6 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 9. jOni?i
MUSU SARUNA AR KONSTANT?NU RAUD?VI Pavidpt ZmifL Mauri?u, 6&den*6l-
deni tuturS|8i arf Konstant?ns Rau* dive. Silvestra P?rkona Memuiru au< toni UfmAH latviei V8d]fi necien?ja t?, k? Nol?d?to dv?se?u autoru, kaut atm darbu sarakst?t?js IT viens un tas pata. Pirmais daudziem Hk? par sma gu, par filozofisku un atrada cien?t? jus neliel?, j?^mekl?t? las?t?ju saim?. Toties v?cu publik? Konstant?nam Raudivem ar Silvestra P?rkona me- mulriem bijis vair?k laimes pir* mals iedevums, kas izn?ca priek ga* dlem v?cu valod?, jau izp?rdote, un tagad apg?ds sagatavo otru iespiedu mu. Autoram Sis darbs dcsvis ari J?ta mu materi?lu ieguvumu, kas pal?dz?jis p?rvar?t dau labu trimdas laiku gr? t?bu.
uK? tas iesp?jams, ka v?cu publika, kas ?pai neatsauc?ga pret otr? pa saules kara bSSglicm ?nemniekiem, tik atzin?gi nov?rt?jusi Memu?rus?"
Konstant?ns Kau- dlve tagad drus ku slaid?ks k?uvis, bet arvien tikpat
kust?gs, sarun? spraigs k? senos laikos, aizk?pina jau ceturto cigareti Vi?am par v?cu gr?matniec?bu savs no pieredzes g?ts spriedum8.Tllp?c," vi? saka, ,,ka la s?t?js vairs negrib drebin?ties pag?ju ? kara ausm?s; d?ku, asins izlieanu, smagu p?rdz? vojumu aprakiftlus vi? noliek pie ma-
\la, v?l?damies atp?sties, aizmirsties vismaz grimiitas lappus?s ieiet cit? dz?v?." Izr?d?s, ka l?dz?ga uztvere valda ari veic?, kur Midia apg?dam Raud?ve p?rdevis sava darba Nol?d? tas dv?selee v?cu variantu. Tas ap tver ap 300 lappuu, un t?, blakus Zentas Mauri?as Die weite Fahrt, lat vieiem b?s v?l viens rom?ns v?cu valod? DIf verdammten Seelen, kas izn?ks apm?ram vien? laik? novembri, Taj5, ko agr?kos gados ne paveica Latvijas kult?ras instit?ti, tagad paiem autoriem j?veic ar mil z?gu piep?li. Bet Raud?ve dom?, ka tas ir vesel?gs process ja k?ds darbs pats sevi iznes un atrod las?t? jus, tad tas ir sv?HIg?k, nek? uz valsts r??ina tulkotus darbus izs?t?t pasaul?, kur tie biei vien palidc plauktos t?pat k? ofici?la propagan das literat?ra.
Ta?u tas nav viss, ko autors ais gados paveicis ir tapusi jauna, mo- numentaia gr?mata Cbaosa cilv?ks un t? p?rvar?ana. Sis darbs aptver 500 lappuu un izn?kt Kan?d?. V. Zie di?a un R. Pl?mes apg?d?, kur? Rau d?ve taj? pa? laik? darbojas ar? par redaktoru Sis aptveroais darbs, ku r? iztirz?ti modem? cilv?ka konflikti un maldi laikmeta sajukuo v?rt?bu chaos?, beigu da?? dod nor?d?jumu, kur mekl?jama chaosa p?rvar?ana skatieties uz rakstnieku, uz gara pra vieti, filozofu, kas sauc un ved jaunu k?rt?bu, iztur?g?kas atzi?as, skaidr? kus principus ai bezprincipu laik met?.
T? sarunas atkal atgrieas pie ie priek?j? pie t?, ko no gr?matas, no autora gaida modernais las?t?js.
N?kotnes literat?ra," cigaretes d? mos acis nedaudz piemiedzis, saka rakstnieks, b?s rakstur?ga ar ps?cho-
lo^fiskii ievirzi un filozofisku pamat- toni. Intriga, afekts, dekorat?va ugu- ?oSanm nogurdin?jusi moderno cilv? ku. Tiim sl?pst ^atp?tas, un to vi? meklSii apcer?."
N?k pr?ta, ka vicu, bet ?pai fran ?u gr?matu skatlogi visu p?ckera laiku bija pilni darbiem par neseno kaitastrofp s?kot ar kauju aprak stiem l?dz koncentr?cijas nomet?u memuHiriem un fran?u pretest?bas ku st?bas rom?niem. Bet latvieu litera t?ra? Vai ar? t? jau paguvusi doku ment?t p?rdz?voto laiku? Ir varb?t v?l par agru rakst?t nacion?lu tra?? diju dlstdidces tr?kuma d?l. Bet d?ku rom?nii; vismaz lab? noz?m?? Vai dz?v?s dz?ves notikumi tam nav de- vuii pietiekami neaizmirstamas vie las?
Konfitantins Raud?ve ?po galvu. Vi? n'Bsaka n?, bet nesaka ar? j?, un ir j?noprot, ka vi? taisni o jaut? jumu grib atst?t mal?. Toties vi? pasaka spriedumu, kas tik viegli ne aizmirstas: M?s k??stam materi?li stiski. Jaun?kie autori aiziet pa vieg l?k?s pretest?bas ce?u. T? rodas dar bi, kas savu m?u var p?rdz?vot, ne atst?jot didl?kas p?das." Iesp?jams, ka vi?am taisn?ba. Un, it k? redz?ta sav? priek? laikus, kas v?l n?ks, Konstant?ns Raud?ve drusku rezip?ti aizk?pina v?l vienu cigareti: Ko l?dz pareiziS^? konjunkt?ra latvieu gr? matniec?b?? T? ir nenoliedzama, dar bus pnisa, tos p?rk un lasa. Bet cik ilgi v?l? Divi, tr?s gadi tad izce?o t?ji b?s iedz?vojuies jaunaj? vid?, prat?s savas jaun?s zemes valodu. Latvieu valod? sarakst?tas gr?matas arvienu vair?k kr?sies plauktos."
Tas var?tu noz?m?t m?su kult? ras galu."
J?, tas noz?m?tu m?su kult?ras galu."
Kad izrun?ti tik pesimistiski v?r di, l<abs br?dis paiet klus?jot. Domas aizstaig? uz Latviju. Ja tur v?l b?s latviei, tad tas, kas trimd? miris, varb?t atkai? piecelsies uz pau zemes. Cik vie^nk?ri tagad vien? br?d? no-
urn?listikas veter?nu pieminot
- 1
M?ktlB m Uter?t?ra ir vien?g? terrltori)a. kura latvi^lil Ir br?vi. U i ? ? n u m ? Konstant?na Saadlvii Mv? V?cilai apmekl?ium? diskut? ar Gmtt G<il8tati par ra?su gara dslves lz* redi?m n?kDln?. Latvijas ui??mumi
formul? j?s visu trimdas gadu ideolo ?ijas t?k&tobals?0 un t?kstoiv?rdigi izsauktais satura kur zeme, tur tauta un vi?as kult?ra. Ja neatg?sim zemi, tad neb?s vairs nek?da mieri n?juma tam latvieu rakstniekam, kas neprat?s savas jaun?s m?jvietas valodu, atliks rakst?t paa priekam.
Bet t? tas ilgi nevar iet," turpina Raud?ve. Kas notika ar Bu?inu? Ar Merekovski? Apklusa. Pat Nobela pr?mijas laure?ts apklusa."
Bet rakst?t sve? valod? cik tur j?paiet gadiem! K?da iztur?ba vaja dz?ga! K?da c??a j?izc?na, lai nome stu savu anonimit?ti, o briesm?g?ko no visiem ??r?iem, kas j?p?rvar b?glim bez valsts. Un vai v?l sare ??t?ks liktenis nav dzejniekam? Cik Bairona pantu, cik Pukina po?mu, cik eksp?ra sonetu tulkots latviski? Un cik Virzas, Rai?a un Poruka dzejas darbu paz?st cit?s taut?s?
Starp citu dzeja. Latvieu apg?di trimd? to v?l m?dz izdot l?dz 800 ek sempl?ru tir??. Bet angli nedod vai r?k par t?kstoti. Un zviedri?
Piecu5 simtus!" saka Raud?ve. Un labs rom?ns vismaz pirmiespiedum? nepiedz?vo vair?k par 30004000 ek sempl?ru."
Latvieu apg?du izdevumi sasniedz to pau skaitu. Vai tas tom?r reiz? nav ar? dzi? mierin?jums, vismaz pa gaid?m?
Zvi<lri..." v?l piebilst Raud?ve. Vi?iem piem?t k?ds ?paa org?ns, ar ko tie saj?t naudas v?rt?bu."
Un ? piez?me liekas izskaidrojam 6?S pilsonisk?s, p?rtikuas zemes gara ros?bu, ko re?istr? tik zemi tir?i. Ka pit?la ieguld?jums? Tad jau m?su pa u izdev?ji, kam p?rmet baigu mant raus?bu, v?l pa reizei liekas k? t?rie ide?listi.
Raud?vI valdzina is darbs gr? matu laiana pasaul?. Jau min?tajam apg?dam Kan?d? vi? p?c ilg?kas sa rakst?an?s ieguvis K?m? (Camus) at ?auju vi?a darbu tulkoanai latviski. Raud?vemi ir ar? sirm? Knuta Hamsu- na darbu tulkoanas at?auja tam pa am apg?dam.
Bet ne visi apg?di t? r?kojas," rakstnieks piebilst.
Sarun?damies esam nok?pui no augst? kalna, kur? m?t Zenta Mauri?a Ouisisanas sanatorij?, un so?ojam cauri kr??ajai k?rvietai. Divas lie tas duras ac?s ai franciski kust?gaj? galvaspils?t? lielisk?s viesn?cas un restoriSni un k?da visai biei re dzama bulta, kas nor?da ce?u uz Pad. savien?bas konsul?tu. Un k?da kafej n?ca, virs kuras lieliem zelta burtiem uzrakst?ts Krokodil. Vai dom?ts tas, kam Maskav? at?auts smieties par pa u krievu nej?dz?b?m? Vai tas, kas tai negl?taj? dziesmi?? staig? pa ie l?m?
M?su sarunas izjauc pulkstenis ir laiks atvad?ties.
Man v?l ir k?da noruna fran?u klub?," pam?j Raud?ve, ,,p?c Zviedri jas eit var justies gandr?z k? Fran cij? un t? man piieaugusi pie sirds."
Mirkli v?l?k gar?m skrejoi auto un ielas burzma izkWdina p?d?j?s latviski sac?to v?rdu atbalsis. Sve?s laut?s iejukdami, m?s esam k?uvui individu?li v?l vair?k izol?ti, nek? vi?us os p?d?jos gadus.
Uz redz?anosl" Bet p?c cik ilga laika? Un kur?
P?vils Klans
Liel? ?trum? Londonas latvieu sa biedr?b? izplat?j?s v?sts: tredienas, 30. maija, vakar? miris redaktors Ar- senijs Podnieks. Sirdstrieka vi?u bija p?rsteigusi br?d?, kad tas gatavoja jaunu rakstu av?zei, t?tad pie darba, kam bijis velt?ts vi?a m?s . . .
L?dz?gi tam, k? netika pabeigts is raksts, liktenis p?rcirta pusce?? daudz
iecer?t?, grib?t?, izpl?not?. M?s, kas vi?u redz?j?m l?dz pat p?d?jam br? dim sav? vid? dz?ves priec?gu, jaunu nodomu un ener?ijas pilnu, nezi?? jaut?j?m viens otram k?p?c tam t? bija j?notiek? Bet atbildes ar? o reiz, t?pat k? vienm?r, nav.
Kas gan, b?dams latvieu urn? lists, vecs vai jauns, nepazina Podnie ku? Neviens, kas bija kaut k?d? sa kar? ar av?niec?bu, nevar?ja paiet gar?m im latvieu preses celmam. Podnieks lab?k k? jebk?ds cits p?r st?v?ja lab?k?s urn?lista ?pa?bas un trad?cijas. Vi? bija str?d?gs, ap zin?gs, vair?k par visu tas n?da kaut ko pusdar?tu, atst?tu, neuz??m?- bas d?? pamestu. Dego? R?g? un de go? Berl?n? vi?, savas pien?kuma apzi?as dz?ts, palika l?dz pat p?d?jam br?dim.
Vi? bija Ideju bag?ts. Cik neskai t?mas reizes gan Podnieks neierosi n?ja savus koll?gus dar?t, rakst?t, pti- t?t kaut ko jaunu, ?rpus parast?s ru t?nas. Vi?a vad?tais ned??as laikraksts T?vijas Sargs^ (izn?ca no 1938.-1940. g.) ir ?s ideju bag?t?bas lab?kais pie m?rs. Nedaudz gados tas k?uva vis vair?k las?tais ?da veida izdevumi;.
Vi? cent?s lietas un notikumus v? rot no augst?ka skat?juma, ne tikai no ?s dienas, ne tikai no konkr?tu apst?k?u izejas punkta vien. Aiz vi?a muguras T?vijas redakcij? v?cu laik? bija pak?rta Eiropas karte. Cik gan daudzk?rt vi? mums sp?ja- likt sa skat?t lietas, kura m?s neredz?j?m, lietas, kas n?ks un kas neizb?gami ar? n?ca.
Vi? v?l?j?s st?v?t p?ri ikdienas k?adai, ?ild?m un neldz?b?m. T?s vi ?am bija pret?gas vienm?r, vai nu vi? dz?voja R?g? vai ar? trimd? Libe- k? vai London?. Ar savu piOT?ru Podnieks audzin?ja un m?c?ja jaun? kos. Tiem, kam ir bijusi priekroc?ba str?d?t vi?a vad?b?, nekad neaizmir
s?s ? urn?listikas veter?na par?t Un padomus. Sausi biogr?fiski dati ir aizvien
taisni pret aizg?j?ju. Nekad tie, pi aptuveni, nesniedz zi?as par to, k( ciests, kas p?rdz?vots, kas m?l?ts, k iz i r i s . . . Nelai?is dzimis 1900, g&( 3. oktobr? ?rg?os, 1919. g. piedal?jit br?v?bas c???s, no 1926.1938. g. bij? Latvijas Kareivja redakcijas locekli no 1938.1940. g. T?vijas Sarga n daktors, no 1941.1944. g. T?vija^ daktors, bet trimd? V?cij? Libeki V?stnea apg?da vad?t?js. No 11 g. Podnieks dz?voja Anglij? sikl m? str?d?dams fizisku darbu hoit v?l?k, no 1950. g. s?kuma l?<h beidzamai dienai, b?dams Londoi Av?zes redaktors. P?d?ji pusgsi Podnieka uzdevumiem pievienoj?s LNPL prezidija locek?a amats. Vi pild?ja atbild?go inform?cijas noz? vad?t?ja amatu.
M?s varam iet caur vis?m moki M?s varam ciest v?l briesm?g?k, Jo pacels Di-evs uz sav?m rokam M?s tad, kad m?su diena n?ks."
L?k, ie Leon?da Breikla vlrdl tie, kurus aizlauzt? balsi skani Podnieks k?d? likten?g? bridi. Sis dis bija darbinieku atvad?an?s i 9 4 i g. ruden? T?vijas redak( pirms liel?s izkl?anas. Neviens kl?tesoiem nepalika neaizkuiti tikai retajam nebija ac?s asarai^
Ja k?dreiz mums pien?ktu m\ diena, un ja k?dreiz mums pavli ce? atpaka? uz Latviju, tad Tu, niek, vari b?t dros: m?s ved?sim paka? ne tikai Tavus pelnus vien, ar? atmi?as par Tevi un kaut dzi?i, dzi?i sird? paglab?juos lilU
ViUi Skvll
Priednieks "Kav?t? devies jubilejas turm
ogad paiet 2$ gadi. kopi d t l tdo?s ificii Artur PrieduiekJ-Ktvir*. Vi?i v?jis Liep?jas konservatoriju aa Li oper? pirmo reizi d i ied?j l i folo ptrtljtt ku ball? qrfifa Rikardo lom? 1926. g. ' din?jies pie Bachnera Btrlln?, A n i t l m l un De Lukd ?ujork?. Par toUstu A . nieks darr^ojles Latvijai Naclonll? R?g?, Berl?nei Vals t i oper?, VInii dzied?jis ari CIriches, Gracai un Bu< slavenaj? Kolina oper?.
Atrur i Priednieks-Kavara pirtnt divlini: dlem Iece?ojis A S V un darbojai Gttlt( Adolphui kolled?. St. P? ter i , Ml&tioti.^ balss profesoru pie koUtdai m?i ikai k| ras un ir SIi katedrai operu produkciju venais vad? t? j i . M?kil inieki Jau pig. kolled? iectudeja Burvju flautu os P?rdoto l?gavu. A b i leitnd?jumi vaL ar labiem pan?kumieoi, sevi?i P?rdoti VB, kas div?s izr?d?s puk in i j e ep 7000 sit?ju, to vid? ari letvieSui no M i ! St. Paulas uc.
25 gadu darb?bas atceres gad?jumi nis dev?s gar?k? koncertu turneji pi un Kan?du. Pirmais koncerts, ko W Latvieu apvien?ba Minesoti , notiki beig?s St. Paul?. Programm? solista i i t?s latvieu autoru dziesmas: Es dziedilaj Tevi, t?vu zeme (Graubl?S), Mtlgumf] gr?ks (Medi?), Jaun?bai (D?rzi?S). pavasari' (?epitis), Lauzt?s priedes uc, ?rijas no oper?m Uguni (Kalni?), Karm( Martas, Boh?mas, Jevge?ija O?egina, Pi Trubad?ra uc. Jubil?rs sa??ma daudz min?jomu un ziedu, bet klaus?t?ji piedevu.
Jubil?ru sveica no Latvieu apvien?bai; nesot? J . Kalni?, no Mineapoles un St. ' 1as latvieu ev. luterisk?s draudzes pi nieks A . Leic, no bij. Nacion?l?s o? darbiniekiem Adamsons un Kr?ma, lavI Minesotas universit?tes prof. J Akem v?rd? aktieris V?ildmanis un m?kslil Gcistauts, Kalralte uc. KA
Ingrida V?ksn?
(79. turpla?jums)
Pamaz?m tuvoj?s p?d?jais ce?a posms, v?j bija sagriezies mazliet no s?niem, nesizdamles vairs tik ne?l?gi sej?, un, pag?jui gar?m ilkolai, kas bija p?rv?rsta kazarm?s, vi?i no n?ca pie pagasta valdes nama.
Pametusi Juri net?lu pi Jilrkalnes baznTca, kas v?raa pret debesu epoumu savus melnos logu caurumus, Dagnija ieg?ja kancelej? un uzr?d?ja pav?li ierasties pie komandanta.
Bez liekas gaid?anas atv?r?s durvis uz blakus telpu, kur aiz rakst?mgalda s?d?ja v?cietis pliku, auru galvas kausu un zeltainie v?tiem uzple?iem. Pret Dagniju pavRr?si zili ?de ?ainas bezskropalu acis ???veida sej? bez smalcra, savilkdam?s p?tigas un auras.
, J?s run?jat v?ciski?" jaut?ja skala, kliegt, paradusi balss nedaudz akcent?t? latvieu valod?.
J?," Dagnija teica lai, v?rodama dz?slaino roku, kas ar sarkanu z?muli vik?ja sev priek? uz galda pap?ra lapu.
H J ? S esat viena? K U T citas?" Mums nav apavu. P?c band?tu uzbrukuma p?r?j?s sievietes
ir palikuas tikpat k? kail?m k?j?m. Vismaz ?r? ieit t?s nevar." Ta mani neinteres?,'* v?ciea balss k?uva spalga. ,P?c Kur
zemes cietok?a likumiem viaiem j?piedal?s nocietin?juma darbos."
Bet m?s ta?u nevaram iet kail?m k?j?m un bciz piem?rota ap??rba."
Es teicu tas mani nelnter^?l" v?cietis pail?clis, un z?mu lis, triekdamies pret pap?ru, nol?za. ,M% apcietin?m!"
Es person?gi mmxx nodarbin?ta virsleitnanta Bin.ula aiz sarga atbalsta punlct? k? tanit?re. Viena no mums vada saim- nidclbn, bet trea! ir mazs, slims b?rns," paskaidroja Dagnija un sniedza v?cietim savu apliec?bu. Tas uzmeta atiru skatu z?mogiem, p?rbrauca ac?m tekstu un pagr?da pap?ru nev?r?gi S??ui.
Nav m r i g t Dn bez tam ir zi?ots, ka jums tur v?! ir bars cilv?ku, ka slaist?s un neko nedara. Ko j?s ieti gaid?t? Uz Zviedriju gnbat braukt?" v?cietis saliec?s p?ri rakjit?mgaldam,
un vi?a deni?os pletiika zilas dz?slas. Nevien8 no jums nekur neaizbrauks es saku, neviens!"
N?," Dagnija teica mier?gi un m??in?ja smaid?t M?s ne maz nedom?jam kaut kur braukt. M?s gribam tikai pai sav? zem? sagaid?t varen?s l^ielv?cijas armijas uzvaru, un p?c tam atgriezties R?g?."
So izrunu es paz?stu! To es dzirdu katru dienu, Sabot?t, sa darboties ar dezertieriem un mea br??iem t? Ir j?su Istil nodarboan?s! Spiegi j?s esat! Visi kop? viena vien?ga spiegu banda. Noaut t?dus!"
J?s zin?t, ka m?s ien?stam krievus un v?lamies jusu uz varu. Un m?su le?ion?ri c?n?s front? kop? ar jums," Dag nija m??in?ja nomierin?t satracin?to varas v?ru.
CInd6? Mu???bas! Kas t? par c??u, ja es nevaru bez sar dzes iziet no is telpas, lai k?ds j?su tautas br?lis mani neno autu no pirm? kr?ma? T?pat k? reiz ai pa? zem? noslep kavoja manu t?vu vi?a muias park?. J?s visi esat vien?di k? Polij?, t? Krievij?, t? eit."
Tev ar? der?tu lode, vec?, iz??kst?ju? nervu pika!" klus?b? nodom?ja Dagnija, v?rojot v?ciea saviebto seju. Nu tas trakoja un ?rd?j?s, man?dams tuvojamies savas varas galu.
V?l p?ris reizes p?rau?ojis savu kabinetu, v?cietis atkal at s?d?s sav? kr?sl? aiz rakst?mgalda un ar divi pirkstiem pa svieda uz Dagnijas pusi vi?as apliec?bu,
,,J?s varat palikt m?j?s, bet visiem p?r?jiem m?ju ?aud?m v?l?kais divu dienu laik? j?ierodas lidlauk? un j?piesak?s pie darbu vad?t?ja. Ja n?, es nos?t?u andarmus ar apcietin?anas pav?li. Varat iet."
V?cietis paspieda zvana pogu un s?ka rak??ties pa saviem pap?riem. Uz sliek?a par?d?j?s b?rdains zvejnieks ?das jak?. Tas bija n?koais upuris, un Dagnijas saruna bija izbeigta.
Izg?jusi v?jainaj? gais?, Dagnija juta, ka katrs nervs tai tr?c dusm?s un nicin?an?, un tikai Jura tuvums iek??va vi?as j?tas atpaka? mier?. Nu v?j dzin?s tiem mugur?s, un ?tri un viegli vi?i s?ka so?ot atpaka? pa pute?aino oseju.
Noklaus?jies Dagnijas st?st?, Juris I p u m ? atmeta ar roku. T?di ir aizmugures v?ri. Sala?as un neliei. T? tas laikam
ir visur. Bet tici man, ka tur ?r?, gr?vjos, Krievijas purvos, tur palika lieliski v?cu puii, k?rt?gi biedri c???g un dro sird?gi n?ves briesm?s. Tie. kas eit ?d. dzer un slepkavo pa aizmuguri, tie nav v?cu tauta tie ir atkritumi."
nDroi vien tev ir taisn?ba. Bet es negrib?tu vairs otrreiz satikties ar o pagasta ?eizaru."
Ir diezgan nej?dz?gi, bet kaut kas b?s j?izdomS. J?run.^ Kapteini. Varb?t var izk?rtot, ka visu j?su grupu izkl?dini izvieto pa cit?m m?j?m, lai andarmiem neduras vairs Ka vi?i atkal ierad?sies, tas ir glui skaidrs."
,3et visur ta?u ir vien?di pilnas malas b?g?u, un viens nej?tas dros."
Nez' k? b?tu Ventspil??" iemin?j?s Juris. Tur patru?as katru dienu un nakti tramda ?audis gan i
gan dz?vok?os. Un ce? ir tas pats uz J?rkalnl vai V?c Bet laivas n e n ? k . . . Patiesi, ja dr?z kaut kas nemain?i
v?ciei b?6 t? iztrenk?jui un iz?erst?jui b?g?us, ka nev tos vairs sadzen?t, kad b?s j?lien uz krastu. Seit piekr dr?z neb?s vairs neviena."
Kad Akmen?jos p?d?jo reizi bija Kapteinis, vi? teica ka ned??as laik? viss b?ot atkal k?rt?b?."
Kapteinis vienm?r ir bijis optimists. P?r?k liels U?t."
Nedom?ju. Vi? tikai p?las citus uzmundrin?t. Pats visas lietas redz asi un skaidri."
Varb?t. Bet vi? tom?r ir lielisks. Tas vien, k? vi? gal? ar m?su komandieri Birzuli!" Juris sm?n?ja.
Kas ?sti par putnu ir is puisis?" Dagnija iejaut?j?s, tev ir par vi?u k?da skaidr?ba?"
Juris ska?i iesm?j?s: Sav? zi?? velna zellis. Saprotami, zulis nav vi?a ?stais v?rds. Vi? ir t?ds pats izspruc?js k un daudzi citi m?su vid?. K? ?sti vi? ir piel?dis v?clef es nezinu, bet lab?kais cipars ir tas, ka vi?a rok?s ir d tieru saraksts, kas mums j?g?sta, un tur pirmais ir vi?a , v?rds ? s ta i s . . . T?tad Birzulis ik dienas ?er pats sevi, ja v?ciei to uzzin?tu, tie k??tu zili aiz dusm?m."
K? tu to zini?" Dagnija br?n?j?s. Kad es izn?cu no mea un nok?uvu pie leitnanta, man
jau no pirm? mirk?a ?ita kaut kur redz?ts. Un tad es atce tas bija Krievij?, pirmaj? gad?, bet toreiz vi?am bija
r??a zlmotnes... Reiz m?s iedz?r?m, un es s?ku run?t k?du vi?am l?dz?gu puisi, ar ko esmu bijis kop?, un p?c pusstopa Birzulis man atzin?s. T?d?? vi? ir tik r?ms mani, jo kaunas savu spoo uzple?u d??. Bet kas man izliekos visu aizmirsis, un vi? to saprot. Lai vi? reibst r?gi t?l?k savas varas augstumos m?s visi esam vien? IL^ Un kam?r vi? ir god?gs pret mums sav? augstaj? sp?lf; vi? ir v?rs ?st? viet?."
Redz?s, k? tas beigsies ar vi?u un mums visiem," nija teica dom?gi.
(Turpin?jums sekos)
^1 r ^ I f ^ ^ i i*Cl W
L ' i l ^ ) tl P'' J M?oIu (Vlktoriji) A fri. iiittjfiitii,
i U M I . 0 f 6 l i f H l t r f
Unu sLi ?imi stkii Bloita
MH^iilli iiipledtu.1 11^ Titoriiz?gu 5 iitp]
-~.'|i!Te8ili pSiitiTii tml lliiMts kirtotikai Taditi
, Cvyifort w., ' llTl '^
J Aieciirioa Ulo?i
R vtditij. A.
m ttyiWi AVI , BrooU^
I 85l?iw, MIclL I P^^'V"lh8t, M i n n u . PJ'^htfitfiCo^. if* Trio 8tT., _
>^^ 'N.Orcl ia rd St,.,
a A
Pattu 2
BBII 18.