J?uns ?ifob?ts
U ? ^ B i , BsllcIfM^ Ertovl0 jtii P m i ^ Bffiirpriilii p l e ^ ^ M i
m?s tiimn kstni p?cpusdienu, kam?r metas tum&s. Nibaga mf?? krustm?te, vi?a man biei st?st?jusi, k? vi?i aizg?ja
i w vQ v^JuMes , * * vt?i turpin?ja.)
b a H m^^ v^ aij?jusi Dorvetdo Ktn?s dz?vil
JCrustmSte Ml f t a?ka. Katla kung?,'' teica ?iU palapdniga, ga^ 4u$ ptiecpadsmit veca Jaunkundaie ^ t i u i > l ^ d juma bOs j?lOko Izlikt j ^ * manl/*'^ '
Fremtens Nati m??in?ja iarteiltt ?sJtm piekl?jlguji v?rduB/ ka$ l^dimotti meitemri un tiedarCtu p? ri gdidSmaJal krusti?n?tel Klus?b? vir^ N^ l < ^ d vair?k kS Jebkad aub?jis piur to vai i l e form?liie, glui svefiu w u apciemojunil ido0 k?du labumiu n e r i m k t M . ^ p a t l a b a n bija vi|)^ galven? r?pe.
.H^lnu Jau; kas notiks." m?sa bija te lku^, kam?r ^ pos?s ce?? hii aizlalsU^ lauku vientul?b?, .,tu tur leraksiei un neredz?si nevienas dz? vas <lv@3elet un aiz garlaietba^i ta viem nerviem kl?sies v?l ?aun?k, le
tev UdzI vltules iepaz?stina- l a n a i ar vtoiem ??a^ ko tur pa- msa. Cik atceros, dai bija U Jauki cilv?ki,?
Fremtens ne^ln?lja, vai d?ma^ kam vb)& tagad bija atnesla vienu no vSslul@m^ pi0<MIJa Jaukajai kat?* gori?al vai n l . '
^ a l Jums dat;ulz pazi?u ileit?" Jaut?ja meitene, atzinusi, ka nu vloi bija pietiekami lllgl kop? k lu^JuU .
,.TIkpat k? nevienai d*&0Ws** at telG? Fremten&Mana i t l i ^ , ziniet, te pavad?jusi k?dlu laiku m?c?t?ji m?j?, prieki ?etriem gadiem, un vios man Iedeva l?dzi daas iepaz?stina^^ ?anaa v?stules**
PM?Jc^ v?rdus vi?u Izteiai ar ^ t d H noman?mu no?lu.
,,Tad JOa iMtenlb? par krustm?t! nek? nezln?t?'V uz;t?ja jaunkundze -
,.Vienlgi v?rdu un adreai," aitln?si vletta. V M pr?toja, vai Sepitena^ kundze var?tu bfti atraitne Jeb vi?ai v?l bija vire; Ka^rtkas nenoteicama la i telp? it k? liecin?ja par v l r lc lu k?rt?s iem?tnieku/
.;Vl?aa liel? tra??dija rtorlslA?J?^ pr iek i trim gadiem/* meitene ats?ka. Jt^ izn?k p?c JOsu m?m alzbrauk**
v l | ^ virs ar balto udensdrofem^^ roku m Honijs. vi?as jaun?kais
biilts dungodams dzleOTu par Ber tilitt V l ^ vienm?r m ^ z a kn^m?ti ar to ka?tiii?t, }o vi?a arvien mtdz?- j?illi ka dziesma kr?tot vi?ai uz i ier- viem. Vai zinit , da? klus? vakar i , t?ti? k? i la, man gandrl;t rc4as i e r - miip, iedonii?pties, ka vi?i visi kop? vasr?tu lesol<rt pa i o lof^^
fi?a nosikunn?j?s un apklusa. F r m t e m Jut?s atvie?iots, kad Istab? iiili ien?ca kruMm?te, steidz?gi no murmin?dama v ^ l u gubu atvaino- to??s v?rdu par ;savu kavfeanosi,
ka Vera jums i ^ ^ ^ iaiku,*Vvi?a,teica.^
vi?a bija loti interesanta/' Frurmten:. atbild?ja.:
Ceru, ka jOs netrauc? va??jais irgti teica Sepltena kundze,
t t l i t p?mi'to mans virs un br?U no med?b?m, un vi?i vienm?r n?k pa M ce?u. Vi?i &)d{cn g?ja uz slo k?m puj-v?, un man?m nabaga grid-
n b?s daudz ko ciest T?di j?s vlrleH esat, va i n??**
!t vii;m priec?gi p??p?ja par me- dib?m un putnu retumu un izredz?m uz pil?m ziem?. - Fremtenam tas ^?ite vii?hk?rSi drausm?gi Vi?S ar izirilsumia, ta?u bez aevil??m^ m?itn,#?inijasaninu piev?rpt ma z?k spokain?m liet?m. Vl?fi juta, ka nartsam?te t??un velti tikai mazu da -
\mnan!l.8, vi?as ?cb jm- ?audij?s vii>am gar?m uz
va?ijo logu un mauri?u aiz t?. T? bija tl?S?m nelaim?ga sagad!ian?^ kas vi?am bija Ukusi ierasties v i z?t? taisni M tra?iskaj? gada dien?
J i r s t l nmVieteikiil piln?gu mie^ m, Izvairilahos no uztraukuma un iip?eig?kim fizisk?m kustlb?m/v tei ca fremtens, tic?dams plai izplati- taji|m maldiem, k a sveUnleki un paviri pazi?as k?ri noklaus?s p?- d?joi alkumvis par citu slim?b?m un
to c?lo?iem un dzied?anu
vi?a init? uzman?b?,
taihi ne pret Freflotaia v?rdirai be idzot vi?i n?k!'' vi?a iesaucas.
Taisni iaik? uz t?ju. Bet vai es ne t e i c u ^ - aot^^^ Ikiz ac?m!"
F r e m t ^ rM s^kurin?j?s uja j^v?r-, . , ^ pret meiteni, cer?dama sastapt VIm.aoa^?k? iem. kasUei?^nam lidzj?tigas sapraanas skatiem^ i S - mamn T i k ai^trumu kultur?lo
uz va??jo logu Pekin? ae i i - ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ samazm?to?s ?ia?, teicamu kmlul^tme^^ Fremteis a p - P ^ ^ ^ . ^ inlarm?djas cirt?s s?dekli un l?koj?s tai oai? P ' ^^ *^^^^ n?ojumu. pSd?jos divos v M e n A U a ^ la^it iemScIjulies 55J^<K^?i- tam r mi
Kr?slai bie^ ?^ ^^ ^^ ^ a t l ? j a mmt pa mauri?u atv?rtajam logam. V i s i r ^ ^ uzs?kta P i^ec- i^^t^j^ja^ ^ nesa padus? lautenes, bet vienam v i - re?llz^ana, kas ?m?&l j^^^t^ b?lai ^ r a m v ? ! plecos tur?^^ balts m?- f^^^^^^^^ ^ fjf^ ^ |^^^^ .Jkam M u^lis Br?as Imel is noguris kUmtaP^^^^^ miljomem analfab?tu, in i e i ^ ,
lem cieil uz papenem. Bex? p?rmai?u galvenais rc^?t?js| tamu?* troki?a vi?i tuvoj?s m?jai, un tad ir Amerik? izglitojie ?inietis D?msi no tumsas izk?v?s skarba jauka ?Jens. Modern?s kinielu rakstu va- balss: , ,Fi/ Bertija,^ Bertija!" lod?s v?sture s?k?s pirmaj? pasau-
Fremtens meoniii iagraba savu ies ka?l Taj? laik? DIemss Jens spie?i un cepuri. Prlekinama diir?^i)a tikko beidzis Irinsetenas uni- vis, grant?t? gatve un v?rti paslid?- versit?ti Savienmaj?s Valstis, un v i ja gar?m, tikko pamaniti Vi?i b?ga ?u norUtoja darb? pie k?da ?inieiu
tm
m
turpIpij?s^^triak^^lMi k?i5i|u ar-dCir? si:ia?u gal^ll.un. n?kaj. Bet kaimi?i hUkm
pa galvu, pa kaklu Rite?brauc?jam, Uarba bataliona Francij?, kas raka f^]^7^Jf/^^^^^ kas brauca pretim pa Ielu, bija j?ie- ierakumus un str?d?ja nodeUn?Ju-? If^ ^^ f^ f^ff^ ^^ ^^ ^ idr?ias og?, lai izvair?tos no cit?di mu darbos. Jena uzdevums bija nenov?ramas sadursmes. rakst?t v^tule^s uz dzimteni un lasit, .
Te nu m?s esam, mil?r teica pHekS? no m?j?m M?^nt?i. ^ n i p ^ . ^ * ^ ^ ' ^ balt? m?te?a nesi?js. ien?kdams pa darb? vi?i redz?), cik cteudi n e i z - * ^ ^ ^ ' ^ lor^?s:
citam valst?m
logu^ M?\*okH par viszem?k?m izuvis. Kas tad tas t?ds bija, kas eiropieu ?ir?m st?v?ja vi?a la&it- tur aizlaid?s, kam?r m?s n?c?m?" neprat?ji tautieti. ?lnie^ semnle-
,i;>otl d?vains c i l v?kk?ds NatlaP^^^^ amatniekam toreiz bija Icungs, '^ teica Sepltena kundze. ^^ataP^^* neiesp?jami Iem?c?ties la-
neain?j?i k? runSt par savuP^^ rakst?t, )e ? l n i ^ rakstu
,.Val ^Os tur blakus p a M t
* ^ s s . p5c BBC s i ^ r to esot pareo
a.tA m Ay. "* TmniA?is. Bez tam
limibu,un nu aizmet?s, nedz atva- dijies, nedz aizbildin?jies. Var?tu gandr?z dom?t, ka vl?? redz?jis fi?x>- ku^^;^ .^ .
^^^^^
Skolot?js VUltiak pra^ja. valod? Ir vair?k par 10.000 z?mju, ? ?lmis av? I?lrist? Hdsl p i kas katr^ att?lo citu v?rdu. Ir v^em dz?vniekiem xm ^tm
vastis atbUd?Ja: J%mi U 1 ^ ^ t t * ^
.Jaun?: kunde a p i ^ H f r ^ ^ N ^ o t t l ^ ^ M ^ ^
skaidri? k^ pat izgUtnt?rn p^rs^^ lo z?mju pi ln l fa Izm?clto?s M^^ ^ lielas gratibas un gadiem t l ^ .studijas.-
_ P?c kara beig?m Jens atgriez?s flelz indieSu su?u bars Oangas kras-1 ^^^^ ^^^^ ap?emanos rad?t sa- ? djdv^^U un nevar?ja IfiUd?rltoi tm iedzinis vi?u k?d? kaps?t?. Ve- viem tautieiem vienk?rotu raksti- tfui paUkiot vtmm Siiilu naklivl?S pavad?jis Ukko iz- ^^ ^ nolOkam vi? ilgus gad^is Padom?jiet labi,, kundi^.** rakt? kap?, un su?i virs vi?a galvasM^^^^^)^ P^^ zemniekiem un amat- dz?vok?a saimnieks. , M ?a^N kauku^l at?irgtiehii zobiem un pu- piem?roj?s vi?u dz?ves vel- daudz viegl?k dabiSU jaunu
dam. m?c?j?s paz?t vienk?r? ?lnie- jaunu dzlvi^ir*
&JkU tte var?tu at- Tfe^dHoaem. Prieklikuma
tainiem purniem T? jau katrs var pazaud?t nervus,"
Sadom?t rom?nus uz vietas bija vi?as specialit?te^
) , , . ^ ^ M H Fremtens atkfirtoja. Sai mier?gaj? lauku nostOri tra?? dijas l?ga nelederi?j?i
Jiifi varb?t br?n?ties, k?p?c in?s i*Etobfa p?cpusdien? turant logu plal l atv?rtUt** teles meitene, pam? dama pr^t augstu Mn?u sUla togu. k i i v?r?s tieSl nmurl??.
V?l Ir diezgan siltu,** telc? Frem tens, ,ibet vai l i m logam k?ds sa kar ar trai?dljur
io^^^ l^^ ^^ tatsnl M l o a priek? tr^n gadiem izg?ja vi?as virs un abi Jatmie br?li, dodamies med?b?s. Tic m jkM vairs neatgrl^i?s, S?lrsodanil jm?m ce?? uz lavu iem??oto slrft\? lauanas vietu, visi tr?s nogrfma no dev?gaj? mukl?ji Ziniet, vasara bija tiMl Wjual loti alspja, un citk?rt d r o t o vietas bija kluvu?as bista-
miesas nav atrastas v?t Taa ir vi^ ibrleamlg?kais,**
Blim imti^?ja paliap^ nlgo pieiiika?u un s?ka mazliet raus t?ties, .^Nabag? krustm?te alla do m?, ka k?du dienu vi?i atgriez?sies, vi?i tm mazais brOnals suns, kas imuda lidz ar vi?iem. Vi?a dom?,
He n i k s im l o logu, k? parasts.
K l l A V A T E ir v?rds ar s la- /luku jzcel?anos un atvasi n?ts kroatu tautas nosau kuma, Kroati pa?i sevi v?l obaltdien saiu: par ,.hrvrti*', bet M v?rda vec?k?s formas
esot d^arvati. d^ ^^ cbrobail; le- ap?jilms, ka ilal saknei ir sakars ?ri ar Kai-patu kiilnu nosaiikumu. Kro- ats i laviskl noz?m? apm?ram: ..kal na muguras (<*rbct) apdz?vot?js", Sal nelielajai dienvidsl?vu ciltij bijusi
n izcila noz?me laik?, kad E l - ncip? icsplcd?fi osma?ii v?ra. Kroatu j ItnKjkus izmantoja par karapulku avangardiem tm izl?kiem, ts radot vleglis kavul?rl jas iero?u 5k?ru. Kroaitl m?dza valk?t kakla lakatu, kas prlekl? bija saprausts, kareivj l l lm i auduma, virsnieki musllna vai z?da ;30 ijadu kara lalkfi fran?u virsnieki i b paradumu jp?rnesa uz Franeiju un V?ciju, FaHz? nodibi n?ja j?tnieku vien?bu, kurus nosau- a i p i r ,.crayates royaux (karalls?lo kirontl). Nokop?ja ari kroatu kakla saiti un ar! to nosauca Ipar ,.cra- visite'^ Ig. g. s, otraj? pus? t? k|uva par visp?r?ju vlrleS? ap??rba ple- deruiiiu. un v?rds kravate k?uva in temacion?ls. Italiski kakla saite lu?iucjii cravatta** jeb .^croatta*', ?ft- di i 1JIW. g, vUcu amatnieku dziesmU ir ruma par R?ml Balk?nos. kas no saukti par .,Krawattenlandv
K A P A BAVAlilJASAVlE par? d?j?s sludin?jums; p?rdxlams rak- stl lmplds, b?niu rati?i, gramofons un ni?el?tiis krttu?kurpe Bete l - c?s tris lntert^scnU: viens bija o mantu tpaAnIela, kam t?s pirms p?- ris nakt?m bij? nozagtas, otrais ormatiils, kas pa??ma Ildzi maritasi, un tri^lais policists^ pa??ma lldjd/Ziiigli..-
?a dz?vi un dom?Sanu un klaus?j?s un atzlin?ja, k?dus v?rdus un j?-^ dzierius ?lie ?audis visviegl?k lietoja T? rad?s dzjva?inielu rakstu valo^ da, pret?ji klasij^ajai,, kur? daudzas raksiuf i t lnm bija tikai paliekas no k?drei| augst?s kult?m un ko Ik dienas d^lv? vairs nelietoja;^^W^^ j?dzienu apz?m?jumiem D i t e s Jens
UELAKASSLOAS pasaul? bOsT"'^ P^ ^^ ^^ ^^ ^^1^^ %t\h ^u^^^TZ kas attiecas uz daudz?m tt^ 3ff0 metrti garas un 33 metru plat?s nozar?m galven?s sl?as jaunb?v?jam? ka- r *^ l^ . nozanm nlUI pie Sen Luisas, Mis?ri tat?. Divdesmito gadu beig?s Jen?m A r 5o 13 km garo kan?li un milzi- ^^i piln?gi Izstr?d?ta sist?ma g?j?m sl??m nov?rels p?d?jo kufe- T.'*!:^ *^ ^^^ ^^ ^^ ^^ ^ ^^ ^ ^ ^^ ^ niec?bas trauc?jumu Misisipi ?SOOrHff^ P^^^^^?^ Pekinas tuvuin? no- km garaj? posm? ' no Uelajicm dibin?ja akolu. Tur vi?5 skoloja tu- ezeriem l?dz Meksikas i l c l m . apejot ??nlelus kam bija pietiekami b?stamas kr?ces. B?vdarbus veiks h ^ ^ ^ ^ ^ ^ ,^^ P^*>^ ^vtem t4iutle^em
gados, un Ue izmaks?s 16.6 m l l j . l ^ ^ br?vpr?t?giem un neatalgouem
Krustv?rdu mMi
4 dol?ru.
1X>ND0NAS B L E Z U un reci- dlvbtu delegricljb ierad?s pie popu- i?rSk? Londonas pollcijas tiesas priekMa. la i a p s v e i k t u v i n u an no .mvas pum^ ar a l z i e i anu pen^ijfi. Deleg?ti cildin?ja jubil?ra tals?l- btm izj?tu un uzd?vin?ja vi?am sudraba clgareJiU etviju ar ierakstu/ Bet v?l?k.viens no deleg?cijas lo cek?iem atkftl paguva etviju pa?emt lidzl. atst?jot zlmltl, ka vi?i to pie- v?cis ne materl?Ins. bet piemi?as v?rt?bas d??.
SORBONN AS U NIVERS IT ATE, Francij?. ^ valstu p?rKt?vjl apsprie d?s par 4 jaunu zin?tnes nozari ,.fllmolo?iju", Iztirz?jot jaulSjuma*, kSda ir filmu psldiolo?tlska, flziolo- t^skn vai pat patolofeisk(i ietekme uz skat?t?ju, vai fiIm?m Ir ^ i ? l a 3 funkcijas utt;
ASTO?A V A L O D A S perfekU r u . n?, raksta un stenograf? 21 gadu vec? Ellene Kremerc. amerik??u joslas v?cu zemju padomes (hm . . . t u l k s vi?a mw, l u l c e laikam nevar?s teikt, dolme?ere n e d r ? k s t teikt). t?tad, teiksim; v?cu zemju padomes darbiniece Udz 20 gadu vecumam vi?a nekad v?l nebija atst?jusi jsavu dzimto p i l s?tu Mlhcheni
i|kolot?jiem. P?c vajadz?go instruk ciju sii?emSanas Jaunie skolot?ji de v?s uz ciemiem, lai ieinterej^ ?tu tautas masas laslSan?. Zemniekiem paskaidroja, cik daudzas nlt*s ba- ji^ ?t?ku rau vi??fleg?s, )a apstr?d?s iteml p?c Jau?to inetod?m, kas ap rakst?tas skrejlap?s un Inikr^stos. Parasti pietika nolas?t tikai vienu no daudzajiem lauksaimniec?bas minis trijas rakstiem, lai pier?d?tu sac?t? jKitlesIbu. Lol pllnTgi neli^lttotam ?inietim Iem?c?tu Jena ^t?mas 1200 rakstu z?mes, vajadz?ja caurm?r? 6 m?neSsu laika.
P?c nci l ip laika ar! Cangkallseks dzird?ja par Jcma ideju un k?uva t?s saj?smin?ts piekrit?js. Jenu ie c?la par masu Izgl?t?bas kust?bas va d?t?ju un miedza vi?am vis.5da vei da pabalstu. Skolot?ju akalU auga nrvicn strauj?k. Kad ?In? lemar- Icja Jap??i, skolot?ji al2g5jfif uz mes lekiieni, lai tur turpin?tu savu darbu U\ikr8k<du metieni, sal?dzinot ar 450 miljonu lielo ?lnai Iedz? vot?ju skaitu, lidz tam bija loti nie cini. l^'iU?ju skaitam stnmji pa vairojoties, vair?kk?rt?gi pleuuga ari laikrftkfjtu tirSla. VMida veida Ie spieduma darbu izplat?ba ?inS lie cina, ka pavairosies neskait?mu mi l jonu ?inielu praktUkSs zin?ianas un lidz ar to ari vi?u darba un dzi vefs st;andarli ^
^ , ?jalstu dz?vok?u esot viap?^^^ pi^emSaha, gi veselas virknes, kumprojektu pi< neticamu Taft?: Str^ton? l i k ^ kumsi m v?l ' Sanu in? konj
Reutera a?en? tonas,. ka infoi gaid? saimnie( AiSV l a i p?Vf ktis t?s nenovel par Marala plJ bt sasniei ASV droi vien ?diem apst???ic t?pat, ari Fianc maz neb?ot .dol a ASV pret P ?^ zin?ms p?rtikas ?as tilakimis, .3. m "celan?s,' 4. str?dnieki pi ar to avtikart; celanos,;'Kbi os kps^?k?usf; m3?]?^eapi&\4c rdJaiiite spe?sMSc a r , atraku vMart
^ stiprin?anai. Esot jar _ _ ^ s v l S c i j a gan milit?ra SwtwJukcl1asplnos, g ^ i a r i * ?^> t i e c l bas un kontroles
^ teikts, ka ASV japar- : ^ ^ ' b a uz jauniem ^ a t e - ST visliel?ko
vSfSit?t gaisa sp?kiem. VE?ot - risks dibin?t aiz-
t
uz p^?mumu, ka iS^alsUm lidz im. g. bei- # i ^ i P k i daudzumi atom- & SaaisUa gan'piekr?tot ie- ^s ?sitaru lietprat?ju uz^ka- ' ^ t o a a kara izcelan?s ?av
^nnlr, kin?r ASV b?ot stomieno?a zi??, b ^
Ss ^ molnopols b?pt b?ot aepl?cie?mi^t!k
8pad,iy,ile var?tu ;?t- ,pd$a ud)bukumus 3 ^
Umeniskl : L Sausa z?le. 4 $ot?ja darba r i k i t Augli, vielu rakstnidcs. 10. V?le. \X P?i H. Elementa Id.
aiv?oes ne la l im C^mmis PIt, savlt m Balta, Hkan n?d?t SO. Termins k l t i u Veca
g id l ea l^ l : l . Auduma 1 li Icspr?gums. 1 DK?ficm 1 Dlenvidv?cljl ?. Dz?vnieka. 1 7. V?ji dz^lens. 13. SlevHsUNi 15. Vicas. 19. Jaul?junu Klusaj? oimn?. l a 21, Atkritumi, 2 i S p r c ^ i S i i Latvij?, Miner?ls.'
kas starp citu l e - V gaisa ?M>M
laOlH) lidmauiu 1952.^. Hi^rasto pu^iiljaids do-^
:it#?oiu5u lidma?nu atviet?^ ari pras?ts, lai pie?em no-
3>>TO i^toaSlnu produkcijas pl?- Slffif Intens?v?k
jim esot J?turpina p?t?a- gJ^^visvairak Uelu ?trumu
. f p?t?jumiem | r l a i l l t f i r l ^g?tieiii nosle-
mm
MULLAS Llmetiliiki: L Uzacis
P U a I L SSdtl. 11 laks. II. I I NSsUu le. Uona. 17. dala. 21. Abo, 21, Stalilla, (!?trondj8). 27. Tartu. 2^. A|te?l Are?ls. 31. Osas. 32. Lelle* 321 34. Asas. ^ . Ik^Us. 1, Upenei!!. 1 Zilas. ^ 5. I t 6. Skala. 7. 9, TUa, n . Sp?dola. 11 A b i 20. Str?la, 22: 24. At?ls.
I iiiiiiiiiii^N 'nViiii i i iJiimriririii i i i i ih^
-.wlBojdrts,,ko prezidents'
2S?5 f ^ e c 5 b a s gadam J ^ ialevimu. le-
ja kongress
t. M ^ M mm , atsevi?i
"Jumu n o M . x r te-
'^^m^ vi?a
2 ) 1 9 i g , i m m 2 4) m i , ll^l? 31 m% ^ 1116, ?SU \m T) i m
sievieu s des : l a^ l i j i ^ a l ^ atmin?t* k i ^ m k l m gada akait} im mm oa??BDUBm tr 20 gadCL albUdea l a i ^ o M
Mm Mm
anu. (Beke
VIENOTI
jrewish Ag( COT noorganJz?t M j n un s k a l d i kaia bniot Te?a] ka labpr?t t?fa
.J!Jewsweek" m AVbu, kas zin?ni? tumjralstu pol?tiljai baas, k a ?dii ek iedab?t Palest?h?, komunistu. STiiai notikusi ?elan?s
Rietumvalstu p( Vaington? un Lor teresi v?rojusi divi
^ Pg?juJ m Meln? j?r? ar
jauniem nos Crescent" un Pa j ?a%u gatavoti, lai ?du b?g?u no Bmr rijas uz Palestinu. ^ t i s k ? m sarun?]
f k u i u iz? bei^otdecembr
U951 Z?du, kas lie tt neuzdroin?sies
Palestlnas ?dei gs. Iras grib?ja t _
sagaid?ja ^
feilSkS'?'
I
zem?