" fl
^ l l t S T T U A , 1948. g. If. febru?rr-
1
1
aa, atlaias no E d ) ^ st?vam, tad S
Best zeme gar solu. pL ^ visi p?rtraukusi de l^
te^av gl i i i i n o r f ^ megma piecelties Ed, les^ ar Anni?u ari pie^ ^
Klat un vedam vimi .t?vo?a istabu,
I Itas malas, un visi n?Z % a u t : ko iedzert, (4^ ^
^aaes ar degv?na g i ^ Jkl? b a l d r i ^ Eig ?^e? un m??ina s n ^ , ^gulda gult?,/ dikie pa, -az?m i2ad?st. istabs l?te un Anni?a ?ata* dvie?a apUekamo. Mk
inu a t p ^ ? , Vi? izrica*
es prasu. ,^ rdik?a,^ ^^ ida vaina . . . " Bet man
?ka v i j ^ siidz?j?s par lu uz ri??a sl?am.
man zin?t?" t sirds l?kme,
J ? s . " , . iu par cieu saspiedis^ |>bo Edv?nu.
tamies pie galda. iki. j et sadr?mis. Daos tei- ? zinu, kas mani zii?ikra stiba, kas var?tu beig^ ko saskan?gu. Lai El .
dze uz?emtos, ko ?d- apprec?ties un dzivol
vi?a, nevar, i r m?jas i r t?d??, k a negrib b?t,
M d e m par v?rgiiH acis. * a grib?tu lai Ed- uz Rigu, nobeigtu stu- apprec?tos tas Edvi- pr?tam. Vi? ari maz-
i a , un varb?t esmu, Sal I iu tiesu vain?gs ar sa- 1 imiem. T? ? lieta^vel " gadus. Ca\u:v?j? svece .nodziest," Edv?ns pr?- ;? tais?s nodzist Vii?a
^ t i e m > , ." Edv?ns no- m dams man ?su, z?m?gu ^ i? piece?as un iet atkal
as jaunkimdzi. rts Eiiv?ns izn?k no te-
Un, vijoli tverdanjs, ar galvu. Ieej tu - oan nav vair?k laika.
?emi?S i r ciemi? . plecus iin zodu, U26l&-
?dze gu? krustm?tes sasegusies, uz galda tas?te. Maz?s degle-
izskat?s pel?ka iet jautri?" vi?i
nevaru s?dz?ties. Kfi
t&ai dn^ku ^
vi?as r t ^a^ t?s ^ , un es gribu t?s ma2- Vi?a at?auj. .,Jumsti^
vi?a saka un pavelk uz kr?t?m. M i r i *
^ m i e s a s kailo^Jf Tur vi?i dus dm^ kuriem griea
kaut ko," vi?(;ll*
, teic?t, ka ilns W ari neizskaaties^>9;
et pirmit. kad nfirfffl '?stO^, ka gribat Doi^
dav?, kas nav 1 ^ jums ar? n a v ^
_ tm IstenaB o ' ' katram . . nedla, ka p to ^ Tai nav noomesjv
kuriem domajb * . ir svar?giki." ?taihi nav dz?vo**" hze dranigi bils*- ^ LtSk t?da a h s t i ^ ^ Q Ite ir v?irak
?fa, man reiz?m ta ^ "visas manas dom^^ r patlaban atp?as ^ td^M b?tu nom?k*
gal? " . . \ ^ dom?, tad l e M j l
Itiem. Ejiet" i ? negribu, es v?to ?at j?s to var?tu! N?, l?s lab?k." . ..^
V nosk?pstu v i i ^ a s j ^ i?^ as, m t? ir m u s u r
)m?k beigas
Berl?nes meln? tirgus pre?u sorti ments esot paplain?jies ar glui jaunu nozari -^vese lu plauu ^ r^ ^ ^ ^ ^ . . . ^ ^ . gena uz??mumi^ rsiksta Nev^ Pedej? la&? vaurojuies gadiju- York Times" Eiropas izdevums. So M ^ ' kad v?cu amatpersonas publiski neparasto preci ros?gi no?emot p?r- as? form?* kritiz? rietumu sabied- vietot?s "personas, kas v?las i z c e ? o t i ^ pat uz Kan?du vai ASV, bet zina, k a bo- propagand? nesadarboa?os ar to. j?tu plauu d?? nesp?s iztur?t ^^^"^ Tork Times" kcmstat?, ka s?- stingro medic?nisko p?rbaudi La i kuies v?cu kritikas uzpl?di, izman-
. . , ,T y . X - . , .im ??rslim' imigr?cijas komisij?sh^3<>t rietumu sabiedroto deklar?to Inform?tas aprindas VaTungtona zi?o, ka mart? paredzama jauna 16 m??in?tu tikt i ^ r i , DP ieg?d?jas ve- runas br?v?bu. Piem?ram, min?ts t?
Marala plana^vabtu konference. ?rUetu mmistrija selu, sp?c?gu plauu rentgena uz??- sauktais Zemlera gad?jums" k? ofakjJSli pazi?ojua, ka nav gatavojusies jaunas konferences sasaukanai, mumus. To s^^^ noor- ar? m?c?t?ja N?mellera uzmudin?- VaStogltonM korespondenti 56i?o, ka ASV,^^^^^^ uz nesadarboan?s politiku, ko U/Bf to lj*?kais laiks jaunai^ a^^ ftfkivflLrniB ^titii marts, kaid ASV sen?ts hiiSnt A n a n r i ^ K a v%i3nn n . M ! . . ] ? 1 Tnfi i i i ( T ? 4 Q r v i ( ( ^ - I . -
V A I IZS?mSANOS PAR I V l ^ P R E M D E O T A I ? V ? L ? S A N A K ^
^- Hesen? izteicis publiski no l^varofl^utu marts, k^^ apspriedis plSnu un palidz?- Joti augs^ fran?u joslas kanceles. N?mellere aicin?jis v?cie- Im Eiropai m kongresa ?rlietu kdmSs^ slimn?c?s. us sabot?t amerik??u joslas lena-
- Laila-aksts to pasniedz k? kuriozu h ^ ^ ^ ^ likuma realiz?anu. Ne pl?n? un Bevina Bietumaropas sa- ai^ virsrakstu P?rdodamas plauas" pso* tom?r sagaid?^^^ vien?b?", un ka t? uz??musies ame- Nep?rvietotai personai" t? 'tie?m i^j? un ar? Amer&? popul?ro N?- rik??u imperi?lisma a?enta pien?- ir zi?a ar krietnu kuriozit?tes pie- ^ ^ e r u ievad?tu k?du r?c?bu, bet k?mus Eirop? un Zieme?afrik?". ? garu, bet t? spilgti" atkl?i ar? vi?a uzmudin?jumu' uz nepaklausi-
jDaily Ma i l " pie ?s zi?as |)debilst, fca t?d? gad?jum? konference gan vatre nevar?ot ietekm?t amerik??u Mkumdev?jus. P?c p?d?j?m zi??m, esot j?r??inajas, ka kongress ?oti iev?rojami saaurin?ot pagaidu pa l?dz?bas apm?rus un gal?go iz?ira- jnos par Marala pl?nu aitlikot l?dz tam. laikam, kad b?ot iev?l?ts jau nais ASV prezidents, t?tad l?dz ga da beig?m, jo preidentji v?l?anas notilks novembr?. Bez .tam kongress gribot s?lc?kas zi?as no pa?m Eiro pas valst?m. Reutera a?ent?ra pa re?o, ka kongress saaurin?ot pa l?dz?bas isummu pirmiem 15 m?ne- g?em vismaz par rhiljardu dol?ru.
Ang?u un fran?u Marala pl?na misija", kas s?kusi apmekl?t p?r? jas 16 pl?n? ietvert?s valcis, no Be? ?ijas izbraukusi uz Skandin?viju. Kad t? b?s" apmekl?jusi visas tr?s Skandin?vijas valstis un tiei saru n?jusies ar vald?b?m, misijas r?c?b? b?ot s?kas zi?as par 10 Eiropas valst?m.
ASV ?rlietu ministrija ofici?l? v?st?jum? izteikusi savu gandar?ju mu par fran?u un it??u sarun?m saimiiieciskas ?nijas izveidoanai. V?st?jum? teikts, ka ? pl?na re?li- z?aiMd b?tu v?sturiska noz?me ne vien Eiropai, bet visai pasaulei ASV turpin?ot v?rot fran?u un it??u sa runas ar visUel?k?m simp?tij?m. /
Nakt? no pirmdienas uz otrdienu ofici?li atkl?ta sat&sme p?ri Sp? nijas un Francijas robeai. Nebija nek?du ceremoniju un t ikai nelieli zi?k?r?go p?l?i noskat?j?s, ka ro besargi pace? sarkanbaltos robe- aizsprostus, kas bijui nolaisti kop 1946. g. 27. febru?ra, kad ?ener??a Franko kalnieu karav?ri nosl?dza robeu divdesmit?etras stundas pirms st?j?s sp?k? Francijas vald? bas l?mums par sakaru p?rtraukanu ar faiHstisfeo kaimi?u.
Piar itiksmes atjaunoanu visvai r?k, protams, sautusi komunistu prese. Maskavas radiofona komen- tators apgalvojis, ka robeas atv?r ana esot jau pag?ju? gad? ievad?tu sarunu rezult?ts. Frandjia esot b i jusi vien?t no pirm?m valst?m, kas fidcojusl UJf l?mumam p?rtraukt sa karus . ar Fi^anko Sp?niju, bet divos gados Franc^as pol?tUca esot radi k?li' groz?jusies. Robeu atv?rdama, Frandjas vald?ba esot nomaks?jusi meslui Vaingtonai". Suma?a-Bido vald?ba, p?c Maskavas dom?m, stip rinot Franko re?mu par sp?ti tam, to tas esot ties 'drauds Francijai. Vald?ba turpinot veicin?t amerik?- ?u'ekspansiju Eirop? un Vidusj?r?. Maskavas ?oment?tors atk?rtojis ar? apgalvojumus, ka fism?u vald?ba ,;palidz realiz?t amerSc??u pl?nus par Sp?nijas iek?auaiu Marala
Pr?t vienoanos ar Sp?niju skai:bi| desmlt1;?kstou cilv?ku tra??diju, uzskata par simptomatisku p?- nost?j?s ne . vieii fran?u kmn?- kas kar? zaud?jui n^ ^ laika v?cu politikai, nistu prese i?mniprlh'i^
Sp?ni; an?s. 1
zi?o, ka Astur^ , J , , >
s^?s. plau?m un saboj?to d z m negrib Uemlera atlailamr bartiias ri?r- A S V ?rlietu m i n i e s Marals pre- neviena. Der?gu rentgena uz??mumu ^ ^ ^ ^ br?vfba !.c irfvnfor/^rins r iA I Q , I rxo^^^ iziucusies, Ka runas oriv?pa
justies arvien liel?ki^. Vi?iem tal k? n?k rietiunu valstu un padomju okup?cijas politikas prete??bas un p?rtikas krize.
0
L?dz?gu nost?ju k? N?mellers sa v? person?gaj? v?st?jum? ie??mui ar? visas amerik??u joslas protes tantu b?skapi, kas p?c san?ksmes tutgart?" izdot? v?st?juma p?rmet^ ka denacifik?cija praktiski esot vie n?gi ??rslis v?cieu politisk?s ap zi?as ??st?anai un to izmantojot, pol?tisk ?m ?aunpr?t?b?m. B?skapi aizliedz m?c?t?jiem br?vpr?t?gi pie dal?ties jebk?d? denacifik?djas dar- bc'^m aicina bazn?cas locek?us r?ko ties t?pat. ?ener?lis Klejs, k? at st?sta New York Herald Tribune",- esiot ?oti no?lojis o gad?jumu un izteicies: Es aubas, vai t? ir labu pavalstnieku iez?me mudin?t c i - tiLs pilso?us uz nepaklaus?bu l iku mam."
NYT, NYHT
m
ses konferenc?, no jauna paskaidro- gan meM bir? var nopirkt, bet ne ^^^^ 7arv,iaro jis,^ ka A S V neierosin?s^^^^^^ C l t S T ^ i e S ; ipviaii!5anii M o i ^ o i o r*i5>*/r^^ C ^ ucesoc ?onsuiieia apvienotas iek?auanu Marala p l ?n?KT?e ^ l dz?vi. Eiropas valstu pau dar?ana. Ang ?u ministrs MakN?ls apaknam? pa skaidrojis, ka Uelbritaiiija ar? turp m?k neaiciri?crt Sp?niju piedal?ties Marala pl?n?, kam?r tur past?v?s totalit?ra re?rns". XJz k?da konser-
joslas saimniec?bas padome.
Okup?cijas iest?d?m neesot viegli gad?jum? iz?irt, vai runa i r
tikai par leg?lu kritiku, vai runs^ ^ . , , , br?v?bas ?aunpr?t?gu izmantoanu,
Viktoram Kravcenk^ New York Times". Biei v?t?vo deput?ta j t eum?,k?p?c ?^^^^^ t?m j?iz?ir[)ties, vai ^nu v?cu tad aicin?t?s t?das valstis, k? b i ^ - ^ il?nor?t vai ar? ?ieta- vidsIavija,'>Rum?nija un Bulg r?koties pret pau deklar?tajiem ministrs nav atbild?jis. Amerika, k?uda^^ briv?bas principiem. Rezult?-
Argent?nas vald?ba pazi?ojusi, ka^^^^^^^^^^^^^^^ v?cu politiskie vado?i s?kot piel i Sp?nijai 1,3 S^Pp^^
. i . - ' ^ ^ H paHkt uz dz?vi Kongress pie?emot ?pau H-
aizdevumu uz desmit gadiem. Naudu Visvair?k izMetoot pau argent?nie-1 u pre?u iepirkanai^ Zviedrijas^?ridetu ministe Undens ^^^^ i^s ^ ties?bas par s p ^
pa o t i^ l?gam, p?rpraSi nc^?r-^^^^^ anai naskJdroiis ka Jiedriia at- k?dreiz pie- & . 5 S ? l ? n ^ l ienoi^da ar? Bevina^ pl?nu par^l^^^^^ Rietimieiropas savien?bu. Div i komunistu ministd atlaisti
Dienvidsl?vija s?tnis ASV pa no Zieme?reinas-Vestf?les vald?bas. tream l?gam protest?jis pret Dien- PrcJdents Trumens devies atva- vidslavijas l?dzek?u blo??anu. No- ?in?jum?, ko pavad?s Fiorid?. Vi? t? vi? piepras?jis o l?dzek?u de- neatgriez?oties Balt? nam? pirms blo??anu neatkar?gi no t?, kas no- 5. mari;a. ^ tikot ar amerik??u ?pauniiem Padbitnju iest?da Austri?? ap?^ Dienvidsl?vij?, jo t? esot pavisam l?juas laikraksta Die Weltpresse" cita lieta".
NYHT, D M , BBC
A M E R I K A S KOMUNIST IEM
PIESOLA BR IVU CE?U IJZ ?PA-
DOMJU SAVIEN?BU
ASV nodibin?ta Pretko?u?nis- tisk? apvien?ba, kuras m?r?is ir dot visiem Amerikas kom?nis-* tiem iesp?ju izce?ot uz Padomju Savien?bu, zi?o lietuvieu laik raksts ,;MUSU Kelias". Apvien?b? nol?musi aizbrauc?jiem samaks?t ce?a izdevumus lidma?n?s, dzelz ce?u un ku?i t klas?, ja tie atsa k?s no ASV" pavalstniec?bas un apsol?s n ^ a d vairs neatgriezties Amerik?. Apvien?ba v?loties pa dar?t laim?gus visus komunistus, ar sabiedriskiem l?dzek?iem pa l?dzot vi?iem nok??t Padomij?. L?dz hn tom?r neviens r e f l ^ - tants br?vajam braudenana-neesot pieteicies. L V
numuru, kur? bija iespiests no k?da ang?u laikraksta p?r?emts raksts ar min?jumiem par Sta?ina p?cn? c?jiem.
C^oslovaldjas kato?u gar?dznie kiem aizliegts kandid?t n?ko?s v? l?an?s bez tie?s priekniec?bas at ?aujas, ?echu un slovaku kato?u ga r?dznieku konferenc? pazi?ojis Ce- choslovakijas kardin?lis.
Be??ij? streiko jau puse visu og? ra?u. Vald?ba sol?jusi tiem uz 3 m? neiem 5 proc. algu paaugstin?jumu, bet og?ra?i prasa to visam gadam. P?c Mjaskavas zi??m, streikot?ju skaits tredien sasniedzis 60.000. '
Z turku lidma?nas nog?ztas Bu l g?rij? ?p 200 km no robeas, zi?o Beromiosteras radio. Udnaa?nas neesot klaus?juas bridin?jumu ? vieniem uti p?c tam saautas.
>fe?last!bS kritui ar? slaveiiie padomju komponisti Prokofjevs un Sostakovi?s, zii^o Stutgartes radio. Vi?iem p?rmet, ka vi?u kompozidr j?s esot ^^)retdemokriatiskas tendeii- ces"..;.;::V,::;: vV:;^ ^
P?e?m un pakalpc?ama t&aoB FrsAcij? nedrikist p?rsniegt . g. 15. janv?ra l?meni, ja nav pieaugui
Sadala It?lijas
bijuo kara floti Padomju Savien?ba sa?ems no
It?lijas, saska?? ar mierl?gumu, 27 kara ku?us un 13 pal?gku?us, to vid? divas modernas t?lbrau- c?jas zem?denes dcsperiment?- 1?m vajadz?b?m, 18.000 tonnu kaujas ku?i Giulio Cesare un di vus kreiserus, zi?o Dadly M a i l " . 38 citus kapa ku?us un 47 pal?g ku?us sa?ems Francija, Dienvid sl?vija, Grie?ija un Alb?nija. Pirmie divi ku?i Francijai bija j?sa?em Jau oned?f.
Ku?u sadali veic ?etru l iel valstu flotes lietprat?ju komisija Rom?. Komi|ijas darbu apgr?ti na krievu pras?ba Padomju Savien?bai pien?koos ku?us sa labot un nodot lietoanas k?rt? b?. Ar? A S V bija piespriesti 13 it??u kara ku?i un 14 pal?gku?i, bet t?s savas pras?bas neuztur. T?pa!t Anglija atteikusies no tai pie?irtajiem ku?iem, atskaitot daas patru?u motorlaivas. Sos ku?us izmantos pau it??u r?p- meca>a, no?rdot l??os.
D M
(Turpin?jums no 1. Ipp.)
Bet", saka Bigarts, lieta t?, ka grie ?i; i r gudri, un ja vi?us m??ina pie m?n?t, tad ar? j?t, ka vi?us m?na. Vi?i ?oti labi zi?a, ka ASV nevar pa mest Grie?iju likte?a var?." T?p?c grie?u vald?ba joproj?m turpinot ? loties, ka amerik??u pal?dz?ba p?r?k niec?ga, un t?s karasp?ks turpina ti- kiii aizst?v?ties, par sp?ti amerik??u padomiem, ka vislab?k? aizst?v?a n?s taktika ir pretuzbrukums.
Rauju rajon? amerik??u viraife- k i konstat?jui v?l otru svar?gu ka v?kli c???m. Visi s?kie ciemi pie prasa, lai tos sarga katru atsevi?i, un vald?ba, im piepras?jumam klau s?dama, ar? katr? pat vismaz?k? cie m? novietojusi savu garnizonu. D i v?zijas t?d?j?di izklied?t^ un prak tiski nemaz nav sp?j?gas ofens?vi oper? .^ Apsarg?t katru ciemu at sevi?i, p?c amerik??u atzinuma, neb?tu iesp?jams pat tad, ja dv?l?s aizsardz?bas rfiiliciju divk?rotu '^ M i lit?r? misija t?p?c gatavojoties dip^ lom?tiskas stingr?bas l?dzek?iem pie pras?t, lai grie?u vald?ba v?smas da?u karasp?ka Zieme?grie?ij? bei dzot atbr?vo patiesi nopietn?m ope r?cij?m. At?n?s p?s dien?s ie radies ari amerik??u Vidusj?ras flotes virspav?lniec?bas p?rst?vis ad mir?lis Konolijs, kas apsprieas ar nacion?l?s vald?bas kara padosni.
No Ankaras zi?o, ka ASV milit? r?s misijas vad?t?js piepras?jis V a - ingtt)nai apstiprin?t 125 mllj. dol?ru t?l?kai pal?dz?bai Turcijai. ? nauda esot j?pie?ir p?c 1. apri?a un to iz- 1 ietoot armijas, flotes un ce?u tBcIa izveidoanai. L?dz 1, apr?lim Ti i r - cij? b?ot ieraduies visi 260 ame rik??u virsnieki, kas paredz?ti l?gu m? ar Turciju. NYHT, BBC
ier?fivie pas?kumi ce? labkl?j?bu
AN?KSME
. ?RZEMJU PRESES B A L S I S ; P A R IKP
Henrijs Volless laikralrst? New Bepublic" nor?da, ka, lai atrisin?tu DP probl?mu - k? ?du t? nez?du l?dztekus Palestltias sadal?anai neiecieama ?tr? r?c?ba v?l divos citos virzienos. Vispirms j?pie?em St?etona liikumpix)jekts. Bez tam ASV ar UN pal?dz?bu b?tu j?pan?k, lai katra valsts uz?emtu zin?mu DP kvoti. Ikvienai valstij, kurai i r V?l neizmantotas sainuiiedskas ie sp?jas, b?tu j?b?t priec?gai, ja t? Var uz?emt liel?ku DP skaitu. hDaudzi piemirst, ka cilv?ki' ir vis v?rt?g?kais imports," raksta Volless. Ja ievestas govs v?rt?ba i r 250
dk tad nav v?rts jauns ie ce?ot?js? M?s visi Amerik? esam piemirsui, ka i r v?l simtiem t?k stou, kam nepiecieams pal?dz?t, un i ^ bag?t?k? pasaules n?cija v?l nav dar?jusi savu tiesu, la i pal?dz?tu Hitiera upu?iein. Ja to dar?sim, tad
ieg?sim, nevis zaud?sim. K?d- ^ ASV bija s^piesto pa- tv?rums . . . Tagad m?s sauk? par ^^cion?riem. Pan?kat Palest?nas nok?rtojumu, pie?emot Stretona l i - au un izmantojot savu ietekmi ^y m?s atvieglosim ^ v u sirdsap- 2a?u,"
Sinsinati kato?u laikraksts T h e Catholic Telegraph-Register" ie vadrakst?, kas veltits DP probl?- ^ nor?da, ka dzelzs aizkaru"
lietoana neesot pa??miens vien.
d tipi^ krievu A r i A S V esot
Koopei^d^ darbs j?turpina ar? raoanas izdevumi, noteikusi F r a n - tad, Ja V?cij? paliek kaut va i tikai djas vald?ba. Likumprojekts ie- |OQ latviaSu," teica dir. J . Vilci? Miegts nacion?lai sapulcei. I k o o i ^ i ^ j a s darbinieku sa^
Korejas Jaut?juma ai>i^rieaimi|l4b^?,^^^to i . febru?r? sflm?ks U N maz? a s a o ^ l s t ? v j L I ^
si ang?u josl?. Tur kooperat?vos pa- Kvests ?ie??mis k?du fidu D P [s?kumos apvienoti 5004 tautiei Dir .
viens ?ds aizkars, gan ne tuv^ nolas?ja s?t?a K. Zari?a necaurlaid?gs k? krievu, bet tas to- bas organiz?cijas. v fe tu^ ka StarptairtiMca kooper?to- m?r aiztur t?kstdlm p?rvietoto Klinu ^^^^^^^ alianse London?, kas apvieno personu, kas grib?tu par n?to>-^ ^^ ^^ m koc^rfit?vus, sol?jusi savu at- iem A S V pilso?iem. ^^^^^ latvieu kooperatoruo saimei
T li 4^ \^x^L^ m? saspridzina. S?s bumbas kon- ? vadj?. 2 dien apspried?m p i ^
metru biezu dabisku klinti. vslrumtirdzniec?bas Tur?bas jaunos G a i ^ virs Atlantijas oke?na deg- Ltetcmis.^ ^ T^^
dau augst?ku r?dznieku nost?anos D P
l^^KrtSaSlJS^ copis apvienoto tautieu bas JJberat(Mr", kas ar l i da^J i i r o kooperat?vu ?paums,
SliStf f v ^ n S ^ S f e S z ^ S : I i K > Mcue51^. ^ idejas I vien?gi p?rvietot?m person?m. Ko-
lAm rad? D P uTtureMiai V?diks I ^ u u i u u owuua. ^ ^ ^ operatoru darbs liel? m?r? sekm?jis S r i k ? n ^ d ^ ^ ^ nlgr?djas dz?ves amerik??u Josl? vien. r ^ ^ i ^ , , s ? k u m u nol?ma v?l?Sa- L , , ^ E . Lielozola nolas?t?s
Montreaias bankas fireridents n? ap^den^^^ redzams, ka kooperat?vu Dords y . I^ pinejs^ ^^ ^^ nezinot, 1947, g. kultur?- n?ru gada sapulc? pras?ja izstr?d?t biedri. Izst?jies ar? agr?kais mi - un soci?liem m?r?iem devui t?du iniigrficijas ppc^anMmi, Katrs biedrs no sa- palielin?tu Kan?das tedz?voi?ju Lombardo. vas pe??as Jabdar?giem m?r?iem skaitu uh reiz? smiazin?tun^^ ziedojis R M 107.. ko?>- amos pal?dz?bas s?t?jumus EMro- lidojum? sasniedzis ang?u lidot?js darb?bas ideja cel tautieu labkl?- pa i Ja Kan?du grib saimniecisid ar Met5or 4 tipa ma?nu, kas apg?- jl?^^' piln?b? izmantot, tad iedz?vot?j?i?d?ta di^aem d?u motorier^ Vi? sa- _ , , pieaugums esot nepiedeSams. K A - p ^ i ^ izpaaHias doma, ka da- n?d? esot v?l p?r?k daudz tukas ?trumu, : r?ms viss iesp?jamais, lai pan?ktu telpas, kur var?tu un vajadz?tai s?kt .JHiiiUitariz^^ pazeminaami prec?m. Jave i - jaunu dz?vi tiem daudziem dlv?- s?tas ?erbo?a l?cis, kam, p?c pids?- cma paraotaju kopu attistibsu kiem, kurus tagad ar l iel iem perso- tas p?rvaldes jaun? projdda, nav Tur?bas va l d e s , s?deklis b u s L i b e - n?giem iipu?ie^ia atbalsta k^?diei. | vairs m as?s m?ks, nedz ?etnu. ka. Vald? iev?l?ja E. Lielozolu, T.
Sdlkalnu un O. Lapi?u, padom? K. Tomsonu, A. Strazdi?u, J . Pur- mali, A. Gribustu, P. Ludvigu un D. ?end, bet rev?zijas komisij? J . T?raudu, ili?u un E. Rudz?ti.
Ne viss, k a ; sp?d/ ir zelts
,,'nie Edinburgh Evening Dispatdi" zi?o: Nesen atbr?voti divi v?ri, kas bija aiztur?ti par m??in?jumu par spek ul?t?v?m cen?m pirkt zeltu. no k?da. cilv?ka, kas uzdevies k? spe kulants, bet paties?b? bijis p?r??r bies policijas inspektors. Vi?i atbr? voti i c tam, kad pier?d?jui ka pai bijui p?r??rbuies policijas inspektori, kas t?d? veid? grib?jui p?rsteigt spekulantus." ^
Gotu burt i atkl?j ^
v?cu z?na d?kas 11 gadu vecais v?cu z?ns ^Jirgens
K i i l s aizb?dzis no vec?kiem un i m?neus uztur?jies V?cij? un Fran cij? k? ang?u kara b?renis Efekijs Laui^ens^ Ang?u policija vi?u no tv?ra Par?z?, kad vi? savu v?rdu bija parakst?jis ar tikai V?cij? pa z?stamajiem gotu burtiem, 2?Ds at-_ zinies, bet tad ar, l ie lu vairumu aspir?na m??in?jis izdar?t pafi?v?- bu . Vi? izgl?bts un . nog?d?ts.'\pie vec?kiem Berl?n?.
II
i'r
m
mi
Mi
mm
'CT?
'\m ' I T . ; * * ' .