Nr, 12 ai7) 194a. g. 13. febru?ri Ar Attton parakstu vai iniol?ilem pa*
l e M I t a ^ relBtos t z t e l ^ domas nav ridal:dias domas.
Y^ilt\m [r barga m?te un vi?as : ^ ' ^ u m l , lai ar? tautas tos pie?em ne labpr?t, nav ne p?rs?dzami, ne atliekami. Diem?l ftie spriedumi n?k iMvieh v?l?, gan pa ifirleldu s?t?dami z?mes un bridiri?jurnu sign?lus.
Daudzkfirt v?sture Jau devusi skarbas br?din?jumu z?mes ar? B a l tijas taut?m un nevar teikt, ka bal tiei b?tu bijui pavisam akli pret tam, k? to m?dz sac?t par lielaj?m taut?m. T?p?c ari jau neatkar?go Baltijas valstu laik? dz?va bija do ma f a r cieu jo cieu visu triju tau tu likte?u kop?bu, lai ar! politisk? pakse o domu neiedzlvln?ja tik konkr?tos izpaudumos, k? to var?ja v?l?ties un k? v?l?ko notikumu at t?st?ba to pras?jusi Katr? zi?? z? m?gs ir fakts, ka 1940. gada J?nija Ultim?ti, kas v?rs?s pret Baltijas valstu neatkar?bu un to ar? p?rtrau ca, savos a|i)s?d2?jumu izdom?jumos jb izcilu vietu ier?d?ja tiei Baltijas valstu sadarb?bai. Pat mierm?l?g? sadarb?ba ultim?tu iesniedz?jiem b i jusi k? dadzis ac?s un tas ir lab?kais pier?d?jums, ka Baltijas un vis?m cit?m mierm?l?g?m taut?mjt? bijus'i par sv?t?bu.
GeSu Baltijas tautu likte?u kop?- ?bu pier?d?ja ar? v?l?kie notikumi un nevienam nevar b?t aubu, ka ar? m?su n?kotne atrodas a|?.pa? z?m?. M?s varam run?t atsevi?i par Lietuvu, Igauniju vai Latviju, bet, t? run?dami, skaram visu B a l tiju, un rn?s varam run?t par lie tuvieiem, igau?iem vai latvieiem, bet skaram visus baltieus. Vien?ds liktenis nolaidies p?ri m?su ze^ ^^ ^ vien?ds tas ir baltieu trimdinie kiem. Vien?das/ir m?su cieanas un vien?di ir m?su m?r?i. '
Jo spilgti to atceramies 16. febru? r?, kad pirms 30 gadiem tika paslu din?ta neatkar?g?s Lietuvas valsts nt?aimoana, t?s valsts atjaunoana, kuras robeas k?dreiz sniedz?s no Baltijas l?dz Melnajai j?rai. Un tq '? pa? gad? dzima ar? neatkar?g? Is^ auni?a un neatkar?g? Latvija.,
^j'um3 fr s?rs liktenis: un nelaime, cik 'liela vien var b?t k?das tautas nelaime/ Un atkali t? ir vien?da ?n kop?ga. Mcf? esam sveSns taiirtas vid? un Vien?gais mierin?jums te ir tas, ka ari sveum? esam kop? pat kop?g?s nometn?s. Un k? citreiz (Jzimten?, t? tagad trimd? aizvien,
' skaidr?k atz?stam, ka ar? te mums j?iet vienoti ce?i un j?dara vienoti darbi, plecu pie pleca un roku rok?,, Jo tas, kas ir dar?ts Lietuvas lab?^ Ir dar?ts ar? Igaunijas uh Latvijas lab? un otr?di.
V?l vair?k - - no ?s likte?u kop? bas, no kop?giem trimdas centieniem un uzdevumiem J?aug un j?veidojast ar? cieai p?rliec?bai, ka Baltijas valstu sadarb?bai, ko p?rtrauca ka? valstisko patst?v?bu atg?stot, j?k??st v?l dzi??kai. Ja neviena; Baltijas tauta nav liela tauta citu Eiropp tautu vid?, tad Baltijas tautas kop? Ir jau t?da vien?ba, ko skaitliski Eirop? p?rsniedz vairs t ikai ; daas- Un ja tagad arvien dz?v?g?ka k??^t Eiropas savienoto valstu ideja, tad ?s idejas ietvaros i r vieta run?t ari par Baltijas valstu savien?bu.
Miruais Lielbrit?nijas minisftru prezidents Baldvins pirms otra pa saules kara reiz teica, ka AnglLJa^i robeas atrodoties pie Reinas. Par rietumu demokr?tiju robe?m loreiz var?ja sac?t, ka Ziemelaustrumelro- p? t?s atrodas pie Vi??as, Inclras uh Narvas, jo Baltijas valstis iDija t?s, kas e iedz?vin?ja niimgutiu- tu un taut?bu sadarb?bu, t?s bija e miera balsts. Ar? tagad cilv?ce, kas obr?d dz?vo ba?s un bail?s, ilgojajs patiesa miera un tautu sadarb?bas. Tas ir ar? m?su m?r?is dz?vot miera un br?v?bas dz?vi sav? zem?. Tas ir m?su br??u lietuvieu m?r^ ?is. No sirds v?l?damies, lai vi?i to sasniedz, vi?us ajos centienos at balst?dami, m?s ar? savas gaitas grieam uz br?v?s Latvijas pusi un,, izl?gdanues Dieva pal?gu lietuvieu tautai un vi?as trimdiniekiem, m?s esam l?gui ar? par sevi.
Kad br?v?s, neatkar?g?s Lietuvas karogs atkal pl?vos Nemuna krastois virs Kaunas tor?iem, tad Tallinas pilskaln? atkal 'j?acelsies ar? br?v?s Estijas kr?sas, bet R?gas pils torni sarkanbaltisarkanais karogs, t? i r m?su tic?ba un v ap??m?ba, tas ir m?su nov?l?jums lietuvieiem vi?u valsts proklam?anas atcer?.
K ? r l i s R a b ? c s
P?rvedot mums naiidu pa pa^tvi, neai?nlrstiet oz p?rveduma talpha otr i pus? atz?m?t, p a r ko J u s m a k s ? j a t .
M?RBUEGA
M?rburga ir veca un skaista p i l s?ti?a, kuras klusaj?s iel?s dz?v?bu ienes stud?jo?s Jaunatnes jautr?s balsis. Dzirdama ar? latvieu valoda, jo M?iT?urgas universit?t? stud? ve sels pussimts m?su tautieu. Blakus im dz?ves priekam diezgan biei gad?s sastapt jaunek?a un v?ruij, kas, dzeltenu saiti ap/roku, pavado ?u elkon? tur?damies, l?n?m iet sa v?s gait?s. Vi?u acis gan raug?s t?lum?, bet n e ^ j vairs nek? sa skat?t no pasaules jaukumiem. Tie ir neredz?gie, liel?ko tiesu pag?ju? kara invalidi. M?rburg? vi?u t?d?? vair?k nek? dtur, ka te i r vien?gais neredz?go instit?ts V?cijas amerik? ?u josl?, kur acu gaismu zaud?juie var ieg?t pamatizgl?t?bu las?t uh ta?st?t neredz?go rakstu un spe ci?los kursos iem?c?ties da?dus amatus. Priekz?m?ga izveidoto i n stit?tu vada v?cu profesors tr?l;, kas, jau 40 gadus pats b?dams nere dz?gs, universit?t? beidzis divi fa kult?tes un run? vair?k?s valod?s.
So smagi piemekl?to ?auu vid? M?rbuj-g? m?t ar? 7 latviei, no k u riem ,6 acu g a l t o zaud?jui kar?. Bet vii;l i r tikai da?a no visiem 40 V?cij? esoiem neredz?gajiem latvie iem. Amerik??u josl? neredz?go ir 17, ang?u josl? 21 un fran?u josl? 2. Neredz?gajcw tautieos nav zudusi pa??v?ibka sev un savam v?l paliku aj?m sp?j?m, i^ j?br in?s , ar k? du iztiu^Ibu un ener?iju neredz?gie m?c?s, lai atkal pai sev nodroin? tu eksistenci. To vislab?k v?rot, iel?kojoties M?rburgas neredz?go tautieu ikdien?.
Pirmais latvietis, kas 1946. gad? ierad?s M?rburg? un iest?j?s nere dz?go instit?t?, bija tagad?j?s Lat vieu neredz?go kopas prieknieks J . Bankovics. B?dams sav? kurs? vie n?gais ?rzenmieks, vi? tom?r pa mata izgl?t?bu beidzis vissekm?g?k. Ma?nrakst?an?, piem?ram, B. sa sniedzis visai Iev?rojamu ?trumu 170 burtus min?t?. Jau pirms vai r?kiem m^eiem; vi? beidzis ? ar? masi?jna kursus. Bankovlca pamudi n?ti, uz M?rburgu p?rn?kui v?l citi neredz?gie, kas tagad jau visi beigui pamata kursu un iem?c?ju ies vai m?c?s amatus mas?anu, au.^ anu un suku tais?ariu. Vair?ki jau str?d? un pelna sev iztiku.
Gandr?z vidiem neredz?gajiem ir DP ties?bas, vi?i sa?em IRO apr?pi, bet paiem J?algo pavado?i un ta gad j?maks? ar? par m?tni, kas ir L S K aizg?d?bas p?rvaldes p?rzi ??. P?d?j? ar? materi?l? zi?? g? d?jusi par neredz?gajiem. Daudz vi?u lai? veicis aizg?d?bas p?rval des prieknieks Ad. Silde un sekre t?re M- ?r?nupe. L?dzek?i tom?r ?tri izs?kui, t?p?c ?st? laik? pag. gada Ziemsv?tkos n?ca sabiedr?bas at balsts naudas, mantu un p?rtikas ziedojuiml. Ziemsv?tkos katram ne redz?gajam var?ja izsniegt R M 150. un pa d?vanu sain?tim, bet atlikuo naudu izlietos turpm?kai arodu ap m?c?bai, telpu ?rei, materi?lu ieg? dei un pavado?u algoanai. Vaja dz?bu ir diezgan.
Neredz?go m?tn?, k?d? M?rburg&s nomales nami??, labais gars i r kopas prieknieka Baiikovica kundze, kas augu dienu nenogurdama gada par vis?m vajadz?b?m: v?ra, uzkl?j gal du, mazg?, uj, t?ra im tikai pa re tam br?dim atrod laika uzmest acis savai mazajai meiti?ai. Vi?as so ?us m?s Jau pa gabalu paz?stam,** saka puii. Ar? tuv?ko nomet?u, Hanavas un Hersf eldas, tautiei ir sirsn?gi neredz?go draugi, kas vi?us atceram; ar velt?m un apciemoju miem. ?damistabas st?r? st?v hana- vieu d?vana radio apar?ts. Bet vism??iik par visiem neredz?gie a l la gaida no Hanavas atbraucam E. Cirla kundzi, ko vi?i cit?di nesauc k? pai' ,,mammuci". Radio apar?ts un daudz kas cits ir vi?as ierosi n?tas veltes. ;
Kaut tautieu atsauc?ba v?l nav t?da, k?da t? var?tu b?t, neredz?gie ir ?oti pateic?gi, ka vi?us atceras, bet s?kums pau sp?kiem vien ir par gr?tu. ,,Cik m??i, k a tautiei par
^^^^ d JANV?RI no V?cijas u? Austri
jas caur Br?mershafehu aizce?ojui 3850 DP, no tiem 857 uz Austr?liju, bet p?r?jie uz Kan?du. ,
NODIBIN?TA latvieu studentu biedr?ba D?nij?. Vald?^ iev?l?ti M . Reinbergs, S. Friedenbergs un J . Reitmanis.
ICASELES Betenhauzenes nomet n? latvieu komitej? par prieks?di iev?l?ts H . Jurj?ns un vald? L? dums, K Reinerts, T. Rudzrogs, E. Koci? un R Z?l?tis, bet nometnes komitej? par^ prieks?di K. Taube, vald? Ad. Cops, E. Gali?, E. Roze un E. L?dums. Par nometnes vad?t?ju izraudz?ts l?dzin?jais H. Jurj?ns. V?l?an?s piedal?j?s 74,8*'/o balsties?go nometnes iem?tnieku.
mums dQin?,"^nai<bt saka m?tnes vec?kais M s i s Teichmanis, kas ac^ a gaismu zaud?jis Kurzemes nelaimi- gaj?s dien?s. Gan Jau var?sim pai sev maizi nopeln?t^ paies tikai laici?, kam?r ievingrin?simies katrs sav? darb?," Vi? st?sta t?l?k un r?da skaistu kaklautu, ko tikko pats noaudis. P?rsteidz r?p?gais, gl?tais darbs, kas veikts tikai ar tausti neredz?go galveno sp?ku. Da?diem auMnas darbiem kaklautiem, kleit?m, sv?teriem un jak?im nere dz?gie pie?em ar? pasutin?jumus un tos ?tri izpilda; Materi?lu var s?t?t p?c adresies: (16) Marburg/Lahn, Jahnstr. 10, Lettisches Blindenheim.
Liel?k? da?a ang?u josl? dz?vojoo neredz?go m?t Holteinas Neitat?, kur paniata izgl?t?b? vi?us m?ca ne redz?gais D?vis, kas beicris ar? Lat vijas universit?tes v?stures, fakul t?ti Visu ? e r ^ i g b latvieiJ^^ n?is ir m?ic?ties un iem?c?ties k?du amatu, ar ko, par sfilti zaud?tajam, n<^ties paiem ti sav?m k?j?m. Tautieu pien?kums i r vi?iem pal? dz?t to siisniegt Vair?k tie nev?las, kaut gan b?tu peln?jui, A r b o
17. febru?r? uz 75 m?a gadiem atskat?s Latvijas pareiztic?gp bazn? cas virsgans metropol?ts A??tistins (P?tersons). 22 gadu vecum? vi? beidzis R?gas gar?go semin?ru, p?c kam str?d?jis par gar?dznieku Sun tau draudz? un v?l?k Smiltene. Pirm? pasaules kara laik? bijis m ? c?t?js latvieu str?lnieku pulk?; No 1921.--1936. g. striid?jis par gar?dz nieku un so?ot?ju Daugavpil?. 1936, gada 10. mart? iev?l?ts par R?gas b?^apu un Latvijas pareiztic?go bazn?cas metropol?tu. Vi?a s?kto bazn?cas' dz?ves p?rk?rtoanas un latviskoanas darbu p?rtrauca aus trumu vara. August?nam noliedza piedal?ties dievkalpojumos. Vi?a va j?ana turpin?j?s ar? v?ai okup?ci- jas laik?.
Trimd? metropol?ts sma^ sasli ma. Ari tagad vi? ?rst?jas Hei l - broni, V DP siinmic?. Metropol?ts August?ns tom?r turpina vad?t lat vieu pareiztic?go draudu dz?vi. Lai noskaidrotu L?tvijais pareiztic?go bazn?cas pareiz?jo .st?vokli, Augu st?ns l?dzis R ie tumeiLn^ b ^ i c u
vad?bu ai jaut?jum? izteikt sav^ viedokli. B?skapu tiesa atzinusi lat vieu bamicas pak?auanu M a a ^ vai par nelikum?gu. T? ari pazi?o jusi, ka Latvijas pareiztic?go bazn? ca ir autonoma un atrodas Konstah- tinopoles jurisdikcij?. Par likum?go virsganu atz?ts metropol?ts Augu st?ns, kas, sp?t?jot slim?bai, turpii^
darbu. v::''-^^-^-VM.
jaiin?s^m?s
AngUjas darba ministrijas p?rst? vis pie IRO t?ba amerikii?u josl? zi?o, kai piepras?jums p?c DP darba
Baireit? v?cieu visp?r?j? streiku laik? viet?jie v?ai str?d nieki izplat?ja skrejlapas, kur?s Baireitas latvieu nometnes , ie m?tnieki smagi apvainoti meln- tirdznieclb?, neat?aut? m?jlopu tur?an? un piepras?ts nometni pak?aut v?cieu p?rraudz-?bai un likumiem. Baireitas nometnes latvieu komiteja par ?aunpr? t?go apmeloanu zi?ojusi ameri k??u armijas uh IRO iijst?d?m, l?dzot gad?jumu izmekl?t" Fran ku novada latvieu nomet?u ap vien?bas 65. san?ksm? ^Erlangen? inform?ja Baireitas latvieu ko mitejas prieks?dis R, Kalni?.
Bavari?u Z?ni no atejoa v i l ciena KJeinkecas stacij? metot ar akmeni, smagi ievainoj ui galv? k?da pjiz?stama latvieu, sabied risk? darbinieka ' dz?vesbiedri. Cietus? ilg?ku laiku bija dz?v?bas briesm?s.
Veisenburg? uz ielas v?ciei nakt? aptur?jui k?du g?j?ju. Noskaidrojot, ka tas i r ukrainis, v?ciei vi?u piek?vui. ;
sp?ka Anglij? tik liels, ka piepras? jumi -nplgi j?sij?. Ang?u p?rst?vis Gardcncrs, kas tikko atgriezies no Anglijas, paskaidrojis, ka pag?ju? apr?l? darba ministrijai bijis ar p? l?m j?pierun? darba dev?ji uz?emt DP, tagad, turpretim, it sevi?i sva r?g?s r?pniec?bas nozar?s, starp uz ??m?jiem izc?lusies ?sta ci?a par iesp?ju pie?emt darb? Eiropas str?dniekus, k? Anglij? ied?v?ti DP. Dai uz??m?ji pat pai uz savu roku iek?rtojui m?tnes, lai Ieg?tu
riekrokuL P?c Westward Ho" no- Iguma par DP novietoanu atblld?- a darba ministrija.
Maz?k svar?gas r?pniec?bas noza res biei m??ina ieg?t sev DP dar biniekus. To vi??m neat?auj. Bet ar vien no Jauna pien?k piepras?jumi no kosm?tikas fabrikantiem, sada les a?ent?r?m ?n no ?aud?m, kas v?las pie?emt DP par m?jkalpo- i?jleral Darba mi i^istr i jaairv i^ no jauna nor?da, ka DP dr?kst pie?emt darb? tikai sevi?i svarig?s raoa nas nozar?s. L?dz 17. Janv?rim Lielbrit?nij? ieraduies pavisam 37 788 DP, no tiem 33 944 str?d? svar?g?s r?pniec?bas uh lauksaim niec?bas nozar?s. 2 OM speci?li ap m?ca visvair?k og?raktuvfen.
IRO t?bs Hddeibct? t?l?k zi?o ka nosl?gta akdja 2300 p P pie?em anai azbesta, r?das un zelta raktu v?m Kan?d?. Pie?emto vid? ir 200 prec?tu, kii?u ?linenes eekos tiem tuv?k? laik?. I R O
11
A M E R I K ? ? U R E D J U K T O R A A T B I L D E 5 ^
Skolot?js P?terifi Are, bis Jau la bu laiku velt? daudz p??u, lai ar m?- su patieso st?vokli, Latvijas valsts izn?cin?anu vn latvieu tautas d? an?m ie:paz?stin?tuxietu7nu valstu politi?us un p i ^ neseii sa??mis v?stuli ar daiem interesantiem kon stat?jumiem np Tulsas (Oklahom?) laikraksta. The Tulsa Trlbune*' gal-- ven? njdaktom DieiMnsa L. Donsa.
Redaktcira Doinfis pag?ju^^ ^ vasar? apce?oja V?ciju Mn, eviS?i Inta^s?- damdes par DP probl?mu, apmekl? ja ar! Esdlngenas latvieu koloniju, kur guvifli vislab?ko iespaidus. Ta ?u, raktldan^ par sava V?djas ce ?ojuma v?rojumiem, Donss k?d? rak st? bija nor?d?jis, ka baltieu DP vid? ir daudz nacion?lsoci?listisku ilementu un t?p?c vi?i esot stingri J ?p?rbaucla.' Lai baltieus piespiestu repatri?tiiis, vi?iem vajagot dot p?c iesp?jas rnaz?k ?st.
Min?t? raksta ierosin?ts, P. ?re bija nos?t?jis Donsam gar?ku v?s tuli, kur? atsp?kojis os maldlf'^s apgalvojumus un ar aktiem pie d?ja, k?p?c baltiei .1as V?cija, k?p?c vi?i nevaid af.>i:ties m?^ un ko vi?i divu okup?ciju laik? iz cietui.
Sav? atbildes v?stul?, ko ?re sa ??mis ar k?da Amerikas tautiea starpnieciibu, redaktors Donss rak sta; Ar lielu interesi las?ju ?res kunga ve'istuH. Nezinu, k? mani iz teicieni bija att?loti latvieu av?z?, bet, p?c ?res piez?m?m sprieot, es b?stos, ka nav min?ti visi mani no v?rojumi par baltieu DP. Sav? rakst? apgalvoju, ka baltiei man at st?ja lab?ko iespaidu no visiem DP un ka vi?u griba str?d?t un tieksme asimil?ties vi?us padar?t u^ ^^ ^^ i^^ ?oti labiem emigrantiem. Es tie?m no redzu, ka no. baltieu vidus rekr?-
t?tas daas sevi?i naid?gas SS gru pas im ?a to locek?us, protams, b?tu nepiedeSams i z ^ ? ? t .
Nek?d? zi?? neesmu naid?ga pret baltieu DP. Esmu pat sarakitljiea ar latvieS?iem un izteica likumus, k? var?tu izk?rtot emdgr?ct- Jas proj^tus uz ASV un Kan?du Palaik esmu sevi?i Ieinteres?ts liel? arktikas p?tnieka Std^^isona projektu, p?c kura baltleiu DP r?tu b?t lieliski A?askas kolonisti J?s varat apgalvot ?res kungam, ka es dar?u visu, ko varu, lai pal?dz?tu pretnacion?lsoci?listiski noska?ota jiem latvieiem, lietuvieiem un iga^mlem^" A r V . B.
PG lanas birojs Arolsen?m^ K?rU M. Caud, dz, 1928. 4. 2., p?d. zi?as no Be??ijas; Erlku Dom brovski, d l 1^ 20;, p?d zi?as n^ delheimas Be??ij?; Gustavu End , dz. 1905. 10. 11., p?d z l ^ Jaranu Erdmani, dz. 192L 10. 10. p?d al?as no'Neistr?lica^ b?rtu ErgU, dz. 1900.10. 7., p?^ no Drezdenas; K?rli ?rgli, dz. 1905. Eduardu ?rldiu, dz, 1905. 23. 3., L a i moni Ezergaili, dz. 1923. 18; 11., no Kaugurlem; K?rli Ezeri?u, dz. 1904. p?d. zi?as ho Meklenbur?as; Kon stant?nu Fend. dz, 1903.. p?d. zi?as no R?gas; Arnoldu F?lipso?u, dz 1922. 16. 11.; Edv?nu Folkmani, dz. 1921. 14. 10.; Kristapu Folkmani, dz 1920. 12. 9.; Bruno Freibergu, dz 1908.; Malv?ni Freibcrgu, dz. 1912.; Nlel? Frederiksenu, dz. 1873., p?d zi?as no D?nijas; Gunu Freimani dz. 1927. 11. 5.; K?rli Frelmani;dz. 1910. 9. 11., no Liep?jas; Adu Frie- dl , dZ; 1908.
^^^^^^^^^^^ F^ ^ Francij? dz?vojoais latvieu a i i -
Cltajs Dr. Roberts Ivjmovs m?s in form?, ka p?c sludiniijumu ievieto anas kara g?stek?iem dom?t? laik rakst?, kur l?gts atsaukties baltieu g?stek?us, sa?emtas atbildes ne viea no Frandjas, bet ar? fran?u 2^eme?- afrikas. T? no jauna apzin?ti vai r?ki latvieSi, kam v?l vienm?r tm izdevies izk??t no fran?u g?sta.
Sarakstu par tikko re^str?tajiem latvleSu, igau?u im lietuvieu g?sr tek?lem m?c Ivanovs person?g? ap. mekl?jum? iesniedzis f ^ d j a s ka? ministram un aj?s dien?s gaid?ma atbilde. M?c Ivanovs cer, ka lat vieus izdosies no g?sta atbr?vot Jau vistuv?kaj? laik?.
Atbr?voanu no g?sta gaida m l M tauti?S Arv?ds Dakteris (dzini 19rt. g. 19. 2., L?gatn?), Alb?ns. Kup??ns: (1911. 9* 3, Bauskas apr.), Aldcsandis Trij?rs (1910. 4. 4., R?g?), Edgars Markavs (1925. 20. 8., R?g?), Gustavs Erdmanis (1911. 1. 3., Tukum?), Ha rijs Paulsons (1905. 1. 11., R?g?), Teodors Kaudze (1920. 1. 8., R?g?), Kurts Kleins (1925. 1. 9., R?g?), Zlg* frids Primers (1920. 6. 3., R?g?) un P?teris Ku?is (1926. 1. 1., Ventspili).
M?c. K Ivanovs v?l zi?o, ka sa rakstu par bij. latvieu karav?riem, kas atrodas Fr and j?, nos?t?jis art Latvieu centr?lajai kartot?kai H a - nav?.
VES1 UIES
REDAKCIJA!
Prot P. S t a r c a , Hersbruk? BBPEBZEMTESANAS VAI
BLAI^BAN?S ^ M?su turpm?lcals liktenis liel? m?
r? atkar?gs liodt?rata?^ T?d?? ir saprotaniamilsu cenan?s nost?d?t sevi iesp?jami Ub?k? gaism? ar in? form?t?va satui'a rakstiem. Ar ba^ ?m j?saka, ka p?r?k biei tx)m?r r? kojamies neapdom?gi m naivi- M?su galven? saskarei Izn?k ar ang?iem un amerik??iem.. J?zina, ka vi?i Ir zv?rin?ti re?listi, kuru simp?tijas m?s varam ieg?t tikai ar re?liem un pozit?viem darbiem. Ja v?lamies, lai ang?i un amerik??i dod mums pa tv?rumu sav?s zem?s, tad j?b?t ^aidrlb?, ko m?s vi?iem vf i^ dot pretL Saj? zi?? par labu paraugu var noder?t vair?kas dtoa tautas, kuru pieder?gie atradui uz?emanu ASV. Katra tauta ar sav?m ?patn? j?m sp?j?m tur cenas veikt kaut ko pozit?vu kop?j?s labkl?j?bas cela nai. Ari m?s k?dreiz bij?m iegu vu^ starptauti^u noz?mi izgl?t?bas, agr?ro un sod?lo p?o^ atrisin? an?. Lauksaimniec?bas raoanas sp?ju celan? un kopdarb?bas lauka darboj?mies pat k? pasaules klases rekordisti, Inform?djas rakstiem materi?lus t?d?? vajadz?tu ?emt no augst?k min?taj?rn^ d^^ ^^
Ndzprotamfi k?rt? aj? Jaut?jumi valda cit?di uzskati. M?s cenamies izlietot dejas un par vis?m liet?m sportu, kaut gan sports picska it?ms Um nozar?hi, kur m?su^^^^^^ starptautiski bija vismaz?kie. Pat m?su liel?kie rekordisti starptautis k? apjom? ir tikai tre?s un ceturt?s ?iras spoi i t l5tLPiem- latvieu la b?k? sportista sasniegumam ??pa mean? 70,25 m pret! stfiv somu re kords 78,70 m. P?c k?da sporta urn?la kopsavilkuma mQ.Ju labSkais sportisti ar savu rekordu st?v tikai 12. viet?. V
Nupat k? nodibin?jusies Baltijas tautu sporU padome, kura spraudusi sev par m?r?i sporta reprezent?ciju ?rzem?s. T?dus pl?nus gatavo lalkfi, kad pazi?ots IRO pilnsapulces l ^ mums, ka apm?ram gada laik? visi DP b?s izvietoti darb? da?d?s val st?si Vai tad neb?tu drudiain? stei g? j?gatavojas lm p?rmai??m, m5- coties valodas, papildinot sav^s aro da zin?anas u t i Sportu nek?d? zi ?? nevar uzskat?t par t?du rcprezen- tc^an?s l?dzekli, ar kufu sev var?tu sas?d?t pozltlvKi reprezent?ciju. Vai neb?tu p?d?jais laiks n?kt pie pra; ta jeb vai uz mums b?tu attiecin?mi sv?to rakstu v?rdi: Ko Dievs grib sodit, tam Vi? papriek^u at?em pr?tu.
fia^*.. vinu sasni
Z&vs Zalan'' ?jgi dcai- pasts
' Ldriz" jo nekur ne- Bet t
,a mani tautieL Kamd???
- t? DP kabatai legne ^tojs", kur -
^.ttaiHetaipielik- \ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
N?LISTS, KAS PIEI 5. OLIMPISKAS SP?L?S ST .MORIG ..LATVIJAS". RED. HARIJS M I N D E N - SIS VI?A RAKSTS MAZ?K PAR SPORT NOZ?M?, K A PAR K ARSPORTU PROPA
M?SU LIETI
, .kaujas; bHa cits. R Pl?me ittSt Moricu de*
giorta dz?ves ??r- t?tSjus,kas vi?am ^ / , v . --.r febipazistami no agr?kiem Jaikiem, ^ m Fi mM grib?ju atjaunot kara gados hokejj mto kontaktu ar ?rzemju sporta c?kste famaMem, kas m?su taisn?go pra- g?d?ji {tbu aizst?v?an? var dar?t vair?k miem it das iedom?jas. Neparedz?ta vijai aiega v?tra Alpos miisi^ uztur?a- biedf nls laiku St. Moric? gan kr?etni vieni
tom?r esam. apmierin?ti, ija^, Samnas.liedn?jaj ka pien?ds laiks pan?! SIrt ofens?vi; un past?v izredzes ceni portistiembiit pirmajiem, kurus at- hl atels stotautisfc? m?rog?. \ '
8NIBGA P?RI/ ALPIEM
Fimlbergas-skaistaja pils?ti?a Feldkirdia ists pavasaris. Kad dr?z ^ Pmlrts s?amies automa?n?, mm Mums ne pr?t? neien?k,' ^ ganu dej? iek??sim p?c p?- ^ t e Aiz liditenteinas,
^ P ^ ' stiklus ^ ?pet Mas sniega p?^ ^^ ^^ ^ ^kilometnun kad esam ^pac?-
ap 1000 m augstum?, tagrieias^egav^^^ ^ ^ g i tiktu i.^
^mSl^^ Pulve?sniegu.
^^A^ ^ "s?ko?
uz 5 ~ t?l?t ni^
^M!cai.**naW tuvojamies
nav fa< lai Lon( tus, teja raid?j
Vali
mi, visv^ sacei di pa? te?a sevi mn amei 9. uni nieki mieriJ
t. vieu
vai spriei
PSRSI