tad vi?& pats hiia 1 ^
eofts par nemim org^ rirteBu gadu^etmns.^ %
lvi pretojies karam ar V?SS? ^v?lijfi intem?t^bet vM 
pieteicas poUkijal, tasttisljit pSrbaud??a m ^ i
eja^etetoet
Bd vi?, t?pat k? cilti ?kaiGti' alMstis karu pret V?*
.tl?ec^vi?a . *  - ^ X  X <
komisija:^ i - . . . Boa a
6. olktdxr? parakst?ja soiU??u '^ ies no darb?bas KaaSdi S
partljfi vai cit?s oiganfeS Jte iar to sakaros. V!^ te \xiesaleg8 0? S^&das kara laika apst^ ^
Wlie v?roja ari ^erikoUeil VeldB kas var?tu kaiit?t Ka vai tfis * sabiedrotiem**.
0t$ zem iem s(d]jurni^ o ^ i J I ^ nouvis, kad vi?i ? ^ ? p a . V!3?5 .bija ne vte|i
o.wrarig?kim#iegu orgaiiS JB" gmpas veidot?jiem, bet
14; cit?s grup?s, k  f jiEt un padomus.. ^^^^
kas var?ta pan?aicll#i t&t aiasdom?gam^ ka vi?a d-l
a.j^?ma. Vi?S tuiptojja parlamenta d?d?s un dar|
savi teoj? parlamentu n e j ? t a ari vi?a g^ aunof kur v M mitin?j?s ar 1^ !
lifeJiiiL^ Beft vl?iiia paziajiaa M H?f^ko?fiLi un nebija vairs ae?;
^Ues?as ytii nakts stundas, kad. !l*iiv$tfi t^ tipies detekt?vs kur vi?? pats atrodai^ tmkr ^ (^ ijUtenkK)^ ^ n ^ no kal^ ,
ageotim nebija le*! tm- vtel p?t?julnii bija Javeici
?ubinoties uz. nedaudz noricili Mto dokiimentosrdr?z noskalte
fka Viiens no svar?gajiem a^ iv*^ ^Jsf* Ir Jheieris . ?eologi^
^ tas pats gan dzimis vec?ki bijui, krievi^
NbUa Valsts municija?i un apgfi^ ^ tepartan^ <?irektars ar 4200
algu gad?. Forsters**, par pjoUn? aavSs piez?m?s DIJ? ^ ?is ; ^ l j  l s " , izr?d?j?s Gm
br?lis; Atkl?ja ari, m Mm daudzi visp?r Ife citen?ti kan?dieu to^K
tocehli, ta pai iOTekpa|. m vai safbij?s, un Vinspj
An^ja^ %akSnam? telg ] vSks i^nekl? i n f a n n  |
j^ilsani  par to neWfc; .^ jrtJteties  bet Ir viena. ^ l/stfep komOnlstu slsttou | ?
pwybl t?, ka komunistl| ~ t i s pien?kumsf^
. fc6mQiilstii&
ttfim
L gada 28. decer&br? tra^? V niiria bij. J^gavas L a ^ i^?bas Akad?mijas agronoms
Vl^imS OEINBEROS bsimls ma. gada 9. m ^
1947. g. 27. decemb? MfiSa kagpos.
Piedritete
vatnderlefi
- k?dam latvju z?aam WW
l?dzam rakst?t Kenatei i: (14a) Bsslingen/Nedcar,
: ^ | $ ^ 1 1 J 4 8 7 ^ ^ vklemSni VUsenu no Gnez^^j^ - kalni?u m?j?m, ^ | y p 8 r  t d?lu, mekl? tanta^,ayn, ^ Briglrton, 5. St BKi^ **
LATVUA. 1S48. f. 9. jaaviri
OZOLI?A
Aizradis letiisM??j?s pie durv?m I gus^ ^^ ^^ ^^ iMeH^ un pak?rtais llfess zvans. Un reiz? ar] lieliem sojiem, va]?j? m?te?a st?- Bo?tojamo ska?u aiz bufetes zem? ?iem plivojot, aizsteid/?s uz telpas degv?na ptade?u plauktiem no apa?a tum?ko kaktu, kur ar muguru pret miesas kalna atdal?j?s kaut kas cli- bufeti saguma pie galdi?a, v?ta galvai l?dz?gs un p?daidasa-^ ^^ ^^ ^^ ^^ ,^^ ^ j?su viesim lai- miiegojutoi ^atu tukSajai krogus kam nav pat?kama,** sveais gurdi telpai, kas o<!la p?c pel?jumsi un ne- noteica. m sm??lHa^ ^^ ^ cig?ra d?miem. Nav v?rts iev?rot, m?cTt?ja Bieade acu platarti, kurus apmaloja kungs. Vi?5 t?pat nevar atrast ne- b?li dzelt^m?ga p?ka, pac?l?s l?dz kur miera, mirkst k? s?klis degv?n? zemu noslIfd?JuS?m uzac?m, un kakls un murgo par k?du savu vaj?t?ju, pastiep?s gar?ks  n?k pirmais vie- Varfe?t v?laties kaut ko citu, man sis! Aug? > istab?s, gan jau bija ap- pareiz nav ne aug?u sulas, ne llmo- metlesvkns viesis, bet te, lej?, n?de^ ^ ner?d?j?s, jo lik?s visp?r skops t?r?- ;,'fad dodiet zelteri," m?c?t?js ne- t?js. Ta6u p?c ?sa uzman?bas v?r?gi pas?tin?ja, ac?m redzami vai- sasprieguma ,Zil?s T?jkannas*' r?k ieinteres?ts par sveo dz?r?ju, saimnieka Timbuka kakls atkal Sav6s dz?ruma murgos vi? da- draud?ja pazust plecos: Tas jau tl- reiz Ir va?sird?p." Timbuks turpl- kal Indri?ils Pak?ps! ; ri?ja, bet ej nu sazini, cik tur tais-
Apdilufii m?te?a apkakli l?dz dzi?i nlbas, dk izdomas." galv? uzmaulftajai melna pl?a plat- M?c?t?js clet raudz?j?s sal?kuaj? maleluzslMs, uz kuras jau s?ka kust dz?r?ja mugur?, ar sasprindzin?tu slapjdra??a ?de?ain?s p?rslas, pie uzman?bu tverdams^^^^^^^^^^^k^ bufetes pien?ca cilv?ks t? ap ?etr- nieka v?rdu, desmit gadiem, kura lt}urb?ju? un Timbuks turpin?ja: Jaiuirt)? vi? piet?ku? seja vi?a vecuma nezina- iem?l?jies k?d? mei??. S? t?pat. Be tajam lika to vismaz divk?rot. Vi?a tad draudz? ieradies jauns Un izne- pl?n?s l?pas, kuru Jcr?sa neko slgs m?c?t?js: Un nu ai vairs tika daudz neatdal?j?s no sejas, pelnain? cien?gt?vs galv?.' Un, ko dom?, m?- pel?c?guma, sav?di noraustus: Pu- cit?jam t?pat. T? n?kusi un plen?- deli un gl?zi!" kuslm?clt?ja un mei?as k?zu diena
Vai nauda ir?" Timbuks /len-savS dullum? is dauz?jies apk?rt aldz?gi nos?ca un pastiepa roku p?c k? m?ness?rdz?gs, kalis atrieb?bai kor?ii vl??a, pl?nus, bet neko pr?t?gu nevar?jis
?epap?l?jics atbild?t un ar ?e- sadom?t. Tad t?ds pats, pa puse drou skatu krodziniekam gar?m, traks, ?vies iek? bazn?c?. Tur lau- kaut kur t?lum? urbdamies, viesis Hbu ceremonijas laik?, kad atskan?- atslta novalk?to m?teli un tram?giem jul j? v?rdi, nesp?jis vairo pirkstiem, kuru neapkoptos la?us nikot?ns bija padar?jis dzeltenus, s?ka mekl?ties pa sv?rka kabat?m. Beidzot atradis mekl?to, t?pat klu s?dams uri ar ac?m nesekodams, uz meta naudas uabalu uz bufetes ^?rda kl?juma.
Dziedoi noskan?ja mon?tas sud rabs, un tam, v?si nopaukot, izl?dis no pudeles kakta, atsauc?s
No?iildza degv?ns gl?z? un dzer?ia kakl?. Lik?s, ka nervoz? viesa sej? p?k?i b?tu piizudusi ari sav?d? bai?u izteiksme. Vi? izvilka taba kas maku un s?ka t?t cigareti;
Timbtrttst izruin?ja no pelnu trauka v?l nenosr????ta cig?ra galu^ le^rauda sev mut? m uz??la misi ?a ?iltavas ugiml, gaididamsf kad var?s aizdeidnlt viesim pirm?jim.
Bet, viesa plrkisdlem p?ltS?l kramp- )aini siaraujotles, cigarete Izjuka, in vi? izgr?da gandr?z k? kliedzienu: jfelrdiet, tur skan zirga pakavi! Vi? maifit ien?ks, vi? mani no- gMlnls!"
Nepiegriezdams ne maz?k?s v?il- basplni^ajiimbaiil?m viesa acis, jo l?das l?kmes kxx>dzinlekam laikam nebija nekajj neparasts, Timbuks piegr?da ]?iltavu pie sava cig?ra at- Uktisia un nomurmin?ja: T? m a i i ? i ^ kulba, kas nupat aizdr? za gar logu. Var?ja gan, . savus ritei?ius ai;>?t ar gumiju, tad
briesm?gi ned?rd?tu,  A, ar? ceja virs jau k?j?s," vi? p?k?i ier?c?s d t ? d ? b i i a s ? , ^ ko var?s noder?t? Ja kungs grib?tu ko siltu, HkSu meUfiii t?lb?i s a ^ ? t "
Uz k?pn?m, km veda lebraiK:?ju istab?s, stiSv?ja meln? m?teli ciei s ^ ^ ? t s kuni$s. Vi?a deni?i bija jau sirmi, un muti aura j? sej? zem $p^ ctgl ?ir?a deguna iek??va dzi?as, tais^ nas rievas, bet ac?s bija b?rni??gi gaia laipn?bti. Pu:^enas varu pa gaid?t Tagad pietiks ^ linK^?di vai glfid aug?u sulas,"
Bedz?dams sveo mier?g? gait? n?kam lurp, vimtu?als dz?r?js steig-
nas k? naa asme?i, un no piesni gu? pagalma pa auro krogus logu ziemas diena meta vi?a sej? snie gaini b?lu gaismu.
Timbuta ads k?uva tikpat apa?as k? vi?a taukos iegrimuie gredzeni uz pirkstiem: M?c?t?ja kungs, vai :?s vi?u paz?stat, to Patapu?"
T? liekas. Visu laiku esmu jutis, ca reiz man ar vi?u b?s j?satiekas,"
M?c?t?js skat?j?s lauk? p? 1(^ 1, bet tas nebija t?ds skats, kas kaut ko ai bndl redz?tu ?rpus sevis.
viss biia iev?rsies sevi, it k? zmisig? l?gsn? mekl?dams sp?kus.
Tad tikko dzirdaj?k jaut?ja: V4 par ; . . par to meiteni vi? nekad
nav run?jis?" Par to ari. J?, k? tad hu n?."
Timbuks^ it k? bija attapies no tikko sajust?, vi?am gr?ti panesam? p?r steiguma. Pak?ps v?l?k pa ?aud?m saklauin?jis, ka l?gava, pllvurim uzliesmojot, v?r?gi apdedzin?jusies un p?c p?ris ned???m liel?s ciean?s nomirusi. Un vi?as n?ve laikam gan b?s ?steni t?, kas Pak?pu tagad padar?jusi pa pusei nepr?t?gu. Vi? netiek va?? no savas nelab?s vainas apzi?as."
IR^cIt?js izsl?j?s taisns, stingros un ap??m?bas pilnos so?os tuvoda mies galdi?am, kur uzgumis zviln?ja
s. Vi?a so?i uz tuk? krogus kula skan?ja ar t?du ledainu noteik t?bu u? mieru, ka Timbukam k?uva neomul?gi; un vi? mekl?ja kast?t? p?c jauna cig?ra.
Vai dr?kstu?" jaut?ja m?c?t?js Pak?p?m un atvilka no galdi?a kr?slu, lai nos?stos pret?.
,/J?s esat uzb?z?gs k? n?ve. Bet t? nekad neprasa, vai dr?kst," aizsmacis atg?rdza dz?r?js, ieliedams gl?ze p? d?jo l?si |no jau izdzert?s pudeles. Vi?a pieteiku? seja ar vair?ku die nu gariem b?rdas rug?jiem izskat?j?s p?c net?ras gl?das pikas,^ kas nezin k?p?c bij sam?c?ta cilv?ka sejas iz skat?. K? divas pusdzisuas ogles tan? bija iemestas iekaisuas Un asi n?m piepl?duas acis.
daus v?rdus un iedeg?s naid?: ,At- dot! Ko j?s man varat atdot? Jaun? bu! Atdodiet man manu jaun?bu! Varb?t j?s esat burvis vai pats ne labais? Tad j?s to dn^i vien varat;. Sakiet, j?s ta?u esat nelabais? J?s tiei p?c t?da izskat?ties. Ak k? es to t?li? nepaman?ju!"*
M?c?t?js Juta, ka Pak?pa acis k? dzirnu akme?i vi?u samals, ja t?li? nesp?s im nelaim?gajam, sava gr?ka vaj?tajam un moc?tajam atdot pr?tui. Vi? atr?va meln? m?te?a divas aug?j?s pogas i^^^^^^^^^^ r?p?gi noglab?tu ?das futl?ru.
^Nelabais, tu jau s?c r?koties ar saviem burvju r?kiem. Tas ir labi! Man sen vajadz?ja tevi satikt, mums vajadz?s sabiedroties, v?l ta- ?^d es liedzos tevi paz?t! Tikai tu tu var?si pal?dz?t vi?u aiztur?t, to aulekot?ju. Dzirdi . . . Vai dzirdi?" un Pak?pa p?rv?rst?s acis draud?ja izspr?gt no dobumiem. .,Tie ir vi?a pakavi, kas tur klab. R?di, r?di a?k savu m?kslu!"
M?c?t?js atv?ra futl?ru, un uz ru- b??sarkana samta palsa ieviz?j?s apsvilui imiedra^^ Kristus t?la galva ar ?rk?u vainagu.
Pak?ps, to ieraudz?jis, izgr?da zv?r?gu, g?rdzo??i l?dz?gu ^ a ? u un ar neiedom?jamu ?trumu uzsit?s k?j?s, t? ka aiz vi?a muguras br?k ??dams apg?z?s kr?sls, un ar ab?m rok?m m??in?ja gais? kaut ko sa ?ert: Virpulo! Uguns' stabi virpu?o! Viss deg! Uguns k? asinis jau ska lojas l?^ krucifiksu!"
No viena krucifiksa fragmenta vi?a acU priek? p?k?i k? kr?sains glezna bija attinusles viena drausm? g? aina bazn?c?. Viss bija tik ?sts un
pat tverams, ka juta degoiS
alt?ra karstumu uz s a v ^ rok?m, sejas ti? visas m i ? ^ Juta, kS asi?o, krucifiksu lauot, ievainotie pirksti. Redz?ja, k? dzirksteles gar ac?m no?iezdan^, atlauztais krucifikss kom?tai l?dz?gi nolidoja pie k?j?m vi?ai . . . A i , vi?ai balles l?dz nepa z?anai bija p?rv?rtuas s k a ^ seju< N?, ne balles, t? bija sv?tlaime, jo vi?a. vm zelta gaismas ap?emta, c?l?s augup l?ds bazn?cas aug stajiem Nestiem V ^ augst?k, jo bazn?cai jumta nemaz nebija, un balt?s sienas k? ziedoi krasti ieau ga debes?s. Ar? vi? pats nu izjuta neizsak?mi jauku vleglum\^ it k? celtos l?dzi gais?. Tad sarkans j?ras vilnis, p?rv?l?s visam un i^??ca ac?s.
I ndri?is Pak?ps sagr??oj?s un krit?s noraudams sev ndzi ar? deg v?na pudeli.
M?c?t?js noliec?s p?r vi?u, p?r meta krustu im ??va elpai aiznest no mutes tikko dzirdamus v?rdus kurus Pak?ps vairs nedzird?ja: v?lu. Es vairs nevar?ju aizsteigties priek? savam l?stam. Bet varb?t to es dr?kst?ju tagad tikpat maa, k? toreiz l?d?t? Ne cilv?ks ir ties?t?js vai piedev?js tam, kas pac^is savu roku iMiet M??go Majest?ti,"
Un m?c?t?ja acis mier?gas atgrie z?s pie apdegu?s Kristus galvas uz rublnsarkanfi samta. Aiz lo^ a^ bl?a s?cis snigt r?m? vienmu??b? un klusi. Tur alzsnlga takas un p?das. M?c?t?js pac?la gaivu un ^a t ? j?s lauk? pa logu, bet vi? tur laikam neredz?ja nek?, m m?ksta baltSL gaisma skaloj?s ap sej? dzQi ie grauztaj?m riev?m. Vai ar? t?s b?s p?c^ as, kas k?dreiz aizsnlg k? tiir lauk?? Vart)?t.
ceio p?ri oke?niem KUR C?LUIES DAUDZI EUBOPAS D?RZE?I UN PU?K8
Bernards Sovs, )&m pats visu m? u ?akli ^ojis p?d?m katram progresam, pirms gadiem 20 reiz sa p?cis Izteic?s: ,^ SaJos laikos J?s glui hoei^ dlts varat nolam?t hero^, bet ?.i**ju sievu gan ne"
Bernarda Sova defin?cijas: dros me Ir sp?ja t?^t gal? ar sav?m bai- Ito. sapr?ts  ^ j a atwt savas muf^ f Ibat. gudr?ba  sp?ja noi savsc jfeVabas.
K?ds urnfilist^ ^^ ^^ ^ ievai- c?j&* vai vi? pidcr?tot, ka v?rietis esot v?rt?g?ks par sievieti ,,Atbll- dlet rAEffl ieprt^," teica valstsv?rs,
v^ai mfircl?ap svina ir fiinag?ka par m?rci?u d?nu?"
g?ns, novald?ties, izlauzies l?dz al t?rim un s?cis ?rd?ties. Alt?ra soo- umiembrteot un g?oties, apg?zu ?s ar? aizdegt?s sveces, un viss s? cis . . ."
Degt1" m?c?t?js, neman?mi no dreb?dams, iesauc?s un t?da? atkal apklusa.
Krodzinieka lieti?i pam?ja ar galVu: ,,J?s uzmin?j?t, kr degoam svec?m nav joka lieta Kad t?s ap g?as uz viegl?m dr?b?m fei M l - mlem, bazn?ca var nodegt t?pat k? stadula un k i t ^ . Tad vi? v?l no lauzis jau degt s?kuo krucifiksu \m nometis aplam p?rbied?t?s l?ga vas k?j?ni. Ja Dieva kalps var?jis Slr? nolaup?t l?gavu, tad lai nu ?e mot art Dievu pau, kas to pie??vlis.
No plrmi? pfiirsteiguma atirgui, k?zinieki brukui pag?nam virs?, ^ l a u z i e s pret? un trakaj? burza tzclkst ? j^ no bazn?cas lauk?, uz l?cis mi^ur?* k?dam pie ratiem pie sietam adigamimmucis. M?c otru zirgu Sim paka?. T? bijusi tik meon?ga skriean?s, ka v?l tagad dz?nmm murgos vi? laiku pa lai kam kliedz - -m?c ? t ? j s au?ojot uz zlj^a un t?li?, t?li? b?ot kl?t To reiz cien?gt?vs gan paguris pirmais, un is patapis i ^ g t . Ta?u vaj?tais nav p?rst?jis b ^ v?l odien  no savas ^ d ^ sapraanas, no sevis
Taa i r Indri?is Ps^aps," m?c?t?ja
M?c?t?ja bals? bija t? pati ciet? npo?miba, k? pien?kot: .,Es esmu tas, kas j?s vaj?ja."
Pak?pa vaibsti br?di p?k??s bai l?s novllnlja k? pel?ks necaur redzams ?dens, un plaksti atr?v?s t?l?k nost no acu ?boliem; bet tad vi? viss s?ka krat?ties meonigoa smieklos:
..?rnis! Jums neizdosies mani pie m?n?t! J?s neesat pat vi?a ?na. Vi?a pinkas bija melnas ka pi?is, bet j?s jau s?kat sirmot k? pagasta nabags. Vai j?s maz k?dreiz esat var?jis uzk?pt zirg?, kur nu v?l au?ot t?, lai pakavu dipo?a l?dz?gi p?tag?m cirstu sirdi. J?su v?rdi gan i r sausi un asi k? agari, bet vl^a balss d?rd?ja k? p?rkons  lai tevi m?am vaj? n e l a i u n nokauj katru tavu 1 aimes br?di! V?l odien es dzirdu os v?rdus, v?l odien es j?tu. ^ ka tie no manis neat?aidisles. kam?r es vi?u satiku, laj tad pats aizmestu savu kapu. L?sts, l?sts man? deg( Nelga, vai jums k?dreiz ir bijusi drosme t? l?d?t!"
K? v?jiniekam slim?bas gult?, plaksti aizsedza m?c?t?jam acis. De ni?os pie sirmajiem, isi apcirptajiem matiem zem pl?n?s ?das redz?ja l? k?jam zilas dz?sli?as: Es esmu n? cis, lai at?emtu atpaka? savu l?stu. Es esmu n?cis, lai nol?dzin?damies dotu junis un at??iu ar? sev mieru.'
No savas smieklu l?kmes tikai pa maz?m atgudamies, Piakaps uztv?ra
Par tupe?iem, karti?iem, r?ce ?iem un V?l cit?di Latvijas da? dos -novados d?v? cit?di par kartu peli saukto ,,zem?s ?bolu", kas pie der ne vien pie latvieu, bet ar? daudzu citu tautu ?dienu kartes galvenaj?m sast?vda??m. Jau skoll esam m?c?juies, ka kartupeli uz Eiropu atvedis no Amerikas ang?u j?ras brauc?js s?rs Frenslss Dr?kii, kas 16. g. s. otraj? pus? apbrauca zemes lodi. Bet savi 150 gadu pa g?ja, l?dz kartupeli atzina par piln ties?gu p?rtikas lldzdcli, un s?kum? kartupe?u st?du audz?ja podos k? pu?i  ziedu d??. S?jos laikos mums b?tu ?rk?rt?gi gr?ti Iztikt bez kartupe?iem, un, piem?ram. V?cij? Bav?rijas un citu v?cu zemju val d?bu starp? nesen notika ?sts ,Jar- tupe?u kar".
No Amerikas n?kui air? daudini dti tagad Eirop? ?oti Izplat?ti d?r ze?i  tom?ti, gur?i, ?irbji, melo nes, t8^ t kukur?za, ko ?rpus Dlenvid- un Austrumeiropas sauc par maisu, un paprikai, ko uz skata par tipisku Ung?rijas gar vielu. Apm?ram vien? laik? ar kartupeli ho Amerikas Eirop? Iera dis tabakas st?ds, ko pieraksta gal venok?rt par otr? ang?u j?ras brau c?ja, s?ra Vollcra Haleja, nopelnu, kas esot veicin?jis ar? kartupe?u p?rce?oanu uz Eiropu. Ralejarn 1618. g.n6drta galvu, k(^ nikot?na ienaidnieki, varb?t, var?ta uzskat?t par debesu sodu par n?ves z?l?tes" -tabakas icvaz?anu milisu kontl-
Ar? pupas Eirop? ierad?s no Amerikas, t? ap 1700. g.,  gan ne konserv?tas gl?t?s sk?rda bimdi??u, k? to pieredz?j?m p?c ? kara. To reiz pupu st?dus atveda matroi, kas no bot?nikas nek? nesaprata, bet tom?r* r?p?gi kopa brinumst?du", lai p?rvestu to sav? zem?. T?pat no p?l?j?s k?ds ku?a kapteinis ce?? no C?les, cauri Magelana j?ras auru mam, lai saglab?tu l?dz Eiropai ple cus zeme?u st?dus ar sevi?i liel?m u? skaist?m og?m. Kad vi? st?dus nodeva Versa?fi kapteinim par pa teic?bu pie??ra divus. Versa?? o zeme?u sugu sakrustoja ar citu, no Vlrdlnljas atvestu S?lml un ar V?cijas mea zemeni. Til p?cgal? rad?s murns paz?stam? ..arianasa ze me?u" ?irne.
Bet ne vien d?rze?i un dti p?r tikas augi,  ari daudzas pu?u ?irnes; kas dzimten? rot?ja dobe m?jas gal? vai r?dzinieku ?imencds d?rzi?us un ar kur?m Mistopamleii ar? trimd?, m?rojuas t?lu ce?u p?ri oke?niem. Kupl? un kr?ii?? d?lijsi bija iem??ota jau pirms vair?kiem gadu simte?iem Meksikai indi??u kouma d?rzos. T?s dzimtene ir ak me?ain?s p?avas Meksikai* vulk?nu; apgabalos. Lielais \kcu p?tnieks Aleksandrs Humbolt^^o pu?i pir mo reiz iev?roja kaw kur Popo- katepetla tuvum? un 1803. g. t?s s?klas ats?t?ja Berl?nes un Par?zes bot?niskajam d?rzam. No ?m vie t?m ar? pa Eiropu Izplat?jis neskai^ t?m?s d?liju sugas un pauugas. kas tagad daudz?s Eiropas- zem?s ir d?rzu galvenais rudens kr??ums.
K?da fran?u fregate 1721. g. p?r veda Eirop?* dr?nas kul?ti ar pir maj?m saules pu?u s?kl?m. Rudenl- igasasteras un vair?kas citas izpla- t?tas pu?es c?lu?s nn Zieme?ame rikas. Ari floku dzimtene ir pr?ri ja. Tie ierad?s Eirop? jau pirms 300 gadiem, bet tikai ap 1870 g. fran?u d?rznieku rokas to izveidoja
Uhgad?jo sugu. Par?z? v?l dz?
vas j;rm? ak?cijas Roblnia pseu- daeazla. Ar? t?s odien jau 300 gadu vecas. Amerikas kontinentam nav maz?k pu?u sugu par Eiropu, bet Jieviona no tam nel?dzin?j?s ve caj?m Eiropas sug?m.
Ar ?friku m?au kontinenta saist? bas jau tik senas, ka par daudziem^ st?diem vairs nav konstat?jams; val^ tie n?kui no ?frikas, un pavisam nav nosak?ms  kad tas var?tu b?t noticis. 1690. g. no L-abSa cer?bas raga ierad?s s?rt? pelargonija;-tur-^ pat c?lusies Napoleona laik? at vest? zil? lob?llja. Ar i lepn?s gla-/? diolas dzimtene ir Dienvidafrlkas z?lain?s stepes. B?li dzelten?gu zif*- du sve?u iaiskat? t? atce?oja uz E i  ropu ap? 17. g s. beig?m. Krusto?rit ?frikas gladiolu ar Vidusj?ras un vecaj?m Eiropas mazo d?rza gladio- lu sug?m, rad?s tagad paz?stamil liel?, dicilt?g? pu?e. Pazem?g?s rc- z?das dzimteni noskaidroja tikai 1877. t? ir ??ipte. . ,
Glic?nijas mums atg?dina ??nu, . chi*iv.ant?masJap?nais majest?tisko vulk?nu Fudijamu, magones Kauk?zu, mal vijas  Baikak/ezeru, ?eizarkronis un rozes  Sirasu Per sij?, bet balt?s lilijas  Jeruzalemi. No ?zijas c?lu?s v?l daudzasN:ita8^ Eiropas pu?u sugas. Marko Polo atveda pirmo rabarbera st?du. Agr?k lietoja tikai rabarbera sak nes, bet lapu k?tus lieto ?anai t i  kai kop simts gadiem.
Ceri?i pa Eiropu izplat?juies no Vmes. Pirms tam mejai ceri?i auga Ung?rij? im Rum?nij? k? nepaz?ts savva?as st?ds. Pirmais pot?tais ceri?u kr?ms esot audzis neliel?> priekd?rzi?? maz? V?nes ieli??. J??ogu st?du pirms 15. g. s., liekas, nepazina nekur vis? pasaul?, bet 1540. g. t? att?ls atrodanas k?d?- v^cu bot?nikas gr?mat? ar nor?d? jumu, ka is jaukais koci? ar a r  tajiem un gar?gajiem Sv?t? J??a augl?iem" b?tu cien?gs, ka to s?ktu audz?t d?rzos. Kaut k?dam matro zim n^a v?ns bija iepaticies lab?k par seno Inku zeltu, kas pievilka un piev?la daiidz konkvistadcru, un vi? to p?rveda mums. ?audis, kas mums atvedui kartupeli, d?liju vai v?na st?du, atnesui vair?k sv?t?bas un skaistuma nek? ka?a^julku va do?i, kas vair?k tikai post?jui un iekarojui. B. A. ^
Kairs sakums ir gr?ts
P?rliec?gi kaut r?gs jauneklis pir mo rel^i bija ie l?gts vies?b?R. kur vi?u (nos?din? ja pie ffalda blakus skMstai, Jaunai d? mai. Jauneklis svl7Xiams lauz?ja galvu, k? tizs?kt ar d?mu aspr?t?gu .sarunu. Pag?ja
desmit min?tes, Hdz kautr?i* i^<? ka valieris izmurmin?ja:
,.Vai j?su br?lis mvl nir.ru'r* Jaimava, laipni .smaid?dama, pie
v?rs?s galda biedram* ..Man nav br??a."
Jauneklis jut?s atsitis ,ret ne p?rvaramu ogu. Uz laba oridi i ^ Ht?j?s klustims, Tad kavaliera nve- ?innja par Jaunu:
Bet ja jums b?tu ka j? dom?jat  vai vt?. mil?tu ^emT*
I i