? dom?jat/' ^
r.JOs varat eSm'-^i- I pv ? a u s e , . ? l 2 a / < ' , ; ; ^ k ^ : l " 
redz?caams, kk J ^ ^ '  i fr?"
k a d a t a / P a ^ g P ^ f - l a r i 
iztur?s.", . Pati.,.*'-
Vai radusies komunistiska valsts, kas sp?t?s Maskavai
iztur?s. , . fci tev pr?ts?,/: p,,: m p\ Ledus varb? \ I*? '* (pats nefetur?si. T l ' f ? ' ^ ' ^ Inesadzijui ievaW''Mii -Vienalga. L a f f 5^^^^^^^^^ ka jumu un aizdod?''^ ^^^^
k ka .uzticies S,?^  i^: H . . .. Va i nav t??u ^^ 0^ ^^ F?a mirkli aub?j?s v - J  ?ak sapr?t?gi lai %/^^^ 1  ? v a l d , ; V i i ' ? 5 e ^ ^ fe^:: T ta?u tom^?,;i|,
misis nok?ra galvu. [ Protams,, protams. Par i t  ' i r runa. Nu un
atgriez?s umde^ -^ ^^ t^e^ ^^ ^^ |
'agaidi, ?vald.- ^ " ^ ' i / fav laika.'- ' L'.
gurns?''""^ '^^ '^^ ^^^ N?." - - f r Un tu iesi; m?jup?''^ Protams,, nia^^ Ubi /Vvi?a . p?k?i: epu Kriipki." 1 
? o , t u gribi dar?t, Elza"J ijusies ?ukst?ja..: ? pai tas paliek, mans nosl:-!
Buu pret r?tu m?j?s h 1 i atr?va durvis un Izsteid/a/ na. : ^alds br?di no^aid?jav Vir! )_eja redz?t, pat n e nojaijsf; aj, Elza. Tikai: tad, kad z
S min?t?m, ?r? atskan?ja \i i , : izdzird?s m?ti klusi no-| ?  Nabaga Elza">-7 J -  .f p?s pret to: | Izdz?s" gaismu, V?leru m?t, :t p' prasa, saki,, ka neesi niar.| usi/kop ned??as. Un Eb j p nav nabaga,:m?t., vma p ?  vi?ai,vtik daudz sp?'^a | mes . . - Ej: gul?t, m?t Ar
r* 
85. dzimumdiena:
: / ; . i . ^ ' ^ ^ i ^ : s # : | ?
- : ; v ? ^ - l ^ : "^-^ -?=^
latvieu n o m e t n ? m s?kt c^^? >us m?su: liel? ska?u tara piemi?as k o n c e r t a i . Galvenais ir pats kcv? ja -no.' t? rastos k ? d s atln:;; l?dzam to z i e d o t prof. h\ la piemi?as' f o n d a m , s?jot kasierim L e o n a m l '(24a) L?beck, Meesen"Kar |
^r?da, ka val?tas reforma, , .padar?jusi problem?tiska' ? feas, kas ziedotas vecaj? B-'? & .faktiski pareiz, fond? na.'-; ri?dzek?u. T?tad kaut vi^.'^ is ziedojums: v?cu ;(iai^ '^* t?s ar pateic?bu gaid?ts. ?u periodisko i z d e v u m u i^ -^ r l?dzam pies?t?t pa v i e n a r l?ram no tiem n u m u r i e m
k:ar prof. V?tola ,^ n a v i ^ bsti piemi?as r a k s t i . .1^ '^.; ??jami: J?nim R ? d z i s (i, Walderseestr. 61 _
i paa reiz? l?gums*^: : ^um?^ b?tu prof. .ienu?as fonda arJi^^ pies?t?t: v?stu?u, noraKsii^ lab?k - fotokopijas., .:,p^f. j : :V , I to l a Pien^ n
fonda valde. 3;
I
? London?, kas ,tw. olimpisko sp??u la'Kj?jj)
?iklava Strunke^, W 5/, un Valdem?ra T o n  , ; Dze?a darbi. NO
?rst?v?ti tns_makdi^^^^^
? autorus izv?l?jies
bjas speci?lists, ^ pa^ ,^j,' ^ar k?du Kana as^^ , > i profesoram i^^'
Lholmas latviesiv^ ^^ ^^ ^^ bieka M?rt^^^^
otr? puse : ^ ^ f ien? uz Anglij^ V^^ ^^ ^^ ^^ ieku ^ nometne l^il^ ' nav^ AnsambU^^ ^^ ^^ ' ' ar? lugas aut(^^
. (Turpin?jums rto 1, Ipp.)
V:sp?ks, kam tikai .vajadz?jis: atrast iemeslu zemes okup?anai un ^ Itali-
jas ^ robeas, sasnieganai. . Tredien  BBC speci?lkorespondents zi?oja no
Bclgrades;. ka; pils?t?' valdot Vpiln?gs' .;vmierS un ?r?ji visp?r :nckas: nepa-
' rasts neesot v?rojams.': : ' Ve?u tredienas "vakar? ofici?l?'
>:{iienvidslavu. zi?u a?ent?ra Tanjug public?ja zi?ojumu, ka marals Tito; ieradies Beigr?d? un apskat?jis k?du jaunceltnes vietu kop? ar ministm prezidenta:^ vietnieku un armijas virspav?lnieku.. .Str?dnieki Tito , j?s m?gi :^apsveikUi.'.... /
BBG ceturtdienas r?t? :zi?oja, .ka trcMienPr?g?ruz .skolu s.v?tkiemie-: radusies ar? . dienvidsl?vu ; jaunieu deleg?cija ar 40Q0 p?rst?vjiem. Tie esot so?ojui, pa Pr?gas iel?m, sauk dami: ',,Lai;dz?vo .Tito!'', un: dzied? jui dziesmas ,a.r; v?rdiem: ,,M.?s; esam Tito paaudze!'';^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ - ; 1
Vairums, koment?toru tredien iz teic?s, ka notikumi ap Tito un: vi?a partijUi .esot; izskaidrojami. ar ieilgu u Dimiti'ova un:Tito sacens?bu' v i r s  kundz?bas. d?? : Balk?nos. ;P?c BBC inform?cijas,: divi:  Dienvidsl?vijas ministri, k:a;^pirms neilga laika at laisti no .amata, atlaisti- tikai t?p?c, Ica esot pretojuies dienvidsl?vu ko munistu centieniem  r ad ? t : Balk?nu bloku un par Tito kritiz?anu. 'Jo lielu p?rsteigumu t?p?c Uzrais?ja .zi-
:: nojums, ko: nakt? 'uz ceturtdienu no las?ja .Sofijas (Bulg?rijas) ^radiofons, pazi?odams,..ka kominform?.l?mums
: un: dienvidsl?vu komunistu :atbilde nesp?jot groz?t. Bulg?rijas un Dien-, vidslavijas draudz?g?s attiec?bas.::;
P?c BBC inform?cijas,, sensacion? lais pazi?ojums^ Sofijas ' radiofbn?, :
: ka Bulg?rijas - vaid?ba ?ri turpm?k gribot loj?li sadarboties ar>D^ 'slavijas':valdLbu,'molas?ts ne: tik?t;
.: bulg?ru, bet ar? rum??u .un po?u va-  lod?s.: Tai / pa?: laik? Bulg?rijas
kompartija: pie??musi rezol?ciju, ku r?:, atz?st; kominform? apgalvojumus: par pareiziem un: asi.;: v?ras : pret vald?bas ie?emto: nost?ju Dienvid-
, slavijas .jaut?jum?. ;, : ' ' ::' tutg?rtes radiofona koment?to?s
Frcnccls tredien nor?d?ja, ka iz?? muma ' k?rt? : tagad . rietumu. d?mo-
, krati v?rot justies :k?.politiskas, tra- [ ?ikom?dijas skat?t?ji pretinieku no metn?.^ .Dienvidsl?vijas ; komunistu'
atbilde k?minformani nesaiidz?g^^ raujot aizkaruj :kas; l?dz lni sarg?jis komunistisk?s: vienpr?t ?bas nosl?pu mu, / Ar savu r?c?bu tagad :komin-
: forms gal?gi atkl?jis sevi par padom-^ ju ekspansijas 'instrunientu..
Frencels: sevi?i piev?rs?s v?cu .komunistu l?depu ?oti .neizdev?gajam
st?voldim./ Tiem'esot tr?s' da?das jas k? rea??t, bet visas vien-
 V
l?dz nepat?kamas. Pirmk?rt, vuii var?tu piekrist kominfonnam, bet tad vi?i atkl?tu, ka ir verdziski Maskavas kalpi: otrk?rt, vi?i var? tu: noliegt" kominform? apgalvoju mus,: bet tad. v i? ipa raks t ? t u , .'.pai Sev n?ves spriedumus-M?skav?.Tr^ ? iesp?ja b?tu . turpin?t klus?t,; bet tad: vi?u r?c?ba ska??k; par'. visiem v?rdiem.. apliecin?tu, ka ; vi?iem : bail no ab?m-pus?m. .. .:i^iber??a,is: ang?u laikraksts :^^ chesterGuardian'V tredienas ievad rakst?, izteic?s, . ka  pinn?. -rietumu cilv?ka reakcija uz traci .ap Dien-^ vidslavijas - komunistiem dab?gi esot smaids,..:,jo ' kas 'gan : ^varot:; likties smiekl?g?ks par krievu- / ?loanas, ka.; dienvidsl?vi :vi?us izspiegotu? Bet; ja dienvidsl?vu ko?i?nistu;pir- mo atbildi past?d?jot:. tuv?k, tad;; t? atkl?jot: to, ko; bolevisms prasa: no citu-: tautu komunistiem. :p?rmetu- mos .esot teikts,;: ka; Dienvidsl?vija necenoties, soci?liz?t, tj;, kollekt?- viz?t lauksaimniec?bu.: Bet Tito.ne balstoties vis;, uz^ str?dniekiem, bet taisni; juz kro?tu un-slov??u -zeninie-?, kiem, kas stingri turas pie savas;ze mes. Tito o st?vokli labi apzinoties:
Manchester; Guardian" ?pai: pa- kav?jas pie jaut?juma, kas visp?r ?iet visinteresant?kais, bet  pagai d?m ar? neskaidr?kais  k?p?c Kremlis public?jis tik neparastu z i  ?ojumu, iepriek nenodroin?dams tam pan?kumus? Ang?u laikraksts, nevar?dams im: j au t? j imiamatb i l - det, samierinaj ?s ar otru jaut?jumu  vai tie?m b?tu radusies komu nistiska valsts, kas uzdroin?tos sp? t?t Maskavai? . \. . ' , / ::.;;;' : ' Ceturtdienas r?t? BBG;izteic?s, ka tagad tom?r Dienvidsl?vijas un Pa domju Savien?bas str?dus iemesli esot.skaidri;-- dienvidslavi;nopietni grib?ot rad?t Balkanu valstu bloku no valst?m, kas;atz?st sevi par l?dz ties?gam, kaut ar? komunistisk?m,' bet' Padomju Savien?ba nev?loties redz?t t?dus blokus,; kas nepak?au tos piln?gai Krem?a kontrolei.
; P?c tutg?rtes radiofona zi??m, Ang?u diplom?ti tom?r esot p?rlie cin?ti, ka Tito joproj?m gribot iz vair?ties no .. atkl?ta l?zuma: attiec? b?s par Padomju Savien?bu, bet v? loties tikai liel?ku br?v?bu attiec?b? pret' rietumiem un pret Eiropas at jaunoanas programmu.;
ai pien?cis Tito he?last?b? kriana" no jau
na piev?rsusi pasaules uzman?bu Bulj g?rijas ministru prezidentam Dimi- t?ovam, kas p?c Balk?nu lietprat?ju atzinuma jau sen bad?jis iev?roja- mi liel?ku Krem?a uztic?bu nek? Tito, : Ar? ofici?lais Maskavas r? jiens", ko ? gada s?kum? izteica
. Di mitro vam par vi?a it k? p?rlie-i c?go cent?bu" Balkanu l?gumu sl?g an?, nav man?mi, iespaidojis ? drukn? bulg?ra st?vokli, ko ?rzem j u nov?rot?ji Balk?nos jau nod?v? jusi ..par S'ta?inu Nr.. 2. i
. K a d pag?ju? gada decembr? Bul  g?ri j as parlaments Dimitrova vadib? pie?crna jauno satversmi, neviens to par sens?ciju neuzskat?ja. T? bija tipiska Austrumeiropas satprsme, made in Moscow". Daas dienis p?c. satversmes pie?emanas Dimi- trovs ar visu savu vald?bu atk?p?s un ?rzemju korespondenti toreiz pa re?oja, ka Dimitrovs dr?zum? p ? r  ?ems kominform? vad?bu,; par "sp? ti tam, ka par kominform? ofici?lo s?dekli izraudz?ta Dimitrova s?v?k? s?ncena Tito pils?ta Bel-
Sie :; pare?oj umi toreiz nepiepild?- j?s. Nedaudz v?l?k pat sekoja pie min?tais Maskavas ,^?jiens". ;; Bet
viens no galvenajiem aps?dz?tajiem reidistaga dedzin?anas pr?v?. V i  ?u attaisnoja.  '  :
Dimitrova atgriean?s Maskav? bija triumfa brauciens. Pats St?lins sag?d?ja vi?am godu, ko piedz?voja, tikai reti: ?rzemnieki. Vi?am pie ??ra padomju pilso?a'ties?bas. Tad vi? k?uva kominternes ?ener?lsek ret?rs,, p?c^ tam Padomju Savien? bas . 'augst?k?s tiesas prieks?dis. 1941. g. v i? . dev?s speci?l? misij? uz ASV un Vid?jiem austrumiem, 1944. g. atkal k?uva bulg?rs un at griez?s Sofij? labi ?t? pel?k? civ?l- uzvalk?. Vien?gi daudz?s padomju orde?u lentes pogcaurum? liecin?ja par i v?ra pag?tni.
Bo?eviki pace? balonu ,,gaisa koridora^
.. Val?tas reformu, kas jau t? prob- ; l?m?tiska liel?s naudas apgroz?bas
vm v?j? precw seguma d??, v?l ap- . draud viltot?ju alct?vit?te, jo par?
d?jies liels vairums viltotu uzl?m?- jamo marku, : ar kur?m agr?k?s reichsmarku banknotes p?rv?r par ostmark?m. Rezult?t? p?r vienu v? cu marku Berl?nes - melnaj? bir? maks? 2025 ostmarkas. Rietumu selvtoros Berl?n? apgroz?b? ab?ja veida nauda. Padomju iest?des dr?- mm? iespied?ot savas banknotes. K? tagad noskaidrojies, pie k?da naudas mai?as kantora padomju josl?, kiu- dr?zm?juies desmitiem t??vstou cilv?ku, non?v?tas S un
. smagi ievainotas 60 personas, kad pazi?ots, ka naudu var?s izmaks?t tikai, apm?ram pusei visu gaid?t?ju.
Rietumjosl?s: noba?juies un ne apmierin?ti mazie naudas noguld?- t?ji, kuriem p?c galvas naudas" at vilkanas nek?das izmaksas v?cu- markas vairs nav atlikuas. Labie
. pan?kumi aug?u- un d?rze?u tirgus ierobeojumu atcelan? pamudiii?ju- si v?cu iest?des -ar 1. j?liju at?aut ai'? olas br?v? tirdzniec?b?. V?l kon trolei pak?auts maizes, lab?bas, ba-
; r?bas l?dzek?u,, kartupe?u, cukura, , piena produktu', ga?as,^ tauku, medus,
. lopu un alkoholisku dz?rienu tirgus.  Satiksmejj p?i'valdes direktors
; Frankfurt?: otrdien paskaidroja, ^ka iest?des apsverot dzelzce?u' pasaie ru tarifu pazemin?anu, jo ie??mu mi samazin?juies par div?m t?eda- am. Pre?u satiksm? j?tamu p?r-
 mai?u neesot. . . IIP.- zi?oja, ka, att?stoties Berl?nes
:i<rizei,. Di?nvidzviedrij? s?kui ieras ties b?gli no V?cijas, galvenok?rt T^o^ padomju joslas: nakt? uz pag?-
: ; j ^ i ' ^ : p i G k t d i e n u : v i e n Zviedrij?, iera dusies 28 v?ciei. .B?g? i ; izmantojot zviedru j?rnieku pal?dz?bu. ?paa vald?ba :oinisija p?c apst?k?u p?r baudes b?ot pilnvarota b?g?iem Pielslrt uztui'?san?s un darba at ?aujas. NZ, BBC, SL
ar? p?c tam Dimitrovs bijis ?oti ak t?vs, un pa? p?d?j? laik? no jau na vairoj?s zi?as, k a k?dreiz?jais kominternes; ?ener?lsekret?rs no jauna gatavojas liel?kiem uzdevu miem. Rietumu koment?tori dom?, ka Dimitrovu'Kremlis jau sen ga- tavojis ?stajam Balk?nu valdnieka postenim. :;;. ..'"-'- :;;;-;':. : 65 gadus vecais Dimitrovs Ir viens
no r?d?t?kiem /vec?kiem profesion? liem revolucion?riem. Jau 18 gadu Vecum? toreiz?jais burtli?a m?ceklis k?uva arodbiedr?bas sekret?rs. Pur- m? pasaules kar? vi? izvair?j?s!no" kara klaus?bas, t?pat k? to ;25 ga-, Idus v?l?k dar?ja vi?a fran?u kol- l?ga Torezs dezert?dams. Par sa-; vas dz?ves vadmot?vu vi? padar?ja ?e?ina saukli  ^p?rv?rst imperi? listisko karu pUso?u ?a??". Asi?ai najos nemieros Bulg?rij? 1923. g. viii bija viens no barveiei?. Aiz- i?ugmlski vi?u noties?ja; uz n?vi, bet pats-"vi? ar" 1000 v?riem aiz-, b?ga uz Dienvidsl?viju. 1925. g. viiis kop?. ar br?li uzspridzin?ja i Sofijas katedr?li. Br?li notv?ra,- vi? pats. caur V?ni aizb?ga uz Maskavu, sko loj?s Kreml?, p?c; tam bija Vm?, Berl?n?, Amsterdam?, Par?ze, atkal Berl?n?. 1933. g. mart? v?i bija
9
u sasau)
pras?s uz
K?ds piedz?ries padomju-kareivis .V?n?;nakt? uz. tredienu:;ar m a  ? n  pistoli uzbrujxa sabie.droto ?ailit?r?s poliicija patru?ai, .non?v?dams tas locekli franc?zi ; un - ievainod:anis amerik??u ;?n krievu milit?ro poli- :cistu. ; P?c  tam -piedz?riiais,; klieg d a m s .Amerika", - iel?ca :palrU?as dip?, kur bija neievainots vairs vien?gi' ang?u patru?nieks.', Krievam plec? bija : v e l divas ma?npistoles, bet pats vi?. bija kail?m k ? j ? m un bez cepure.^ .^ . Iebraucot a m e r i  k??u: milit?r?s p o n c i j a s ; stacij?, krievs v?l iz?va vair?kas k?rtas gais?, p?c tam nometa visas savas ma?npistoles im-. padev?s, skaidrof d a m s : ,.Ti'?mens .labs, Amerika laba. krievi nav labi, ved mani uz Ame riku!", Viii tom?r nav novests uz Ameriku pie Tr?mena. bet ncKiotJs padomju iest?d?m V?n? . kas par LnL cidentu atvainoju?s. sabiedi"otien]i.
NYHT, D M
V?l?anas Somij? p?c vakardienas BBC zi??m norit?juas k?rt?gi . un bijusi nodroin?ta v?l?anu br?v?ba un slepen?ba.: Jaunas v?l?anu sis-. t?mas d?? pirmos rezult?tus var?ot zin?t tikai odien, bet . gal?gos; ^ pirmdien.
Likumu par ERP Iedz?vin?anu parakst?jis prezidents Trumens, 5 valstis parakst?juas divpus?gos l? gumus ar ASV par ERP pal?dz?bu.
UN Balk?nu komisija tredienas pazi?ojum? konstat?, ka Grie?ijas tr?s zieme?u kaimi?i atbalsta grie?u partiz?nus. .
Amerik??u kara ku?i ar kaujas ui?i': Missouri" no Portug?les pie krastes devuies uz manevriem V i  dusj?r?/.
Otro reizi p?c ?a?a R?r?s og?u produl<:cija p?rsniegusi 300.000 t die n?. \':''^.^i'x'-:':
Amerikas kapit?listu intereu p?r st?v?anu it??u kreiso soci?listu lab? sp?rna vad?t?jam : Romitam partijas kongres? p?rmeta partijas vad?t?js Nenni. Partijas n?kotne esot sadar- b?b? ar komuni.sticm un Padomju Savien?bu. ;Beig?s; partijas- kongress pie??ma kompromisa rezol?ciju par sadarb 1 bu: ar , vis?m partij?m,; neiz sl?dzot komunistus.
I Grie?ijas vald?ba pilnvarojusi v?stnieku Vaington? atjaunot izju- k u? s ;sa run as par diplo m?tisk 0 sa - karu atjaunoanu ar Bulg?riju.
Str?vas piegf?di Dienvidkorejai p?rtraukuas padomju iest?des. A S V iesnieguas protesti),
P?c ?7 ; dienu streika 30.000 Lon donas ostas str?dnieki ats?kui dar bus p?c tam, kad Anglijas karalis ar dekr?tu bija- izsludin?jis . iz??muma st?vokli un pie??ris' vald?bai ?i'k?r- t?jas pilnvaras streika' apkaroanai. I Par 310 miljardu franku milit?ru budetu Francijai: tredien un ce- ti?rtdien debateja Francijas parla- ments. Tas atbilstu .3lVo no ;valsts budeta. Paredz?ta 760.000 v? i 'U lie la armi'ja. :. :'   
S?kot ar yakardienu. ?ng]u-ameri- k?iju: : joslai V?cij? at?auts  sl?gt tirdznieciskus dar?jumus .ar Sp?niju.
V?l nezin?mu iemeslu 6?] F.^iptes ?rlietu ministrs atkal atsaucis savu atk? pan?s / p?i?ojurnu. ? Sv?tdien ??ipte p?rtrauca visiem diplom?tiem ?rzemju atva?in?jumus,
Drausm?g? zemestr?c? Jap?n? iz n?cin?tas 3 piLs?las un nogalin?ti ap.Ono, bet., bez pajumtes . palikui 500.000 cilv?ku. Zeme. ..dreb?jusi" 24 tundas. bet postu nodar?jui. at-. sevi?i, specia gr?dieni, Jkas\:ilgui tiikai 1 min?ti. :.
Lielas policijas t?r?anas notiek Zaksij?. padomju , josl?, zi?o AP . Darb?' var?ot palikt tikai personas, ko p?rbaud?tus i ?ED pairti ja.
Ar radaru ?rst? reimatismu; A S V . P r c i L s?p?go vietu, nepieska?bt^-s ?dai. novieto radara raid?t?ju p? ra-1:.^ l?":.s ta.--os li "lum?. Radara vi??i:; racia ..lielu ^Karst?mu:is?p?gaj?< audos. . :-
Gaisa tilts" starp Berl?ni un V? cijas rietumj osi ?m ar katru dienu paplain?s, lai aizst?tu tr?kstoo ze mes, ?dens un dzelzce?u transportu. BBC speci?lkorespondents atz?st, ka \nrs Berl?nes v?l nekad neesot re dz?ts tik daudz lidma?nu. T?s ar i)uikste?a precizit?ti nos?as ar 6 min?u atstarpi. Kravu t?l?k no g?d? i?ielie amerik??u 10 tonnu auto mobi?i, bet citi tai pa? laik? pie g?d? ;uz rietumiem vedam?s preces  Berl?nes r?pn?cu raojumus.
Amer ik??u; ?etrmotor?g?s armijas transporta lidma?nas ieradu?s pat no A?askas, Havajas un Ka raibu j? ras piekrastes. Pavisam sagaida 52 ?das lidma?nas, 10 devu?s, ce?? no .?ujorkas ti-edien. v?l citas sagaida ierodamies r?t un .sv?tdien. Katra lidma?na dien? veic divus lidoju mus uz Berl?ni un atpaka?. Tre dien transport? piedal?j?s 120 ame rik??u un 100 ang 1 u 1 idma?nu. Ber l?nes ang?u kom.andants ?ener?lma jors Herberts zi?oja, ka l?dz ned? ?as beig?m gaisa tilt?" darbojoties ap 200 ang?u lidma?nu. . Anglijas vald?ba aicin?jusi ar? britu domini- jas. Austr?iiju, Kan?du. Dienvid- afriku un; Jaunz?landi' piedal?ties ar l idma?n?i?, Berl?nes apiuld?. Ang-
u l idma?nu gaisa tilts" esot liel?- kais kop Burmas ielenkuma.
Amerik??u komandants pulkvedis Haulejs par marala Sekolovska so l?jumiem tredien izteic?s, ka vi?am vajadz?gi darbi, ne v?rdi. Lidma? nu: trajisportu pastiprin?ot tik ilqi. l?dz tas b?s. pietiekams. Amerik??u kara ministrijas vaLstsekret?rs Dr?- pers; Berl?n? izteicies, ka iesp?jama pat pre?u nomeana Berl?n? ar iz- al?t?iem Tredien lidma?nas s?ka p?rvad?t uz rietumiem ar? Berl?nes rietumu sektoros uzkr?juos pastu.i
P?c v?cu raidit?ju tredienas zi ??m, padomju iest?des pazi?ojucis amerik??u avi?cijas t?bam, ka pa domju armijas manevru nov?roanai, bl?ot vajadz?gs gaisa satiksmes ko ridor? virs padomju joslas novietot nov?roanas balonu. Bet t? k? tas atrad?oties tikai 400500 metru augstum?, tad amerik??u 1 idma?n?m tas neb?ot trauc?jums. Insbrukas radio turpretim zi?oja, ka gar gaisii koridoru ma l?m esot paredz?ts uz st?d?t veselu balonu sprostu.
BBC koment?to?s par Berl?nes ap g?di izteic?s, ka p?rtiku esot vieg l?k pieg?d?t nek? ogles, bet dr?z og?u pieg?de : b?ot tikpat svar?ga. P?c str?vas pieg?des p?rtraukanas rietumu sektoriem tie p?rtraukui g?zes pieg?di daiem padomju s.ek- tora rajoniem, starp citu ar? Babels- ber?ai, kur atrodas marala Soko- lovska un citu padomju aug.st?ku amatpersonu m?tnes.. P?d?j?s die n?s padomju iest?des esot izteikuas gatav?bu atjaunot vismaz piena pie g?di berl?nieSu b?rniem, par ko rie tumvalstu okup?cijas iest?des sol?s dot citas preces padomju sektoram.
Elektrisk?s str?vas pieg?des p?r traukana Berl?nes rietumu sekto riem- lielus trauc?jumus rad?jusi ra diofonu: darb?b?. Lai dotu iesp?ju iedz?vot?jiem noklaus?ties jaun?k?s zi?as, Berl?nes ielas apbrauk? spe ci?li auto ar ska?ru?iem.
Lai gan : marals Sokolovskis, at bildot uz ?ener??a Robertsona iesnie
gumu. paskaidi\)jis. ka p?c ti'auc?- iumu nov?i^anas b?ot iesp?jams pak?peniski atjaimoi satiksmi cam'i padomju joslai, l?dz ceturtdienai to m?r blok?de v?l past?v?ja. Bija at jaunota vien?gi v?cu pasaieru tran^ sita satiksme, kam starp joslu p p ? s ir ?paa padomju iest?u atz?nic.
BBC ?rpoii:iskais koment?to?s ?par Robertsona un Sokolovska raksiu ap mai?u izteic?s, ka Koberlsons u.'. zit?vu atbildi nemaz neesot cer?ji.^. Sokolovskis ,.labv?l?gi atzinis" sabied roto p?los pieg?d?t berl?nieiem p?rtiku eraisa ce??. bet ar apslejvu draudu t?da? piebildis, ka. cera.ns, satiksmes^ noteikumi gaisa koridor? tikot iev?roti l?dz p?d?jam punk tam. E.^ -ot secin?ms, ka mnr.-^ :da ."^ c^ - kolov.^ku atbilde ^a-t.idita l?. ka at st?j vel vat? durvis uz atkai^^-mos-. ja pret?j?s puses nost?ja i./.r?di'os stint^ra, /
. B B C
Latvijas s?tniec?bas gton?
P?d?j? laik? daudzi tautiei s?k rakst?t, v?stules Latvijas goda kon suliem Savienot?s Valst?s, l?dzot ne tikai -materi?lu atbalstu, bet pat lai tiem;izg?J? darb l?gumus resp. pa l ?dz iecelot Sav. Vaist?s. S?tniec?ba pazi?o; ka.visi Latvijas goda konsuli Sav. ;Valst?s ir amerik??i, kamd? sarakst?ties a r vi?iem tiei var vie- n?.ei ang?u valod?. Bez tam aur^ t^nk piemin?t? satura l?gumi neietilpsi vi?u; kompetenc?, sevi?i attiec?b? uz darba l?gumu izg?d?anu, uz ko eit var reflekt?t vien?:zi kad darbr mekl?t?js jau- pats ir Amerik?.
i T?pat . s?tniec ?ba paz i?o , ka ? ? ar l i k u m u v is iem Latv i jas pilso ?iem,: ka ierod as Sa v ien01?s V al^ l i ;i v i s d r ? z ? k ? l a ik? j ? r e & s t r ? j a s s ? t n i e  c?b?,' ;pie.s?'tot: (pa pastu) .^eko;oas zinas nar sevi: v?r^i^. u z v ? r d s , d z i m   a n a s vieta un l a :k^ ^iimenes vokli .- . nases numurs, izd' i-nnn^
s t ?  vi e-
ta un laiks, v ? / a s v i e t a . un . . laiks,  adrese S a v i e n o t ? s
kav?i:'t;.:e?
.4 J V u / d M ; u T " j ar
ar?, past?v?ga :a.i'st?s;'  T?p
 N.\V., Washington 11, D.C.
maina. V i s a inf .orm?r i ia . adr;
Divas iesp?jas i rietumvalst?m
( T u r p i n ? j u m s no 1. Ipp.)
Bev ina un_ Tdona runas vairaklvfirt ")?rtrauca skala apak^Miama depu- ; ntu p i e k r i  a n a . Tva M I I O 1)1 ^C spo-.
c i ? lko respo i iden t s , t?  izn.au'.iusfes m br ?d? , kad "Hevins paskaidn-j .^ : .Ja l^adomiu  S a v i e n ? b a tui'n:h;_ts,. ?dzir .?jo r ?c ibu . tad s t?v?k l i :??t ol i nopietns, 11 n
spiests T? esot t r a d i e i D n ? l a formviki. a^ du a n g ? u vnkl iba im. .1'
var tad; es . b?i-U
zinot par to a i^ak.^uamaui ."  ka- par-. kaj-a~ par les jH ' januem-
i . / . i n o i
! iS . .
ameiitain draudiem.
Ar?  ASV ?rlietu .miivistrs tredien deklar?ia savas v.:hiibas cieM) nodumu paliki Herlin ' ' . i - domju blok?de i'adot kriti l'u i - vokli, b(^ t vald?ba dar^t \ ' i ^ ' i . lai nodroin?tu transpoi'ta uztuu*.'anu ar 1 idm ai n?nf.
Vakardioiuis an;;?u prese gau'l "./. vienpr?t?gi atbalsta Bevina un Ide~ na tredienas apak.^nama S(MM'' teikto viedokli. LaikrakSli^^^rv.^^ki izce? Bevina izteicienu: ,,i\1e.s ta'j.ui zin?m, kas mums j ? d a r a / u n /inaan, ar?, kas, mums .st?v ce??/ ' Ar? yu^,\. apaknam? Bevinam opon?;'a tikai viens vieia?iis komMnistir\j:li:.r3Ut"'Is. Laikraksti min ar? B-^vina iru-acl?- jumu. ka p?c Pjorl?nes kri/{\s novei- anas sa-saukot ?etru olNur-.?ci jas.; valstu apspriedi.
Frankfurt? tredien aiotika ap- spriedes par V?cijas iaulajumi(\m,; piedaloties tr?s rietumjoslu milit?i- gubem?toriem amerik??u val.stse- kret?ram Dr?peram. Marala pl?na speci?lpilnvarotajam llei'imenam, amerik??u Eiropas t?ba op(u*?t1v?s' da?as vad?t?jam ?ener?lim Vedeme?-; eram uc. ^Vakar? ?ener?li>- Kenigs: sastap?s ar 8 an^?u-ameri'.^a?u jo.s-* 1as un ?ener??i Klejs un Robertsons-.
ar 3 fran?u joslas v??u: ministrui v isu; ka prezidentiem. Vakar m
ministru prezidentu kop?g?^-.sanai^^- sme, kur? ?ener?lis Klejs vi?iem pa zi?oja rietumu .sabiedroto pl?nus Rietumv?cijas valsts izveidoanai un Rietumv?cijas vald?bas : dibin?anai ?x)ndon? pa to laiku turpin?j?s ?r lietu ministra Bevina aps])riefji's ar amerik??u un fran?u v?stuie" u. Berl?nes politisk?s aprind?s past?v?ja uzskats, ka milit?ro vald?bu saru n?m vien vairs nevarot b?t lieli ))ri- n?kumi un b?tu j?s?k run?t okup? cijas valstu vald?b?m. Sin? sakar? b? gaid?ja nor?cl?jumus no Va.s n{:tn- nas, Londonas, Par?zes mrMa'-ka\'as
B B C
apskat?t neve?as Sp?nijas autaiumn Dro?bas padome piektllien noJ'-
ma neapskat?t Sp?nijas jU4^t:i, " . / i , ^ ko bija ierosin?jis padomju riOe-, ' :;?ts Grom^a), Kad Argent?na \<-v<^- sin?ia jaut?jumu .sv?trot no darba k?rt?bas, pret to balsoja P?dnrnni Savien?ba u? IjAraina, bet p?r^-a'^ s 8 valstis attur?j?s. Gromiko'bija ve l?jies, pan?kt, lai padome ap.^'kaljtu- st?vokli Sp?nij? un p?rbaud?tu, k?t d? m?r? valstis izpild?juas GX p''f d?j?s kop-^npulc?s ieteikumu atsnukt .^ avas dipl'.rn?ti.'^-kos p?rst?vjus no Sp?nijas. Argent?nas p?rst?vis, at- sa-okdamies uz l?dz?gu Grom^ko i e  bildumu Cccho.\!ovaki;as la'i'j nora d?ja, ka va^ nozirn^'^u :^ an -' eV)S. Sp?niias ick.^f^?s " i^TiS. Ar? Angli jas un '?SV p?rs t?vi .e:^ ira pariet pif- nr..:';.'-.a darun kart.bas punkta, jb. _ ^'?voklis Sp?ni l? pareiz neapdrau dot pja t^siules macru- ''x^
Bsii;:;;?*;
iiiSHlIlB