li '
i -
T?T.'' ' !
LAT\aiA. i m g. 11 i ^ v ? i f
HODIBIN?TA LATVIEU IfUM?NlTAHO Z ! H A l W A S O C l A O J A
?l^uH?u ttiedbu \m iilosofijas) liktenis Ir apz?mogots: t?m J?redu c?jas l?dz piln?gai izn?kanai T?d?? xmam j?rada priv?tiem Udzfi&liem centrs, kas vajadz?bas gadijum? var aizst?t nun?t?s fakult?tes.
Pieskaroties v?sturnieku darbam un lomai trimd? k? priekroc?ba at z?m?jams fakts, ka m?s dz?vojam un
H E M A LATVIEStI V E S T ^ N I E K I J K O N T E R E N C E TRIMDA
lerbsiii?ts^ ^^ ^
Brmba fondu dzivoslm zem?s, kur v?sturniekam Minchen? d d v o j ^ ktgni^ ( W huin?nit?i^ m?t?a^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ P L Q v R M 5(M).~-^ ir p?t?anas briviba teniatu un v i e - 1 ^ zledojur?is IzUei
A r Baltijas universit?tes vad?bas ? turnieki ar nep?rtrauktu iedarb?bu ? dok?u Izv?la. tojan?is T^v^emes un br^ ^ t<m<k g?d?bu 3. un 1 : ^ y a H Plheberg? upula l?dz kapam, Prof. Sv?be nor?d?ja, ka vis? Rie- dibin?anai/ Nlindie?ieii k o m i ^ ^ latvieu v ? s t u r i i i ^ p t ^ tos elemen- tumeirop? i r svar?gi archivu fondi p?iek '^<lis^^F^^^ pirm? trimdas k o n l e ^ gribu. latvieu v?sturei V?sturnieku uzde- teic?s* z?m?gs notikunis gara dz?v? P^^^^^^^ visiem latvieiem 3 vums tos apzin?t un ari iesp?jami ,,A^^^^^^^ satiksmes gr?t?b?m konferenc? bija p?rliec?bas: ? . ka m?su ?st? t?vrzeme ? izniantot. J?veicina visiem lldzek- aktiviz?t m t o i ci?u par latvieu li^du?ies v?stuniiekt ^ = ari mOsu trimdas dokument?- tautas un valsts n?kotni No lem
Oir pasaules ka?^ v i ^ btardzlb??cn?ksl^ radits b?g- uzkr?Uem l?dzek?iem pr?miju v e i ^ ^c?risai i latvju tautu, Ne^ ^^ no vijs?m rietu- atradui un neatrad?sim sev jaunu ?u dz?ves archi\^. Katra i nomcip.q; vajad;!?tu izsnieirt materi?lu atbalstu tmlP V* ifhf^ffljjg vi^ psaiAlea vfi- mu jc^l?m. j dzimteni, k a e^ ^ nomeUi^ chronlka. ? visiem, kas cin?s par m?su tautas Joi Art t?s Wg?u mu demotektiju
k?du Ietekmi uz M?letm aliast?jusi j|?iitn#i? n dar?jumu var konstat?t; gars visum? jmlicia ne^ sialauzt^ to apst?k?os, svdos ?atvie^ih'osin?t?ju prof A^Sv?bi iev?l?ja no jauna L a t - ? speci?la komisija pie?irtu n a u d ^ ar M u ener?iju t?jaii pie ^^^^^^^^^^^d prezidentu; bet p i n m bija m?r?^^ v?stures avotu un H - balvas nacion?la darba darlt?jican. M nodrtJ?in?tu savu ek^lsteniCl l i e - p^^^^^^^ svar?gs ir Jo liel?ki b?s fonda lldzdc)!. jo pla- 1ais vairums apzin?s, k a no vEi?;iu s t ? - d ? t i j u pror v?^tiunleku 'skaita S?ku darba mobiliz?cijas pl?nu jas atkar?gas ari d t u tartu domas klem prof. J l Sturmu un mag. iur. noanai un ierosin?jumu apmaiijai. Papildin?anu. Agr?ko darbinieku r?sim reSliz?t TSd?) j?v?las, lai par LtvieSiem visp?r IC/M?leju; par^ s^ ^^ loti strauji; i r jO- mindienieu paraugam rastos daudte, ^ f i r nepatiku tomrjtton^i^^^ ka R A n d e r s o n u . Baltijas universit?tes aizst?t ar jauniem, sekot?ju. Fonda ?rijas komisija^ hetrflkst ?ri balto z v i r b u l i tel gan j pi^?idents prof. ^ ko kaps airicav?jls pien?kumos b?tu ne tikai nmteri?lS to ir maz. Amerik? un Kanld?le*^ r^ ^^ vad?t m?su p^eigt studijas, t?s j?pabeidz un jS- pabalsta picA?irkna, bet ari l?dzek?u brm^ku?o latvieu skait?s i r tautas kop?bu min?to ideju gar?. | organiz?ana un v?kana. Viena no bet neapmierin?to netr?kirt. Dau Konferences darba gait? ab?s die- Baltijas untversit?te humanit?ro Jaunlebrauc??u rJetba n?da lan^slu n?^ ^^ nopietn?m p?rdoni?m. HW?l)e sav? refer?t? par lat^^
Vismaz V?cijas nometn<(b nevle- i^icr^^ini nam nebija il?ziju par n?kotttes Iz- ptan> citu, teica: : I & UllUI^ lf^5UalUl redz?m. Visi bija sainierln?julies ar Trimd? atn^^ tikai 810 proc, domu, ka jaun? kontiniunt? b?s j? - m?su tautas. H r ? j ? m?su tautas da- o r f ' o i m a str?d? flziaks darbs, bet diplomi, vLv j a m?su tieai Iedarb?bai nav sasnie-| i^ LUd v i ClUla^ m?z s?kum?, j?patur a tml io^iAme- dzama. ?LIdz ar to m?su gara d z i - , . , , ^ .^ . ^ ^ . rikas p ? r p U n l b a s . a p i l b i n i m d a a v e s p r o b l t a ^ , - ^ akmlrsuM savu Idklreizli?o ap?ema- k? bi ja mnj?s; A d v?sturni raksti m?su jau- Sili:?, J . Kalnikls, V, Gaujers un J. nos jeb v a r b a t t ? d k vi?iem nc-? natnes audzin?anai. J?atrod celi Grinv?lds. Pate?otie^ ateauclbal, kad nav biji? A r savu rlclbu vi?n te individu?l?m interes?m un ,,Braud?ns ilg? 4 ned??as. Tits bija ?du darbu public?anai, komiteja b?rnu apd?vinUanal rada ejienes sabie^Jr!b?leit?ejoiUl?lem nodomiem, ollnigi pieska?ojoties vis- ?oti pat?kams, uzturs labs un 200 ci- o r hist N Viksnln nolas?ja re- Ziemsv?tkos var?ja ziedot ^RM 800,- aelabv?ligu noska?ojumu. p?macion?Uem m?r?iem. garetes ned???. Piest? j?m Peta ot?i ? f^?gtu Galvenie meti Francijas v?s-1 ^^ ^^ ^^ ^^ atbalstam RM 500.* un
. . 1 '.stipendij?m tr?c?gajiem sttidentiem^^ n?kotn? neilbi vakarus,
_ , . .sakariem, piemin?dams moderno? ^^ ^^ ''^ "^ ^ nouKs karnev?ls, lai g?tu vi? Iem?c?s lang?u valodu u;b no- konsekvenc?s tiecas latvld^^ tr imdt- ju5? karav?ru nometne, t ? a t ^ socialogu teorijas unP^ ^^ ^^ '^ ^^ stud?JoSo atbalstam, b?rnu Uek ?rsta |??rbaudijumu! S?du niekus pidverlz?t^ ^^^^^ ^^ ^M apr?d?dams abu zin?t?u robeas un v^^^^ kolonijas ier?koanai un In- i r l e y i i k u m u C W S tom?r no^^ ^^ Prieklasiju-P'^^*^^ apr?pei A r tautieu atbalstu
Mindienes la tv ie t i komiteja iek?r to j visi ai1p?niak?a^anaat<ilpi^^^^ Hercoga R?dolfa iel? 4d;
V?stures p?t?jumu tematu izv?l? ?diem veidiem ir piemaksas past^ nav j?liek pirm? viet? t i r i akad?- marku izdoana ar. nacion?liem mo- mislt? interese, J?plegrieas tema- tlvlem. Pastmarkas Iev?rojami kal tiem; kas neiecieami m?su trimdas potu ari m?su n?cijas m?r?iem, ja kop?bas audzin?anai un soci?l?t; pas?kumam b?tu o m?r?u notdkt$ apzi?as audzin?anai, att?lojot vis-hxpaudum.s/' vair?k neatkar?bas laiku, pasaules Minchenes latvieu kolonij? ir ti- karu un tos tautieus, kas veicina- kal ap 300 cilv?ku, kas ciei grup? jui Latvijas valsts raanos un spoo jules ap savu komiteju. T?s pHek- uzplaukumu. Nepiecieami popul?ri U?dls ir Fr, Grlnbergs, bet locek?i E.
p?macion?Uem m?r?iem. K M s ?igas arst, kas Amerlik? ie- ? Ir varas, kas m?su tautu grib Iz-? Tur p a l ^ ^
, . :., , 1 ^ t j . I X - 1 ... V - - , augl?go mijiedarb?bu. Prieklasiji just, jo organiz?cija pnlfjalldz^^s^^^^^^ kont?r?ja modcr- aunlem iece?ot?jiem ar galvt)Jurriapnxeslem. Latvieu lldlin?j?val^^^^^^ iek?rt? utt. Darbos Izvietos u^sk par socialoMju sekoja
dokumentiem un ce?a Mmaksii , bet emlgr?djas v?sture neliecina par tikai p?c Jaungada,^^^U^ Ul neatbalsta Jaunleb?auc??i^sgiidlemm^ 33.000 lat- laipna. Jau apm. 3 ned??as esam x e k t mag hist V Bl??lna refer?ts
Nomet?u pslcholo?ija^jtJ? ga- vieu, plem., tUcai 10.000 ?m? v?l preses un filniapar?tu^ ^^ ^^ ^^ ^^ k tirdzniec?ba 13 g- s. dljum? p?r?k stipri les^iik?ojusles m?jfvs latvieu valodu: A r i Bra^ ^^ ^^^^^ ^^^lu ^?^u * ^ ^?ios anmd^en?s. 20.000Jatvle^^^^ vlssen?koVak-
Smagi vilies sav?s c i c r i b ? B l n t?vu valoda, bet reli?iskais kults. raida radiofons. iaiP^Mstfto avotu galsmfi s?kot ar Plini ja ?rals atradis patv?rumu plo k?das skaits latvieu vi$o?r vien-?^ ^^ ^^ ^^ ejienes latvieteipOc p r o f B e t p ? r ? J i e i z k l I ^ augsts. Melnstr?dnleki i r labi atal- v Kalni? refer?ja par v?jiis, Tau:l.^ku un cilv?cliiu j?liu pa- dls^ aizlOras zem?m un liel?k? Uoti^ ^ bibliot?ku si?-mudinatarvioa atbalsti JusijJ^ ^^ ^^ ^^ . . ^ r . . . . . . . . . r u . u n . . . . . . . . l vacijas zmatmsKo D . D L O I C K U brauc?ju, cik 'tas vi?ai^ ^^ i^ ^^ ^^ ^^ ^
Sa?emami m e d i k a m e n t i
Latvijtis Sarkan? Krusta medlc apr?pe (Heldclbecg?, Sofi?i\^. 5) at
:vieSu a?dziver vie^ l^j^j^ tech- U?dlna L S K noda??m sa?mt pleteik .j(as neaizsarg?s Jauno paaud'd augstskolu, ari A n g * i ^ ^ ^ v?stures p?t?anu Latvij?, tos prevent?v?s medic?nas l?dzek?u n?UtOsan?S. Ja neko nCg r bam da- I t H n a H l n l r k m i i o n f t a t ^ T c * K * r l n t ^ V m 1 _ ^ _ T ^ - M I ^ I - i - .* . . i>.x. . I /*U?*rTr.ii l^t?nro i^^^ n^v^nn^nUM^V n:
nepiem?roto imbieClribu.?mies par apst?k?iem V5ciin. Bet ia ieg?tu pilnas ticsibasV apm?ranv gads K?d^ cits Jaunlebrauc?jii ?pti rOp?- gribam b?t pi?nigl atkl?ti pret scviv j^ j^ ot^ tri^ ^^g jj^j?^^^
j|{j^ , lai dab?tu kalponi ?saval?ime- tad jllat^ n d . Jo sieva nesp?jot, r?p?ties par alu ai^^^^^^^^^ divlijm b?rniem. Par darba samekl?- mijai k? te. Te pilnlt^l brivl darbo- studiju nauda, ap 30m?rci?u gad?. tou U jaunlebravic?js interes?jies Jas m?su skolas no b?rnud?rza lld? Darba roku tr?kums vis?s nozares ma^?k un noraid?jis dau ejienes universit?tei ar m?sHJ pau nOsacUu?^ Heis. Ils ieu s^^^ laukos, ?tvlou pledflvUjuiiaus kl ncpiem?- programmu, darbojas ?ri liels skaits jo tur ned??? var atllclhSt priek- rotu i^* K?da cita latvtelu ?imene ?rpusskolas Izgl?t?bas org?nlzacijUtMleh?rn ap 5 m?rci?as. Man visuma vair?kas ned?la viztur?i)usi<<^ kod? m?su pau rok?s Ir nomet?u vad?ba, I r liels pla- latvle^u ?lmei(iJ? Filadelfij?, bet p?c ar! kultur?la, past?v laikrakstu un h^^rr^g, ^^ ^^ ^^ ^^ tam, pat neatvadoties, aizbraukusi gr?matu apg?du tikls, darboja.? ^esls uh Nftkotnes ie-
T a i pats noticis arrKc\n?d? ,KSdste f l t r l , k o r i . u n da^a<?i m?k- ?^p^ja te lielas Mans person?gs turienes komunistiski no^to?otl lat- slas imsambU, netiek Izst?des. Viss v?t?kims Austr?lija mums ir ple- Vietis Ieradies latvieu taba no- tas tiek uztur?ts pa dajal ar vieiem | metn? un ieteicis latvieiem to at- publlaiki tiesiskiem l?dzek?iem.
jo pils?t? gaidot darbs un dzi - L?dzko bO^im arpu?> V?cijas. visa v o k l l Kan?da, k? z l n i i m , jtmnio Iebrauc?ji saisilU ar 10 m?neu dar ba llgun^u un darba vietu bez i?arba ministrijas piekrlMurts aii^t?t ne dr?kst. D a l i tom?r sokoju^l ui i i i c l - n?jumam un patvar?gi atst?jui dar ba vietas, 1.al gan oreiz Ji?uniebniu- c?jus uz ?du nep?rdom?tu rtdbu i>aiT\udinrijusi kom?nlsthka elementa provok?cija, tom?r katram ir skaidrs, ka darba Ugumu lau/.t ne dr?kst S?da r?c?ba jo seVB?i id?i- cigl var ietekm?t to latvielu Ulrteni, lu?fl atrodas V?djas hometn?s un reflekt? uz Izce?oanu.
Visiem neapmierin?tiem v?l viena kop?gu ipalba: tie'piln?-mut^ sifcta, kas vi?i Ir bijui Cik jaukiis ar i b i l - l? atmi?ai, pau un d t u l a M ntplc- cli\4an\i skat?ties Is tenIM 4 c k le-
:. brauc?jiem k?;. Amerik?.- t?:. KaiiiSd? ^^akum? nav dtu iesp?ju, k? fitisks darbs. A r to nevierisnc^g^rlb apgal vot, ka, Izk?pjot jaun? kontinent?, iebrauc?ja liktenis apz?mogots un tam neb?tu Iesp?jams tikt u r augu. Amerika un Kan?da ir iesp?jam?bu zeme un dt loti augsti v?rt? kiitru, ki\s, s?kot no visvienk?r?k? dirba, pata saviem spokiem prot / iziliiuzt ce?u. Kais gaida uz citu p^saidzlbu un atbalstu, tvevar Ieg?t iknbiedribas
,simra;;-?a^,::; ; , ; -K -
Neapdom?gi r?kodamies,, jaunie^ brauc?ji no&ko?b ari vlet?josi latvie us Iece?otajiem nelabvlllgi;^^ dr?kst a izntot , ka Amerijt? un K a n?d? netr?kst ?ri komunistiski no- nc^a?otu kitvleu, kas principi no st?juies pret jauniebraucejiem. Ie-
mesli viegU\saprotami,..:'Jo jaunie brauc?ji nedod papildinSjumu vi?u
.irsto?m;. .rind?m, -v Aculiecl?ilekv ;>t?sti .pa?vkom?ril$tijsko...si5t? k?d-
e i z ^ ^ iil^patizet?jus p^idara par
?emima zeme. Pa ^aljia paretu v?stule no Austr?
lijas V?cijai non?k 12 dienas. .ii kult?ras autonomi ja beigs eksin-
? t Pieredze ar Zviedrijas un Angli jas latvieiem Ir ?rk?rt?gi pamco5a. Ai^tj?rli :vlsi kult?ras pas?kumi b?s ?uztiu- pau priv?tiem l?dzek?iem, km biei vien b?s jSatrnuj ck;is- tences mihimvimam, Musu sp?jas itjsacliics no materi?l?m v?rt?b?m par labu kvilt?r?laj?m noteiks muiu gar?g? stfija. Bieti b?s jn^?k ar pa> vimm nieci?iem paiikimiicm. ka Latvij? pirms 90 gadiem, tautas at modas s?kum? varb?t ar dzied? anas biedr?b?m. B?s neatlaid?gi j? str?d?, l a i ierobeotu; jnukt55 laul? bas. BOs j?p?las saglabnt latvieti ? d B o l A S V radiofoni valodu visp?r R?s ^adl?umi. kad AS^^ viegl?k k? taut?bu b?s, varb?t; sa- ka ne V^djas DP, ne ari glab?t vismaz likte?a kop?bai ?p7i-1 ^on?m pareiz nav nek??das izredzes
z?ve M?rbckas nometn? ierad?s Luter?
?u pasaules apvien?bas un Pasaulei^ bazn?cu padomes p?rst?vis l>ejassak- siiuDems V: Andersons, lai uz?ern- tu ska?u lent?, nometnes skol?nu \m turienes kora dziesmas. T?s parrai-
?u {k? ldlenv). Bet o lte;:n:i kop? bas ?pzii?u vislab?k var radit ves-
kom?nisma pretiniekiem, bet fana- tialde j?smot?ji klust dom?gi. T?p?c katra nepiem?rota kt?iirc^anas no z?m?..;iide.ns lieanu,;uk? komuni-tma: dzirnav?m, .':Tie:.latviei, t?gsid.'sper/k?ju AnierlkS un Kan?d?, iitro<iivs ciaudi lab?k? st?vokli, nek? vi?u tautiei ptrn\5 pieciem vai sc^ Jiem gadu des mitiem. Tagad eit ir latvieu or- ganiz?djas^ kam?r toreizc)iem iece ?ot?jiem t?du nebija un tos biei mea vientul?bas ^M??ta!Sejt.' lesp?-. jams piekoj)t nacion?lo kult?ru. Jo ^valdiba .nekBdus:i??r]U5;?elIek."^ cietam -str?d?jiet 4i<izi:;Amenkas-un Kan?das .latvieu: onjanizBcili?s,.;^^kas sirsn?gi; apsve ic ; kaku; jaunu dar-
'bini?kul ; ^Kas; darba-..nebaidaN .airiadis te
pla^u iesp?jamibu : lau^ lai darbotos .par ;:5\'?l;bu savai" tautai un sev. - " ,
izce?ot VIZ ASV, V k?p?c :izce]oj^anal aicinajzv?l?ties-citas.'zcmes;\^
Katras m?su nometnes komitej? m(>dz b?t loceklis, kura uzdcviims ir r?p(-ties. ;'pUr kuit?.ras uiv izglitibas, lietam. - bet- .paties?b? .ne:tik-;-:v!?am." bet; vistai-komitejai, ; k ? : arf .atsevi ?iem nometnes m?toiem ;kull?ras darbiniekiem ir pien?kUins to dant Tom?r .viet?m palaikam: o.pien?ku mu.-i ^llvl?Kii, ne^aprot.^' kad.?l---cla& lab$ - v?rt?gs -pas?kiun: musu: kult?- T?laj? dsiv? nikii?o-un-p?t jz^ ^^ :pat. .??d?'.-Bav?nJas. ap^abala, nomet ne izput?jis;koris, ka vad?ja profe- sion?kv m?zi?is.,;"t?p?c-^ ka;, pien?c?gi nevar?jis. ;.sa|atavoUcs-: Ziernsv?tku dievkalpojuma kuplin?anai, jo tic, ?uru.ypie.n?kunu. bi.jis;^g?d?t- 'par tel p?m m??in?jurhicm un kl?vier^rn, kas viss bijis-.'iesp?lami;,^,navsavu pien?kumu sapratui un pas?kumu izjaukui No ?d?m liet?ih gan va jadz?tu vairi ties, jo kult?r?s darbs jau bez visa t? m?su apst?k?os ir bezgala gr?ts.-
jau l-atvi?as iepriek?j? numura), konferenci nobeidzot, prof. A. .^v?be apr?dija, ka i pa tn eju apst?k?u d?l konferenc? lealcinaU tikai ierobeots .'^ rsiis dairbn!<^ku. Konferencei, to m?r izdevies l ikt pamatu zin?tniska organiz?djai. kas turpm?k sav?s sekdj? apvienos visus redzam?kas latvieu gara darbiniekus kop?gam darbam latvieu gar?g?s pretest?ba'? pastiprin?anai, latvieu gara un dv ?se 1 e s sa g 1 ab? an a i.
K^mference nor;te;a st?vok?a .sma- ??ma uii darba gribas no,sacit? no pietn?b?.- : V. K-
VS1 UL?S
REDAKCIJAI
K r i s t s R e i n i i s , Hekmondvlk?^ Anglij?
MANI PIEDZrVOiUMI
pre- Cand. hist. E., Andersona refer?ts IP?^ '^ ^^ P^^- \\^^k\^. Sos prepo-
Krimas k a r a ietekme Zicme?au -^h;^ ^^^^^ var sa??mi nometnes ari Uci, trunieirop?. ar l?dz im maz i z m a n - P P.^^^ p?rst?v?bas, kas par totu avotu pal?dz?bu att?loja starp- h !^ ^^P l^f-.^ /^^^-l^^^S ieteicams rak- tautlsko si?vokli Eirop? pirms loo p^ ^^ ^^ '^ i^^ ^^ *^^ k?diem, kas dz?li ietekm?jis latvieu tautisko atmodu.
Prof. 0 r . E, Sturms refer?ja par Jersikas valsts topogr?fijas probl? m?m; apl?kojis l?dzin?jos Jcrsika.s pilsvietas ,identifik?djas m??in?ju mus, izstr?d?ja un kartografl'vkt 11- lustrSja hipot?zi, ka Jersika atradu sies P?avi?u pag. Oll?kaln?.
P r o l E . D u n s d o r f a refer?ts Bal t i jas juras tirdzniec?ba 17. g. s. snie dza d??u Zunda muitas statistik? pamatotu, ar diagranOT?m illustr?lu p?rskatu par ku?u kust?bu Baltijas j?ras ost?s 17. g. s.., kad, ang?iem sa- Gon^ aties ar hol nndi e-icm, Balti j as j?raH Urdznieclba strauji uzplaukf^ ? n R I g ? ie?em taj? treo vietu. Te- v?rojama loma j?ras tirdzniec?b? taj? pa? laik? ar? Kurzemes lat\de- u 7-cmnic?^ mazajiem ku?iem, kas apciemo pat LIbekas im Flen.^burj?as ost?k/ t?lu p?rsnied/.ot visu t? laika krievu tirdzniec?bu Baltijas j?ra.
Prof. J . S i l i r r ^ f c r ? j a par latvie- .su nhiksl^ ^^^ vr<-!umirku uzde\n.i- micm..:
R^^?lors prnf, Dunsdorfs iepa- dstin?ja konferences dal?bniekus nr Baltijas universit?te,^ instit?tiem nn laboratorij?m, kas, macibas spokirm uh st'udentiem paaizlicdz?sfl str?d? jot, ier?kotas tikai pau sp?kiem ne ilg? laik?. H e universit?tes darbo jas. B'iltijas bibliogr?fijas InivtitOU, bet bibliot?k? ar Amerikai; lietuvju un Zviedrijas latvieu g?d?bu jau sav?kls 4000 s?jumu.
Pec tJim, kad konferences darb<i s?d?s vieno j as par latvieu hum?n i - t?ro zin?t:,iu asoci?cijai dibin?anu un iev?l?ja t?s valdi (par ko zi?oU
Daudzi tautiei atst?jui nem?l?go V?ciju un deviLics darb? ux clt?ni^ zem?m. Daudzi uz A n g l i j a I-4iik-^ rakstos par?d?juies ar! raksti par dz?ves apst?k?iem jaunaj?s viet?s tm dzird ar? daudz nl?tu v?rdu. Darba apst?k?i esot ^" I t l un J?str?d? smags, melns darbs.. .
A r ! es str?d?ju Anglij?. Mans darbs liel? tek.st'Jfabrlk? im ar 1o esmu apm Icrin Sts. Nu j?, t(^stii- nicks! iesauksies neapmierin?tie, tiem jau dar?ana tikai ar mOcstu baltu vilnu, kas tiem nekait. Bet t? nav, .str?d?ju medianlsk? da?? plo mn.^ Jnu labo.iinns, Iznclnu 45 stundu dnrba nr>d?l? 5.5 m?rc. Spcci?llKt*?!
- atkal icj^auksies oponenti J?, liels speci?li<fts I^^tvij? blhi lauk?iaim- niok5, bet V?cij? nometn? neb?v?ju gai,^ a j-ilis. bet daiis n del;i,s apm?- c?jos clektrli5k? metin?rmn un kS t?ds ,.sped?li5^s'' ttgad ari jrtr?dSJu un izpelnu 40 proc. vair?k nek? vienk?rfiH nnglu .str?dnieks, bet t ikai 5 U. ned?l? maz?k nek? kvalific?tie ang?u str?dnieki kas fabrik? no^rtr? dfi)ui dc.'?rnitlem gadu. -
Kas ntti<cas uz attl<fem?m & an;-?u dart>a biedriem, tad nman J?sa ka, ka tie Ir sirsn?gi un cenas l?dz?t, kur vien var?dami
Tagad, .^iHdzin??uma p?c, daus v?rdus par ang?u naudas v?rt?bu. Izpelnu 500 ili?u m?nes?. Pirktsp? jas zi?? uz dr?b?m un apaviem, I k li? atbilst 50 Latvi ja i santimiem, bet attNxrIb? uz p?r?j?m prec?m iS^ H? l?dzin?s latam.
V?l viens 0%^arigs arguments: j?, vieninieki v?l kaut k? var dz?vot, bet ko ici?ks ?imenes cilv?ki? Bet jaut?sim ari, vai ?invehes dJvcka st?voklis visa pasaul? materi?li nav gr?t?ks? Cik apikauam^ bij3 Ktr?d- nieku ?imenes t^^u st?voklis Lati* vij??
m
A
?umS un t? luma-s t r d?mus, art un s?Vg
/lijai dienai, kad i ; ^ o t u vedis n^I Laimdotai pl?dm kfizas b?s. Va oepaspfis, bet bOsf- p?ni, lai neb?tu
NeUelo ?ediu grupu prezent?ja tSs ofld?la^ ?ult?ras ataejs un d* <blcsma& T&ISk Rkle Irzemju sabraukufile it??i un; un pndartjumu par jfiro, holandiea KSrlemas doma slavena] % v?cu p?rst?vis aicln esoSo vScu Jaunatni m? demokr?tiju un br?v?bu, aovis paSa p?raudln v?rt?anu pal?dz?tu vi dzlmanaJ. P?d?jais bija Dr. Lingls ar tic?bas ai
MCsu FE?ETON: AngUja nav Latgale, b
Aiigllja nav maz?k. Par Sjos Jau pirmaj? d?en? grib?ja sabraukt dlvst? Traukdamies pa leli?isk gandru nop?ta mancts dtlvlbas sveci T?d? k iepazinos -ar vienu no ?patn?b?m ?r brauk gopusi.
I^ as ang?u'pi??t?s ir ^ cfearefiu gaMem tm t ^ kalibros, Dab?gi
velt?ja liel?ku v?r?bu. ^Dii ^ r t a krita k?rdina
kust?bu,; kas '^ gw reveransu pie an? ^ ft^ec?s un d a S
^ a t u v M m -7 ^ ekr?na
m te ZiC^ visur ua
.Ang?u