? f^ * ' ^ liegties ka tr ^
retu npraid?t nens?! * slevi2
B * ? - j?brauc ateakm , 2f Pic?t. M ? k stud?t tKSl"'^^iS ft.ftoi^sirirtf4g' Pieci J
p',klui skaidN
N?a j?s nekad vJU^ '^^ s
fei^mLaSiSS;"^^ |S8S tiem gar to. dala<!9 i - ^ugusi; Lieta Ir ''"^ -''"^
iiSi Jus ' esat ffuHnr. .V .
JJinirkJa iedvesnS '"''^ ^
W n?? Tas ir n e d z i j g
moka sola. >r?V M^mi?tors izdar?ja kust?bu, no- ; a?dams, ti2 savu sievu: tJrt tur nu te?ae V?latUki^ ?flTilaJa, un es k?uvu gubernatora nu apprec?jis .d?rgumu, mani rigi; sievieti ar vJriSkigu gudr?bu i^evl??gti smalkj?t?bu: apbiing, nu sievieU." ?aliee ta?u klusu, mon arai| ?a kundze. , Tu ;^ ?darl inani tik. ? ; s m i ^ ^ } ^ I T?$ piev?rsas^edru, pulkvedim: 1 siesat vecptdsis, mon colonel? Ja | tad ieteicu. jums noteikti doties Zen?vu. T? ir pulc?anas vieta
lerp^pin^ vi?a lietotais :^ ds) visjaukakaiam jaun?m ,dS m i ? l t o j?so to tadu sievu, nekur dtur. Nezaud?jiet ae mi* ]
cl, bet brauciet tui^u, un es Jums ioSu ieteikanas v?stuli manas ie* ^ ^i?riffitnie^
' i i ; bija: tS, kas^ ^ st?sta,, .secin?jumu: Fakts ir tas, ka f S?jjrafe^ ^^ ^^ l^ sagaida niazk, ;
ar ! vilan?s izredzes tur ma* T? k? viens otram neuzst?da
ij^ Sttgas pras?bas, nerodas arf lesls sariigtin?jumam. Nemekl?' p i i n ^ liel?ka iecio-
i t pret savstarp?j?m k?udaa isltba i r visai skaista un laba, oel I?av ?stais pamats laul?bai. Re* tei?i^^^M^^ var?tu P Pb?-laimigi, vilkiem j?s5ei vl^ Gi^ <M;ni c^^^ Jabut no ta
i sabiedriska sl??a, un m? ?in j?b?t vien?d?m. Tad?iJ ;vi?iir god?grcllv?kiunga^^ m m e m t , ^ ^ ^ ^ ^.^iein^a, Md?l apvien^ neb?tu tikpat laim?ga ka #
fli?a mirk l i apklusa. _ protams: mans vira ir m
I Izcils cilv?ks."
f i a?ent?ra. 29._W^^^^ j its. l. Organisks izd^ I ZivsL 37. L?ni cep as. 3 J |
it& 44.. Sauciens.^45. K a r t ^ denis,' 46. Paraz?ts.  . 
 It?lij?. 53. Ai?eriki?
3. Smeltuva ^5- ^?g ,  A S V -tats. 9' .Hl.
jmsasv?tku st?stu' auw^.^^^
fst?ds.15. Put?s.pl6^''25/<!^
ratifcsines vard^^
M I K L A S A T i u -  i I fds. 9. A p a r a s . z a j j d j i
15. ?esteris. 18- g^Vi^ . 
ere. 7. Eupse. > g^ene. i ' - j 
Pom?de. 19-^^'g5g.
L A T V U A toiNfl^n Newspaper
piibflsbeii twlce weeia7. Aiitlioriizeil by EUOOfiS HO. CivU A t t & l n m v m o n . U - t h M f . m i , A Q 383. 9 O?C- A Q O y ElStlors S?rlU Ba*
voiumm** ooos* bta?g/Donati BOrg^m^lste? ^ Laiul!dDB80opilst8 9 Pofro*
trimdas dzTvc ZviediTii nodibind a Latvifas
l^e?u pa^^ prieMvakara pazd^ Ja,^ ^^ k^ ^ no- allilpults ,piFi^ Grie?ijas vad?ba*' ar ministru pre
-'tai ifeiserSfl Marfo priekSgal? m i i sa ioMja visus ELAS. >,Grle- i i a m j a ^ armljss'', locek?i&B ?erties pie ieit>2ieiii pai' briv^ ?^ ^^ ^ 25. decesnbri r^idit^Js pas^oj? fiis
Tgs m?r?is b?ot :^riVotviti?s demokr?tiskos sp?* niii iosperi?lisUsMm ? r z e ^ vi?i^ rokas piUSiem,
a | atbr?votos Grie?ijas apgab^us p?iD demokr?tijas pr ind-
foniro uiii pie|^^
 Scidibihilit? v^l^^^ p?r dot def?kus sakaru un uzsjernt dlip- st?vis it? id^ k a - ^ neesot pi ln- tomSt^as attieksmes a^ ^ Padomju ?vai^jts dot paskaidroju^ p a t sa'^ Savieifibu un^ '^ q^ ^^ ^ val^ ?JbSm. T? Jir? v?ibties izveidot tiz?nuvaldibii, bet uzskatot t?s no- stlph;i amiiiju, floti un avi?ciju, lad dlbin?Sanu par iev?rojamu soli uz st?tos pretim i jebk?dai agresijai.] prieku c??? par Grie?ijas brivfbu Pai^ ti?nu raid?t?js, kas noraid?jis os un neatkar?bu. Bulg?rijas ri?u a?en- uzsjftikumus, p?c grie?u vald?bas ap- t?ra v?sta, ka Bulg?rijas t?vzem^ rindu dom?m, atrodoties D i e n v i d s l a - f ^ ^ kl;^ai pieder vtsas kreis?s vijas tferri?;t6?lj?y ArMetu ministrs partijas, ek)t nodibin?ju^ ^,tautas CaltJariiss uzdevis Grldjti'jas p?rst?- komiteju demokr?tisk? karasp?^a at- vini tJN ji^ oftes^ ?t pret to, ka, Dien- balst?Sanai Gri??ij?'\ vids^lavljaat?aul dumpiniekiem Iz- v a 4 4  ^ ^  ^ A t ^ ^ s ^ ^ w I ^ A L ma^itbt savu i^adiofonu. Caldariss k leki ied^s^ d At?n?s ?)rotestUi DrelDienvid^^^^
lis mt Alb?niji Padotoju Savien?ba im savu satel?tu piem?ram: t?da] sekotu. Hilaskavas At?nas us?jkata, ka ar Markoi^ a? radiofons patliz?hiisvl^ laifci d?vi
vald?bas nodibin?anos st?voklis par ^grie?u demokr?tisko armiju". Ori^??jjl esot sii^h?jies^^ ica ,,Pravda" rafata, k&^^ ^ var^ Mt:; k?fitv^ ^^ ^^ ;^ ^^ vaJi?l?ba no ^UMriftSiS^^ Gile?i??; ;,tzvestija" ^tip* rltoi?ija. S5letns\t?tku laik? risin?j?s ?alvOifeASVu^ s?vas (a?al; Konlcas pils?tas,^ A i - mantot taN Baik?nu komisiju saVlem b?nljas ?pii^ u t?iivui^ decembr? ? savt?giem nol?kiem. BlenvidsiaV^ nemi?rnieM ?c?i?ilcu ielenkui, lieto- komunistu Borba" raksta, kia'lViar'- jot arti?ei^||ttm|ljesm^ P?c ?o& ^ateibas nodibin?u v^iiirdieiiiiki?' , M ,^ amwik??u intervenr esot labpi$ 3t?l?<)^ vald?bas?doni^u nesp?jai apspiest gr i^u ka?fi?^ ?kl?in; Neimiemieki gribot le- ? brivoahas kust?bu'^ kurai p i  ? d ^ g?t ?oi?icu par katru cenu, lai to I visas pasaules demokr?tu iinpatl- izslijidin&tiii p?r savu galvaspils?tu, jas. AJ?g?u kbni?nistti ,J>aiiy Wor- Ci?^s notiek ari vair?k?s cit?s viet?s ker^* 2d?ai par dumpinieku vald?bu Grie?ijas zieme?u robeu tuvum?, ? liek apakvirsrakstu: ,,Faistu ror
198^ ?^ki^n^ komunistu laikraksti Zi?u sn i^k ?oti ,14 8 - l ikumu par iz?^uma sta- k ^ ^ ^ Markosa valdi- vokli valst?, ka^i starp citu nosaka, W ^ T ^ V ^ ^ ^ V a irvY%ftiMt ^ h x < v ^ ^ t ^ *.-^;| basanzw atz?anu no Austrum^iro ka l w  p ? n l ^ i ^ ? i ^ ^ vam^un apkai^jaml. Likums v?l pa- ^ ^onde" k a ^ d ? ^ ^ pilin?ts;.t?d?j?cLi, ka vald?ba v aa^LJf ^ ^^^^S
tJ^?S,"i;^f? r^"^] S ? t S S S > u ^ ^ 2 ^ W n ^ ^^^^^ ^ msitiiU preatideintsi Sofunsa paskaidi'o- ^ ^ ' ' . j i ' - - '
W ^ ^ ( > S o t kom?nist^ ^ M S I aiz^ un v ^ b?stamo elementu? ap(Mlri?w^^^ Izmekl^a^ sniegt Grie?ijai tdaku ,p^. ti?^rar d i ^ i)otteijas ier?d?u non?- M^^^ v?ami  a s t a |>laa komunistu <^ Arnr&a?u^ ganizadji,^kas rtodlbin?ta p?c l ^ r ^ ^ ^ ^ uzskatot vair?k par Jcom?- kosa nortd?jumii un kuras m?r?is nistu^Propagandas manevru, bet Va- biJI^ viS?t?ju gi?e?u poi?tl?u 1^^ d?S&?a; At?n?s r?k nek? Si)0 ? 5 ^ ^ dro?bas ministrs Rendiss uzaicin?jis? ^  ' ^ vlsasr grie?u kreis?s apr indas^aidr i ^ [J;,..;,,,, iz?irties vai nu par vai pret M a r - >^ - V - ^ n > i
Ari?lijas i?rUetu ni in p?rst?r I vis ]pj(i?ilitejisj ka^ A^ ba^ protams, atzlistot vien?gi leg?li un arodbiedr?bu kust?bas Str?dnidai demokr?tiski iev?l?to Grie?ijas vai- sp?ics"?vad?ba zi?o, ka t? organiz?jot d?bu, Du?i0ini6}tu valdibas nodibi- str?dniekus jau 75 no Francijas^ 92 n?ana bijusi akgaid?ma jau kop departamentiem. L?rrumiu par iS?s ilg?ka laiJca. Dumpinieki l?dz im grupas at?elanos no kcmi?nistp va- m??in??ui iepriek ieg?t r?c?b? k?- d?tas arodbiedr?bu savien?bas CGT du lielSkii pils?tu un piesaist?t iesp?- pie??ma ar 52 pret 5 bals?m, 14 at- Jami daudz liek^^m?nistu, lai par?- turoties. Jaun? grupa ar ?ener?i- d?tu, kia d\unpinieku vald?ba dibina- sekret?ru 2uo priekgal? p?rst?v ap ta uz plaas bas:es. Ne viens, ne 1^ 5 ni i l j . organi7.?to str?dnieku. CJGT otrs no iem nd-domiem dumpinie- sa?elanos ITP apz?m? par cettirto klem v?l neesot sekm?jies. Tagad smag?ko komunistu neveiksmi F^att- Maricoss, k? redzams, esot atmetis dj?, jo tiem at?emtas iesp?jas sek- nodomu psu* reprezentat?v?k?sval- ipTgi noorganiz?t ?ener?lstreScu. Sis d?b?s" nodibin?gianu. Pavasar? v?rot ? fakts laikam veicin?ot ?elanos ar? r??in?ties ar Jaunu partiz?nu ofen- visoasaules arodbiedr?bu savien?bas s?vu.; Notikumu att?st?ba Grie?ij? rind?s, kur jau past?vat konflikts liekoties esam sakar? ar p?d?jiem starp komunistiem un to pretlnie- n<?umiem Baik?nu valstu starp?, j a ??iem. Amerik??u arodbiedr?bu sa- Markosa vald?ba g?tu Padomju Sa- vienft)a A F L apsol?jusi 2uo atbalstu vien?bas un visa padomju bloka at-? jaun?s organiz?dias uz?emSsmal vis- balstu, ta'd t?s nodibin?ana pastip- ? pasaules apvien?b?, rin?of E)irOD?s sa?elanos. Frandjas nacion?l? sapulce pirms
Urie?u v?stnieks ASVDendramiss Ziemsv?tkiem pie??ma ar 8 0 0 ^ izteicies, ka Ito?o^^ vald?bas a t a - 269 b^ ?m vald?bas ieteEctopretln- Sanu no Biilglrijjis im Dienvidsl?vi- ? f l ? d ^ likumu ar d a i ^ ^ V^^t jas p?s^ Grie^lai vald?ba tt^ i M p ctto^
pinns ilg?ka la&a Zvieddj? i^R^in?ta dcmfia par nepiedeam?ba dU)ii^t Latvijas Nadon?lo fondu. S? gada novembri s?tnis V. Salnais ap^riedlf par o j?Mt?jumu ar Zviedrijas; latvieu organiz?dju p?r st?vjiem, tom?r gal?gi pozit?vi rezul t?ti nav pan?ktL K? v?sta Zvledri- m ,.LatvJu Zl?as^\, atz?stot. fonda vajadz?bu par l i d u un spied?gu, s?t nis Iz?iries fdnda pagaidu p?r valdi sast?d?t nevis no organiz?ciju dde??tiem p?rst?vjiem, bet no per^ son?li uzaicin?t?m sabiedriski pa z?stam?m pcfrson?m  Latvijas p i l  so?iem". - ?da sapulce notikusi 14. decembri Stokholm? un taj? par fonda Zviedrijas nodal?s padomes pacraidu prieks?di ievS?ts ?en. Ed. Kalni?, par vi?a biedru J . Grins un par sekret?ru J . Ritums. Par valdes prieknieku iev?l?s prof. A. Alzsllnleks, bet par valdes locek?iem F. Clel?ns, V. Krddier^s, K . Z?verts. M. Z?Verte, V. Plti?, M. HiOca, Erdmanis un i n l V?tols. V?l?kais 6 m?neu laik? ? p?rvalde j?nomai na vienl?dz?g?s, tie?s, aizkl?t?s un propordon?l?s v3?an?s iev?l?tai padomei. B>E>nda m?r?us sapulce no formul?jusi ?di: l . aizst?v?t latvie u tautas ties?bas uz neatkar?gu ne- dokratiskuvastl , dibinoties uz Lat vijas i ^ b l i k a s suverenit?tes ties? b?m, k? ari uz U N stat?tu un At lantijas chart?iztdktajlo^ tautu panoteikmi?s principiem, un 2. iz plat?t pareizu inform?dju par Lat vijas zemi, tautu im kult?ru. No lemts' l?gt ar?, lai Latvijas valsts pilrivartr h^?js a?t?ls K . Zari? ko p? ar b?skapu J . Ranc^mu, pieaidnot citus m?su diplom?tiskos irtrst?vjus, sast?d?tu Latvijas Nadon?l? fonda (^ t r lJo p:fvaWl^^^^^ -^^^^^^^^ piemin?tais laikrakste.zina v?sti j ' lOT n?da)a ^v i^ l j? u ^
dot ibn^ n@d?xfn?-
'Bijuims Tirifigijas^ p r i i i d ^ t s stista par savu bigsanti no padomju ?
SaMtes, vlisu AI
? f r i k a T i d i i g f ^ raitais preiiie^ I>r; l i M f s ?m l. sepiesibfa bUa pasodis bes 2S. d^m?bri t  ^ gr altv@ ^ d l ^ ^ d i e n ? . Vi? lieddes latei&tles par savisn mm IE@9S h m^lm?^ h negribot radii grOtuiiiiiis Um^ kas vl?asa M ^ l y i H l ^ f ^ ^ M esot nodom?jis pagaidim aidet 0 0 p o l i t i ^ M v m m ra^sm s l ^ ^ ^ m par sav?m gait?m mini^na presiideaada amati padmja faiOs 1^ skatoties |oti novirdsig m saad?jils daoda no svar. ;
pa? laik? otr? Zviedrijas JatvieSu laUuakstS^ ^^ ^^ VSrdsT ?4tvieu organiz?dju savienSi^a piil^c^jusi parakst? j u ^ ari Latvieu tudamtu, novada, l^ atvi?u ev. lu t bazn?cas p?rvaldes, Jaune?ju Kristigfe Savien?bas, Lat vieu apvienf? i^s Zviedrij? un Zviedrijas latvieu ffl^ bledri- bas p?rst?vji. Pad?bjum? paskaid rots, k?ic latvieu organiz?ciju siavien?b? apvienot?s Un citas lat vieu orga?iz?c?Jiffi IKviedrijil nav piedal?ju?s s?t?a V; ,Salna sa- ^ i j ^ j ? LNF dibin?anas sapulc? 14. de<mbri, kaut g?h t?s vienpr? t?gi atzinuas fonda nepiecieam?bu. Pazl?K>}urtta parakst?t? jas org?niz?d- jas ir tajos ieskatos, ?a LNF Zviedri jas noda?a k? territori?la vieniba idclaujas kop?j? Nacion?l? fond?, kura dibin?ana piekristu s?tnim K. Zari?am, kas l?dz fonda centr?l?s p?rvaldes rad?anai uz?emtos ar? ?s p?rvaldes uzdevur?us. T?pat ?s organiz?dj?s ksac?juas v?^anos respekt?t otra musu vec?ki s?t?a Dr. A. B?lma?a viedokli Pazi?oju m? celti ieblldiimi a r i pret to, ka fonda noda?as dibin?anas sapulc? aicin?mo deleg?tu izraudz?ana atra dusies vienas personas rok?s, atz?stot, ka ?ds veids nav pietiekams .se gums tai uztic?bai, k?du no tautas Pras?s Fonda darb?ba".
.Jleue Zdtunr* publlc?lajS Paul? pa^aidrojum? teikts, ka vi? no Oberhofas, kur vi? p?d?jo r d d pirms b?ganas redz?ts, devies ,uz Berl?ni, kop? ar savu oferi, kas pjir vi?a pl?rdem nek? nav zin?jis. Drus ku v?l?k vi?am sekojusi sieva ar I^ula sekret?ri-tulku un t?s d?lu. No Berl?nes Pauls ar sievu devuies uz rietumu josl?m, kur uztur?juies da?d?s viet?s. Baumas par vi?a l?dzpa?emto bag?u un dokumen tiem^ diem^ neesot imtiesas, un vi? rietumu josl?s imidies ar pavi sam niec?gu b?g?a bag?u. Vi?a b?g ana no Cft)erhofas k?uvusi iesp?jama vien?gi, patdcotles sevi?i izdev?gu apst?k?u sagad?jumam. Tiei tai l?fk? gaid?ti Ierodamies rietumjoslu ministri, atkl?ta Lelpdgas izst?de un notikusi k?da lau ^ ? k pl?nota p?r^ v?kan?s. Mmchenl Pauls par savu ce?a m?r?i, kur atkal pirmo reizi pa r?d?ties atkl?t?b?, esot izv?l?jies ar notdktu nodomu, par kuru iemes-^ 1iem pagaid?m nevarot izteikties.
A r Mindienl vi?a v?rds esot sais t?ts nepat?kam? nez?m? sakar? ar v?cu ministru prezidentu konferences izjukanu. Taisni Mlnchen? ar? vi? piesn?rot? bridi atkl?ot visu patie s?bu. Vi? to grib?jis darit jau t? l?t p?c tam, kad atst?jis padomju Joslu, bet Londonas konferences pridsvakar? nevMSJles, ^ Uetu. aiz k?rt, t?d?? esot klus?jis un uzklausi
J i ^ da?d?s baumas un apvakuiju^ mu pret vi?u. Vi? labi apdnoH^ k?dos apst?k?os atst?jis savu amatus un pien?kumus, un ilgi esot dnljte^ vai iz?irties par savu amata kurnu vai iek?jo uztic?bu vieia ^ tai un savd t?vzemei  ^ a t ^ u savu dzimteni." raksta Pauls, 3  d??, ka nevar?ju vairs t?l?k sasiet?m rdc?m noskat?ties un ar savu v lsdu segt r?c?bu, kas m?ied p?c m?beli a r v i ^ nekautr?g?k un ska id ra g^ kl?ja austrumu joslas demokratUaS mel?gumu, melus par vien?bu un no* dev?bu pret v?cu tautu un zemi. apgalvojumus v?l?k pier?d?u &t faktiem.**
Viens no p?d?jiem apst?k?iem, k ^ Ierosin?jis Paula b?ganu, radks kl?t p?c tam, kad vi? p?c Marala pl?na public?anas atkl?t?b? li^i- des par to pozit?vi P?c da?m ne d?lam vis? austrumu joslas p re^ pul>lic?ts vad?t?ju ame^rsonu saukums pret Marala^ pl?nu. Uz^ saukuma parakstu p^l^ lekgalfi bijis ari vi?a, Paula, v?rd?, bet tas bijis simtprocent?gi viltots. S?di viltoa nas gad?jumi blJi^i ari j o u pirms tam. Otrs iemesls,; kas Paulam b d - dzot liels Iz?irties pm* b?gaitu, bi* jis apst?klis, ka vi?a c??? pret krlp min?llem elementiem p?d?jie, b?da mi difl' saist?ti ar radik?li kreisajiem elementiem, guvui arvien j?tamdku atbalstu* K Z
Niimi bridinai ka padomju armija dr?z var?tu non?kt pie Atlantika
^ J A U N G A D A D I E N A S^ iUAS S P E K A ITALUA8 J A U N A S A T V E E S M E
414 pret 183 bals?m pie?emti mil i  t?rie krediti 8,9 miljardu franku ap m?r?. Fran?u vald?ba nol?ma atlaist 150.000 valsts ier?d?u un str?dnieku, samazinot tatus. Da?a fran?u pre ses pretinfl?d jas likumu nosauc par b?d?^ sV?tku d?vanu fran?u tau tai**. Republikas padome ar 172 balsu vair?kumu apstiprin?jusi nadon?l?s sapulces ieteikto b'idetu 1048 g. Ministru prezidents Sumans apsprie dies ar ?rlietu ministru Bldo. fran?u virspav?lnieku V?cij? ?ener?li K?- n i ^ uc. par V?cijas n?kotni.
MRP k?d? sapulc? Izteikusies par tre?s grupas rad?anu parlament?, kas dnTtDspi^t ab?m gal?j?b?m, kas apdraud Frandju  komunistiem un de^ollitiem. T?du pl?nu atbalsta ar^ k?da rs^cstniekii, pplU gara dar binieku un agr?ko pretest?bas kust? bas locek?u grupa Fran?u komi" nistl prasa Francijai jaunu vald?bu, kura notdc?ja loma b?tu str?dnieku ?irai un kOTi?nistu partijai Ko munistu JLlfum?nit?**pr^ l lk iB im apz?m? par^ ^^^^ un str?d-
vYaT, BBC, N 2
1. janv?ri st?sies 8|^? jaun? Ita-< lijas satveranie, ko satversmes sa pulce pie??ma ar 453j^ ^ bals?m. Par jaun?s republikas prezidentu tad k??s l?dzin?jais prezidenta vidas iz- padlt?js de ?lkola. Pret satversmi }alsoja t ikai monard?isti un nacio n?listi. Noraid?ja liber??u ierosin? jumu satversmi nodot tautas noljal- soanai*
Vakar Rom? sanCica it??u komu nistu un soci?listu kongress, kas lems par komunistu un d ivu kreiso soci?listu partiju aJVienoanos, t.s. tautas demokr?tijas front? n?koa j?m v?l?an?m. Kreiso sod?llstu va d?t?js Nenni izteic?s, ka Eirop? ne esot varas, kas sp?tu pretoties pa^ domju armijas varen?bai. Ja k?ds iedroin?tos sacelties pret Padomju Savien?bu, tad t?s airolja dr?z no- i??kot ne vien pie Adrijas, bet ar? pie Atlantika ASV gribot atspiest PSRS no Eiropas. Marala pl?ns esot savt?gs un It?lijai nepie?emams
Stdcholm? non?v?ts l?dzin?jais it??u s?tnis Ri?i. Vi?u ar griezn?m nod?ris k?ds no v?jpr?t?go nama nesen izlaists it?lis, kas leracUes s?t niec?b?, ku r grib?jis Ri?i ieintere s?t par k?du savu izgudrojumu. Ri?i viet? iecelts l?dzin?jais v?siniecir- bas padoimnleks London? Migone.
Maskavas Pravda" sava Briseles korespondenta rakst? pare?o, ka It?lij? un Francij? gatavojoties lab? spama apv?rsumi ?dus pl?nus esot sagatavojis Vatik?ns. Pardz?jo It? lijas vald?bu aizst?ot jauna ^koncen^ tr?cijas vald?ba" krist?go demokr?tu partijas vad?b?, kam?r Framdj? val d?bu p?r?emot ?ener?lis de Golls.^ Vatik?na apv?rsuma pl?nus atbal stot amerik??u milit?r?s iiestades. Slepen?s Vatik?na noliktavai^, klos teros un skol?s esot uzkr?ti^ ameri k??u kara piederumi. K? Pravda" t?l?k zi?o, tam paam amerik??u iest?d?m no Vaingtonas esot uz dots p?rdot Vatik?nam par item?ka- j?m cen?m visus kara pi<!!derumu atlikumus, amerik??u kaniso?kam atst?dot It?liju. Vatik?nu ,.Pravda" aps?dz 3 miljardu liru "pe??iis ieg? an?, par au.^ st?m cen?m p?rdodot os mantu kr?jumus. Da?a no pel* ??s esot izmantota reakcion?r?s pre ses a^alst?anai Francij? uiii It?lij?. Labais sp?rns ab?s valst?s pl?nojot ^izprovoc?t' demokr?tisk?s partijas*' k?dai akcijai, lai tad t?s sllfgtu par musiiu^u uz nepaklaus?bu val-
Pazi?ots Egums par ASV atbalstu
Ir?nas armijai P?c veices radio, zi??m, Ir?nas
bijuais ministru prezidents Kavams Sultanechs 26. decembri izlidojis no Teheranas uz Franciju. Vald?ba ^ ?am pie??rusi izbraukfianas at?auj^, ko l?dz pat. starta br?dim tur?jusi depenib?. P l m  tam Londona Daily Herald" zi?oja, ka Sultanechs ne^kmlgl m??in?jis b?gt uz ASV un apdetln?is, bet zi?u atsauea A F P zi?u a?^t?ra; diidom?tlskls pases varot izsniegt v to lg i mitilstru prtaidents, t?d?? SultaneAs befvarot atst?t Ir?nu pirms Jaun?s valdibas sast?d?anas. T? bija uzdota 7S gadu vecajam kurlajam Ibrahimam Ka-* kimi. kas in? amat? bija jau pirms Sultanedia. Hdclml sav? lai k? ierosin?ja Ir?nas iest?anos Tau tu Savien?b?, k? ari nodeva Ir?a^ jaut?jumu UN , kad padomju aitnMa pag?juaj? gadi alrisav?ja ir&iielu armijas ?d?anu Wftas p rov lJ^ Azerbddan?. Haklms Jauno vald?bu vakar st?d?ja priek? partamcntom. P?c Maikavas radio dom?m, Jauli? vald?ba'' stipri pasHktlnfiSd.PSRS un Ir?nas attieksmes, ^
New Vork Herald Tribune" zi?o ja, ka ASV pazi?ojusi U!^ Hguj^ saturu, ko ASV nosl?dza 6. dctotni ar Ir?nas^ vald?bu. Ligums^paredz amerik??u milit?r?s misijas palklzl- bu ir?nleu armijas aizsardz?bas sp?ju pacelan?, aiiedzot padomus organiz?dj?s, p?rvaldes un apm?c? bas jaut?jumos, iz?emot taktiJikos un strat??iskos oper?dju pl?nus varbO- t?'mm kara gad?jumam ar k?du ?r valsti, t ikuma past?v?ana.'j laik? Ir?na nedrikst bez ASV piekrianas izmantot dtu vals-tu person?lu uz devumiem, kam k?ds sakars ar Ir? nas armii'u. Jaunais ligumn f a k l l ^ r tikai pagarinot jau kODS 1 9 4 2 p a  st?voo l?^mu. Nectot paredz?s p?stiorin?t amcrik?nu periionalu Ir? n?. Ir?nas pariamenta deput?ti 28, decembri i>askaidrojusi. k'^ i;?um neesot sp?k?, jo neescn iesniegt.<i par lamentam ratific?anai. Par to m - utud ari Ir?nas kreis? prese.
N W r , BBC