5S. Man Jau ni5>v
i > Sakr?si ar? Avl to^ . k?z?m ej toolS i au iedzert, bet
ve?s_ atkal paraSi,?5 ^l n piec?l?s k?j?s^'^^ %\ .ta<ij paliek? Vai'
lea Bet par t o t a , it galvu ~ es tikan^^j, lenas es esmu attm* % !! [kaut vai attuSgft{ 'j?s Kreiv?niene v? aiM /iru p?rn?kam tm pa?>8l kr?sn? malku, lai vS,^'^^ ^^.?alpone sen l a t S ^
edia vakari??s?" ^"''A ??s vi?u^zina/iedzerj. ijumu. ?st negribas!" -b?t ^ d u kr?jumu", var. Vari iedot ar? "ks/,
;?ris ?etras j?las Sal?* a, vi? pastaig?ja i :al ats?d?s, izdljo^^
.ja,_lid2 beidzot aut?P'^ irbut ii? v?l no t?s
. gan." od k?du ast?ti. Vilks vf . i ? M i e n i r . T ? : k ? ^
,iis Vi? aizdedza l?kw la .paskat?ties,: ^ labi pabarojui bpus!^ lietuivju valodas tiUkojia
E m ? l s Skujeaie^,
laistuma oMpiadaP jau ap 30 valstu, ieskaitot h
11 Savien?bu. '
_ i re?istr?ti ap 800 profi ^ M l , un katru dienu taja i , . ,
^ ^ r ? 2 j?uniis v?rdus. Notv taes? sevi?as ?tr?s tlt
ies dzelzce?? notverti ubagi lurrii?ra dienas ie??mumus
ap 100 marku. AUDZIN?ANAS, zin?ta
ras oirganiz?cijas UNESCO k : ? A S y deleg?ts pasto . kultur?l?s organiz?cijas
?ts V p a r ^ nesasniedzot ku?a apbru?ojuma i )O?tAS: PREG?TI?M
Vfdifs nav j?ba?jas, ka ialzntet sievas dzimunidii
?diehu vai oiitu jubileju. P?c Juanst visus pr?t? pa
ius un -termi?us saviem liatg?dina mtss Marionas
)js. Pet?rse, kas k?jas d^ Ip?ijusi spiesta a
?o(l?jas ^karjeras, telef lijunius izdara bez ma ap?emoties p?c nor?di
l?t pu?es, saldumu k?rba d?vanas. Ien?kumus b:
!entu veid? no pu?^ ^ iu ?paniekiem. .
utvardu mik
m.
m
lenisfci: 1. Deja. 6. Vn 9. Sap?cis. 10. Date 11. Upe Latvij?. 13.^ 5^. Upe Turdj?.
its. i 20. Dzivnieki.^ ^21, J mes l?dzeklis. 26. ' | ateri?la savienojumsv Jl. Sievietes v?rds. . 3 5 : Blakus. 86. S^K'
tenisM:, 1. Sieviet^^^^^^ neboj?sies. 3. Ra<?ngji . 5. Jaut?jums. 6. t^Pj, : 8. Sastindzis.^lO-^Jj
^ P u ? e f e . 13.KiJngi'|> izivnieM. 22. pu?e-. j^jls; 24.. Tauta. 25. .Dar^Vp
U pasaku i ^ S * * ! W par?d?bas. 32. u n f e . jsacijums. RIEkSEJSS
aepisM:, l-^^' {?^. s. 14. Zta (dnks).15.^ ^^
rams. 22. ^%\^MS
30. tibeta. ^ . 3' ' i . V?ts. 2. Taii^P< '^^ jjI&l
11. ??. a.Eseiice. ? 15. Kirgiza. 16'.^^ t 18. ?rsts. l9.La^'|9,H^ '^ 26. Jeb. 27. Si '^
1^
i
LATVIJA LatviaD Nevs^ spaper
publlshed twlce weekly. Authorlzed by EUOOM HO. CivU Affalrs Dlvlion, 14-th July. 1947, AG 383, ? GEC- AGO. Editor: K?rlis Ea- b?cs. Printert ,,S<aiiw?bi- sche^ Volksblatt". Gtinz- burg/Don?u Bttrgemeister ^ Landmannplatz 7; Popu- lation to be served: 20.OOOL
LATVIAN NEWSPAI1R
Nr. 12 (llt) Piektdien, 1948. g. IS. febr/
Izn?ls otrdien?s D A piekt- dien?s. Izdev?js: BALK ozdevum? Latvieu preses darblnlekn sadarb?bas ko pa. AtbUdIgais redaktors: K. Rab?cs. vletn. A. Liepa, redaktori: Z. B?rda, AL C?l?tis, H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: GUnz- bnrg/Donan, .4 t^vija*<. Tfilrii?l: apg, M, red. 50,
spiest 92.
slepenajiem kara
Amerik??u radiofoni raid?jum? ,,ASy balss^ turpinot koment?t ne sen pubHc?tosRibehtropa slepeno sar^ ^^ ^^ s?ka at t?lot notikumu norisi Austrumeirop?, kas sekoja protokolos min?tam sarun?m par Eiropas dal?anu. Komentators apskat?ja notikumus Aus trumeirop? no 1939. g. l?dz 1940. g/ vasarai, Piemin?ja I?auidjas,^ ]^^^ Jas un Lietuvas neuzbrukanas l?gumus ar Padomju Savien?bu, to sa turu un veidUf k? vi^s tr?s valst?s iek?rtoja padomju atbalsta punktus, llpat komentators piemin?ja padomju ka?ai^?ka ieso?o Latvij? tm Lietuv? 1940. g. vasar?.
e o
Milit?rais st?voklis Mand?ri- jas galvaspils?t? Mukden? k?uvis ?oti kritisks. Komunistu kara sp?ks, kas piln?gi aplencis pils? tu, ielauzies jau vair?k?s priek pils?t?s. Nacion?l? vald?ba s?ta Mukdenai pal?gsp?kus ar lidma ?n?m .
??nas komunistu ?ener?lt?bs apgalvo, ka p?rvalda jau.pusi no ??nas. Ar?, k?d? TASS zi?ojuma teikts, ka komunisti atbr?voju- i" pusi no visas milzu valsts ter- ritorijas.; V ; ^ ' - - ' ;-fV
Pla?ku apskatu parci?u no-; risi un; sp?ku sam?riem ??n? skat. rakst? 6. Ipp.
Raid?jum? apskat?ja ar? padomju karasp?ka ieso?oanu Austrumpolij? un Somij?.. Atsevi?i piemin?ja k? du Sta?ina y?stuli v?cu v?stniekam Maskav? ulenbuvgam un Sutlenbur- ga telegrammai liibentropam, ka pa domju pras?bas k?uvuas liel?kas pieprasot ar? Lietuvu un Besarabiju. Raid?juma nosl?gum? amerik??u komentators izteic?s, ka kop t? lai ka padomju pras?bas arvien turpin? juas pieaugt un t?s ekspansija ne esot mit?jusies visus os 9 gadus.
Maskava rea??jusi uz ASV publi c?tajiem slepenajiem protokoliem ?oti as? veid?. Ai^emju urn?listiem Maskav? paskaidrots, ka public?tie dokumenti esot v?tojums. Tos esot sacer?jui nacistu ier?d?i un tie pil n?gi sagrozot faktus. Par public?a nu ^ot vienoju?s ASV, Anglijas un Frandjos vald?bas, kas visas kop? ari esot atbild?gas par padomju ap- p l^oaniL Tagad Padomju Sarvie- nib^, es^ ^ public?t airi tos dokumentus, kas vi?as r?c?b?. Pa- domju Saviedi?bas ?rlietu ministrija jau 1945. g. ruden? esot aicin?jusi ang?us kop?gi p?rbaud?t os doku mentus, bet ang?i esot no t? attei kuies. Anglijas ?rlietu ministrija
U 2 to atbild?jusi, ka tai par slidu pa domju uzaicin?jumu nekas neesot zin?ms. ,, \. - >
"Ofici?l? padc?mju zi?ojum? tris Padomju Savien?bas kara laika sa biedrotie apvainoti par to, ka Liel brit?nija, Francija un ASV at??vu as Hitleram toais?t otru pasaules karu. is apvainojums, p?c AP zi ??m, ir padomju inform?cijas biroja atbilde; ASV ?rlietu minktrijas ne sen public?tajiem slepenajiem proto- koliem par ?ibentropa sarun?m ar padomju valstsv?riem. Krie^n no saukui o publik?ciju par v?stures viltoanu". . .
Padomju zi?ojum? teikts, ka krie-r vu rok?s esot svar?gi nacistu doku menti, kas ieg?ti V?cijas ieka?oa-
:ias laik?, So dokumentu public?a- : la pier?d?ot, k? ?sten?b? sagatavota jtn izveidota Hitlera agresija un otrs pasaules kar. Krievu zi?ojum? rietumu sabiedrotiem p?rmests, ka tie neesot public?jui nacistu protor kolus no t?. laika; kad notika Min- chehes l^nference. T?l?k padomju inform?cijas biroja zi?ojums gari un ^lai izkl?sta dol?ru lieto, kas audz?ja V?cijas r?pniec?bu", utt.
Francijas ?rlietu ministrs Bido pa skaidrojis, ka Francijas vald?bai par ASV nodomu public?t slepenos do kumentus iepriek neesot bijis zi n?ms nekas. A r i Francijas r?c?b? tom?r esot da?a slepenu nacistu do kumentu, ko ieguvis fran?u kara sp?ks, Austrij?. BB?, NYHT
ai vai acizma vara
sairu ka?aspeM
ILJNPal?st?nas komisija sl?gta s?d? vienpr?t?gi nol?musi, ka Palest?- nas dal?ana bez varas l?dzek?iem resp. bez starptautiska karasp?ka pal?dz?bas neb?s iesp?jama un iesniegusi attiec?gu piepras?jumu Dro? bas padomei, kam vien?gai ties?bas lemt par starptautiska karasp?ka pielietoana. Paredz tom?r, ka Dro?bas padomei b?s ?oti gr?ti o jau- t?jtimu atrisin?t ASV ?rlietu ministrs Marals preses konferenc? pa- skaildrojis, ka ASV nedom?jot groz?t savu reiz pasludin?to nost?ju Pa- iesi?Enas dSil?anas jaukum?, bet amerik??i nes?t?ot turp savu kara sp?ku un neatbalst?ot ar? citu valstu karasp?ka s?t?anu uz Palest?riu. Ar?bi no jauna pazi?ojui UN, ka pt^ etosi?s jebk?dai karasp? kam Pale^t?nas territorij?. /
Eirop? patlaban ir apm?ram 2 mil joni bez dairba esoo, un iesp?jas iesaist?t vi?ui atpaka? darb? atkar? jas no Eiropas visp?r?j?s saimnie cisk?s atvese?oan?s, konstat?jusi Marala pl?na darba sp?ka konfe rence Rom?, kur? piedal?j ?s 15 Eiro pas valstis un ASV. Konferences iz dotais komunik? min, ka darba roku piepras?jumi no valst?m, kur darba sp?ka tr?kst,^ kop 1947. g. j?nija samazin?juies no ' 700.000 l?dz 380.000. Tai pa? laik? par pusmil jonu samazin?jies ar? pieejamo str?dnieku s^ caits, kas toreiz bija 2,5 miljoni. No tagad?jiem 2 miljoniem bezdarbnieku 1,7 miljoni ir It?lij?. P?r?jie pa liel?kai da?ai ir b?g?i V? cij?, un Austrij?. '
Konference atzinusi, ka nesam?rl- ba starp sp?ka pied?v?jumu xm'pie pras?jumu Eirop? joproj?m ir b?sta mi liela. Piepras?jumi darba sp?ka defic?ta" zem?s, galvenok?rt Anglij? ^ Francij?, samazin?juies uz iece ?ojuo str?dnieku r??ina, bez tam kop Par?zes konferences ais valst?s stingr?k organiz?ta darba laika- un darba roku izmantoana un darb? iesaist?ti ar? pension?ri un sievietes, l^udz?s Eiropas zem?s darba akti vit?ti kav? ar? izejvielu un p?rtikas tr?kums. Bez tam gr?t?bas sag?d? dz?vok?u tr?kums, ?paas grilt?bas
: rada ar? tas apst?klis, ka pieprasa galvenok?rt apm?c?tu darba sp?ku un speci?listus, kam?r bez darba esc?ie visvair?k ir neapm?c?ti str?d- nielci. Br?v? darba sp?ka uzs?kana, p?c, Romas konferences atzinuma, nav iesp?jama tikai Eiropas valstu sadarb?bas ietvaros. Probl?mas t? l?kai k?rtoanai konferenc 3 izrau dz?ja past?v?gu komisiju.
E)aily Mail" zi?o, ka, p?c konfe rences apl?suma, Anglijai ogad va jadz?s v?l 100.000-110.000 ?rzemju str?dnieku.
NYHT, DM
Daily Mail" korespondents Va ington? zi?o, ka pag?ju? ned??? ASV prezidentu apmekl?jui ameri k??u augst?kie armijas vad?t?ji un piepras?jui, lai ASV groza sivu po litiku Palest?nas jaut?jum?, atsaucot piekrianu t?s dal?anai. ?ener??i p?c ? korespondenta zi??m apgalvo jui, ka ASV nek?d? gad?jum? ne dr?kst?tu kop?gi ar Padomju Savie- n?bif piedal?ties Palest?nas dal?an?. Prezidents Trumens ar? esot uzdevis jaunajai valsts dro?bas padomei iz str?d?t pl?nus, k? nodroin?t naftas pieg?di no Vid?jiem austrumiem uz ASV un Rietumeiropu, ja s?ktos ka ra darb?ba. ?rlietu ministra Mara la pazi?ojums preses konferenc? ac?m redzot saist?s ar '?m apsprie d?m.
Milit?rie speci?listi nor?d?jui, ka kar ^alestln? visnopietn?k apdrau d?tu Marala pl?na realiz?anu, un visa pal?dz?bas programma Eiropai tad b?tu j?p?rstr?d?. Neraugoties uz to, - Vaingtonas diplom?ti, p?c Dai- ly Mail" zi??m, uzskatot asinspirti Palest?n? par nenov?ramu. Jaun?k?s slepen? dienesta zi?as liecinot, ka t? ac?m redzot s?koties p?c ang?u ka-
isp?ka atsaukanas 15. maij?. Pa redz ?a tad cilv?ku upuru skaits pieaugot uz 1000 dien?.
Sadursmes Palest?n? no jauna pie ?emas asum? un pag?ju? otrdiena, p?c BBC. zi??m, bijusi visasi?ain? k? kop UN l?muma par dal?anu. Jeruzalemes iel?s kaujas turpin?ju ?s bez p?rtraukuma 6 stimdas, kri tui vair?k nek? 40 cilv?ku. ?rval stu konsul?ti piepras?jui aizsardz? bu.
AP korespondents zi?o, kaarabi t^ igad p?rdod pisto?u makstis Gol- gatas ce?a mal?s un gran?tas D?vi da iel?".. Sos un citus kara piederu mus atkl?ti p?rdodot sv?taj? pils?t? uz visiem st?riem. T?, piem?ram, D?vida ce?? sakrustot?m k?j?m s? ot ar?bu ielas ^tirgot?js, kam vien? pus? sakrauti apels?ni Un k?postu
galvi?as," priek? cigaretes, bet pus? rokas gan?tas, patronas autom?tisku pisto?u magaz?nas, c?ji p?rbaudot ?s mantas tikpat
otr? un
Pir- r?-
>agaida jaunu saimniec?bas politiku V?cijas krievu josl?
. > ^ /--v-i KIUEVI AIZTU?EJIJSI ANG^ UN AftlEIUK??U VILCIENUS^^^^^^^
P ^ ^ itopav?liueks^^ y^ marals Sokolovskis sabi^ roto kon- trolpadomes s?d? Berl?n? tredien atkal v?rs?s pret rietumvaJ^ tu V?cijas pol?t^u un pret Frankfurtes l?mumiem, kas veicin?ot V?cijas sadal? anu un esot pretruna ar Potsdamas konferences atzinumie^ ^ Frankfurtes l?mumiem tredien asi nost?j?ies ar? Cedioslovakijas ?rlie tu ministrs Masariks^ saskatot tajos ilc?bu^k^ V?cijas kaimi?us. Nakt? uz tredienu pie padomju joslas noticis jau piektais gad?jums, kur atkal aiztur?ts k?ds ang?u milit?rais vilciens. Bes tam tredienas r?ta pirmo reizi aiztur?ts ar? k?ds sunerik??u ?trviloiens.
Hanovera-Berl?nes ang?u milit? ro vilcienu, kam bija piekabin?ts vagons ar v?cu pasaieriem, pie pa domju joslas robeas tredienas-nak- t? aiztur?ja krievu milit?r?s iest? des, liedzoi v?cieiem padomju jos las caurbraukanu. Aizplomb?to va gonu p?c tam k?da ang?u virsnieka pavad?b? nos?t?ja atpaka?: uz Hano- veru. Tredienas r?t? Marienbronn? krievi pirmo reizi aiztur?ja ar? amcr rik??u joslas Frankfurtes-Berllnes ?trvilcienu. Pag?ja 35 min?tes, l?dz krievu ier?d?i p?rbaud?ja piecu l?dz braucoo v?ci?u ties?bas ??rsot krievu joslu.
Sabiedroto kontrolpadpmes s?d? tredien marals Sokolovskis .nolas? ja iepriek sagatavotu p?rmetumu runu, kur? asi kri-tiz?ja Frankfurtes konferences l?mumus par apvienot?s ang?u-amerik??u , joslas jauno p?r valdes sist?mu. Sie l?mumi rad?ot Er9atz" valsti, ko iek?autu rietumu blok?, t? gal?gi sadalot V?ciju. Tam var?tu b?t smagas sekas.
Ang?u milit?rgubem?tors ?ener? lis Robertsons izteitas, ka Sokolov- ka sacer?jums laikam b?ot bijisdo- m?ts pla?k?m Idatis?t?ju aprind?m, jo ^aj? min?tie r p ? n ? e t ^ rietum- v a M m jau daudzk?rt p?rrun?ti un atsp?koti ?etru valstu apspriedes. Anglija arvien esot bijusi par vie notu V?ciju, un ar? Frankfurtes l? mumi nek?d? zi?? neesot pret to. Ang?u milit?r? vald?ba tom?r neva rot sav? okup?cijas josl? atbalst?t pras?bu p?c t? saukt? ,,tautas kon gresa", kas v?las uzspiest vi^as par tijas vad?bu. Tom?r ? kongresa piepras?t?jiem ang?u josl? esot daudz lab?ks st?voklis neka t? piekrit?jiem pa? padomju josl?. Vi?, Robert- sons, esot ar mieru p?rrun?t Soko- lovska ierosin?jumus jaut?jum? par v?cu kara potenci?la likvid?anu, bet iepriek gan Sokolovskim vaja dz?tu groz?t sava iesnieguma nedip-, lom?tisko izteiksmes veidu im va lodu.
P?c kontrolpadomes s?des priv? t? apspried? sastap?s visi ?etri mi- lit?rgubern?tori l?dz ar saviem fi- nan?u lietprat?jiem. P?c BBC zi ??m, esot p?rrun?ta val?tas refor ma, nepan?kot nek?du vienoanos. BBC komentators vakar izteic?s, ka Padomju Savien?ba, liekas, gatavo-
groz?t saimniecisko progrj?on- mu sav? josl?, jo redzot, ka ar po litikas tais?anu ,?n policejisk?m ^ metx>d?m vien nesp?j st?ties pretim rietumvalstu centieniem V?cijas saimniei)?bas atvese?oan?. Sai sa- k?r?b? rakstur?ga veices radiozi?a, ka rnarals Sokolovskis, pie?emot padomju joslas liber?ldemokr?tu partijas (LDP) prieks?di Dr. Kilcu, izteicies, ka Padomju Savien?bai ne esot nodoma dibin?t k?du,Austrum- v?cijas valsti, bet gan censties p?c ; vienotas V?cijas. Padomju yara pa k?peniski jau tagad p?rsl?dzot v? cu r?pniec?bu sava josl?, uz miera laika vajadz?b?m un nodoot to pa k?peniski v?cu p?rvaldei. : y >
Ar? D'aily Mail" uzskata par ie sp?j amu, k? krievi, sav? josl? m?.^i- n?s rad?t jaunu saimniec?bas p?r valdes sist?mu, kas b?tu dom?ta k? pretspars apvienot?s joslas saimnie c?bas politikai. ?das pras?bas ne sen izteicis padomju joslas BrIvo v?cu arodbiedr?bu savien?bas" vadil- t?js Jendreckis k?d? run?: I.eipcig?. L?dz?gi uzskati p?d?j? laik? biiui v?rojami padomju licenc?taj? 'v?cu 'pres?. ^ -^i.'^---': ;-''>-^- ''.
"Pret Frankfurtes l?mumiem tre dien, Cechoslovakijas par?athent? asi nost?j?s ?rlietu ministrs Masariks, nor?d?dams, ka o l?mumu sek?s va rot b?t ties apdraud?jums V?cijas kaimi?zem?m. Frankfurtes l?mfmu rezult?t? V?cija varot p?rm?r?gi k?- pin?t savu produkciju un tirdzniec? bu. 1936. g. l?menis V?cijas r?pnie c?bai esot daudz par augstu.
Francija sa??musi Anglijas un ASV kop?gi ieteikto darba k?rt?bas projektu tr?svalstu konferencei Lon don?, kas notiks 19, febru?ri un p?r run?s V?cijas probl?mas. Projekts paredz p?rrun?t rietymuvioslu ap vienoanu, Ben?luksa valstu pieda l?anos V?cijas jaut?juma apsprie d?s ?n vi?u pras?bas, V?cijas iesp? jamo' st?vokli Marala pl?n?, R?- ras apgabala un t? produkcijas n? kotni, dro?bas so?us pret V?cijas agresiju n?kotn?, repar?cijas un okup?cijas joslu robeas n?kotn?. 20. febru?r? London? notiks ar? ?etru ?rlietu ministru vietnieku apsprie des par Austriju.*
BBC, NYHT, D k
Palest?nsus ar?bi draud c?n?ties NWweek
p?gi, k? namam?tes aptausta k?pos tu galvas. Rokas gran?ta maks?jot 15 piastm (apm. 0,5 dol?ru), bet to kr?jumi diezgan ierobeoti. Vis?du kalibru patronu cenas p?d?j? laik? stipri nesl?d?juas im t?s maks? ti kai daus centus gabal?. Drusku t? l?k ap jjt?ri ?olgatas ce?? ?dinieki uz ielas savu darbn?cu priek? pie d?v? un piel?go pisto?u makstis. Vis p?r, tagad reti gadoties sastapt v? rieti; kas neb?tu apbru?ots vismaz ar pistoli. Lielai da?ai esot ma?n- pistoles vai autenes, un katram aiz jostas duncis. ; V?l priek m?ne a par atkl?tu iero?u n?s?anu Je ruzaleme draud?ja cietuma sods, bet tagad policija vienk?ri piemiedzot acis.
Korespondents sav? zi?ojuma v?l piebilst, ka ar?bi;kops UN l?muma par Palest?nas dal?anu ie??mui ? du raudu- m?ra rajonu un kop" t? laika neviens ?ds neesot ticis kl?t ai sava^ r tautas;! vi8sv?t?kajai^^:\^
NYHT;DM-
PARTIZ?NI PIEPRASA 300.000 DRACHMU PAR BRAUKANU AR AUTO
Grie?ij? notiek s?vas kaujas ap Salonikiem. Nemiernieki ie??mui vair?kus centrus ?s lielas ostas tuvum? un ned??as s?kuma s?kui ap aud?t ar gran?t?m paus Salonikus. Grie?ijas vald?ba'lsi?o, ka nemier nieku uzbrukums Salonikiem atsists, bet gran?ta nodar?tie post?jumrvi^ sai iev?rojami L?dz tredienas vakaram^ p?c vald?bas zi??m, Saloniku rajon? sag?st?ti vair?k nek? 300 neioaiemiekn un kritui 58. UP zi?o, ka visliel?kos zaud?jumus partiz?ni detul atk?pdamies, jo vi?i iedi^ k?d? m?nu lauk?.
BBC zi?o, ka vis? Grie?ij? tagad partiz?nu grupas iev?rojami trauc? jot satiksmi, m?n?jot ce?us un boj? jot tiltus. UP zi?o, ka daudz?s vie t?s nelielas partiz?nu grupas uzbr?k ce?iem tiei un viet?m tos piln?gi blo??jot. Partiz?nu poste?i apturot visus brauc?jus un no priv?tu auto brauc?jiem iekas?jot 300.000 dradi- mu nodokli" par ce?a lietoanu.
Grie?ijas vald?ba nol?miisi palie lin?t tautas miliciju no 23.000 uz 50.000 v?ru, bet New York Herald Tribune" speci?lkorespondents Ho m?rs Bigarts, kas tagad past?v?gi pavada amerik??u virsniekus pa pa iem kauju rajoniem Zieme?grie?ij?, raksta, ka grie?u vald?bas karasp?ka tr?kums neesot mekl?jams skaitlisk? maz?kum?. Vi? raksta, ka sauji?a
amerik??u vir?iieku Zieme?grie?ij? pie Alb?nijas robeas sa??mui vis gr?t?ko uzdevumu, k?du vien kara ministrija b?tu var?jusi dot. No vi ?iem sagaida, lai vi?i pierun? grie?u karasp?ku sakust?ties un uzbrukt Markosa sp?kiem kalnos. Bet vi ?iem pateikts ar?, ka is uzdevums j?veic ar laipn?bu un piekl?j?gi. V i ?u uzdevumu gr?tu padara tas '^ap- st?klis, ka grie?u armija ir briva un neatkar?ga un t?s vad?t?ji negrib atteikties no reiz uzs?kt?s defens?v?s taktikas. Vi<m?gais ierocis, ar ko amerik??u virsnieki varot r?koties, esot draudi, ka kongresam apn?kot gaid?t un grie?i vairs nesa?emot amerik??u atbalstu, ja tie nepalieli n?s nopietnu c??as sparu.
(Beigas 5. Ipp.)