utu
pret
'IKI IKU NOIlSviBEj V ? k5 vien, 1 ' S t a l ' - slaveno
rresdien, 1951. g. 13. j f l n i j i L A T V I J A
T?VZEMEI U N BR?V?BAI JUzvestos draugus atcerot!
oinju varu, ji kad neesam ladar^
h ma?npisto?u kj?ij, H run?t?ju, ka, [pulc?to lauiu nervS: ?ardzibas komite?ai.^ j l?mumu ie^ eDd-. padomju socillu??^ i2ludin?ta jar % k i a , vi6i tis Uvo. i i n to izs?tu U2 vj?
A viet?m, bet llbiiii. feme un ?paumi piliet ?paumi. Visl p??jj. ? jau sSkusies ?^^^ [izveana pa dzefe?, riet?m. Ar? j?s nomt?, bnvoja pavadibl ?v vairs ko iet - la ?nju karasp?ks, bet 15. ?auts ?emt l?dz b | o n i i . . ?guma atva?initi iir. ?ors, kas c??as ar vi-?d?jis kreiso roku, a?. es virsnieka tSrp? pdal?m, kae apliecini. 4u un kauju nopelatii. l ? j i e s drausm?go vjjti, ?katienu ievainota?ieis \ klus?dams piegi?} I l?dza pulkvedim vS:- I ari neliedza, iedosi!-|? padomijai uiticig] I pagriezis pret apklii-?iem un lepni pac?lis I*
1^ redzat, ka es, ?ilia l?jis roku. Es mm i , ne dz?v?bas, lai'aii-l i no hitlerieu laupIlJ. |, ?e?enci, ingul, m balkariei, ?wki CD tin?s pret ienaidniek [s st?sta, ka mes vii* [jaundzimuajiem (aa |v?ii.< Nav tiesalJj \\ grib dar?t ar mm-?j?t, k? af mumJ ? Rifns, lepnajiem kalnie-n?ves. Mirsim, betti' ^ kauk?ziei: pateikiia kalniei nekad w Bv?ji! Mums nav n?s par iem vamici* )as aktiem. Mes alcfr l i t gadu ilgo kalniem u un nealkaribur Bh ai?u, m?s atcerami" A nodar?ts carismi iis ?gados . . U?l?ja viDsm kluJH ier?vis savus ordej^ [svieda tos pie ?ja k?j?m un iesaucas. iesi. bet ar godul Vii l e m , kalniesil |a vientu? ?viens.^ Iz??c?s asinis, u a ? t iv ?bas . K?da sifi for?va galvas l a W L o s matus un. fg?ja virs? p u l k ^ 2 P U ? ? S ^ S u S . ?izdzesa ?sa i w u
viriesi, tj;, aizg?ja n?ve. T ?g? veida It?pat 'f.Trt.ijiit* t a s . . ^ u t t ^ k augstasai!"=^ ,15.
sagatavi i .^ t lu , bankai i ^ j s t f
, a . v a r f f l i c ^ 3
liegs P'* *^
e: P?D?JAS T I K A N A S AR B A I G A G A D A M O C E K ? I E M S?pju pilnaj? 14. j?nij? dom?s kav?jamies pie traaiskaiSm H^onsm pne^ desmit gadiem. Daudz tuvinieku, draugu un p a z i ^ m u m T i Str?va baigais gads, eevis?v 13. 14. j?nija nakts. Daudz viiju vid? ir t?. du, kuru vardi bija plasi paz?stami m?su politisk?, saimniec sk? un k i l ,^as dz?v? un ciei^ saist?ti ar Latvijas valsti . Daiem no t?r^ ar ku-' jiem 18i pirms vi?u Golgatas ce?a sakuma n?c?s b?t kopa, velt?tas ?s
r; I. E. iirkb?iis, L.U. profesors un Dr.
OK. b. c, blj. Blgas biras komitejas prieknieks un vair?ku banku direk tors, Grie?ijas ?ener?lkonsuls, 1. Sa eiBi deput?ts. Deport?ts 13/14. j?-Di)a oiktl. Miris 1942 g. s?Vumfi k?d? koncentr?cijas nometn? Moloto- va apgabal?.
V. Holcmanls, zv. advok?ts, blj. Tautas padomes. Satversmes sapulces ?n i . un 2. Saeimas soci?ldemokr?tu, vil?k progres?v?s apvien?bas frakcij?; tieslietu ministrs un valsts kontroUe* rii. Deport?ts 13./14. j?nija nakti.
A. Petr?vtcs, zv. advok?ts un ak t?vs latvljas nacion?l?s apvien?bas darbinieks, finan?u ministrs. Depor t?ts 13./M. j?nija nakti. Rtg? latvieu m?ksliniekiem un citu br?vo profesiju darbiniekiem, kas ne-bija saist?ti ar noteikt?m darba stun-dSm, jau ilgus gadus past?v?ja ieradums starp pl. 11 un 14 iegriezties uz br?di Svarca kafejn?cas otraj? st?v?. Ti tas bija gan partiju, gan Ulma?a laiki un pa da?ai ar? baigaj? gad? un vcu okup?cijas laik?. Nel?dz?ja ne Ulma?a, ne nelai?a Druvas sarkastis-
ih piez?mes par to, ne ari ?ekas ?na baigaj? gad?. Svarca kafejn?cas otrais itavs izv?rt?s par sava veida gara darbinieku san?ksmju vietu, l?dz?gi Reinera kafejn?cai, kur pulc?j?s saimnieciskie darbinieki. Ar? o rindu autors daudzus gadus biei vien tur iegriezis. PSc bo?eviku ien?kanas sais gara darbinieku san?ksm?s iest?j?s j?tam?kas pamain?s. Samazin?j?s past?v?go apmekl?t?ju skaits, ?audis k?uva klus?ki sarun?s, mazrun?g?ki un neuzkav?j?s ilg?k, nek? tas bija vajadz?gs, lai satiktos ar pazi??m vai pkr-iM?tu stipri sarukuo laikrakstu un iurn?lu kl?stu. Bet netr?ka ari t?du, kas turpin?ja savus apmekl?jumus, it k! nekas neb?tu noticis. Skum? bo?eviku laik? mans pa-?liv?gals galdi?a biedrs bija vien?gi 2V. advok?ts A . Petr?vics. Gandr?z kitru dienu krietnu stundu tur no-iSdej?m, viens otru inform?jot par dzird?to un nov?roto, analiz?jot dienas nolikumus un pr?tojot par varb?-tjiem n?kotnes notikumiem. Par n?kotni Petr?vics nebija optimists, vi? jau tad pareizi saskat?ja notikumu altilst?bu, bet, k? vi? pats teica: ..Nav mums vairs cita ce?a, k? m?-Jinat iztur?t." P?rorgani?jot zv. advok?tu padomi, bo?eviki Petr?vicam bija at??mui prakses ties?bas, t? k?du laiku vi? bija piln?gi bez jebk?das nodarboan?s. V?l?k vi? dab?ja krievu valodas le-ktora vietu konservatorijas m?c?bas sp?kiem ?paos kursos un bija par to ?oti apmierin?ts, jo bez nodarboan?s dz?vot nedr?kst?ja. Dr?z m?su divsabiedribai pievienots automobi?u tirgot?js Kr . un izmekl?anas tiesnesis V . Ignats, t?pat prof. Birkh?ns, mag. oec. P. Amanis, v^. adv. V. Holcmanis, zv. adv. V . 5^1e, dzejniece Karola D?le un v?l citi. K?ds no mums bija palaidis joku, a^ Petr?vicam esot m?j?s 12 spuldu radio apar?ts, ar kuru varot uztvert ?^'as pasaules raidstacijas. Nezinu, i^k tur bija taisn?bas, bet Petr?vicam l^ atru dienu vair?kk?rt n?c?s dzird?t ia t^Sjumu, ko st?sta 12 spuldu apa S^ts, jo visiem interes?ja, kas notiek pasauli, vai nav saman?ms k?ds cer?bu stari? mums. Laikrakstiem sen ne ^ens vairs netic?ja. Tad k?du dienu Kr . man un Petr?vicam pateica, ka vakar vi? bijis iz-
? Baiga vasara kluva par o gadu
Ir k i d s uz??mums, aizrestots pre- \ maru, t?pat ?ekas telpu uz??mumi u. c. V?l?anu" g?jienu uz??mumi ar plak?tiem, namu dekor?jumi ar
pus SKALBE Mocekli
Pa mazu lauku ce?u eju, Kur vasara visapk?rt zied, draugus t?l? iedom?ju, Kas tumu s?pju ce?u iet. I)audz mocek?u bij izredz?tu Tev, mana maz? t?vija, Kas l?dz ar m?tes v?rdu sv?tu ?ukst s?pju stund?: Latvi lar
balti visas ce?a maJas, soU ce?os nomestos; grib?tos man klusi l?gties, ^ Dieva roka sarga tos.
aicin?ts uz ?eku Stabu iel?, bet l?dza par to nek? vair?k nejaut?t. Saprotams, par to ar? nekad vairs netika run?ts. P?c -k?da laika vi? vairs pie Svarca neierad?s. Zin?j?m, k?ds l iktenis K r . k? pirmo no m?su pulci?a ir piemekl?jis. ?ekas durvis virin?t dab?ja ar? dai citi no mums, bet par to nekad pie Svarca nerun?j?m. Viens no vi?iem par savu izaicin?jumu uz ?eku man uztic?ja, ka vi?am jaut?ts galven? k?rt? par Saeimas laiku partiju sav-st?rp?j?m attieksm?m, sevi?i interes?joties par demokr?tisko centru. Ta?u, neiev?rojot visus os piemin?tos atgad?jumus, m?su tikan?s pie Svarca turpin?j?s ik dienas. K?dreiz, kad gad?juma p?c bij?m apmetuies apakst?v?, mums l?ni gar?m pag?ja tirgot?js N . , nep?rprotami likdams man?t, ka grib ar k?du no mums run?t. Nospried?m, ka jiiet Petr?vicam k? tuvam vi?a pazi?am. P?c br?a Petr?vics atgriez?s un st? st?ja, ka N . esot br?din?jis nes?d?t ik dienas tik liel? bar?, jo m?s nov?roj o t To padzird?s, prof. Birkh?ns pie tr?k?s no sava kr?sla un, pat l^iga neatvad?jies, bija proj?m. Uz kr?sla palika tikai vi?a lietussargs. P?c tam Birkh?ns reti kad vairs pie Svarca iegriez?s. Palikuie vienoj?mies, ka neb?tu pareizi satikanos tik p?k?i p?rtraukt, bet gan turpm?k izvair?tiem no sapulc?an?s liel?k? bar?. Tan? pat dien? l?dz?gu br?din?juma man izteica k?ds ?du taut?bas m?klers. Pien?ca 1941. g. j?nijs. 13. j?nij? mazliet aizkav?jos un pie Svarca iegriezos tikai krietni p?c p l . 12. Parastaj? viet? jau s?d?ja Petr?vics, Holcmanis, D?le ar kundzi un v?l k?ds, laikam Ignats. Aps?dos blakus Holc-manim. Pien?kuai apkalpot?jai D?les kundze steidz?s samaks?t par pat?r?to. To redzot, ar? p?r?jie tais?j?s maks?t savus r??inus. Iebildu kur tad odien t? j?steidzas, un aiciniiju dzert v?l otru tasi. Uz to Holcmanis l?ni noteica: Labi, dzersim ar? v?l otru; kas to zina, vai t? ar? neb?s p?d?j? kop?' dzert? tase." Atceros, ka tai dien? mums sarunas vairs l?ga neved?s un dr?z visi ??r?mies. Petr?vics n?ca mani gaba-i?u pavad?t un st?st?ja par aizdom?gu estotu vagonu koncentr?ciju S?iio-av?: laikam atbr?voot cietumus jciu-niem apcietin?miem. Vi? dom?jot vairs m?j? negul?t, bet nebija v?l skaidr?b?, kur tad. T? ar? ??r?mi'(s. ai n?ko? r?t? atkal tiktos. M?s v?l nezin?j?m, ka priek? st?v 13./14. j?nija n a k t s . . . Otr? r?t?, kad k?uva zin?mi dr?ma-iskie nakts notikumi, nezi?? kl?du pa pils?tas iel?m. Vair?kk?rt paraktaj? stund? nog?ju gar Svarcu, bet baidi jos aug? iet. G?ju p?ri Bastejkalnam, kur uz sola, kr?mu aizseg? s?am, satiku Ignatu. Es izgl?bos," bija vi?a pirmie v<!r-di. Vi? iepriek?j? vakar? bija i l g?k uzkav?jies k?d? restor?n? un m?jup devies tikai p?c pusnakts. Pie nama v?rtiem to sagaid?jis k?ds no paz?stamiem iem?tniekiem un past?st?jis, ka vi?u tikko mekl?jui vair? k i bru?oti v?ri . T? vi?, nemaz d n -v o k l i neieg?jis, devies atpaka? p-ils?-t? un nakti pavad?jis uz sola. Nospriie d?m, ka mums abiem lab?k j?pa/iici no R?gas. Pirms tam man v?l bija uz?emas izl?kot Svarcu, vai tur nav tom?r atn?cis k?ds no m?su pulci?a Sa??mos un devos iek?. Tur bija ti kai dai cilv?ki, bet neviena no m? su pazi??m. Baigaj? nakt? bija aizvesti zv, acv A . Petr?vics, zv. adv. V . Holcmanis un prof. E. Birkh?ns. Petr?vics nebija m?j?s gul?jis, bet nelaim?g? l^?rl? uz galda bija palicis vi?a pal?gu zv?rin?to advok?tu saraksts ar adres?m. ?ekisti bija tos visus p?c k?rtas ap-braukui un pie viena ar? vi?u atradui. Ar? vi?a t?vs, Kurzemes lauksaimnieks, bo?eviku gad? aizg?ja
?u vagons ar deport?jamiem latvieiem kas katru gadu j?nija dien?s izstaig? m?su presi, k??dams par tra?isk? laika simbolisku atg?din?t?ju. Viens vien?gs, un mum nav gandr?z nek? cita, k? uzskat?mi par?d?t to, ko esam p?rdz?vojui. Latvijas valstij dareiz p?rmet, ka ta maz dar?jusi m?su skaist?s zemes populariz?anai pasaul?, ?pai kultu-ras lauk?; neesot bijis ar? labi noorganiz?tas t?risma propagandas. Okup?ciju un kara juku laik? ai virzien?, protams, tika dar?ts v?l maz?k v a i nekas, un viss, kas kaut cik dokument? o aizvad?to laiku, ir priv?t?s rok?s, turkl?t izklied?ts. K?d?? to piemin?t? T?d??, ka m?s vairs nedokument?jam savu v?sturi. T? var pien?kt laiks, kad pat draugiem vairs nevar?sim par?d?t, k?ds izskat?j?s m?su karav?rs in? kar?, bet m?su b?rni varb?t nekad neuzzin?s, k? dega m?jas Vidzem?, k? b?gli pl?da pa ce?iem, k? k?pa ku?os Liep?j?. Un lieta par sevi ir visa trimdas dz?ve l?dz pirmajam ku?im uz Jauno pasauli. J ? s sak?t, ka tas ir risks un v?l par agru kopot ?du materi?lu un eventu?li laist pat klaj?? N u , k? tagad izr?d?s, ar? Baig? gada izdoana bija risks, kas daam labam t?s l?dzstr?dniekam sag?d?jis ne?rt?bas. Bet taj? pa? laik? ? bro?ra ir noder?jusi ar? par dokumentu kopojumu, no cu?a p?ckara gados esam ??mui pier?d?jumus, ko nolikt uz viena vai otra za?? galda. T?s noz?me b?tu bijusi v?l liel?ka, ja v?cu cenz?ra to neb?tu saboj?jusi ar savas oblig?t?s tendences piejaukumu. Ideju uz??mumu kr?jumam ar koment?riem, kas atspogu?otu bo?eviku vars laiku pirmaj? okup?cij?, deva Zelta ?beles Mi?elis Goppers. T?va ?en. Goppera noslepkavoana vi?u ?oti satrieca, vi? pat dom?ja par ?paas bro?ras izdoanu t?va piemi?ai un is nodoms, k? zin?ms, tagad ?ste nots Zviedrij?. Bet tautas tra??dijas apjomi un varm?c?bas la ks bija p?r?k plas, un t^i? iz??r?s par visa gada dokument?anu. Redakcij? vi? aicin?ja ar? grafi?i Oskaru Nor?ti , un k?du dienu sastap?mies vi?a apg?d? K r . Barona iel?, net?lu no Blauma?a pieminek?a. S?kum?, protams, nebija nek? cita, k? vien?gi ideja, un Virzas dzejolis' Baig? vasara uz galda. To Goppers katr? zi?? grib?ja ievietot jaunizdodamaj? kr?jum?, atvasinot no t? ar? bro?ras nosaukumu. T? no Baig?s vasaras rad?s Baigais gads S?k?s materi?lu v?kana. R?gas radiofons laiku pa laikam aicin?ja iedz?vot?jus ies?t?t uz??mumus, kas kaut k?d? veid? atspogu?o bo?eviku varas laiku un latvieu tautas cieanas ar? t?dus, kas liekas nenoz?m?gi. To pau dar?ja visi t? laika latvieu laikraksti sludin?jumos un aicin?jumos, un dr?z apg?du p?rpludin?ja s?t?jumi no vis?m Latvijas mal?m. Izdev?s piek??t ar? tiem uz??mumu arch?viem, ko v?ciei bija p?r??mui sav?s rok?s. V?rt?g?kos no tiem bija sag?d?jui pai krievi un b?got pametui sav?s dienesta viet?s, piem., apcietin?to uz??mumi cietumos ar nu-
Sta?ina vaigu u. t. t. n?ca no fabrik?m, iest?d?m, birojiem. Bet bo?eviku ausmu darbus bija fiks?jui latvieu partiz?ni un citi patrioti, un pai drausm?g?kie materi?li bija tie, k u rus sav?ca latvieu tiesu iest?des, atrokot kapus un identific?jot l?^us. Glui nenov?rt?jams bija lauku ?auu un provinces iedz?vot?ju sniegums Atceros Nor?tis ilgi p?t?ja un nevar?ja ?irties no k?da uz??muma, kur? nekas cits nebija redzams, k? vien?gi pamesta istaba ar norautiem aizkariem, izg?zt?m atvilktn?m un piem?t?tu gr?du. Steiga, izmisums, brutalit?te te bija sakoncentr?ta m?mos priekmetos, un aizvad?t? gada drausmas un deport?ciju cinisk? varm?c?ba no t? dvesa ar natur?lu sp?ku. T? bija sastingusi dr?ma bez lieciniekiem. Dai no vistie?kajiem aps?dz?bas dokumentiem neizskaidrojam? k?rt? v?l?k pazuda. To vid? bija k?das kameras uz??mums Liep?jas milicijas t. s. Zil? br?numa pagrabos: t ikko noauti cilv?ki pils?tas krianas bi?dl . T?pat l?dz?gs uz??mums no Jelgavas Uz abiem bija atz?m?ti nelaim?go apcietin?to v?rdi. Bet to, ko apg?ds un redakcija visvair?k k?roja, to ilgu laiku neizdev?s samekl?t, par sp?ti tauj?anai, izzi??m, sludin?jumiem ainas, kur?s b?tu redzama pati deport?cijas norise. Tikai stipri v?l?k beidzot pien?ca v?-stul?te ar zin?majiem aizrestoto vagonu uz??mumiem. To autors v?l bija tik dzi?? p?rdz?vojumu iespaid?, ka l?gtin l?dza nepublic?t vi?a v?rdu, un ar? paus uz??mumus vi? bija izdar?jis, k? pats rakst?ja, risk?jot ar dz?v?bu. Izdemol?tu istabu ainas, ie vagoni un daas no vilcieniem izmestas z?m?tes, dau deport?cijas pav? ?u fotokopijas tas ir viss v?sturiskais materi?ls uz??mumos, kas mums no tiem laikiem saglab?jies. Baigais gads izn?ca 75.006 eksempl?ru tir??. Tas ir liel?kais, k?du jelkad Latvij? k?ds izdevums piedz?vojis. V?cu cenz?ra, kas r?p?gi seko ja ?s bro?ras tapanai, neatlaid?gi spieda pie?irt tai ar? zin?mu propagandas nokr?su. Un t? k? pap?ru gr? matam deva v?ciei, un im lielajam metienam t? vajadz?ja visai daudz, tad bija j?iz?iras vai nu atteikties no nodoma pavisam, vai laist Baigo gadu taut? t?du, k?ds tas nebija iecer?ts. V?l?k i/n?ca ari v?ru izdevums, bet tas jau stipri at??r?s no latvieu, un ar v?cu roku taj? bija ierakst?ts teksts, kas saboj?jis bro?ras noz?mi. Tas laiks, ko tat?ad d?v?jam no ?s bro?ras patapin?taj? v?rd? par Baigo gadu. ?sten?b? vel turpin?s ar da?d?m konsekvenc?m da?d?s viel?s un laikos. Kar saist?j?s ar b?ganu, b?gana ar trimdu, trimda ar izce?oanu. V?l vis; tie, kas nes laikmeta nolikumu, ir sasniedzami, vi?iem bez atmi??m ir a i l liec?bas, dokumenti, uz??mumi. Un v?l nav ar? pavisam par v?lu, lai k?dreiz n?kotn? mums neb?tu j?skat?s s 3 v ? v?sture, kas sakoncentr?ta vien? vien?g?, nejau? uz??mum?. P. K.
TEODORS ZELTI? Baiga stund? Zvaniem ir izrautas m?les, Tor?i k? kaps?tas klusL Baiga met sarkanas str?les Zvaigzne p?r saull?kta pusi. Sakiet, cik t?lu v?l r?ts? Sakiet, kam m?le v?l lok?s B r i v a un m?ksta k? z?le. Verjzemcs ?eizara rok?s Vaiman?m lipui v?le. Dievi?? rad?ba tr?c. Netversies ?de?os sala Rota??m pu?otu dz?vi; Sevi no br??iem kas dala, P?cgal? ptevilsies s?vi. Ci lv?ks tik cilv?c? br?vs. V?ram nav bru?u pret kaunu. C?ni?? pametot biedru, Ball?s par nestundu ?aunu Lokoties l?dzi ar niedru. Mlr?J, kas sevi vien dz?vs. Zvaniem ir izrautas m?les, Tor?i k? kaps?tas klusi . Zvaigzne met sarkanas str?les Baiga pret vakaru pusi. T?lu no vakariem r?ts.
miiiiimitiiiiiiiiiimiiiiinitiiiiiminimitiiiiHiiiiiiiiiiit V A L E N T ? N S PEL?CIS
14, j?nija informac'jas
am
arodiem un profesij?m un karte ar d e p o r t C j a m o sav?kanas un , ,iekrau-aras" viet?m; no padomju spaidu darbu nometnes Jarensk? izb?guas noties?t?s st?sts par baltieu deport?tajiem min?taj? nometn?; raksti par partiz?nu ci??m Baltij?; fotokopija no ukrai?u partiz?nu uzsaukuma balt.e-u partiz?niem-, jaun?k? inform?cija jas vaistu st?vokli padomju okup?ci- ipar koihozicm Latvij?; aktu?li raksti
10. gada dienai Latvieu centrs .^SV laidis klaj? ilustr?tu inform?cijas bi?etenu ang?u valod?, ar nosaukumu Latvian Bulle-tm. Bi?etens ir pirmais iespiest? veid? izdotais periodisks inform?ci?afi izdevums ang?u valod? amerik??u un citu angliski run?joo n?ciju iepaz?stin?anai ar Latvijas un p?r?jo Baltij?. 1. numura titullap? iespiests liela form?la att?ls, kas r?da aizrestotos deporl?'.o vagonus Ogres stacij?. L?tvian Bulletin galvenais rcdak-boj? tra?isk? n?v?. Birkh?nu un Hoilc-? ^^ ^^ ,^ Alberts Kalme, amerik??u apm?ni apcietin?ja vi?u dz?vok?os. A r to izbeidz?s m?su pulc?an?s Svarca kafejn?c?, lai atkal atjaunotos cit? sast?v? p?c bo?eviku padz?anas Kad 4. j?li j?, noejot k?j?m vair?k nek? 100 km, ierados R?ga, tad mana pirm? apst?an?s bija pie Svarca. Ce?a putek?u kl?ts, uzg?ju otraj? st?v?. Tur bija tikai dai cilv?ki. Un pie k?da galdi?a st?ra telp? viena pati s?d?ja Karola D?le. J ? s dz?vs?" bij? vi?as pirmais par-
gad? nupat izdot?s gr?matas Total Terror autors, redakcijas koll??ij? A S V kongresa loceklis O. K. A r m -strongs un Inform?cijas centra valdes prieks?dis Alfr?ds B?rzi?. Ang?isko tekstu korri??jis New Vork Herald Tribune l?dzstr?dnieks Volters .Arms. Bil^tens ir perfekt? ang?u valod?, un t? saturs veidots, piem?rojoties amerik??u mentalit?tei. l . numura satur?: plas 1941. g. 14.
par dau veco komunistu atst?din?anu no amatiem un Augst?kas padomes v?l?an?m; bazn?cas vaj?anas Latvij?; jaun?ko pretbo?evistisko gr?matu apskats u. c. Latvian Bulletin 1. numurs izdots uz 14. ??niju k? inform?cijas mater^-?ls Liel?ku skaitu br?veksempl?ru izs? t?s amerik??u valsts iest?d?m, senatoriem un kongresa locek?iem. Atse vi?a numura cena 50 centu. Visas latvieu organiz?cijas, draudzes, iest?des, biedr?bas un ikviens latvietis aicin?ts bi?etenu abon?t sev un saviem amerik??u un ang?u draugiem un labv??iem. Piepras?jumi adres?jam.; Latvian Information Center, 21 VV. 76th St., New Vork 23, N . Y. Latvieu Inform?cijas Centrs
R?ta debesis V?l ?last?bu m?s gaid?tu no likte?a, ja tas b?tu noticis tikai vakar un ne pirms desmit gadiem! Tad odien m?s dreb?tu ausmu neatvair?maj? tieam?b?. Raudz?tos asi?u pe??? aizzied?juas rudzu druvas mal?, kur slepkavas z?baks samina m?su tautas br?v?bas, darba un m?lest?bas J ? ?iem aizs?kto vainagu. Taisn?bas alku dedzin?ti, m?s sauktu p?c t? Dieva paties?bas, kura var?anu muu t?vi teica liel?ku par cilv?ka mirst?go dusmu sp?ku. Tad v?l m?su tic?ba cilv?c?bas un br?v?bas v?rdiem nebija padar?ta par prozisku pap?ra skrandu un viscinisk?k? veid? uzk?rta uz kailo faktu naglas pasaules politisko spekul?ciju un saimniecisko apsv?rumu klozet?! M?s bij?m par t?riem, vienk?riem un vienties?giem, lai toreiz to saredz?tu un atz?tu. M?su bij?anai un redz?anai pieder?ja b?rnu acis un dv?seles. Lai tikai atceramies, k? tad, ik vakarus p?c darba m?ju pagalmos p?rn?kdami, piev?rs?m skatienus zvaigzn?jiem un, krusta z?mi pret austrumiem mezdami, sac?j?m: Dievs, pasargi aizvestos! Liec, lai Tavi sp?deli?i apliecina tiem, k? ?last?ba izpirka vi?u mokas. M?s c?n?simies, tic?sim un neaizmirs?siml Bet zemes likte?a svariem ar m?su siru cer?b?m nepietika. Nepietika ar? ar pa?m sird?m. odien, galvas atsegdami un rokas bargajai piemin?anai sa?augdami, atz?stam: jau desmit gadu, un Dieva laic?go ?last?bu, kurai bija j?n?k no cilv?ces sirdsapzi?as, vi?i n e s a g a i d ? j a . . . V a i kaut kas jau b?tu p?rv?rties un sav?d?ks k?uvis? N ? ! Karav?ru mies?s cirst?s vainas gan ir apdzijuas. Neiz?emtai ?embas apauguas dz?viem aud em Ar? pie nedz?v?m prot?z?m das l?n?m pieradis. Bet 14. j?nija vaina ne-sadz?st, pie vi?as pierast nevar, un t? nepie?em nek?das prot?zes! Laiks nesp?j atrauties no t?s, un vi?a vienm?r ir kop? ar m?su n?kam?bu. Savu asi?u un nenol?dzmat? posta baism?gaj? spozm? t? p?r?e? debesis p?r mums, draud?dama un pav?l?dama: raugaities! Un drausmu tr?sas, kas odien p?r?em sirdis, ir daudz ne?l?g?kas nek? pirms desmit gadiem, ]o r?tai debesis sp?d cauri n?ves z?me, un m?su dv?se?u cer?bas apkr?t sveiem pelniem. J ? , m?s esam gan s?dz?juies par vi?u dz?v?b?m zemes ties?s. Esam l?gui un raud?jui, piemin?dami to sabrad?tos m?us, bet miera mums nav un neb?s! Sav? pien?kum? m?s v?l neesam vi?u kalpoanu un mokas izpirkui. M?s v?l t ikai kalpojam bail?m un izma?ai pasarg?t savas ?das un, iem instinktiem paklaus?dami, iz-kl?stam k? vanaga vaj?ts irbju pulks. Bet raugaities: ?iocek?u dv?seles seko mums. Mier?gas, taisnas un cietas. Lai kur? pasaules mal? pajumti celtu,, v -?ag neatst?jas un kop? ar mums aps?as azaidu baud?L Vied?m aizsaules ac?m l?kojas k?d?m rok?m m?s lauam sveum? peln?to maizi? T?s nesien vairs taig?s pamestie kauli un miesas, bet dz?vais un taisn?bas pras?t?js gars! Visskaidr?kais ?dens traukos v?l vienm?r p?rv?ras asin?s, un l?k: t?s ir vi?u asinis, kas mums top dotas, lai tic?ba b?tu ar mums m?su vien?gaj? un p?d?j? pieneikum? sa-v^s t?vzemes m?lest?b?.
1^
ii
1t
1^