?s atkal laU. Sal
mm alka Just. ka s n ^ to , rm&m atlaiia& V l | ^
tij?s uz sievas gultu, kas ra teidi bija Jau labi ieredzama. Kas M tas? Kas tte par m??iamT A r mUdg piep?li vi? centis visas domai ?ooot vien? vien?g? ^ a t i uz al@V^ gultu, Tad domu sakaritea izirt M Ird^a smilu sauja u l ^ i i v a b ^
Is dr?bei Jcrtah^as i^rtdstt Ilgi pil?ja, l l n l un vtenn^lg
Kd pat rita ausmai, uh ret?a U M ikS?ldatha^ I.uz/grldsis*.- '^'/'T-''^ K a d P f t r s o ^ ^
ku miruo SkarblnldBU? vi?u . _ steidza istabas nek?rt?ba un ^ ums. B ? S k a i t l n l e c ^ ^ t ^ ika un appu^Jusi v l e^ rida?l?^ k?dreiz st?v?jis koferi^ Skapja vis bija valC bet bez daittdi?m ^ rieu dr?bju gabali?, Vair?k tuf neredilja. P?rs nmpraf ts^ j?s v isa j^lrt Kas S ^ b l ia mM^ els? Beidzot vi? ieraudlOMauspl* da aploksni Vikih?daml^ v i i ^ al pl?sa. ..Aizbimucil pie m i m * Visi Skarbtniece telims titad bija a ^ Jusi jau pirms is nakts. Kas valnlist Skarblia^?^^^ niece? Jeb vi?, P?rsf Va i ^ t t i * ?nv bijis, p?d?jais pUiei^ k i d r p l r ^ pild?t? gl?z?? V a i vi?a atv^ata spie?is bijis it k i si ls grauda s?tih?t? S?ldln?jumi, ap ktt|y jA* ?i sfikui izdal?ties ^ e i z?ns, ko Skari:ini@ka p i l ju l l dctf izvilka no u i ^ ? Kb pm^trija 9 ^ dz?vojusi Skariiinieoe, ?m^^^ mull, lai rakst?tu to fso
P?ru moka 11^ Jaut?jumi vtt teli kad vi?i Jau atgriezies m f^uM K?da ?sas telegramm?s lapa. v a i l r i ^ Jau ai bridi dreb (M:ail>ii4i^ k?s. P?rs pieiet pie loga. t a i ta ?ad vi? iev?ro, ka aatda s a d n s i i i ^ lojus? miglas gredzenu. I M m i i M viena gala l?dz f^rim p i r i d i t a i i ? pl?nu m?ko?u k?rtu. Saute ^ izskat?s k? ak spoa Ini?^ K?ds vUrs Iet p?r lai i :uipi i^^;^ftb tam uz pleca ?pojas ^ t ^ m ^ Debess galsnasatspldus^ ^ i r r i t e un ISc? pa i^?a zilo draudu, f i ^ t?j?s m?jas skurste?i k?pina d?mus. Cit?di laukuma Ir tukla im atst?ts, t i k a i v?l kids balta tawrt^ pace?as un nolaias, ^ mics olim, kas pa pus^ l e i i ^ galm?, te plrildodama ?^^m zi?us baraku pri^LKl^^^^?^ d ^ sele, dom? P?rs. Bet t i r Ir ri?.
..Pateicos par at?auju spe l i t . . K I D A L A T V I J U ? M?ZI?A G A I T A S
V?stnlc LatvUal no AMUJBS
^^^^^^^^^^^^^^^ ^
V?cu literat?ras m?nerakst? ,JPl ? F?hre" 10. numur?, kas velt?ts Ser- vantesa 400. dzimanas dienas at cerei, ievietoti J??a Akur?tera 8 so- neti Don Kidiots" Elfrfdas Skal - bergas tulkojum?. M?neraksts sniedjj ari J??a Akur?tera biogr? fiskos datus.
nonas Leiirhanes rom?nu Vad?t?js Izdevis Helm?ra Rudz?a (Gr?matu Draugs) apg?ds. R Esvari?a v?ks.
Iznii?ui jaunatnes m?neraksta L?pa 3.-4,-5. burtn?ca.
Trimdinieku kalend?rs 1948. ga dam izdevis apg?ds Vija Pirt?. K a lend?rs kabatas form?t?.
Samtaini mirk?i saucas Alfonsa Granta miniat?ras, kas izn?kuas autora apg?d?.
Latvieu m?zi?is D. Jau ilg?ku laiku dz?vo k?d? darba m?tn? Ang lij?. M?tnes ?audis tom?r vi?u gan dr?z nemaz neredz. P?c pabeigt?s darbdienas tas vienm?r paz?d un nav m?j?s ari sestdien?s un. sv?t dien?s. Sad un tad gan vi^ i, ap brauk?dams apk?rt?j?s pils?ti?as, dtiem m?zi?iem atved gr?ti dab? jamas notis.
Novembra sestdienas p?cpusdien? D. atkal aizbrauc pie k?da ang?u viesn?cnieka. Viesn?cas ?panieks iepaz?stina latvieti ar k?du ang?a kundzi, kas poas cel i txz d tu pils? tu, lai pie turienes m?zikas s o ? o t?ja sarun?tu m?zikas stundas sa vam d?lam Kundze o akoirdeona skolot?ju tom?r nekad nav redz? jusi. Padzirdot, ka ari D. ir m?zikas skolot?js, angliete pierun? vi?u braukt l?dzi Autobus? notiek p?rru nas, k? ..noeksamin?t*' nepazlistamo skolot?ju.
Brauc?ji sasniedz V. pils?tu, un modem? m?j? durvis atver elegants, apm. 26 g. V. cilv?ks akordeona skolot?js J . Angliete Iepaz?stina vi?u ar savu vcc?ko d?lu Donu", k a m 18 gadu un kas v?las iem?c?tiem pa reizi sp?l?t akordeonu. Skolotais gan mazliet pabr?n?s par 18 gadfg? jau- neli?a ncparastt drukno augumu. Dtons l?dz savu n?kamo skolot?ju nosp?l?t k?du didesmu. Skolot?js to ari dara, bet nemaz nemana, kn skolnieks vi?u pie??ris pavisam ele ment?ru noteikumu nezin?an?. D. uzdroin?s pajaut?t, kop cik i lga la ika skolot?ja kungs sp?l?to dzies mu jau zina. .,2/t gadu," atbild J . N u ari D. ..sad?ojas" sp?l?t to pau dziesmu.
Skolnieks sp?l? un skolot?ja br? n?s. J . satraukum? nek? nerun?, bet D. p?c tam teic: ..Pateicos par atjauju sp?l?t". Vi? v?l ar i pie-r bilst, k a dziesmu zina t ikai apm? ram ned??u un pats ir m?zikas sko lot?ja Ang?u skolot?js smaidot ve dina neparasto skolnieku uz durv ju pusi. D. vi?u v?l mierina, lai no konkurences nebaidoties, jo ef^ ot 23 g. V . latvietis no kfidasi darba mftno.s, un Anglijas darba mlnistrijd vi?am
t? vai t? ne?auot ^ d i l d a r b u . ; . K. . ^
P?rbraucot atpaka? ang?u dSo?? l?dz latvieti uz?emties vi?as dOa skoloanu akordeona sp?l?. Slm p raugam seko ari dtas anflu ? l tn^ nes."-' ' '
Vai latvieu m?zi?is D. rikojl^ pareizi?
Kad tas k??s isteniba
Eslingcnas latvieu kol<miJai ^ domes p?d?j? s?d? kolonijas v ^ * - kals K. Kalni? padomes locek?us Inform?ja par emlgr?djas izredz?m. P?c zi??m, kas Kalni?arriclbl un kas b?z?tas uz ASV valstsv?ru no met?u apmekl?jumu secin?jumiem un amerik??u pre.^ e^s rakstiem, esot j?dom?, ka ASV kongr&as Janv?rt pie?ems groz?jumu emlgr?djas liku m? un Jau n?kam?s vasaras j?niJa un j?lija m?neos uz Savienot?m Valst?m var?ot izce?ot 8(V-e0.(K Cilv?ku, pie kam .^ ai iece?oanai vairs neb?ot nokreJoSanas rakstura, bot izce?ot?jus uz?emot ?ime?u kofil- bfis.
Eslingcnas kolonijas darba da?as vad?t?js I n l K. Majors no IRO Lud- vlgsburgas rajona vad?bas sa??mis nor?d?jumu par Jaunu k?rt?bu dga- reu sadal?. P?c t?s visi nodarbin? tie cigareu sa?emanai nometn?s iedal?mi 3 kal?gorij?n, 1. kat?goriji ieskait?mi tie darbinieki, kas no v? cu bir?ermeistariem sia?cm^atalgo- jumu p?ri par RMv4(K).-- m?nesi, d-^ gareu deva 5 pac^^cd??fi; 1 k a tegorij? ieskait?mi mesfirfid??cki un nomet?u klau?s nodarbin?tie^ d - garclu deva 4 pad?as ned?li; 3 kategorij? ieskait?ms ^ p?r?jais admi nistrat?vais person?la darbinieki ar atalgojumu zem R M 300. mtesl, uv?jas, ad?t?jas, daVbnIcu str?dnie k i . Jlurn?listl un ?culturas darbinieki,^ cigareu deva 3 pac. ned???.