elements pazj i .aizb?gui, daudd S
1 Ktmd?t , tikai ned?S [?elnes kardin?ls p l ^ Sdijis, ka no l'oo 000 v?c f
jpitul?cijas laik? v?l b t 5,; p?c _dro?m zi??m, 7500fi rrtoda. To viet? i^raS
ta no austrumiem, zem uk|tr?dnieki no B a l t S
, Vladimiras un Piesk?' ?lstS atbalstu vi?i tagad ie! E Austrumpr?sij?. ?vu seju main?jusi, bet i?- Ita ar to main?jusi ari savu nto noz?mi. T? ir propg. lesen ?ad? ..Ka?i?ingra^^ ; .steadmeku" v?st?jumi, ?pgalvots, ka Austrurapru- ' I neminamiem laikiem bi-
zeme", un tagad, ar ko- rbUj. kas iepludina zem? ?bu un atnes?s tai soci?lis- [ar neie?emamu cietoksni "-Iju Savien?bas pretinie-
[nos,"^vai ari, k? teikts i par ,,Padomju Savien?bas
?os, k? zi?o Dagm j?j\i? gad? st?v?jis v?l
no vecajiem v?cu pie- proti faozofa Imanuela
* iddis." SL
^^^^ W^-^i
i?a un 2. da?a. Katra 8 il.; Zviedrij? 
5U dziesmas t?vijas v R M 6.; Anglij?-^
p. kr. A. Brigaderes linam dekor?ciju sM- ?6 il.; Zviedrij? - 4
V?cij? katras nomet
ni
G, Hostel Offley nr. . 16, Alfreton Miners USA: Mr. E d g a r s .Zviedrij?: And ris
^.? V?rda apg?iia iz-^ irst?vjiem. Gr?matu n?an?s ar apg?du U2 aujot paredz?t?s gr?-
V?rda apg?ds, s Hugo Skrasti?. ek, Krs. Stadthagen.
\ I^ ATVIJA' 1948. g. 33. mart?
II
'iii'
i m
pelnu m?koni. Un Ezers nol?ma, ka ? Sveicinu tevi dzimumdien? . . .*M viens gai- otru, bet nu, kad es j;;ribu no savas puses b?s pret Pap?di bet balss tulIt nol?za. las?t, j?s mani s?t?t pie apr?p?bas laipns un ieciet?gs vienm?r. Gan K? lai vi? saka t?l?k, k? agr?k komisijas" Vai jums galvi?a'ai?? ir? vi?a dusmas tad beidzot izgaisis, draudz?gi roku purin?dams, tii, Apii?p?bas^komisija g?d? par cilv?ku Nekas jau nav m??gs. Bet Ezers vecais purva vilks", ja tagad ^ bija miesu, bet es gribu snie^ t^ zin?anai br?d? neiedom?j?s, ka ar? vi?a pacie- paspiedis ?enganu svein)feka roku garam, smadzen?m. Un vai t?s citas t?ba t?da neb?s, ?pai v?l tad, ja un ieskat?jies div?s naid? noreibu?s nometn?s nep?rzina kult?ras dala'.'" klat rodas citi nov?rojumi. Un t?di lapsen?s. uburs dusm?gi pras?ja. Nikno r^d?s. ?tri Ezers uzlika savas d?vanas uz uzbru]<:urnu dzird?ja ari Ezers. ?Vin
Tuvoj?s 14. augusts  F?liksa galda, atvainodamies paklan?j?s prct palaik blakus istab? sa??ma al?^ii. Pap?a dzimumdiena. Katru gadu viesiem:^ oreiz vi?am, diem?l, ne- Ezeram ?ita, ka Pap?dis t?lit? dos ai dien? Ezers s?d?ja F?liksa viesu esot vair?k laika un nozuda durv?s, tikpat kai^stu pret?. Varb?t i pat
HERBERTA SILA Z?M?JUM
pulka. Nometn? no Latvijas ? Vi?am te ilg?k nebija ko dar?t. ? izsteigsies no kabineta. Bet v?ns draugiem vi? bija pat vien?gais. Un Pietiek diedel?ties!" lauk? Ezers v?l?s. Pap?a balss atskan?ja pavi- Ezers ne br?di neaub?j?s, ka ar? dzi?i ier?va kr?t?s svaigu gaisu. ,.Es sam laipni:, tagad ? diena vi?us atkal saved?s redzu, ka pazem?gos un l?npr?t?gos Ja j?s, ubura kungs, t?^d?m?jat, Ikop?. Bet pien?ca 14. augusta r?ts, pat draugi samin." varb?t m?s varam ar? i/:hmC\^k?l." pusdiena, saule jau griez?s vakara Un smiltis, kad viii ?tri steidz?s, AIN : , tad t?ds verga/dv?sele ] tu p?is?, tom?r no Pap?a barakas neat- lik?s, tr?dam?s zem zol?m, ??kst?ja: man esi tapis, kas pa?i?'k r^-tim:^ ?asas ,puta ne v?smi?a, kas Ezeram liktu t? ir, t? ir, t? ii ' ! m?les priek? un lok?s,- zem du?ros." man?t, ka vi?u tur gaida. Ezers ne- Bet pie Pan?a viesi uz??ma vi? dom?ja. ,,T? m?c?ba na\r t? mier?gs ats?d?s pie galda un pa??ma dziesmu: Sit?, z?ni, dz?vodami: gr?t?k?. T?l?t ?s tev ti) par?d?iu." rok?s savu izraudz?to d?vanu  pro- nezi?ai aiziesim . Un tikl?dz k? uburs aiz^ia/lt/crs fesora Paula _Jur?vi?a gr?matu N?koaj? r?t? Ezers s?ka nometn? bez k?das klauv?anas ic?^?ja Idejas un ?sten?ba". skat?ties ar jaun?m ac?m. Daudzi Pao?a kabinet? un aizv?ra durvis. :
i ,,M??ajam _draugam F?liksam 36. to neman?ja, bet F?likss Pap?dis gan. , ! T U esi p?slis!" vi?, kr?slu dzimumdien?  Janka." T? Ezers J?nis Ezers tagad sveicin?ja ar? vi?u pagr?zdams, nikni' teica. ,.Ka(;l es vienkai^i un ?si ar siltu sirdi tur ofici?li un v?si. Nemaz nesveicin?t, tev k? draugs past?st?ju, ko eiti par pirmaj? lap? bija ierakst?jis. Bet nu tas Ezeram ?ita p?r?k b?rni??gi, tavu darbu run?, tad lu stai.^? velte gi?l?ja vi?a rx)??s, un vi? nekultur?li. Bet t? tad ar? bija visa iep?tics pret mani m?neiem. Bet nezii?i?ja, ko ar to dar?t laipn?ba, kas no sen?s di^audz?bas tagad, kad k?ds cits l?das ot;les tev
Vai nav z?m?gi, ka tiei o gr?- v?l palikusi. Cit?di auksts un paam uzber uz galvas, tu s!i\sinr matu es esmu izraudz?jies d?vanai?" vienaldz?gs vi? sl?d?ja Pap?dim vi?am pret?\>ald? balsli?? k? si'en?- Ezers pats sev jaut?ja. M?su pret? un gar?m pa visiem ce?iem un zis. T?da drauga, kas klicRaau bii? draudz?b? ar? ir idejas un ?sten?ba, celi?iem. vair?k par sirsn?bu un ieciet?bu, man Idejas ce? p?ri visiem s?kajiem Un nu pamaz?m Pap?dim s?ka nevajaga. Kaut tu ^ biji man naidiem un ?ild?m, bet pel?k? likties: diez', vai es tom?r neb?u dzimtenes vien?.^ais. toracr es ?sten?ba nos?dina pie r?gta vientul?- tam cilv?kam kaut ko nodar?jis. tagad saku: ej pie velna'!" , ibas galda." i likan?s k?uva pavisam skaidra Ezers uzsita d?ri uz gaUla un
Un Ezers gras?j?s attais?t v?na p?c diviem pr?v?kiem incidentiem, izg?ja no kabineta ar paceltu Mdvu! puddi, kas ar? bija ieg?d?ta im kas dr?z sekoja. ' Pievakar?" pie t?ni pa?m durv?m,: vakaram^ Bet _ tad pie durv?m Pirmais rad?s ar d?rzkop?bas lek- par kur?m priek ?ctripnivrocn/^iem pieklauv?ja. Ien?ca kaimi?iene un toru uburu. bija izskr?jis ankai t in?W kult?ras
UK).
tev
I
F?likss Pap?dis aizcirta durvis ar t?du niknumu, ka i au r? d??u istabi?a sadreb?ja k? no bumbas spr?dziena.. ,
Bet J?nis Ezers, birdin?dams apdzisuj?s cigaretes pelnus pu?u pod?, raudz?j?s- pa logu pavisam apmulsis un dom?ja: . .
K?p?c vi? aizskr?ja?" Gaita F?liksam Pap?dim bija tik
satraukta, ka lik?s, nupat vi? ir sa??mis k?du ?oti s?p?gu zi?u. Ta?u nekas taitil?dz?gs nebija: abi F?liksa vec?ki, si?eva, ar ko vi? it .labi satika, un b?rni dz?voja- sveiki - un veseli tepat ,pometn?; pats skait?j^?s Ivomitej?, [ s | k \ - viens no tiem laim?gajie?i,?kas var: dz?vot pusl?dz pilna cilv?ka dz?vi. T?dam ta?u nevajadz?ja | dusm?s dauz?t citu dz?vok?u durfe un aizskriet ne ar-
I' dievu nepateiku?m. Bet ej nu sazini!, Varb?t . tom?r?! F?likss Pap?dis pareiz bija ar? nometnes hilt?ras nozares vad?t?js. Bet vi? J?nis Ezers, bija to kritiz?jis: kult? ras nozare tagad esot tikai t?da tumsas nozare  gaisma sp?dot gan valdes istabas logos, bet sar?kojumu z?l? m?neiem valdot nakts. ' V a i t?di v?rdi nevar?ja kost sird??
Bet ko tur Ezers var?ja dar?t? T? bija tautas balss. To dzird?ja vis?S; mal?s. Un vai Ezeram, k? F?liks? draugam, nebija^ pien?kums to pa teikt? Liekas, ka bija. Bet nu vi?, l?k, ^m?telim plandot, jo?oja p? s'milaino. laukumu - un uz., savu. draugu vairs neatskat?j?s.
, MLai!'; J?nis. .E.zers nometa ar roku, v^ad Foliksa Pap?a st?vs nozuda
komitejas ? k ? . Gan jau p?ries." ; Bet oreiz tik ?tri nep?rg?ja. ;:. Kad otr? dien? abi draugi satik?s
nometnes gr?matn?c?, un Ezers sveicin?ja Pap?di tikpat laioni k?
v?l k?du izbr?n?jusies vaic?ja: Sim gan nebija nek?da sakara ar nozares prieknieks'F?likss Papfe^
Vai. slims esi va^, ka : ovakar] Ezeru/ bet t? ietekm? sekoja otrs, atskan?ja tr?s^ paz?stami ?U mierm?ja.'? m?j?? Redz?ju atsl?gu durv?s un kas beidzot noskaidroja samezglot?s Ezers sauca iek?. Un. raup?, tur
Felikss ta?u neb?s tik tiep?gs, k a U ? c u raudz?ties. Pie, Pap?iem jau draugu attiec?bas l?dz galam. tagad, plecus ier?vis, at-^jie/us .MS drauga atkl?t?bas de? ^ dusmosies ejot tik sp?c?gi, ka,barakas jumts uburs bija sagatavojis refer?tu pats skr?j?js. ned???m. Un vai lauu valodas vieni cil?joties." Ezeram run?g? un par tabakas audzin?anu Bet Pap?- ,.Piedodi, ka trauc?ju.'^ /^to^ti??s nebija ar? k?ds graudi? paties?bas? ii?k?fr?g? kaimi?iene ta^ad pavisam dim lik?s, ka t?ds temats kuituras pazem?ga. balss. N?cu ar lov / i / - Gan F?likss to atsk?rtis." nepatika. nozarei nepieder, un vi? nedeva run?ties. Kad tu odien miin ^tik
Ezers gaid?ja sestdienu. Pap?dis J e u jau t?il?t es ar?," vi? ?tri z?li. T?da r?c?ba apkaitin?ja lektoru nikni uzbruki, saku dom?t, i va? tad vienm?r n?ca uz vi?a pirti, ko ? atteica, lai tiktu dr?z?k va??. | uburu, un vi? piesarcis kliedza: tie?m neesmu par daudz uz i t(vi
-^J?s, Pap?a ;kurigSj; neesat nek?ds sltaiti?s.; Un ?i?n liekas, :.lwv
I
i
I
i--
N. Sav?enko monografu ,1 t?lniec?bas Paf^?" cu prof. Burkardu ?od? ar t?lnieka datj, .em pielikum?. Grar^J pi adres?jami: A. Gt^?
feri Nr. 30 (Han-nove . 1 (?joties pa pastu ar '^^ ' R M 15.-par katj
p. prec. nol?k? to?^3 kopvec.104 g-Vel^jj. ?su biogr?fiju. Ra^'. Zigurdam, Z^ '^ don'm ?
(13a) WUrzbur=:| ?elmerstr. ar Riit7"Muchku. f J p R?gas, Slokas 1 las eklti?u, dzim. }^?;.UK ?, iesaukts darba dien?s a n o Be??ijas, lud fejr.
Aalborg, Gugve] ^
tMki, ?mk, tici?l^ Kungi var saukt: Mieru! Mieru!
e^t miera nav. Vai dz?v?ba tik d?r ga, vai miers tik salds, lai to pirktu P^ ;^ !' ?cu un verdz?bas maksu? Lai visuvarenais Dievs to nov?r! Ne- ^^u,, k?du ce?u p?r?jie ies, bet es prasu, dodiet man br?v?bu vai do- ^^ o^t man n?vi!
Patriks Henrijs, 1775. g.
jebkuras politiskas apvien?bas % v k i 5 ir dabisko' un neat?emamo
veka ties?bu saglab?ana. ?s tie- sioas ir br?v?ba, ?paums, dro?ba im Plostoan?s apspieanai.
Cilv?ku ties?bu deklar?cija ^ar?z?, 1789. g. 27. 8.
^^ etras dro?bas . . . di'olba rim?t, mosiba tic?t, dro?ba pret tr?kiunu, <ii'osiba pret bail?in . . .
Franklins D. Ruzvelts
tas drup?s' bija izb?v?jis. Uz l?vas F?liksa dusmas izsv?dis
k? vieglas iesnas," Ezers dom?ja. Un tad m?s kop?gi pas?d?sim pie cigaretes d?ma^ pagudrosim, .vai ar to ier?s?juo kult?ras dz?vi tom?r nav kas ar? dar?ms."
Bet ar? sestdiena oreiz pien?ca cit?da.
Ogles pirts kr?sn? izkv?loja, m?kstais ?dens, kas bija atnests no strauta, katl? atdzisa. Bet Ezers draugu nesagaid?ja. '
Nieku d?? F?likss nekad nav pirti nokav?jis. Vai tie?m kritika, ko es vi?am past?st?ju, oreiz b?tu tik dzi?i' kodusi, ka t?p?c j?staig? mcinam apk?rt?" Ezers, pats baltos palagos valst?damies, tovakar vel ilgi lauz?ja galvu. Bet gudr?ks netika.-
^Sv?tdienas r?t? nometnes bazn?cas zvans sauca uz dievkalpojumu. Ezers pos?s ar cieu ap?emanos, ka p?c dievv?rdiem ar' Pap?di izrun?sies. Lai tad pasaka ?si im skaidri, ko t?da ?rmoan?s n o z ? m ? . B e t n_e- laim?g? k?rt? abi draugi sastap?s.:, jau bazn?c? ieejot. Un Pap?dis, naudu upura trauka mezdams, paskat?j?s uz Ezeru ar t?clu nicin?anu, ka tas instinkt?vi atr?v?s atpaka? un apmulsum? pirmo reizi uzmald?j?s ?r?e?u telp?. No augas vi? visu dievkalpojumu raudz?j?s, uz' Pap?di. Aukstums un ofici?lais svin?gums no vi?a sejas nenozuda. Un Ezers nol?ma, ja Dieva priek? Pap?dis nesakustas un neno?lo savus gr?kus, tad vi?am, kritiz?t? jam, ar? odien t? sirdij tuvoties velti. V?l j?pagaida.
Pag?ja atkal vair?kas dienas. Pap?a dusmas tom?r nesaplaka, bet iek??oj?s sird? v?l dzi??k. Nometnes pagaim? celi?u bija daudz. Ja k?ds c?t?gi grib?ja, vi? vienm?r var?ja paliekt l?kumu, kad n?ca pret? nev?lams cilv?ks. Un Ezers nu juta, ka vi? t?ds neaub?gi ir k?uvi^ F?liksam Pap?dim. Jau pa gabalu Pap?dis: pagrieza acis uz otru pusi un dr?z vien ar? k?jas, kad paman?ja Ezeru.
Un notika brinums.. Katra t?da izvair?an?s ar?/ Ezer? s?ka rad?t ?gnumu pret Pap?di. ^Vai man t?ds spoks vajadz?gs,"
vi? sap?cis teica. ' Bet kad, m?j?s p?rg?jis, iz??ma no kast?tes v?stu?u sain?ti, ko glab?ja no kara laika k? d?rgu piemi?u, tad .t?da? pate sevi nor?ja. 'Tur'starp draugu v?stul?m bija ar? t?das, ko rakst?ja F?likss; Kara ugu?u aps\al:n?tas, tas bija n?kuas pie Ezera, kad vi? gul?ja slimn?c?, ar m??iem v?rdiem, mierin?jumiem un pat 'pal?dz?bas
kult?ras vai izgl?t?bas nozares ? var?tu izl?gt." vad?t?js, bet d??a sargs. Es zinu, k? Ezers pab?d?ja ien?c?jam kin^^lu^ sabiedr?bas ?de?iem vajaga kust?- tad piekl?j?g? bals?, kur? tom?r bija ties, bet j?s st?vat mal? un skat?ties, man?ms salnas v?suma, t e i L a : k? viss p?i-velkas ar za?u pel?jumu. Pap?a kun^s, nek?da nai'.M Mans refer?ts jums neder. Bet vai mums vairs nav, jo nav aiM vaijs p?d?j? laik? ir bijui jums k?di citi | di-audz?bas."
%4
Zolberga: (13D) ^533) ?rb??u, Obb..
s izraudz?ti realiz?t likumus, ku- fus rad?jusi tauta.
Grovers Kl?vlends, 1882. g.
^at, lasot starp rind?m. Klauds Braions D?viss
pied?v?jumiem. Protams, vi? _ tos neizmantoja, .jo zin?ja.^ - ka Felikss: pats gul kaut kur Pr?sij? uz aukstas zemes im par nieka feni?iem, ko vi?am par vergoanu atmet, labi ja var nopirkt k?du cigareti. Bet drauga sirds ai laik? bija par?d?ju sies. Vai to vi? dr?kst?ja aizmirst?
Gik ???ii?in? v?ri;s cilv?k? ?erni?-^ nis?; To apl?sis ang?u urn?ls,vLb^^ do? Life",: izejot no ?erme?a uzb? ves ??n?iskaj?mt sast?vda??in.^^ ;T ir ;tik:daudz tauku, cik satur s?pti?i gabali labu ziepju; :fosfors;2000 s?r koci?u izgatavoanai; cukura;: vai rums,; kas atbilst desmit ^graudi?ie?i;; dzelzs divu - naglu izgatavoanai; d?- a.s t?jkarotes s?ls; sauja l?nies; 45 litri ?dens-'un ogleklis ap ?O.OOQ:zi- m?]u izgatavoanai. P?c tagad?j?m cen?m, ?s ??nlik?lijas kopa maks? 'ap 10 :sili?u.-,'::: C,' 
Bet ja ??mi?im b?tu. ned?lu no. V?na pudele un uz iesai?ojuma I vietas j?pieg?d? vienam cilv?kam
pap?ra nolikt? gr?mata Ezera v?r- elpoanai vajadz?gais gaiss, pa at- diem bija labi liecinieki, un sevi??m sast?vda??m, tas izmaks?- kaiminicne aizg?ja. Bet izsac?t? ap 50 m?rci?u. Ieelpojamais gaiss doma no Ezera vairs neatlaid?s. satur vair?kas g?zes, kas ir sevi?i
Vai tad tas b?tu tik traki, ja es S^ ?^ti izol?jamas, t?d?? d?rgas; bez tie?m aizietu? Viesi, kas zina m?su t^ m^ ari parast?kas g?zes ir diezgan draudz?bu, par manu ieraanos d?rgas. Gada laik? ieelpojamais r^ebr?n?sies, bet Felikss redz?s, ka es esn?iu ' tas pats vecais un sirsn?gais draugs, kas vi?am labu vien v?l, un dusi?nas aizmirs?s. Ir t?di br?i, kad sirds atveras, un to nedr?kst nokav?t."
Aiz sar?kojumu ?kas jau var?ja dz'ird?t ?alu. Un kad Ezers uz grieas uz celi?a, kas veda uz Pa p?a baraku, raibs balsu mudeklis uz??ma apsveikanas dziesmu Lai dz?vo sveiks!''
,.Re- ' b?u v?l laik?!" Ezers nodom?ja un . sp?c?gi pieklauv?ja.
P?c br?a durvis plai atv?r?s un Pap?a kundze,' rokas sasizdama, iesauc?s: ? '..Va-^ai, Ezera kungs! Tas ir jauki! Un Felikss teica, ka j?s neb?ot Nu vi?am b?s skaists p?i^teigums," -kurldze .laipni.'-Vidin?ja.. L?dzu, n?cietitik dzi??k, n?ciet dzij?k!"
Nek?du gaite?u vai priekistabu, kur l?kumot, te nebija. T?l?t aiz segu aizkara v i? i i ek ?uva paliel? telp?, kas bija pihia ar viesiem. Tie s?d?ja, ' sametuies uz gult?m, kast?m, ?ebl?iem un kr?sliem gar Vis?m sien?m. Vid? st?v?ja galds ar ?dieniem mi dz?rieniem. Pie t? pat^ jubil?rs pareiz, nop?l?j?s, ap k?d^ garkaklainu pudeli. Ezers mirkli apst?j?s, it k? kaut ko gaid? ja. 1 Bet. vair?ki viesi t?l?t^ sauca: ..Dro?k. Ezera kungs, dro?k  n?ciet tik uz prieku!"
Ezers sasprindzin?ti sliat?j?s uz galdu. is bija svar?gs mrklis. Bet Felikss Pap?dis "vi?a ien?kanu ne lik?s nranot.
.sk?beklis maks? ap 05 m?i'ci?asi bcL sl?peklis  pat ']50 m?rci?u, ijetas kriptcna un ksenona g?zes niaivsa gandr?z 50 m?rci?u litr?, un\ ciJ^ ' v?ks gada laik? ieelpo ap 18 litru. Argons, ko cilv?ks pat?i-? 12 m'?\ie- os, ir v?rts 180 m?rci?u. ? g?ze.^?a) lieto ar? elcktri.sk?s .spuldz?s. m?il\s;V pusotra ili?a par kubikp?du. fec>K pojamais' h?lijs, kop? par godil ap 450 litru, maks? 30 ili?i litr?, ja to iep?rk t?r? veid?, pinm?ram, gaislui- ?u pild?anai. Apgaismc^ancis ?ei'- me?c^ ,^ ?pai rekl?mai lietojam?! ne ona g?ze, no kuras cilv?ks pat?r? a 180 litru gad?, p?c parc^izoj?ml tir gus cen?m izmaks?tu k(>p? 210 m?r ci?u. ?de?radis, ogl^kab? g?ze un p?r?jas gaisa sast?vda?as ar? iz maks? daas,m?rci?as, t? ka visa elpas pieg?de" vienam gadam iz maks?tu ap 2500 m?rci?u jeb 10.000 dol?ru.
i p
TIKAI 0,1 KUB. M M r?dija ema- n?cijas ^ bija zin?tnieku r?c?b?, kas grib?ja noteikt ?- radijai sadal?an?s g?zveida produkta atomsvaru. To m?r tas izdev?s, pateicoties ?oti smalkiem ;mikrosvariem. " S?kum?, os svarus i b?v?ja, p?rliekot tievu stikla pavedienu p?r b?rdas naa asmeni. Berze tom?r bija v?l tik liela, ka svaru l?ksti pak?ra s?kos plat?na un kvarca pavedieno. Lai ieg?tu vissmalk?ko: kvarca pavedie nu, tad .k?stou kvarca kristallu- pie tur kniebl?s. bet otru .kristalla galu piestiprina bultai un. izauj ar, stopu. Ir svari, kas sp?j nosv?rt l?dz 20 mi ligramu . a r noteikt?bu  l?dz 2^50000 miligrama. V Cik : daudz . ? r miljon? da?a-, grama?  Cieta z?mu?a 10 mm gara sv?tra sver ap 2'miljon?s da?as grama; bet tikpat, gar zirnek?a t?kla pavediens  _?etras reizes m.az?k.
KLOROKV?NS ir jauns amerik??u l?dzeklis:, pret mal?riju; perspekss  jauns materi?ls ace?u stiklu aiz st?anai,, viegl?ks, iztur?g?ks, un viegl?k apstr?d?jams par stiklu; glam?  caursp?d?ga plastiska, vie la, kas maina kr?su atkar?b? no ap gaismojuma; filfloks  m?ksts pil d?mais materi?ls vates aizst?anai; igel?ts  izol?cijas' materi?ls no karbida un ogles.: ko izmanto ar? vieglu kurpju raoanai; artosulfa-
m i n obenzosk ?b e s a n ch i d r i d s Delft? raojama .saldumviela, reizes sald?ka par niedru cukuru.
4000
II-
ir '
Ir 
HITLERS ir diezgan parasts v?rds Austrij?. P?c Austrijas piev!en?)a- nas V?cijai 1938. g. daudzi Hilleri m??in?ja no sava v?rda rast k ? d u s ieguvumus. Tagad laiki main?jusJLv.. un ap 1500 Hitleru V?n? v? las mai n?t uzv?rdu. Visu ncnacistu l ? g u u i u s ar? izpilda. ?
Andr? Bretons ..Pirmaj? sirea- lisma manifest?' raksta: /\^
Sire?li.sms ir t?ri ps?chisks auto m?tisms, ar ku?'u cenas v?rdos! rakstos vai jebkur? citii veid? iz teikt patieso dom?anas gailu. 'Tas ir dom?anas dikt?ts, kas notiek ?r- pus_ jebk?das sapr?ta kontrole.'^ \ un izsl?dzot jebk?du ai.st?ti:sku vai mo r?lisku nol?ku. Sire?lksius dibin?s uz tic?bu dau l?dz im no'vap.a ?pa-. mestu asoci?cijas veidu au .^str-fkai paties?bai, .sap?a visvaren?bai, do mu beznol?ka rota?ai. T? m?.-?JK ir gal?ga visu p?r?:o p.s?chisko m^^ i^ha-
mismu izn?cin?ana. , lai oirrna?? viet? liktu dz?ves svar?g?ko probl? mu atrisin?anu." .:
V..
r