L A T V I J A Tredien, 1951. g. 20. j?niji
Baig? atcere
ne, kas foin?r neaf?bi?s f ATUSIBA f A I KOMUNISTU TE?T|A FSAVAM" AIZ DZELZS
Komunistu varai pirmo reizi okup? jot m?u dzimteni, s?k?s ne?l?gs ter- rors pret bezvainigiem cilv?kiem. P?k?as apcietin?anas nakt stund?s aizsniedza neiedom?jamus apm?rus. Pils?t?s un laukos drudaini str?d?ja viet?j?s izpildu komitejas, ciei ea- darbojoties ar apri??u tribun?liem, lai ar varu un varm?c?bu sekm?tu jaun?g k?rt?bas ieveanu. Tolaik Zieme?latvi- jas metropol? Valmier? izn?ca apri? ?a izpildkomitejas izdots bi?etens, ne iev?rojama maza av?z?te uz br?na pa p?ra, bet bezgala baiga: to rok? pa ?emot, ?ita, ka esi piesk?ries nebei dzamu upuru rind?m. Sai lapel? bija iespiesti visu to v?rdi, kurus komuni stu vara bija atzinusi par saviem pre tiniekiem, arest?jusi un ieslodz?juai Valmieras apri??a tribun?la cietum?, lai tur vi?iem piespriestu n?ves so d u . . .
?oti daudz upil?u komunisti pa?? ma no m<sz?6 Mazsalacas pi??tas Sa- laca upes krast?. Kaut gan ofici?lais arest?anas mot?vs tribun?la bi?eten? bija min?ta kontrrevQl?cion?ra dar b?ba", ta?u ?sten?b? iemesli bija pa- vieam smiekl?gi, vai ar? to nebija ne maz. T? k?du liipnieka ?imeni viru, sievu un divi meitas arest?ja un no?va par to, ka t? sav? m?l? 1917. g. bija Izmitin?jusi k?du krievu virsnieku, jo tolaik vair?k?s Ziemel- vidzemes pils?t?s atrad?s krievu ar mijas vien?bas, bet tiei Mazsalacas apk?rtn? bija izvietojies krievu 37. Turkestana* k?jnieku pulks. T?pat komunistu asinsk?rei par upuri krita daudzi vienk?ra darba str?dnieki, kas bija Iedroin?juies izteikt kriti&ku v?rdu par jaun?s varas nes?jiem.
Terrors un apcietin?anas aizsniedza t?du* apm?rus, ka piln?gi bija parali z?ts darbs uz??mumos. Tur?g?kos lauksaimniekus un pils?tas uz??mumu ?paniekus komunisti uzskat?ja par sa viem ideolo?iskiem pretiniekiem un ar tiem izr??in?j?s bez ?last?bas. Tri bun?la bi?etena iespiestaj?s rind?s aizvien liel?ks k?uva to skaits, kas sod?ti ar n?ves sodu, ko komunisti ari nekav?j?s izpild?t. V?l?k apstiprin? j?s valodas, ka upuri pirms nogali n?anas sp?dzin?ti un noauti turpat tribun?la cietuma apk?rtn?.
P?c pirm?s komunistu vara* padz? anas, kas bija samaks?ta smagiem asins upuriem, nogalin?to pieder?gie vesel?m straum?m steidz?s uzmekl?t savu nelaim?go n?ves un kapa vietas, m??inot atrast ar zemi piel?dzin?t?s bedres Gaujmalas pried?s, vadoties no dau viet?jo iedz?vot?ju nor?d?ju miem, kuriem slepeni bija izdevies nov?rot tribun?la darb?bu pusnakts stund?s. Atrokot Gaujmalas bedres, atkl?j?s baisa aina. Daudzi, redzot sa vu pieder?go zv?riski sakrop?otos ?er- ipe?us, zaud?ja sama?u. K?das ?ime nes locekli bija sasieti kop? ar dze lo?stiepli, sadurti durk?iem un tad ie mesti kop?j? bedr?. Ar? daudzi citi upuri pirms noauanas bija zv?riski sakrop?oti. Tie zem? bija sagul?jui ilg?ku laiku. 1920. g. vasar?, daas dienas pirms J??iem upurus iez?rkoja cauri mier?gas saules picmirdz?tai Ziemelvidzemei s?k?s baigs b?ru brauciens. ?audis, redzot o karav?nu ar mocek?u mirst?gaj?m atliek?m, sa stinga ce?mal? atsegt?m galv?m, rau d?ja, meta ziedus b?ru paj?gos.
J??u dien? daudz?s Ziemelvidzemes kaps?t?s risin?j?s nepieredz?tas s?ru svin?bas, kad b r ? v ? s Latvijas ze mei atdeva upurus, kas p?c necilv?c? g?m moc?b?m savas dz?v?bas bija at devui par vienu vien?gu, bet sv?t?ko v?rdu Latvija! No malu mal?m sa brauca pavad?t?ji ziediem un vaina giem. Ierad?s pat t?di, kam aizg?j?ji bija glui svei, bet kas nov?rt?ja v i ?u n?ves upuri, jo tas bija visas tau tas lab?. Karstaj? pusdienas saul? no kl?tie dz?v?bas koku vainagi un J??u jasm?nu pirmais plaukums kiSpin?ja gais? smar?ku v?raku. Sen klus? Zie melvidzemes zeme nebija dz?rusi tik- daudz savu lauu asaru. . .
Laiks ir aizskalojis s?kos notikumus. Ta?u lielie un nez?d?gie, kam sakars ar tautas c???m par savu valsti un br?v?bu, liesmo cauri neskait?mu gadu skrejai. odien m?s atkal atceramies tos baigos mirk?us, k?dus m?su tauta pirmo reizi p?rcieta pirms vair?k nek? 30 gadiem. Atceramies tos ari t?d??, ka m?su dzimtenes tagadne ir v?l briesm?g?ka nek? toreiz. Un o savu atceri m?s v?ram uz.v?l b r ? v i do m?taj?m taut?m, lai t?s at?istu, un reizi par vis?m reiz?m izprastu nelai mi, kas iez?dusies pasaul? ar ?rces sp?ku un asinsk?ri. No t?s taut?m un valst?m gaist br?v?bas elpa, k?das ar? m?s nemit?gi alkstam un ko n e k a d nevar?s izskaust m?su dom?an?, ce r?b?s un ilg?s, kam?r vien mums dots sapr?ts un lietu skaidra saj?gana.
A. Vilks
Loikdonan Times agr?kais Balk?nu korespondents M . Pad?vs vair?kos rakstos rietumu pres? att?lo, k? pa ties?b? noris politiskie tiesas procesi aiz dzelzs priekkara un v?ras pret izplat?to pie??mumu, ka komunisti likvid?anai nolemto politisko preti nieku atz?anos pan?k it viegli ar ga r?g? pretest?bas sp?jai graujou nar kozi un hipnozi.
Pavisam kop 1939. g. Austrumeiro p? sar?koti ap 3000 atkl?tu politisku pr?vu, par kur?m zi?ojusi rietumu prese, daudzos gad?jumos gandr?z bur tiski atk?rtojot austrumu propagandas melus, ka vairums apvainoto valsir d?gi atzinuies. Paties?b?, raksta M . Padevs, tas noticis tikai desmit gadi jumos no simta. Ja iev?ro, ka tan? .?pa? laik? austrumu pres? pazi?ota ari ap 2^ j.000 n?ves sodu izpild?ana, k ts nav atkl?tu tiesas procesu se kas, bet likvid?ana komunisma ze m?s parasti administr?t?v? k?rt?", tad atzinuos procents ir pavisam mazs. ..Administrat?v? k?rt?" l ikvi d?ti gandr?z visi tie, kas, par sp?ti sp?dzin?anai, strikti noraid?jui vi ?iem pierakst?tos apvainojumus un t? d?j?di p?rliecin?jui komunistiskos so?us, ka teatr?lus tiesas procesus nav noz?mes r?kot. Ja daudzi paz?- stami bijuie AiKtrumeiropas politi?i, pretesstlbas kust?bas vad?t?ji, virsnie k i un gar?dziiieki, kas iepriek?j? iz mekl?an? ar? nav atzinuies, tom?r ties?ti publiski, tad tikai t?p?c, ka vi?u apcietin?ana rad?jusi savi??oju mu taut? un protestus rietumu pasau l?. ?sten?b? atkl?t?s pr?vas kom?ni- sti noties?to atz?anos pan?kui visai reti. Ilustr?isnai M . Padevs min daudz piem?rus no soci?ldemokr?tu, zemnieku u. c. partiju politi?u ties? an?m. Minfeim te daus rakstur?g? kos.
Noties?to valsts Karagandas step?s
V?CU KAftA GOSTIK?A ST?STS PAR DARBA UN DZlVlS A P S T A K J ?IEM UELAKAJA PADOMJU SODA APGABALA*
1939. g. N K V D apcietin?ja Polijas ?du soci?ldem,okratu partijas vad?t? jus Heinrichu Irlichu un Viktoru A l - teru. Par sp?ti sp?dzin?an?m, N K V D tiesneiem neizdev?s pan?kt vi?u at z?anos. Abus noties?ja uz n?vi, neie g?stot vi?u parakstus izmekl?anas un tiesas protokolos. 1946. g. ties?ja 74 g. v. bulg?ru soci?ldemokr?tu par tijas vad?t?ju Krastju Pastuhovu, ko tom?r nebija s^ilauzui apcietin?juma m?nei, un ties? vi? aizst?v?j?s dro- i un ener?iski. Tr?s stundas ilg? ru n? Past?rfiovs p?la k? praktisko, t? teor?tisko /komunismu un beidza ai v ? r d i ? i ,.Mana tauta v?las politisku br?v?bu. M?s,, komunistu opozicion?ri, esam gativi nest katru upuri. Es ne cenos izb?gt upura j?ra liktenim. J?s varat iznlcinSt manu miesu, bet mans gars dz?vos t?l?k, jo mans gars ir bulg?ru tautas sirds un dv?sele." Pa- stubova m?s nobeidz?s k?d? Bulg? rijas cietuma vieninieka kamer?. LT-
Tikpat droa bijusi lab? sp?rna par tiju c?n?t?ju st?ja apcietin?jum? un pie tiesas galda, un neatzinuos skaits ir v?l liel?ks. Paz?stam?kais ?s gru pas p?rst?vis ir 1946. g. Belgrad? no autais jugoslavu ?ener?lis Drag? Michailovi?s. Tipat polu pretest?bas kust?bas vad?t?ji, ko ties?ja Maska v? (1945. g.). bulg?ru virsnieki (1947. g.), ung?ru ?ener?li (1947. g.), rum? ?u pretkom?nistisk?s sacelan?s or ganiz?t?ji (1949. g.), ?ediu ?ener?li u. c. virsnieki (1949. g.) un daudzi citi dzelzs priekkara likvid?ti komunisma upuri ne ar k?diem l?dzek?iem nebija piedab?jami atz?ties vi?iem pierak st?tos noziegumos pret savu tautu. Dragolubs Jonanovi?s, serbu zem nieku partijas vad?t?js, ko ties?ja 1947. g., mier?gi noraid?ja visus ap vainojumus un aukstasin?gi paskaid roja tiesneiem, k?p?c vi? atzinis par savu sv?tu pien?kumu c?n?ties pret komiinismu. Ung?ru s?kzemnieku partijas ?ener?lsekret?ru Belu Kova- ?u likvid?ja cietum?, jo veltas bija moc?t?ju p?les ieg?t vi?a parakstu pratin?anas protokoloa^^ T?pat tie velti p?l?j?s pan?kt bulg?ru zemnie ku partijas vad?t?ja Nikolaja Petkova atz?anos. Vi?am piespriest? n?ves soda pasludin?anu Petkovs p?rtrauca ar ironisku saucienu: J?s nogalin?t mani, pildot nevis tautas gribu, bet Krem?a kungu pav?li!"
Vairums ties?to neatzin?s. Daudzi rietumu laikraksti tom?r pazi?oja pre t?jo, to pau, ko Austrumeiropas prese un raid?t?ji. Tas ir veikla ko munistu reijas trika rezult?ts. Ko munisti, raksta M . Padevs, kas ir daudz gudr?ki propagandas tais?t?ji nek? rietumu politi?i, nos?dina uz ap- s?(k?to sola ne tikai likvid?anai no lemtos, bet ar? veselu rindu profesio- n?lu procesu aktieru", kas run? to, ko tiem pav?l un gr? nelaim? ?stos pazudin?anai nolemtos komunistu upurus. Aktieri" atz?stas, un komu nistu propagandisti var skali baz?n?t, ka apvainoto vair?kums atzinuies simtprocent?gi. Piem?ram, Petkova pr?v? l?dzi ties?ja" pavisam ?etrus procsu aktierus", no kuriem diviem tas bija jau sestais ..simtprocent?g?s a t z ? ana" process.
Komunisti zina, cik liela noz?me ir rietumu presei br?v?s pasaules lauu uzskftu un p?riiec?bas veidoan?. T? p?c vi?i p?las, cik sp?j, nosl?pt pa ties?bu. Par politiskajiem procesiem komunisti sniedz p?c iesp?jas ska?? kas un sensacion?l?kas zi?as un dau dzos gad?jumos pan?k ac?s kr?tous virsrakstus ar? rietumu pres?. Vidus m?ra las?t?js rietumos, kam jau ap nicis las?t neskait?mo komunistisko procesu aprakstus, izlasa tikai virs rakstus un dom?: kur d?mi k?p, tur deg. Ja p?c tam par?d?s kaut vai des
Dtudmt TII B U p u l i t u i u i faktni par sodu ?pflibattCTi vicu prei? public?ju ka ra gOttcknis HiBtf R?btchs. k u biJU Botle?dts uz 3$ 9. spaidu darboi, bet to m?r liMuvtt brivibl. No savai personi g?s pieredzes R. itista par dz?ves un dar ba apstiklien krimlBiliioziedsBteku pir- vald?taj? Karagaodas soda apgabaU, kur starp daudzallem slmtt?kstoS?em savas dz?v?bas atetSJttSl ari daudzi latviei.
..Padomju spaidu darbu nometnes, ko m?dz saukt ari par koncentr?cijas nometn?m, piln?gi at?iras no koncen tr?cijas nometn?m, k?das t?s iedom? jas rietumu lautas, kam v?l dz?v? at mi?? Hitlera soda iest?des ar dzelo? stiep?u ogiem un augstajiem sargu tor?iem. Krievij? ?sten?b? var?tu ru n?t par soda apgabaliem vai soda telpu nevis par nometni. B?d?gi sla ven? Karagandas ..koncentr?cijas no metne' ?sten?b? aiz?em zemes plati bu, kas ir tikai uz pusi maz?ka par visu Rietumv?cijas territoriju. Saj? milz?gaj? telp? nosod?tie dz?vo it k? ?ietam? brivib?. Un tom?r virs neiz m?rojam?s Sttepes past?v?gi ri??o U 2 tipa izl?ku lidma?nas, kuras kara lai k? m?dza d?v?t par ujamma?n?m", un vergu apmet?u tuvum? klai?o Si- birijas asinssu?i. ?oti reti k?dam iz dodas izk??t no ? nol?d?t? apgabala. K?ds v?cietis m??in?ja b?gt. to at kl?ja lidma?nas un sac?la trauksmi apk?rt?jos milit?ros sardu punktos. M V D j?tnieku vien?bas b?gli ?tri pa n?ca.
Karaganda atg?dina cietumnieku valsti, kur? valda cilv?ku sadz?ves formas, gan loti primit?vas, gandr?z dz?vnieciskas. Dro?bas un discipl?nas uztur?ana uztic?ta paiem cietum niekiem, parasti krimin?lnoziedznie kiem, kas seko ari darba normu izpil d?anai. Karagandas soda apgabala or ganiz?cija ir sekojoa: vispirms gal ven? p?rvalde ts. upravle?ije. Tai padotai apakp?rvaldes ~ o?ele?ijes Karabas?, Sarik?, Kiseltav? un Ko- karbaj?. Apakp?rvaldes savuk?rt sa dal?s 912 darba viet?s, t. s. to?k?s."
NOTIES?TOS ?IRO LlDZlGI LOPIEM
st?sta R. M?s ieveda zem?s m? celtn?s, kur?s ar? gultu vietas aizs?i? ?etrst?raini m?la blu?i. To?ka bi? iek?rtota p?c kolhoza parauga ar d? vojam?m un p?rvaldes ?k?m. K?( att?l?k? b?d? dz?voja darba vie? p?rvaldnieks ..na?al?ik to?ki". f i bija k?ds sodu izcietis noziedzniel kam ?imene Baltkrievij?, bet kas ti m?r bija iz??ries palikt eit un dz?^ ja kop? ar k?du noties?to, kurai ?imene kaut kur Krievij?. K?d? no lak?m m?lu b?d?m dz?voja drolbj p?rraugs ar savu bru?otu sardzi, tie visi bija noziedznieki, kas reii izcieta sodu.
^0.
dzlgi vi?am aizst?v?j?s un neatzin?s ' n^itiem pret?ju rakstu, vi? sprie: ar? vi?a p?ctecis partijas vad?t?ja i listrumi zi?oja t?, bet rietumi zi?o amat? Kosta Lulcevs, ko apcietin?ja ? it?; paties?ba, droi vien, atrodas vi un ties?ja tr?s gadus v?l?k.
Divas rftizes komunisti ties?ja polu soci?ldemokr?tu partijas ?ener?lse kret?ru Kazimiru Puaku, pirmo reizi 1945. g. Misskav?, kop? ar 12 polu bi juiem ministriem un pretest?bas ku st?bas vad?t?jiem, bet otru reizi 1948. g. Varav?. Abas reizes Puaka dro ? st?ja man?mi mulsin?ja vi?a ties- s?t?jus. Uz Viravas tiesneu jaut? jumiem vi? atbild?ja vien?gi ar ni c?gu sm?nu. No p?d?j? v?rda" Pu- aks tom?r neatteic?s, un tas skan? ja: ..Mans m?s dr?z beigsies. B?tu neaptverami briesm?gi, ja pie man iz rakt? kapa ^ k??tu savas politisk?s p?riiec?bas nodev?js." Tagad k?uvis zin?ms, ka pirms neilgs laika cietum? tie?m beidzies ar? ? paaizliedz?g? br?v?bas c?n?t?ja m?s.
d?, un pie?em par 50-procent?gu paties?bu simtprocent?gus komunistu melus, jo austrumu politisko procesu d?mi nav deganas produkts, bet ko munistu propagandas main?rijas ra ojums, as
V
R?fbachs ar 12.000 citiem ,.noziedz niekiem" 1948. g. septembr? vispirms non?cis baraku pils?t? Karabas?. 50 km no Karagandas t?da paa nosau kuma galvaspils?tas. Galven?s p?rval des komisija eit nov?rt? cilv?ku dar ba sp?jas, t? k? to m?dz dar?t mies nieki, iep?rkot lopus, un sadala pa darb? viet?m. Speci?listi parasti pa liek da?d?s darbn?c?s galven?s p?r valdes tuvum?, bet masu nos?ta uz apakp?rvald?m un ..tock?m".
Karaganda k? soda apgabals atg? dina lielu uz??mumu vai sabiedr?- bu" ar vismaz 50.000 vergiem. ?das skudru valstis" prasa no valsts loti niec?gus izdevumus, un to p?rvaldes atsak?s maks?t pat ? l?t? darba sp? ka p?rvad?anas izdevumus pa dzelz ce?u. Noties?to karav?na, kuras sa st?v? bija R?bachs, lielo att?lumu no sadales punkta l?dz darba vietai veica k?j?m 18 dien?s.
Non?kot m?su jaunaj? darba viet?, Sibirijas stepe bija jau p?rv?rtusies ruden?gi dzeltena, un sakaltusi stepes x?le ?aukst?ja zem k?j?m k? vafeles,"
^IZV?LIES SEV K A D U VlMETirl
Starp 80 vergiem to?k? str?d?ja 30 sievieu. T?s bija novietotas t. ve?as mazg?tavas b?d?, kas atrad? 200 m att?lum? no v?rieu apmetni Bija noliegts uztur?t kontaktu ar tij viet?m, bet o noliegumu nemitl? p?rk?pa, turkl?t ar neofici?lu al p?rraugu piekrianu. T? k? sieviet? bija maz?kum?, tad parasti t?s lzv| l?j?s sev v?rieus, daas pat vair? kus. Kad to?k? ierad?s jauns transport vec?s iem?tnieces pam?c?ja jauni ..Izv?lies sev k?du v?rieti! Tas pagj d?s p?rtiku, kaut zaganas ce??."
S?di apst?kli gribot negribot no) da pie prostit?cijas. Protams, pie( ma ar? b?rni, kurus gan p?c noteikt miem l?dz 4 g. vecumam vajadz?ja tj st?t pie m?t?m, bet parasti tos at?? ma jau p?c viena gada un ievieto] z?dai?u nometn? pie galven?s p?rvj des Dolink?. Gr?tniec?bas laik? miU dak?rt sa??ma ar? speci?lu uztui piedevu.
Darba laika zi?? to?k? vad?j?s pl saules ~- s?ka saulei lecot un bei( rieta laik?. Darba vietas p?rraugat bija gan liels modin?t?jpulkstenis, b< jau kop k?da gada apst?jies. Kld? dien? krievs to pa??mis l?dz uz Ki ragandu un devies pie pulkste?taiil t?ja. V?l?k uzzin?j?m, ka vi? to n< esot grib?jis nodot laboan?, bet ui devis no liel? pagatavot divus mazi pulkste?us, ko var?tu n?s?t uz rokai Pulkste?meistars, protams, p?rrau?^ izsm?jis. un t? modin?t?js ce?oja ati pakal uz to?ku t?ds pats nelaboti.
rvisHel&inebri
A I T U B A R I B A PALlDZ U Z T U R E T PIE DZ?V?BAS
choslovakii b?rau sirdis saista ianM un piecgade 4
Cechoslovakijas kult?ras un m?k slas dz?v? ar to vien vairs nepietiek, ka rakstnieki idealiz? kollekt?viz?ciju un glorific? oktobra revol?ciju, kom ponisti sacer himnas Sta?inam un ko munistu partij?m, un gleznot?ji r?da padomju valsts ,.laim?go dz?vi". Val d?bas oficiozs Rude Pr?vo raksta, ka
?kam,
mas m?jas Glui t?pat k? Latvij? un Igaunij?,
ari Lietuv? patlaban fors? lielkolho- zu" izveidoanu, lai piln?gi likvid?tu tradicion?los lietuvieu ciemus un viens?tas. Bet ?du .,fabrikkolho7u" izb?vei vajadz?gi lieli daudzumi b?v- materi?lu, sevi?i ?ie?e?u. Lietuvieu centr?l?s komitejas V?cij? inform?ci jas bi?etens, kas izn?k v?cu valod?, cit? zi?as no lietuvieu kompartijas org?na Tiesa, ka. piem?ram, Dotnavas kie?eln?ca R?tausma raojusi tikai 40.000 ?ie?e?u. Plnnges kie?ejnlca Uz vara 75.060 un Klaip?das kie?eln?ca 100.(K)0. k?d?? Dotnav? un Pasvalo* l?dz im var?ts uzcelt tikai tr?s lopu k?tis. Partijas org?ns tad nu strost? viet?jos partijas org?nus, lai gan spiests atz?t, ka zem? triikst pietieka mi b?vkoku un citu materi?lu b?vpro- grammas realiz?anai.
Tas tom?r komunistu av?zes nekav? cit? viet? k? lielu sasniegumu izcelt faktu, ka Lietuva pieg?d?jusi salie kamas standartm??as l:ela]?m ce!t-
gas un Turkestan?. Ar
saj?smu Tiesa zi?o: Skaistu d?vanu no Lietuvas koku izv?rt?anas kombi n?ta sa??mui Kuibievas hidroelek trisk?s stacijas str?dnieki 25 salie kamas standarta dz?vojam?s m?jas no Lietuvas koka." T?tad, ja no plicin?tie Lietuvas mei vairs nesp?j dot pietiekami koku kolhoziem, br? zienu dab? viet?jie amatv?ri, bet ja no ?s paas nabadz?bas j?dod proj?m pla?s dzimtenes" vajadz?b?m, tad tas ir dis sasniegums un 6kaista d? vana". , Tas pats bi?etens, dibinoties uz Tie sas inform?ciju, zi?o par nesekm?bu lopkop?b?. Zirgu, liellopu un putnu audz?anas saimniec?b?s nov?rt? pa mesta lopu kopana un baroana. Au dz?jamie sugas zirgi novietoti tr?c? gos sta??os pie kolhozu zemniekiem Bn pan?kst. Lopus piemekl? slim?bas un s?rgas. Dus?tu rajons agr?k lepo j?s a: augsti att?st?tu zirgkop?bu, un uz Duse'.u ezera ziem?s alla notika z'.rgu skriean?s sac?kstes. Tagad visi ie sasnegumi pagaisui, viss ap griezts otr?di.
viens no g-alveniem tautas demokr? tijas" m?kslinieku, it sevi?i rakst nieku uzdevumiem esot rad?t darbus, kas apmierina soci?listisk? re?lisma pras?bas ne tikai satura, bet ar? stila zi??. Lai ?echu rakstnieki sp? tu o progres?vo pras?bu pild?t, vi?u r?c?b? nodota k?da pils Bemervald?, kur tie netrauc?ti stud?jot marksis- mu-le?inismu un m?coties jauno stilu. Rakstnieku studiju pil?" uz turoties ar? daudzi t?di, kas l?dz im ar rakstniec?bu v?l nav nodarboju ies. Paredzams, ka tie rakst?ot la b?k par vecajiem rakstniekiem, jo vi ?iem nevajagot p?rskoloties", ti. iz n?d?t sev? veco laiku pie??mumus un stilu.
Pag. g. Cechoslovakij? sl?gti 489 apg?di, kas sabot?jui marksisma- le?inisma literat?ras p?rdoaiiu. Got- valda inform?cijas ministrs Kopec- kis paskaidroja, ka gr?mat?m j?k??st par miera un progresa sargiem un soci?listisk?s paties?bas paud?j?m". Sl?gtie apg?di o pras?bu neesot ie v?rojui, bet tirgojuies ar Andr? 2ida, Karela Capeka, Jaroslava Ha- eka un daudzu citu Cechoslovakij? aizliegtu autoru darbiem.
Ar? b?rnu gr?mat?m j?kalpo komu nisma visp?r?jam m?r?im. Cechu ko- m?nistisk?s jaunatnes oficiozs Mlada Frgnta raksta: .,M?su b?rni ir prog res?vi. Vi?i negrib vairs las?t pasa kas par ??ni?iem, princes?m un ner riem. M?su b?rnu sirdis un pr?tu saista tanki, lidma?nas, r?pniec?bas S36niegumi un normas, piecgades pl?ns un darba varo?i. Rakstif.-t m?su b?rniem gr?matas par visu to." >
Rs 1
M?su galvenais uzdevums bija aiti|; apkopana. To?ka bija 8000 aitu,, U' kiir?m katram r?tos noskait?ja 1 galvi?u. Pavasar? un vasaras s?ku m? aitas gan?j?m step?, bet v?l?k uz rudens pusi un ziem?, sienu piegi d?ja smagajos automobi?os noleik tu kilogramu skaitu katrai dienai. Ait m?t?tes sa??ma speci?lu auzu pelavu un melnu mieu ?irnes sajaukumu,' T? k? m?su pau uztura deva bija ie v?rojami maz?ka nek? ait?m, tad lo pi?iem n?c?s pieciest, ka m?s no vi?u; bar?bas parasti v?r?j?m virumu. Va-; sar? step? p??v?m un kalt?j?m sienu, kas svilino? tveic? bija elles darbs. Ruden? sav?c?m speci?lo stepju z?li,^ ko sauca par karaganiku, b?du noju-l m?s, lai to izmantotu ziem? par kuri n?mo. Kaut gan Karagandas apgabal? | bija ?oti daudz og?u, t?s nedr?kst?ja \ lietot kurin?anai. Ar? viru parasti v?r?j?m uz siena uguns.
Daudzus no mums piemekl?ja sav? da aitu slim?ba, kas piel?p ari cilv? kiem. Slim?ba izpaud?s ar augstu tem perat?ru un paraliz?s par?d?b?m. Sa sirguiem vair?ki m?nei bija j?staig? ar kru?iem.
L'n totn?r m?su to?k? darbs bija loti viegls, sal?dzinot ar cit?m apk?rt?j?m darba viet?m, sevi?i akmens lauzto- t v?m un og?raktuv?m. Bet ari pie | mums noties?tie viens p?c otra sabru ka tiklab fiziski, k? gar?gi. Tie s?ka eavu darbu k? pilnv?rt?gi str?dnieki t. s. rabotj?gas, l?dz beidzot sasnie dza dochodjagas cilv?ka vraka l? meni. Ar fizisko sabrukumu noteikt? | proporcij? krit?s ar? p?rtikas norma kag beidzot noveda l?dz bada n?vei.
Cietumnieku vergu darbs ir valstij daudz ienes?g?ks par br?v? str?dnieka darbu. Koncentr?cijas nometn?s str? d? vismaz 11 stundu dien?, bet br?va str?dnieka dienas darba norma ir 8 stundas. Bez tam cietumniekiem san?k gad? 330 darba dienu, bet br?vajam str?dniekam tikai 308, jo Vergi nesvin valsts sv?tku dienas. T?pat darba norma, ko prasa noties?tajiem, ir caurm?r? par 20 proc. augst?ka par norm?lo darba normu. Ja vergu no metnes iem?tnieks str?d? par maz, tas sa?em ar? samazin?tu p?rtikas devu un bez tam v?l sodu un t? gribot negribot spiests str?d?t p?ri sav?m sp?j?m. T? k? ie cilv?ki nesa?em ari atalgojumu par savu darbu, tad var pievienoties parastajam cietum nieku izteicienam, ka vi?i str?d? par ..sauji?u smilu uz savas kapa kopas".
i
[in;itlistis ari pasu li
I?jNB DRAUDZES U l ?VIAIlOJUMU VIETi ?lii diibtopa prof. ?BjmnBamica* virsvalt ?liji uoridijumi bija n< ^atsevi??s vieU
pinnajam' dien?n y mi? att??t?bas st
pan?kt, kad k\ J^miicu (National b
iVi?a bija pulcin?ji kijiiios DP m?c?t?jus
ij.^ pteobri Toled? (( 53iiicltaji27. septembri iSCn?ai deklarEci ju, 1; Hp'icieianilba veidot ?Bi50(falvi ASV, dibinot
diaudzes. Sarun?s i l g. 4. \ml?\
V no amerik??u ?o nebija vairs iebil Ml draudu dibinast
w, Int, baa?cas dzlvi
% ari no lauma Tlesanh pec pau 1
Ii Mn var?ja izvei? w. ht. bazn?cas '
? locek?i pareiz *Aapa p?rst?vis i . . . ^Wis, pr?vests A. B i n
?irsoni P?rvi, ? t a sist?mu, kas !iSav. vaktis. Archib?^
H Br. K. Kundzi! Mia ieraan?s eil
? ^ P m iesp?jas Latvij< * i ne v i ^ sin? kontii
pasaules m?rog? ustopama lab^
JJ^Uesenpatk?ds? ?% luter??u gar?dz Maikada viet? izj
pau dievka fcvel nav b e i g u s i
a n a s m??ina
Mksd par l i
5i
sapl?stot
NSkama|a numura lasiet par p*- domju noziedznieku organlzlcijln?t kas ir iakti tk?s notelc?fas lodu ap- gabaloi.
v S ' ^ l gar?gaj?
S , 6 V . 1^