mos: .JKas tev l?desf^j " ^ i
I n t o b ad uz Elgas j a u S > l * ?tet nu man liekas b . T ? ^ :&?am mazUet pa*M^^^^
i Ko tu, pde velna ^ , i l a r v i ? a l r n v ! ? ^ ' ' ? > ?U!uru-?ju novald?t Bmies nelaime. D S A ^
Edv?ns bridi iepl? bnu. paanalda savu lieisk "'^'k ^ t l s va?riBUu ??c 2 itrarfis. Nocel v5lo. u, ^ H
W man k??st Itin la^-l^'*
?ibi ieple m u t i l L kBbiem viens vesel, noL.
?tttaisfsim b^lii,*^^!
t i n t? m?s braucam, cleiH wL ^tffljaimnieks ieS?fcJ*^^^
* ^ vi?am straujarS?"*
mcs?n i s ldar l i eh ^ S ^ inas mani virs? Elgas jamfaS tka galvas sar?tas k?s?a Nra man elkonV lai ^"'^ l?dzsvaru.
bez n o ^ es saku, V? ja lai e s ^ zinu?" vij jai .Dusmas viijai laikam p?rgfiK,
ka nav J a s ^ d l t Ne v i i m vaibsti^ ?^stlbas nav man?ms, ka vlMi? b?hi man piemin?t ?aunu.In* Mds nelfigs p?rsteisumsl T M m
eeOaji zin?t, ko es dom?juZtl m jaunkundzi, un es teicu p no kuras Joproj?m neprtbu , Mj^Jam?an prasa, es atbUdu.,,
ma pabrauc?m d??im g a ^ t , ? t o l l ^ ros?ba. brSca un mudlete bami. pusaudi, art pi^urf Ortuds pamaj ac roku k?dam jtt vjn slemas sporta biks?s un ?adi?i Matenlua seja pagrieas mumspi^ untm?j. rair Grauda sievam, ^>alu vi?? skatoties, nen?ktu w5il to divi z?ni uz d??a ir vi?as, ih- us m?jas, v?l m?coties stalgSt, Gnwd8 noskaita mums s&v?s ioi nes sasftfivu. ; lU??a sl?Mr d??^ vidQ m\ jesaBsiniets, k am irala uzmatikb vjcs ritenis; taj? iestiil^rinata prfn k?rts, k? pulkste?a lielais ?^firte gal? Iesietas tagavi?aa. b
smvi ?Aepm griez?ji kSrti pie rite?a iedarbina 5o med^
n i m i i . un ragavi?as sl?d skaists p cH?a ledu. Saule sp?d, sujjd i b?rni M i e d z ?irbiga un trold?a^ na k?ada, kam?r acu priek? Mife' mies a l fv id augstais krasts ar alcuia m?ju, nosarmojusi bine, Kjiirto Jtfints t?lum? ar k?poSo d?miini... iTafiu istie j ok i s?kas tikai, kad gri^ ?jl. aizdom?gi sm?n?dami, sSt pin?t ?trumu, mazliet pieliekot sdi [Centrab?dzes sp?ks pamaz?m rali ?ermeni t idcsmi Sl?kt nost no raga vi??m. V a r jau pam??in?t nollktla Htokanldd un ie?erties v is imsj^
i e m ragaviic^ prik5?, BI? tsi pielidz! A tnans arvien pieaui!, ^ k?rtnes veidol i s?k zib?t cits
t n ^ iaidav?s, un t s , kad rokas neiztur, un
aid id ina k? rieksta ?aulu pa ledu u z v?dera lillz _,..5tain. J o cien?g?ks brauc?]|a skats u n jo iMtapzinlg?k im m vi?? Ies?stas ragavi??s, jo 1 griez?ju p r i ^ s t?du izjokot "Tm ^ vispirms izm??ina ar Elgas kundzL V i ^ e m m?iiniekin jiiuj*; deri bal t i nosUdin?ti . . . U n ^ la&am a r i zina, a-- ko t$s b e ^ atlaias va?? ?tr?k i nek? skat?t?^
Ikas botu patids. B?rni jutas vilu^
(Turpin?jums sekas)
ned??as vajadz?b?m d?vin?jis 8^ matu z?mes z?m?jumu, ko pavairo^ Elbachas nometnes komi te jas^ gads. Gr?matu zimes BAI^K
nometn?m *iestip ^ tu ned?l? kd?m d?
inat?s.
J0 F, Si l lera v ahe imu TeUu [?rbekas latvieu te?tris,
io jauna tulkojis dramaturgs teoze. Uzvedum? Tel lu t?los J ; ^ , terts. Reisors J . Zari?. tas gatavo ?valds DajevskiS. ^ Izr?de paredz?ta marta s?kuma.. p.iafebni?rirn te?tris do^^^^ ?r?fai turnej? ar Divpadsmito |m Kazanovas m?teli A\ b?delsdorfas u n VoJterdingenas beu no?it^tx]i?&
JUTVIJA . 19418. II. %{l Janv?ri
Jaunatne gaida vec?s paaudzes
pne. mV?L?Vn l i C E J/IUNAINES A O D Z I N S S M A S P A D O M E S
raEZJDUS
^iB mflsu vec?s paaudzes darbi bOs saska?oti ar ide?liem, ko t? pra sa no savas tautas jaunatnes, tad jauT?leM labiem aicin?jumiem sekos un tos pild?s. Dauiilzk?rt tom?r tiei vec? paaudze gr?ko un pal?dz graut ga&> savu p a t e autorit?ti, gan ari Ja?tu pret nill^?iju un darbu," teica UX, izglitlbaB nozares vad?t?js J . CeMiB jaunakias audzin?anas pado>
]ock\\x smii?kim? 24. Janv. Ha- nsvll, ku?fi piedal?j?s ari I X K prlfil&s?difl l?rol V. V?tols, vair?ki ?jCE locek?i ua orgaiuz?ciju p?r-
l^ lia?ksme ataina,, ka Jaunatnes or- ganlz?dju darbiniekiem j?b?t kr is- tieilem ar priek5'/lmlgu person?g?s dz lv^ veidu m li^bledrlsko st?ju. Vl??iem j?apzin?s m?r?i un ari 11-
?t?i o m?r?^ sasnieganai; P^- ^ j?ds darbs J?vada ?o centra l i d t Jaimatnesi audzin?anas pado ma, bet pan?kumi bOs tikai tad,
?i?l ncrnietniSs iudzin?ilan?s da'r- i velt?s v l ^ iep?p?jamo Uzman?bu,
laslia?ojot reIl|l5tl*to un ^ r t a dz?vi.
L?CK Jaunatnes audzin?anai? pa- dorties prezidij? par prieks?di ieV?-^ I?jaj: dii^Kto?ii J ; Zub?nu, prieks?a vielaicku ?|?rol. E/ Dunsdorfu un i^rf m?c "^^ ^^ ^
lltOOO ukrai?u atkl?ti c?n?s ar padomju ka?asp?ku, zi?ojul divi Iz- b M l ukra tautas armijas" vSmleki, ka Vme run?jui ar IN8 pBrt?Vi Padomju Savien?ba esot iKrilkoJusi pret vi?iem divas padom ju armijas un ?etras po?u div?zijas. Sviitlg?k?s c??as notiekot rietumu un dienvidu Ukrai?a. Tautaa armi j u " atbalstot ar i viet?jie iedz?vot?ji. Ukrai?u karasp?ks esot sadal?ts ?et r?s grup?s* Viena no t?m bande- ovitt ^ c?noties Karpatu Ukrain?.
fSBB at^st?k? padome noteikusi, ka ?rvalstii p?rst?v?b?m at?auta Uz tur?t t i e^s sakarus vien?gi ar padomju ?rlietu un ?rtirdzniecibas mJialstriJu, bet millt?riom vai flotes ettJeJiem ari ar bru?oto sp?ku mi nistriju. A r cit?m iest?d?m vai or- gaiiiz?cij?m* ofici?li sakari nelesp?- jalftl. Padomju ier?d?us; kas r lkoju- m p?rk?i^ sod?s ^disciplin?ri vai tldms ce??.
IMilJotitt inantiniece, Berl?nes ste- n<^Upiste Urzula Bauere pagaid?m n^m Ieg?t vizu, l a i ierastos A S V sa?jiemt 18 miljonu dol?ru, ko vi?ai kojpa ar briai atst?jis k?ds 1930. g, miris radinieks. Bauete neietilpstot nedenfi no t?m v?cu pilso?u kat?-gairijam, kam at?auts iebraukt ASV .
E?iiib?llsina gadUiuns esot noticis CSiemnlcl ak policija ll<k i l m rioBikaidrdJujJl, k?ds 64 g. v. sirmgal vis non?v?jis savu 62 g. v. m?su im da?u t?s ?erme?a Iekonserv?jis, lie tu v f l turpina l O T ^ ? t
Berliner Zcittmg" zi?o, ka k a ll? Lejasbav?rijas mazpils?t? cie n?jam?kie pilso?i sartkojufil me- liibas a r at?autiem unv leg?liem llero?lem". ' /'^ ^^
Hezultats: skolot?js Ievainojis ?Mr?ermelstaru galv? ar M?m iakmenl, aptiek?rs savainojis sico-
t?ja roku ar fi??pu, k?dam d - lam dal?bniekam s?dam viet? ie- feuta bulta, Za?is iT^?dzis Ar i U?a Erenburgs iek?uvis r?kst-
sarailcst?, kam Kult?ra i 2lz?" p?rmet, k a vi?a darblen> v?l nav tlira padomju stUa un tr?kst pietie kamas bolevistiskas pakritikas".
BUuSals HlUcra tulks Dr. Smits ai)cietin?ts pie Tegemz?.
50d apbru?otu policistu palaik niiekl? Blrmas komunistu vadoni Ta-
So, kas iegludin?ts ?rpi^ 11-
Bint?tiskSiS naftas raloSanu A S V ierosin?jis iekiJlietu ministrs Krugs, ^^Ti ieteic Sai pas?kum? ieguld?t 9 miljardus dol?ru.
B?zes ku?us viranag?kiem bumb- vifcdl^em, p?c New Ybrk Times", pl?nojot A S V flote. Tie b?tu 6 0 - 0.000 t lieli ^
HImlera person?gais ?rsts un SS %lau l jba i b?rnu m?tnes .,Lebens- borna" galvenais ?rsts Ebn?rs ties? .^ fimberg? paskaidroja, k a lidz pat V?cijas kapitul?cijai pat ne baumu veid? neesot ntko dzird?jis par kaut
, k?d?m koncentr?cijas nometn?m. Komlnformu Khift? oke?na jfili?ll
gatavojoties organiz?t Austr?lijas i<omi)nijrtu purtiiiv.
; Indijas uinPakis!a---r:';' UN i^ digu?i un piokritu^i tam; ka Ka mir? r?kojama t3irur> nobal^sana.
Varb?t, ka t? Ir sagad?an?s, var b?t ari n? bet katr? zi?? ir no ticis, ka div i v i r i , kas viens otru savu m?u nav redz?jufii, n e s ^ vie n? un tai pa? dien?, atrazdamies daudz t?kstoSu kilometru viens no otra, run?jusi sav? zi?? lldzl^rus. bet sav? zi?? atkal ?oti atl?irigus v?r dus, Sie divi v i r i bija Dems Fo- restals A S V aizsardz?bas ministrs un Georgijs Dimitrovs Bulg?rijas ministru prezidents, cilv?ks, kas i l - ^us gadus bijis viens no vad?t?jiem komij?tem? un tagad i r viens no vad?t?jiem komlnform?.
Es dom?ju, ka jebk?da veida ka ra aktam Vidusiuras vai Vid?jo aus trumu telp? b?tu noteiktas sekas, kas skartu m?s. Citiem v?rdiem, es dom?ju, ka br?vs ce?? un tirdzniec?ba Vidusj?r? ir vit?la m?su aizsardz? bas sast?vda?a."
T? Forestals liecin?ja ASV kon gresa ?rlietu komitej?. Kallfornlj?s republik?nis Deksoris, kas jau k?d reiz agr?k bija jaut?jis, kas notiktu, ja k?da A S V naid?g? vara rad?tu tilta gala poz?ciju Vkiusj?ras k lus t?", tagad jatita^a: . Va i nri?s preto- tos jebkuram t?da veida m??in?ju- niam?*v Forestals sausi atteica: ,,Es dbm?ju, ka man uz i o jaut?jumu nav j?atbild." New8week", kas z i ?o par fio s?di. tikpat ausi piebilst: T?tad, atbUde bija - j?!"
Tai paia laik? Biricarest?s Uzva ras laukum? simts tOkstc^i r u - m??u klaus?j?s, k? Bulg?rijas mi nistru prezidents Dimitrovs. kas bija tur ieradies parakst?t Bulg?rijas^ Rum?nijas savstarp?j?s pal?dz?bas llRumu, teica: ;,Ja neb?tu sveas in tervencijas Balk?nos, t?d Grie?ija odien b?tu br?va un so?otu kopS ar mums k? sabiedrot? c??? par demo kr?ti j u. Tas ir iemesls, kamd?? m? su tauta un m?su str?dnieki jaut? sev ko britu armi?a un amerik??u virsnieki mekl? Balk?nos?"
Bukarest? nebij? neviena, kas uz droin?tos papras?t ^demokr?tijas" aizst?vim Dimitrovam papildu jau t?jumus, bet vi? dar?ja to pats. Saprotams," vi? teica, ang?i un amerik??i nav Grie?ija m?su lab? un mflsu interes?s. M?s c?n?mies pret Intervenciju."
Zin?m? m?r? ie div i vienlaic?gie apliecin?jumi pret?jos pasaules ga los, saka ,,Newsweek", bija it k? sign?lra?etes tumS? nakti, kas ap gaismoja karst?ko aukst? kara" kaujas lauku Vidusj?ras telpu, kur abas puses jau iesaist?ju?s katra ar saviem lab?kajiem Iero ?iem A S V ar flptl un avi?ciju, Padomju Savien?ba, kurai i r vislie l?kie bataljoni, ar Balk??u cilv?ku sp?ku. '^
Varb?t, ka ar i t? bija nejau?ba, k a tailt p?c tam, kad Bevins, Cer- Clls, EUi js un c i t i bija aidn?jul d i bin?t Rietumeiropas savien?bu, tas pats Dimitrovs radiofon? teica: ^.Balk?nu ?nijas dibin?anu tagad iev?rojami atvieglina tas, ko dara m?su tautas."
K? Jau teikts, Dimitrovam gr?ti uzpras?t papildu Jaut?jumus; un t? lodiesi nezln&n, kas Istd i r tas, ko dara m?su tautas", liekas, k a mik la nav p?rto gr?ti risin?ma. Par BaUt?nu Onij? run? Jau sen. Katr? zi?? jau daudz Ug?k nek? par Rie- tumeirojM savien?bu, un t?s veido ana ar i Jau neapaub?mi daudz vair?k iwirriju8le\u^^^p^^
Jau d a i ^ m^eu korhinionna valstsv?ri neatlaid?gi brauk?jui no vienas Austnsnelropas galVJ^lls?^ tas uz otru un gandr?z katram ap mekl?jumam sdcojls jauns pazi?o jums par parakst?tu pal?dz?bas pak- tu starp Bulg?riju un Dienvidsl?vi ju, Bulg?riju un Alb?niju, Poli ju un Cedioslovakiju, Rum?niju un Dlen- vld^avl ju, Rum?niju un Bulg?riju. A r pag?jti? s^tdien? ierakst?to Rum?nijas un Ung?rijas l?gumu tikl? iesaist?ta ari Ung?rija. Vis i ie l?gumi paredz sav.starp?ju pal?dz?bu ,.pret jebkuru valsti, k?s apdraud neatkar?bu va i t?ko pa?aut" partne rus. Runas, kas teiktas p?c l?gumu parakst?anas, tom?r ne?auj aub? ties^ pret ko l?gumi v?rsti. K?ds amerik??u urn?lists izteicis to ?di; Kominforma m?r?is ir nep?rpro tams noaust t ik lu, kas paties?b? liktu katram padomju satel?tam do ties kar?, tikl?dz k?ds incidents kaut kur iejauktu kar? kaut vienu no tiem. Visdr?z?k tas var?tu notikt, ja. piem?ram, Bulg?rija nokjOtu kon flikt? ar Grie?iju.
L?dz im visgr?t?k atrisin?mais mezgls ai audum? bijusi Cechoslo- vakija Avienig? valsts aiz dzelzs aizkara; kas v?l nav pUn?gl pak?auta komunismam. Prezidents Benes im ?rlietu ministrs Masariks pretoju ies ?du l?gumu parakst?anai un vi?u nost?ju savuk?rt stiprin?jusi ?echu 5CK:\?listu partija, kas v?l 17. Janv?ri ofici?l? rezol?cij? atzinusi, ka Cechoslovakijai b?tu kl?jies la b?k, ja t? b?tu pievienojusies Mar ala pl?nam.
Ac?m redzot ?echu valstsv?ri do m?, ka sava da]a taisn?bas alejas aiz anekdota, ar ko liondonas ,J3ai- ly Telegraph" koment? po?u^pa- don-iju tirdzniec?bas sarunas Maska v?: ?rzemnieks esot jaut?jis po lim: ,J?das ir j?su tirdzniec?bas attiec?bas, ar krieviem?" Polis atbi l d?jis: ,.Lioliskas un loti laipnas. M % s?t?m vi??iem savas trksrtilprecea, un vi?i par to pa?em mfisu o?tles."
Otrdiena.s r?t? tbm}r Maskav? ofi ci?li pazi?ots, ka sarun?s ar po?u deleg?ciju padomju valstsv?ri ftenc- r?lisima Sta?ina vad?b? vlenoju?les un parakst?jui tirdzniec?bas l?gumu 4 gadiem par pre?u apmai?u v a i r ^ nek? 1 mllj. dol?ru v?rt?b?. Polija doot ogles, t?raudu un tekstilpre ces, bet sa?emot naftu, vienk?ras sm?re??as, miner?lus uc, k? ari 200m i lab?bas. Ofici?laj? komu- liik? teikts, ka abas vald?bas pil n?gi vienpr?t?gas par patreiz?jo starptautisk?s politikas st?vokli".
Jauns em@|ile<Ue?s amerUt^ un padomju atUeeib?s sastikgU, Mi^ d pag?JuS? ned?li A S V s a t i ^ EM?nUi Eodolls enlelds pie- i v a n i ^ Rum?nijas i r ^ i a ^ minia- trIUal, lai br?din?tu rumi?us i ^ - &Mi Markosa partiz?ni! nValdi- b " Crie?iji. Arl ieitt ministre Anna paukere. pSe Newsw^-* zi??m run?jusi ar Senleldu k? ar JaS ls tu vsUdIbas p?rst?vi, kas a M s t a fa?istu Grle?ij2'';^ ^^ ^^ ^K^^ Senfelds centies to atvair?t, mlerl f I liabUzdams, k a galu gal? A S V to- nd?er notiekot brivas v?l?anas, sird?g? kom?nis^} ais&u&iu^; Katram cilv?kam' zin?ms, M SIs v?l?anas izr?ko Volstrits unj t? faistiskie ka lp i ! "
l*?c New.sweek" zi??m, Pr?g? jau notikuas sarunas par l?gumu ar Bulg?riju, un pa to la iku Maskavas radiofons asi v?rsies pret ?edui tieksm?m b?t par tiltu starp austru miem un rietumiem" un br?din?jis ka ir laiks iz?irties, Cechi tom?r esot past?v?jui uz to, ka l?gums j?ierobeo ar formulu, ka pal?dz?ba j?sniedz tikai eventu?la V?cijas uz brukuma gad?jum?, k? tas" teikts Cechoslova?ljas un Padomju Savie n?bas savstarp?j?s aizsardz?bas 11-
Lielais nezin?mais ai Austrumei ropas l?gumu sist?m? i r apst?klis, ka Padomju Savien?ba pati l?dz im piirakstljusl tikai Ilgumus^ kas pa redz kop?gu r?c?bu V?djas agresijas gadljuni?, saka tas pats ,,Newsweek" un piebilst, ka Padomju Savlimlba, protams, gan var?tu parakst?t attie c?gus llgumtis ari v?l?k, ta?u pa reiz?j? sist?ma dod tai to priekro- CIIJU, ka var, plenri?ram, draud?t Grie?ijai, pat i tleSl neiejaucoties. Maskava acim redzot t?d?JMi gata vojoties vismaz Vldtisj?ras telp? turpin?t auksto karu ar ,,ier(>beo- tlemlIdz^?iem*^ t?pat k? A S V ga tavojas to dar?t ari no ^ v a s puses ar ierobeotiem l?dzek?iem vis vair?k ar flotes vienlb&n^ kuru u z - d^n^umu Vblters Upmans n^Hi?l? defin?jis ?di: ,jnotes vien? bu manevri Ir vl^pilem?rot??l tad, ja diplom?tijai vajadz?ga pietiekami fftlpra ,.lzr?de", lai padar?tu argu mentus p?rll?ctndltis, bet nav tom?r
tflc milz?gs 8pac&,kS tad;
S1
I^jassaksijas m i n i s t r u prezidents Kopfs ska?i nosm?3!es,ks4^ vi?am pa7j?ots Polijas vald?bas nodoms I^leprasTt vi?a izdoanu, la i vi?u tie- siltu k? kara noziedznieku. V is i pret vi?u min?tie apvalnojuiind par no ziedz?b?m pret po?iem un ?dtott un vi?u nmhtu esot izdom?ti. Uz vi?a rjflOist?mgalda, Pfie k^ ^ kam s?ot krievi, v?l esot palikusi IM?te, ko vi?am pateic?b? uzd?v?- j?iSiPoUjas ?di. kur iem vi??^ ^^ ^^ j^ ^^ ^ dz?iis izvair?ties no deport?cijas. Sch ci?ld?mokratu pa r t i j a pri^Ss?dis Or. ?umachers izteicies, k a l l s Por lijas pleprastj?ms raksturojot s^rto kampa?u pazlstanm rietumkjoalu po l i t iku lab?s alavaa ?rauSanai. Kopfs piats paskaidrojis, ka vi?i jati kopi feba laika sa??mis draudu v?stules;
ASV. A N G ? U A , B ^ ^ I J A , zviEoauA,
lai neceltos trauc?jumi laikraksta pie?tian?; l?dzam abonemaitapia- Kar?n?jumo nak<^ain m?n^ti? izda r?t v?l?kais tfdz tekoi m?nea 30. datumam, p?rs?tot naudu m?su
p?rst?vjiem.
Ja i ^ e rM I t i ^ ka ar diplon\?tiJu pa tie?m nekas vairs nav sasniedzams. Amerik??u flote Vidusj?r? atbilst tiei l i ra lusdevumam T?s gaisa sp?kiem gan tr?kst pavisam mago bun^ved?ju un aton\iero?u, bet to m?r t? piln?gi pietiekama, lai p?r vald?tu gaisa telpu virs Belgrades, Sofijas vai sakaru l?nijas uz Zie- me?grte?iju. T?s maz? armija, flo tes k?jnieki, var izcelties mal? jeb kur? viet?, lai skaidri par?d?tu,,ka m?su br?din?jumi ir nopietni."
S l Lipmana defin?cija visum? sa skan ar admir??a Nimica drusku agr?k Izteikto viedokli, ka ASV flo tes s%'arigfikals U7devums ta^ad b?t par peldof^ u l lU '^- 'r " * ?^vvnr p?r vietoties turp, kur t? visvair?k va jadz?ga. Star?> citu; taisni pa? p?d? j? laik? par Vidusj?ras 'flote pav?lnieku iecelts viens iio slaven? kajiem amerik??u admir?Hem optimists un dipionifits Sermanls, kas ari piekr?tot Nimica teorijai par peldoo lldlaiUcu" lomu, bet tpm t?Ht p?c iecelanas amat? l^^^^ cie Atkl?ti sakot, man tom?r patiktu lab?k, ja man? puse b?tu Franci ja un It?lija un nevis dai b?zes ku?i un kreiseri." v
Ac?m redzot Serman nav vieni* gals, kam radu?s t?das baas; 77 gadus vecais Bernards Baruch, kas bijis padomdev?js vair?kiem p^re^l- d?ntiem, A S V kongresa ?rlietu ko misij? pazli^ojis. ka, p?c vi?a do m?m, ar Marala pl?nia paredz?to pal?dz?bu Eiropas valst?m vien ne b?ot l?dz?ts, un ler?si j is ; lai El ropas valstis visas, kas vien grib? tu, apvienojas politisk?, saimniecis k? un aiisaitlzlbas savien?b? U^^ va d?b? un kop? a r ASV , k? uri Jebku ru citu sabiedroto, un v is i ap?emas s?kt karu, Ja k?dam n6 savien?bas biedriem uzbruktu."
T?ls pa?s dien?s Anglijas iSriietu ministrs Bevins pairakstija alianses l?gumu ar lJ*aku, kas gaa^ ^^ a uz zin?mu pretest?bu pa? Ir?k?, bet tom?r uzskat?ms par pirmo soli ve selai virknei Angliias l?gumu ar ar? bu valst?m, lai veidotu aizsardzibas Joslu, ko pats Bevins nosaucis par britu varas l?niju". Daas dienas v?l?k vi? pav?st?ja Anglijas un Francijas aicin?jumu Eiropas va l st?m vispirms Be??ijai. Holandei un Luksemburgai pievienoties Ancj- lljas un Francijas nakt-v-^i; lai veidotu Rietumelropiis apvien?bu.
L?dz ar to ,.aukstalkar*v ieg?jis piln?gi jaun? posm?. Kaut ari aktu ?lais degpunkts paliek Vidusj?ras telpa un Vidr?le austrumi, ?eo?r- protaml notlok koal?ciju dibin?ana rietumos un au^^tnimos rci?,?. Par to, ka sam?r? d r l z b ^ s gatava ,,austru-. mu savien?ba", ?iet, maz aubu Gr?t?k ir atbild?t uz jaut?jumu, k? veiksies ?rriotiii?u koal?cijas pl?- nlem,
Rakstur?gi Ir Voltera Lipmana ie bildumi pret Barucha un ari pret Bevlna savien?bu pl?niern. Vi? ap galvo, k? ?di pl?nlnd tika i nestip rin?tu Rletitmeiropas dro?bu, bet to v?jin?tu. Vispirms, saka Lipmans, esot ^a i d r s j k a jebk?dai rietumu lavienlbai var?tu pievienoties tikai 10 Mar?ala pl?h^ ^^ ^ valstis. Bet ne veice, ne Zviedrija to niek?d? zi?? nedar?ot T?d? veid? valstis, kas tagad-improtas, t?l?t butu saskald?tas div?s g n : ^ - ^ t?d?s, kas ietilpst milit?r? pakt? un t?d?s, kas paliek ne lM las . Ta^ ^^^ laik? esot lOtaidrs, ka A S V b?tu j?pal?dz ari t?m valst?m, kas avicnibas Ilgumu nfiparak^Itu. U n ar i t?s valstis, Icas ei^tu?tt pari^tstitu llgtunu, p?c y p m a n a dom?m, var?tu da kai p?c noteiktu A S V garantiju ea- ?^?aiias ne vien par nalldzlbu tiea k c ^ i k t a g? jum?, bet a r i par tb. k a an^rlk?i^ ^I^ni?os un apm?c?s vi?u armijas.
B?na visv?j?kais punkts tom?r, p?c Lipmana dom?m, esot tas, ka valstis, ?u?am vajadz?tu a^ ties, at?\)das t?lu viena no otras; Ja savien?bu ?emtu nopietni, tad tas noz?m?tu, ka tikl?dz k?ds u z b r A t u Grie?ijai vai Turcijai. Skandin?vi jas valst?m b?tu j?iet tai palfgfi. Bet, ka pa to la iku a i ^ ^ Skandin?vija^^ valstis kumu?
Lipmans dom?; ka pareiz?k b?tu k?rtot A S V un Padomju Savicnibas attiec?bas tieL Citiem v?rdiem sa kot - - j ? i zve ido A S V milit? spSca t i stiprs, lai tiei atbild?tu tieai vai netieai agresijai jebkur? vieta, im J?izzi?o Maskavai, B e l ^ d d uh Va?iaval. ka A S V necietis nek?du virz?anos p?ri pareiz?jam padomju armijas novietoan?s l?ni j?m, r
Kaut ari iem Lipniana febUdu- miem noteikti sekos daudz pretie- biidumu, tom?r; ?iet, skaidrs, :k^^ Rietumeiropas av!<^n^bn5 dibin?aha neveiksies tik gludi, k? austrumu savien?bas rad?ana, un var paiet 11 gs" 1 a ik s; k a m B c v ! n a pl 5ns k i 0 % jsteniba, A. Lp.
V?dj? atgr ies l^ Dr. Ka?i^ kas pnvad l^ Is^?ot?jtt tmn^ iMu uz Kan?du. Alzbrauds ar i rnO?u ?tr slidot?js J . Andriksons. Vl?S Gr?d?s zelta r a k t u v e Dr. Ka?is t i d ^ ar V?tru, Br l l tu, Got ia lku m tetvie- iem, kas Iek?rtojuies labi, dlaudz j?str?d?. Sarun?s ar tautie iem no^aldrojies, ka mOsu centr? lajam Iest?d?m J?r?p?jas j a r latvie u darba biroja noorganiz?anu Ka*- n?d?, S?ds bln>j8, saz lnct i^ ar p r i v?tiem uz??mumiem, kam ?oti v4ja dzigs darbasp?ks, var l tu rast nesa* Ildzin?mi liel?kas lz<?e]oSana3 izre dzes uz Kan?du, nek?l mums i r reiz. V ^KM.
Par okup?cijas valstu
atlaists vac? direktors P?c amerik??u un ang?u miUt?r-
gubern?toru ?ener?lu Kleja un Ro- bertsona r?kojuma no anmta aUaists apvienot?s joslas saimniec?bas pa domes saimniec?bas p>?rvaldes d i rektors Dr. Johanness Zemleis. Ie mesls Ir vi?a 4. janv?ri Erlangen? tciki? runa. kas izv?rt?s par asu dis kusiju oJ:>jek tu un kur? vip asi uz bruka okup?cijas Iest?d?m. Atlaia- ria.s rafv,st5 nor?d?ts, ka/emlera m i - n?t?e fuktl noatbUst IsUnibal, otr k?rt, vi?a kritikas visp?r?jais toni* ir neobjekt?vs un taj? saskat?ma ap- zin?ta,^ ?aunpr?t?ga un naid?ga no st?ja prot okup?cijas valst?m. Iev? rojot ASV un Anglija vald?bu at z?t?s ties?bas uz br?vu domu Izpaus mi, citus so?us pret Zemleru nesper ot. Vi?. tom?r ?dos apst?k?os ne varot palikt uimU?. kur sadartjofta- ??s ar okup?cijas iest?d?m Ir nepie cieama.
Erlangcnas run? Zemlers, starp citu, bija Izteicies: Mums s?tUa kukur?za un vistu bariba, un 10 ned?vina, bet mums tfi d?rgi Jfisamaks? dol?ros, kas icK?stanU par v?cu darbu un v?cu ekfiportu un bez tam mums v?l esot j?saka par to ,;paldics". Ir p? d?jais laiks v?cu politi?iem beigt pateikties par iem papildus p?rti kas lldze?c?lGm.*' Daus citus so?us R?ras og?u un dzelzs .saimniec?bas k?rtainai Zemlers bija nosaucis par idiotiskiem". Zemlera uzst?an?s rad?ja dz?vas p?rrunas, un da?a v?cu politi?u lo nosod?ja. Ar i taq;ad da?a Zemlera atlaianu uzskata par pa reizu, bet citi vi?u aizst?v.
Apvienot?s joslas ministru prezi dentu un saimniec?bas padomes p?r st?vja apspried?s Frankfurt? tre dien p?c s?v?k?m debat?m pie?emti ang?u un amerik??u milltfirgubemfi- toru Frankfurtes konferenc? izteik tais pl?ns apvienot?s joslas p?rval des p?rk?rtoanai. Sa<^aida, ka 2. febru?r? sekos ang?li-amerlk??u Ie st?u pazi?ojums par ?aunajiem p?r* k?rtojumiem. Dlvvalstukohtrolp?r- valde apstiprin?jusi apvienotos jos l?s saimniec?bas padomes pie?emto ..pieliekam? kambara l ikumu"^ P a K o l ikumu, kas iest?d?m dod plaas ^ pilnvaras arf s?ko priv?to p?rtikas kr?jumu kontrolei, ,.Ncw Voric T i mes" rak.s'ta, ka t??s sekas ?ada streiku vilnim, k?ds i)arelz piemek l?jis ai>vienoto joslu p?c ofici?lo p?rtikas devu samazin?anas. Bls likums esot p?d?jais ?est?ii m??in? jums labot st?vokli. Pieminot ko munistu akciju pret Marala pl?nu un atrasto ..protokolu W(", laikraksts nor?da, ka V?cija jau sen esot va jadz?jis ?erties pie as?kiem Ifdzek- ?lcm. ..
Itutgartes tramVi?nieki vairs negalvo par pasaieru drolibu
Pret pieiidcam? kambara l i k u mu" protfist?juli Hamburgas komu nisti, tas nov?rot uzman?bu no galvenajiem vain?gajiem un tikai vH pasliktin?ot p?rtikas kr iz l . Vain? gais esot apvienot?s joslas p?rtikas p?rvaldes vad?t?js un ..sabotieri-liel gruntnieki", k? arf lielspekuianti. Vien?gi kopa ar taut?s kontroM" iest?des sp?ot p?rvald?t st?vokli.
Pa to laiku v?l naVy ncMimui jau-> nu streiku draudi. Hanover? viau r?pniec?bas arodbledribu^valdes no- l?miias protest?t pret p?rtikas devu samazin?anu ar 24 stundu streiku n?kamo otrdien, 27 uz??mumu j - donvju sapulc? Lineburg? pras?ts 2. febru?ri izsludin?t ?encr?lstreiku v i s? ang?u josl?, ja neiev?ros apl- biedrlbu savien?bas pras?bas. Pret p?rtikas st?vokli san?ksm? prolesli^ juSl ar i Stutgartes t r a m v s j n i ^ , )o vi?i pie jaunaj?m dev?m i m a r o t turpm?k vairs galvoi par p&@Serv dro?bu. ' '
A S V armijas ministr.*? Ro;als ap- stiprin?jia zi?u, ka V?cijas ^ameri k??u joslas p?rvaldi jau l . jO^j? p?r?ems amerik??u ?riietu ministri j?. Darbinieki o?rv^ld? palikot ti
rmrr. B B C
