u Helmu. un- ^ ,
15
? M E T O T R I K U PTT
uz.jaAta veida fif^^if?i!; . .kur darbojas v",^'''i ?vj, gan z?m?ti S.laik? dej? ?da veida'fi?'" iesmaVdev?si iy't.Die, Pf ' f niegbaltite?.'^^ Z ? D U D P G R U P A C .
,,Hagaiiah'< ^ ^^'^ temats ,fito2^ S^l^ 3 at^ s p r o d u c e n t a m ; ' k respondentam  Me k
itomr-ce?ojum? caun pt^ ^^ '-^ vair?kas reizes "'"'^
svofejjS<ajas. valstu
^?cu |)iroja darbiniece m so Carlija Caplina portrek
vojui, ka ko??jam? gumija? .erinot nervus, 27 proc.. paskar/ i, ka, to ko??jot, mut? alla ej:
aaiga s^?ta, 10 proc. t?d? ve;':i ibot atmest sm???anu, 9 proc,:r t baltus zobus, 7 proe. varot k koncentr?ties un tikai 6 prx dnui, ka gumiju ko?? tiras
d ? ? . /
 8; tb"' s  1^ i2 i  |j
pa 18
19 ;i 
J V. .
m
JL?meniski: S^I^tv^u i Noguruima paz?me. 8. la"'" j |s . . 9;B?beles persona. IJ; , r, 1 Pils?ta Latvij?. 14. ?ne'.. |,
b?gs, r?ms. ,18. Kbk^ m . I
t , 2 4 . ^ S a u t ? p s : 2 5 , ^ Wku termins. ,28. i^^?' | lidzin?t. 31. Pils?ta Belgua. t ir?k nek? denit.
stateniski: , 1. / ^ S i a i^^i ents.'2..Saiklis. S.^A^Jji''
M?ra vien?ba. 6. Trf ^ -^p ..R- mi.,11. PersonaBngaJ^0;yi
^? lok?".12.Nogal.nJ.^f,a^| leks. 15: Gar?m. 17-. : Seno romieu :sveic^?j,,jI
L. 23. Ien?kums no J^f 08 A^l
.Jaut?jums. 29. P ^ ^ ? ^
EPRIEK?J5S RUJ! p,,^ I
L?meniski: 1. Opua. ;?gJ5;:<; 8. AUgs. i- . '*, , K-i'-; Irium). 8. '^"s-,;-, jj, N.;.
l A l a . 13. Aina.l'i.'^-igSi^^: um). 16. P?ri. l7,Em"' . S t ? s . 21. m%%^:] Ua. 24. Pakavs 26. 3j !. Ev. (eva???lists). 35, L Odi. 32. M?kstnue J , . j. As (arsenium).^ ,^'-?gun.*-;:,,, ski: 1. Om?rs. 2. J- 5 b pa. 4. Sa^(samaritg o , G / | aira. ,7. Asm. 8 ^^pgj?
Mis. 10. Sarus.^ lb ^ | .;D?ma. 20.^ S.eks^ ^Svist/^ jl fima. 24. Pa^ ma .J' ic, | t 30. ASK. 31. osa. ^ |.
P w
LatvLan Newspaper
Publisbed under EUCOM Civil Affairs Division Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: K?rli? Rab?cs, DP  Camp. Kleink?tz near Gunzburg/D. Prinier: Schw?b. Volksbl.", Giinzburjj/D^ Bgm.- Landm.-PK 7. Circulation: 4000. Published tv/ice weekly. Edi- torial oHicet GQnzburg/Do. Dominikus-ZimmennaTinStr; 2
LATVIAN KEWSPA]PER
Nr. 56 (161) Piektdien, 1948. g. 23. j?lij?
Iin?k otrdien?s an piektdien?s, hdev?js : B. \LK uzdevum? Lah'ieSii preses darbinieku sa darb?bas kopa. Atbild?gais re daktors r K. Rab?cs, vieto, A. Liepa, redaktori: Z. B?rda. M. Culitis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese; Ganzburg- Do. red.: Dominlkus-Zimmer- maanstr. 2 (t?lr. SO). apg.: Marktpl. 25 ii. 84), spiest: Bgm.-Landmann.-Pl. 1 H. 92)
Otrdien gaid?ms prezidenta Trumena v?st?jums
Tr?s rietumvalstu BerUnes komisija" London? pabeigusi izstr?d?t vienveid?go protesta notu tekstu, ko Anglijas, ASV un Francijas val d?ba iesniegs Padomju Savien?bai, tredien pazi?oja ang?u vald?bas p?r st?vis. Teksts vel j?p?rbauda tr?s valstu ?rlietu ministriem. P?c AP zi??m, notu iesniegana Francijas vald?bas krizes, d?? laikam aizkav? oties.
Amerik??u joslas milit?rgubern?tors ?ener?lis Klejs ar politisko padom nieku Mert'iju tredien ierad?s Vaington? zi?ot par st?vokli. Vakar vi? apspried?s ar ?rlietu ministru Maralu. Paredz, ka ?ener?U Kl(|ju pie?ems ar? prezidents Trumens. Trumena person?gais sekret?rs paskai drojis, ka prezidents kongres? otrdien paredzot teikt v?st?jumu.
. Par tr?s valstu notas :paredzamo saturu v?l neko neizpau, bet no v?rot?ji dom?, ka taj? bi?ot pras? ba pirms ?etru valstu sarunu uz s?kanas Padom; u Savien?bai izbeigt Berl?nes blok?di, Ja ai jaut?jum? izdotos pan?kt vienoanos, tad ?etru ?rlietu ministru'' san?ksme notiktu, dom?jams,: v?l pirms U N kopsapul ces 21. seotembr?. Ang?u laikraksti Observer" un ,?Evening News" do m?, ka t?d? gad?jum? ?etru lielo" apsoriedes vai-?tu.? notikt Par?z?, sep tembra vid?. Rietumvalstis tom?r gribot izvair?t'es no t?, lai apsprie des piomekl?tu Londonas' konferen ces liktenis, ko krievi izmantoja pro pagandai.
Par notas paredzamo saturu vel min, ka t r ?s valstis taj? izteikivt :?a- tavibu run?t ar Padomju Savien?bu ari par visas V?cijas kop?j?m probl?m?m, ja vien nd padomju pu ses- b?s izpild?ti not? pras?tie priek
noteikumi. ?rlietu ministrs Bevins jau H?gas konferenc? iepaz?stin?jis ar notas satura galvenajiem jaut?-, jumiem p?r?jos Rietumeiropas ?ni jas ?rlietu ministrus un uzklaus?jis to domas. Vaingtonas politi?i ietei^ cot ASV vald?bai Berl?nes krizes at risin?an? r?koties uzman?gi un ? at tur?ties no draudiem. L?dz?gi esot izteicies, ar? Francijas ?rlietu (mi nistrs Bido' H?gas konferenc?.
ASV ?rlietu ministrs Marals tredien preses konferenc? Vaing ton? deklar?ja, ka ASV nek?da zi?? ne?aus savu nost?ju Berl?nes un V? cijas jaut?jum? ietekm?t ar jebk?-' da veida spiedienu vai draudiern, bet izmantos visas iedom?jai?n?s diplom?tisk?s iesp?jas, lai pan?ktu vienoanos un aiztaup?tu pasaulei kara tra??diju. Vi? tom?r nepatei ca konkr?ti, k? ASV nodom?juas r?koties.
BBC, M, St, BB, NZ
Dienvidsl?vijas komunistu parlijas kongresu apsarga karasp?ks uri zenitartilerija Tredien Belgrad? s?k?s dienvidsl?vu kom?inistu partijas kongress,
kuf? piedal?s vair?k neka 2000 deleg?tu San?ksmes telp?s, kas svin?gi uzpostas, blakus Tito milz?gu apm?ru portretam redzama >ft^ Iarksa, ?e ?ina un Sta?ina biste. Kongresa ?ku no vis?m pus?m ielenkuas polici jas un karasp?ka vien?bas. Tuvum? redzamas pat zen?tartll?rijas bate rijas. Kad Tito Ien?k z?l?, atskan Ugi un j??sm?gi aplausi. Prezidij? ..vienbals?gi iev?l" pau maralu, ministru prezidenta vietnieku Kardelu, ieklietu ministru Rankovi?u, ministru bez portfe?a Djilau un citus 25 komunistus. Z?m?gi, ka ie ?etri dienvidsl?vu vado?i ir tie pai, ko sav? laik? apmeta l?stiem kominforms. Neviena cita komunistu partija savus deleg?tus uz Belgrades kongresu nav s?t?jusi. urn?listu trib?n?s re dzami vien?gi Padomju Savienn)as un citu Austrumeiropas valstu preses p?rst?vji. Z?l? uzst?d?ti vair?ki mikrofoni, Jo san?ksme piesl?gta ra diofonam. ' '
i Fop komunistu partijas sl?ga- ^ xuO'l921. gad?, tas i r pirmais kon gress. Gar?k? uzrun? to atkl?j T i  to, ptt?lodams kom?inistu partijas v?si?uri un deklar?dams, ?a dienvid sl?vu kompartija s?kusi ci?u ar v?- .cieiem v?l tad, kad Hitlers ar Pa- dorrju Savien?bu bija draugos. Dau dzu kaimi?zemju komunistu vado?i c??as viet? bija izv?l?juies dro?bu Ma^av?. San?ksmei velt?taj?, ie vadrakst? partijas ofici?lais org?ns vBorba" pazi?o, ka dienvidsl?vu ko- ni?nisti Belgrad? apspried?s visus svar?g?kos jaut?jumus, k ^ saist?s ar Pcirtijas iek?jo un ?r?jo politiku.
30- j?lij? Dienvidsl?vijas galvas pils?t? notiks Donavas i ii ku?oanas konference. BBC zi?o, ka taj? ' par nov?rot?jiem piedal?sies M ' i U N p?r st?vji. Lielbrit?nija 4 saka?nb? griezusies pie Francijas in Padomju Savien?bas ar ierosin?juihu nos?t?t iel?gumu Trigvem L?. ^  V farlietu n i^n i^strija ofici?li paskaidtojuiii, ka SaviejK>t?s Valst?s iest?si^'s pai* 'br?-
ku?oanu, pa Donavui un pai* tirdzniec?bas atdz?vin?anu starp Hietiim- un Austrumeiropu.-
 j? .  ' ' ' 
Wiener Kui'ier zi?o, 'ka p?c Sta?i na person?ga uzaicin?juma uz IVLas- kavu izbraucis Bulg?rijas ministru prezidents Dimitrovs, ko pavada ?I- l^etii ministrs Kolarovs. Politiskie nov?rot?ji V?n? dom?, ka im brau- <^ ienam ir cies sakars" ar notiku miem Dienvidsl?vij?. P?c Reutera ?nfoiTn?cijas, ?ener?lis Markoss ve-
izv?kt no Dienvidsl?vijas savas vien?bas, ko tur apm?ca, lai sagl?b tu fi-ontes st?vokli Gramosa kaln?j?.
?echu ?ener??i mekl? patv?rumu
Pag?ju? Latvija" numur? z i?o j?m par baum?m, ka no Pr?gas iz b?dzis Cechoslovakijas aizsardz?bas' ministrs .^?ener?lis. Svoboda. L?dz im tas nav apstiprin?jies. P?c ?BC linform?cijas, Frankfurt? gan atli dojui ?etri citi ?echu ?ener??i im viens pulkvedis. Vi?u vid? a?rodas ?en. Liska, ?en. Teren?iks, .biju? valsts prezidenta Benea.un tagad?j? valsts galvas Gotvalda : kancelejas efs ?en. Hazals, agr?kais ?ediu kor pusa komandieris Tuvajos a u ^ - mos ?en. Gans un k?das izn?cin? t?ju vien?bas . vad?t?js plkv. Hess. Amerik??u okup?cijas iest?u p?r- st?vjiem b?g?i paskaidrojui, ik^ Ce- choslovakij? paredz?ta armijas t?r?- ana'*. jo komunisti nevarot pa?au ties uz karav?riem. Apm; 70. proC? kareivju im . instruktoru noska?oti pret komunismu. Virsnieku ^'idu pretkom?nistiskais noska?oj ums,. ne esot tik liels. Cechu avi?cija esot nov?jin?ta, jo simtiem lidot?,ju ar visam ma?n?m aizb?gui. Ar? ?e ner?li un pulkvedis slepeni atst??jui Pr?gu un mekl?jusi patv?rumu ame- rik?mi josl?. , i
BBC, NZ, ST
novietos ap 150 Berl?nes
latvieu Jaunned?? amerik??u lidma?
nas' s?ks evaku?t DP no Berl? nes. Pavisam bijuaj? V?cijas galvaspils?t? ir* 5000 l?dz 6000 p?rvietoto personu, kas dz?vo A ! S V un Lielbrit?nijas sektora nometn?s. DP paredz?ts nome- tm?t amerik??u josl?- un sadal?t, pa 15 nometn?m. IRO paskaidro, ka min?tajai rfcibai nav. nek?da sakara ar politisko sasp?l?jumu Berl?n?. P?r\netoto Dersonu uz turam m?nes ? ..vajadz?gs apm? ram 1000 t p?rtikas. Gaisa trans- poris IRO izr?d?jies par d ? r g u . Bez tam ar DP izvietoanu at- ?Dr?vosies liel?ks vairums 'uztura l?dzek?u, ko v a r ? s , nodot v?cie iem.
Berl?nes p?rvietoto 'personu starp? ir ar? ap 150 latvieu^ kas visu laiku p?l?juies tikt ?r? no draud?g?s joslas. Par vi?iem r? p?ju?s m?su centr?l?s iest?des,, bet p?C: vair?kk?ri! | iem iesnie gumiem toreiz tikai niec?gai da- ai at??va izbraukt, pie pieder?
gajiem Rietumv?cij?. M, St
rranci?a
Jauno vald?bu uzdots sast?d?t radik?lsoci?listam Mar?
Gandr?z p?c asto?u m?neu past? v?anas, pirmdien v?l? .nakt? Fran cij?, atk?pies Sumana kabi nets. T? bija divpadsmit? reize, kad ministru prezidents l?dza nacion??- sapulces uztic?bu un oi-eiz ' t o  nedab?ja. Iemesls vald?bas krizei bija soci?ldemokr?tu un radik?lso- ci?listu pras?ba: samazin?t valsts aiz sardz?bas budetu Par umana kabinetu balsoja 214 deput?tu, pret 297, bet 76 attur?j?s. Jauno val d?bu uz??mies sast?d?t radik?lso- ci?lists Mar?.
Anglijas flote st?v gatav?b?
Ang?u ' laikraksts ^DaiJv Express" zi?o, k a Anglijas vald?ba, iev?rojot starptautisko st?vokli, esot uzdevusi sak?rtot iero?u un mun?cijas fabri kas. Lai papildm?tu kara materi?lu kr?jumus un palielin?tu produkciju, esot paredz?ts papildus pie?emt v?l 22.000 str?dnieku. A r i Anglijas salu aizsardz?bas flote, kas kop pag? ju? gada oktobra vairs nav izdar? jusi nek?dus manevrus, tagad st?vot gatav?b?.
UP, A Z
dienas devu berlTnie^ iem Vair?k nek? '5000 ukrai?u un krie-.
vu D P .leisheimas nometn? pazi?o jui, ka ziedo vienas dienas p?rtikas devu par llabu Berl?nes ielenkto rie tumu sektoru iedz?vot?jiem, vakar p?cpusdien? zi?oja Stutgartes raid? t?js. .leisheimas D P aicina ar? p? r?j?s p?rvietot?s personas pievieno- noties ai pal?dz?bas akcijai. V St
Bij. ministru prezidents M. Sumans Newsweek karikat?ra
Otrdien agri no r?ta kabineta de misiju. pie??ma valsts prezidents Oriols. un t?da? uzs?ka sarunas ar liel?ko partiju  komunistiem par jaunas vald?bas sast?d?anu. No v?rot?ji Par?z? izsak?s, ka pied? v?jums komunistiem uzskat?ms par t?ri V konstitucion?las dabas aktu. V?l?k prezidents aicin?ja pie sevis ar? soci?ldemokr?tu l?deri Leonu Bl?mu, bij: ministm prezidentu Po lu Reino un citus politi?us. Tre dien Par?z? k?uva zin?ms, ka valdi-Amerik??u gaisa sp?ku manevri virs V?cijas
PADOMJU PROPAGANDA AR P?RTIKU BERL?NEI
Krievu zen?taitileri?a gar gaisa koridoru Padomju milit?r?s vald?bas ofici?l? laikraksta Taglichc Rund
schau" public?tais pazi?ojums par padomju iest?u gatav?bu p?r?emt visu Berl?nes sektoru iedz?vot?ju apg?di ar p?rtiku nek?d? zi?? nemai n?s rietumvalstu ap?emanos ar? uz prieku palikt Berl?n? un turpin?t gaisa transportus no rietumiem, tredien pazi?oja Anglijas ?rlietu mi nistrijas p?rst?vis. Kaut ari p?c tam padomju licenc?taj? pres? zi?ots, ka pied?v?jums attiekoties ari uz izejvielu un elektrisk?s str?vas pie g?di rietimiu sektoriem, London? un Vaington? krievu pied?v?jumu vi sum? uzskata par propagandas manevru. Gaisa tiltu" uz Berl?ni v?l pastiprin?ot, un t? maksim?l? jauda v?l neesot sasniegta.
Kad Anglijas ?rlietu ministram Bevinam apaknam? k?ds deput?ts jaut?ja, vai esot tiesa, ka padomju iest?des c?luas iebildumus pret Ber l?nes apg?di ;gaisa ce??. ministrs atbild?ja, ka ?etm valstu vienoan?s par ..gaisa koridoriem'^-esot nep?rprotama Un joproj?m v?l s p ? k c l ^ ? ner?lis Klejs 20. j?lij? atsauca zi?ojumus, it k? amerik??u galvenais t?bs EiroD? b?tu ieteicis salauzt Berl?nes blok?di ar bru?otu konvD?U- S?du jaut?jumu izsprieana piekr?tot vien?gi augst?kaj?m A S V vald? bas iest?d?m.. BBC: diplom?tiskais korespondents tredien uzsv?ra, .k/i jauno nost?ju pret padomju Savien?bu Berl?nes jaut?jum? neesot raC- jusi ar? H?gas konferences gaita.
Padomju licenc?t? Berl?nes pi^ ese tredien, rmoja. ka krievu, iest?des esot gatavas apg?d?t berl?nieus rie tumu sektoros ar? ar vajadz?gaj?m izejviel?m r?pniec?bai un elektrisko str?vni. Iepriek?jais krievu pied?-. v?jums bija sag?d?t p?rtiku p?c pa augstin?taj?m dev?m, par k'JT?m 16. j?jiija s?d? vienoj?s sabiedroto, ko mandant?ra, bet kuras nepasp?ja re-:, ?liz?t satiksmes ierobeojumu; d??.'
Ko Zviedrijas latviei nesaprot? Uz 0 jaut?jumu atbiki dzejnieks Andi^ >s Egi?tis rakst? 2. Ipp.
P?rtiku var?tu iepirkties tikai pa domju sektor? un pret sa i inaku ost- mark?s.
V?cij? un ?rzem?s pied?v?jumu pagaid?m uzskata par t?ru^ propa gandas manevru, jo Padomju Savie-. n?ba v?las ..uzlabos savu prestiu, ber- l?nieu un viSpSr. v?cu iedz?vot?ju ac?s.
?ener??a Kieja vietnieks ?ener?lis Hejss atteices ofici?li koment?t krievu pied?v?jumu un apz?m?ja to par propagandistisku. - Neatkar?gi no. t? realiz?anas varb?t?bas, gaisa tills" past?v?s ar? uz prieku. Visu
(Beigas 5. Ipp.)
bu sast?d?t uz??mies radik?lsocia- lists Andr? Mar?, kas Sumana kabi net? bija tieslietu ministrs. Leons Bl?ms ap.'^ol?jies p?r?emt ?rlietu mi nistriju, ja Mar? k??tu ministru pre zidents. T?d? gad?jum? vain?Jc.nek? p?c tr?s gadiem Francijas ?rlietu re sor? b?tu cits noteic?js, jo kop V i i - cijas kapitul?cijas to nep?rtraukti vad?jis Bido.
Andr? Mar? obr?d, i r 51 gadu vccS, p?c profesijas advok?ts, ^ un j)?c Francijas kapitul?cijas darbojies pai gr?d?v par ko apcietin?ts un^iosOtits uz Buchenvaldes koncentr'?cij?s no metni, kur bijis ieslodz?ts 2 gadus. Vis?s ?etr?s vald?b?s Mari vadi'ja tieslietu resoru.
No Par?zes zi?o, ka pi-iek.^darbus jaunajam kabinetam Mai'? c(^ r beiiirt nakt? uz piektdienu.^T?da gadi?uin? sestdien var?tu notikt nacion?lsapul- ces ?rk?rt?ja s?de, lai vald?bu ie.i;?1u ofici?lu apstiprin?jumu. Mai'i "U-/ teicies, ka kabinet? neb?.s pnr.-^t.ivoti ne komunisti, ne degullisti. cit?di vi? nodom?jis sast?d?t nevis p i ? r e ' ; ^ vald?bu, bet gan p?c pl.-^^akas h:\" zes. Finan?u miiii.stiiju (^sot ap^<:)li- jies p?r?emt Pols Reinu.
Run?dams par vald?ba.-^ k i ' i / i , .t'.e- ner?lis^De Golls nep?rj?rcnami hi>- r?d?jis, ka vi? gatavs p?i'nt.'rnt-va ru, jo. nekad neesot ..tik s|'jlLni" i i z  jut ?s ' savus pien?kumus k ? nbri''. ' Bet ' tas var?tu notikt \ ' ie ,11 P.i f^ ' - \ fran?u tauta$ v?l?an?s. ,X.a ^ V K ; - ) n?r?emsim valsts vad?bu". di*'-'l  ?cner?lis, .,tad es aicin?.'ui dib 'n i Eiropas saimniecisku un milit \v\\\\ - der?ciju." "Vec? kontinenta l i k l cn ? s^ p?c ?en. De Golla d o m a m , pafei/, nezin?ms. Pasaules l?dzsvars t^udii simte?iem uz prieku atkarao?i"^ no t?. vai Francija atg?s savu .v i - ' t?lit?ti.
Ar? komunistu partijas (.'("nh;'il? komiteja tredien public?jusi u/>-au- kumu, ku?'? pra.s?ts dibin?t ..dei^in- kratisk?s vien?bas" vald?bu un uz teikt visus l?dzin?jos ligun?ulFfar?cij- fiem Francija pak?auta ,.ka?a k i i d : - ' t?ju" ietekmei. ' '
Vald?bas krizi asi nosoda gandr?z' visa Par?zes un l A m d o n a s prese, at skaitot soci?ldemokr?tu org?nu ',.Le Populaire". Britu laikraksti ja.jta.j k ? gan Francijas soci?ldemokr?ti! var?s attaisnot savu r?c?bu, kasi ra d?jusi, vald?bas krizJ t ik nopietn? br?d?. Londonas preses komen1;?j-u kvintesence las?ma liber??u ?rgian? ..Manchester Guardian", bet l?dz?gi dom? ar? konsen^?tivo ,.DailY Tple- graph" un Times". Izprotot ar? .so ci?ldemokr?tu pozicijas pret komu nistiem," konstat? ManchcIster Guardian", .,m?s tom?r nevaramj at taisnot vi?u nodev?go r?c?bu. Ja l?dz?gi r?kotos visi atbild?gie val?sts- v?ri Par?z?, tad Franciju sag^iida gr?tas dienas."
BBC p?rst?vis Par?z? Tomass |Ke- dets dom?, ka jaunajam mini?Stri prezidentam nen?ksies viegli izli,dzi- n?t plaisu s^irp soci?ldemokraiien un kato?u tautas partiju? kas .sau tusi par savu biju-so partrWu r?ciibu, Par?zes ptesc soci?ldemokr?tu orga- , niz?to neuztic?bu Sumana '^kah)ine-1 tam uzskata par vienk?ru pol?tiski trikU: Pareiz d iv i v?ri varot priec?g berz?t roka.s. tie esot ?ener?liii D( Golls un Sta?ins. !
BBC. St, BB, M, EiM
K? tas notika? Bij- sabiedrisko |lietu ministrs