*avu^ s?rnis, k^^^?^.^*
vecis atsak?s uzr^/^^ teica .p?rskaiSfiSff'^'^^
te esot. Skiir^ ^^ ^ lausaities, l?n?k!" neskaits, als. Te varb?t
- fcas J?s t?Si bta daudz nem?dz teli ^ MabL MannavSiS*^ '^^ " viens. Te" v?TL^^
i :
i I
WSU Kaimi?u parole. Lahd v k~ krika. Saskan^ " [skan,'V v?rs atbOd?ja no^ .^ b uz koka iklu?a. ka^ soh viet?. ..Man'vaj^S
?lidziba, vai vismaT i
i
fs?kiima. J?su draugi manteh ? jusu p u p ? esot p?ris cilvku usu apk?rtnes."
ir j?su m?jas?" ?isa Imij? ap- divdesmit kOo- p no ejienes. Tur v?l butu j5. hanai sievai un b?rnam." p?" P?vuls un ?valds Zirni rei- ,v?ra mutes. V?Ieri?' imtevs a tuv?c: sveajam vir?m 3 a?V ?r?! Dievs esi man kl?t,
puisi: es neb?tu dancin?jis uz ce?iem?".
i ilgi skat?j?s viens otr?. BeN sveinieks pasm?j?s: Ieva cilv?k Zir?u P?vuli;!
zemi tu eit dali?" l?dis V?lers. Skaties, ko. Im-
0 vi?pasaules." . Tas es esmu. Man pirm?
beidz?s ar ; ievainoanu un , ?? latvieu armijas sakar- iagad izklejDju pus Vidzemes
?bu da?u Latgales, lai ieg?tu zi- lar partiz?niem." ild?bas uzdevum??" v?ri a^ atn?c?ju un, elpu aiztur?jiiJ!, ?j?s vi?a st?st? par latvieu 1 Kurzem?, zaud?jumiem lu? ?m, un tikai' p?c tam vi? va- J?b?t zi?as par sav?m m?j?m, d P?vuls, varb?t, mani p?va-
vi? uztic?gi iepras?j?s, bet ?tais sadr?ma. p p?d?j? ce?ojuma p?ri eze- un l?dz tejienei man ir tikai v?l?an?s: nekad d z ? v a m vairs ^
Iriezties; sav?s m?j?s. Tur es | i nevar?tu ieiet pagalma. La .?s ?valds. Vi?a rok?s laiva [ikpat droa k? man?jas. Kas i varb?t jum,s b?s vajadz?gs sa* l?j?s v?l pal?gs ar ierod Z- adi laiki . . ^
irat izbraukt t?da?. Sis ap. Ir m?su var?," teica apakvlrs- |
Te neviens j?s n e t r a u c ? s i | ,?s,vja nenomald?ties, b u s t v | | lal? " bvis abiem pa rokas gran?tai;
l i
pvi7sn'ieks"^ iwad!ja vi?us xm:;p?c pusstundas jau ; | ,
palu ?de?os, Valdim vi fekm sp?kiem gulstot a^ osj \m atur?jot s?kuma I ' ; ?nea l?klo?u p?d?m, velak & vair?k uz rietumiem.'*' [gi,n Aiviekstes gnvu- | ;
?ties ?tr?k sastapt^ savejo^
-"7:; J
.laivu pareto yn^ ena :ad ?de?us P S ^ ' ^ b r i lita rite?a , IPe^ ^J.^ ierl'i
s pameta apk?rt rim
iba Imanta. ,La*l%,tvii8 *^
i
1 ned??as laika P ^^^^ iai"'latvieu pia^i^^f'
tt atrodas aiz ^0; li ned???s
^ j?ruMva darbu|. g^ itl,; iksa Ciel?na brj^ d^evis ' tautisk? rtinS. )?ra: apg?ds ^^f^)tt Ufl Gruznas (P^-^L 0t is Arv?da a^^^-l"": ?ieia^'?
? laik? izdos ^l^olK, Rakstniece saga ^ ^
rom?nu Tilts. siiiian'" ?rst?jas Nirnbergai
sUm?bu noda?a
1^ It
published under E U C O M Civil Aflairs Division Authorisation Namber UNDP 196. Publisher aod Editor: K?rli? Rab?cs, DP Camp Kleink?tz near GuDzburg/D. Printer: Schw?b. Volksbl.". Gtinzburg/D., Bgm.' Landm.-Pl. 7. Girculation: 4000. Published tvicc weekly. Edi- lorial oJfice: Gtinzburg/Do.. Dominikus-Zimraermann-Str, 2.
LATVIAN NEWSPAP?R
Nr. 59 (U;4)V Otrdien, 1948, g. 3. august?
Irn?kotrdien?>. un piektdien?s. Izdev?js: B A L K uzdevuma Latvieu preses darbinieku sa darb?bas kopa. Atbild?gais re daktors: K. Rabics vietn. A, Liepa, redaktori: Z,. B?rJa M. Culitis. H. MiudenherRs, A. Sraits.' Adrese: G?nzburg- Do.; red.: Dominikus-Z/immer- manitstr. 2 (tSlr. 50).\ apg.: Marktpl. 25 (t. S4). spiojif: BRm.-Landraanu.-Pl. T (t. 92)
Bevins br?dina Krem?i, Molotovs p?rtrauc ,^ atva?in?jumu" '
Ko atbild?s Sta?ins? Tuv?kaj?s dien?s, varb?t jau pirmdienas vakar?, gaid?ma ASV,
Anglijas u? Francijas v?stnieku kop?ga tikan?s ar Sta?inu, lai p?rru n?tu V?cijas probl?mas, ieskaitot Berl?ni, sv?tdien v?lu vakar? zi ?oja Reutera a?ent?ras Maskavas korespondents. L?dz redakcijas sl?g- ganai ai zi?ai apstiprin?juma no padomju puses vel nebija. Ja ? tik an?s notiktu, tad rietumvalstu pilnvarotie ar savu demaru Maskav? ?s? laik? b?tu izg?jui tr?s f?zes: no Zorina l?dz Molotovam, no Mo- lotova l?dz Sta?inam. Tikanos ar ^ta?inu tr?s v?stnieki esot l?gui sav rup?j?s sarunas ar Molotovu sestdienas vakar?, sv?tdien par ?m sa run?m zi?ojot sav?m vald?b?m Vaington?, London? un Par?z?.
P?c Baden-Badenes raid?t?ja pirmdienas inform?cijas apsoried?s pie Sta?ina l?dz ar Molotova piedal?oties ar? marals Sokolovskis, un taj?s ierosin?ot vai nu ?etru ?rlietu ministru vai valsts galvu konfe-
. renei. . i .
Rietumos lielu noz?md velt? ap st?klim, 'k? ?rlietu ministrs Molo tovs, kas piektdien v?l bija .atva?i n?jum? un nesasniedzams", atva?i n?jumu, tom?r p?rtraucis, lai pie ?emtu rietumvalstu v?stniekus. Pirms tam, piektdien, vi?iem bija j?apmierina^; ar Molotova vietnieku Zorinu, jo ar? Viinskis bija aiz ?emts Donavas- ku?niec?bas kon ferenc? Belgrad?. Molotova atgrie anos uzskata par labU z?mi Maska vas gatav?bai uzs?kt sarunas. B B G tom?r zi?o, ka no apspried?m Mas kav? nevarot gaid?t nedz dr?zus, nedz sensacion?lus rezult?tus.
London? un ?rzem?s plai komen t? Bevina ceturtdienas runu apak nam?, kur? vi? deklar?ja Angl i jas viedokli Berl?nes un V?cijas jau t?jum? un pazi?oja, ka vald?ba apsv?rot iesp?ju p?rtraukt t?l?ku amg?u bru?otu sp?ku, demobiillz?ciju,
. iev?rojot st?vok?a nopietn?bu. Bevina paskaidrojumi nor?da, ka
n?ko?s dienas un ned??as var k??t par pasaules notikumu iz?ir?g?ko tjosmu, sv?tdienas vakar? "izteic?s BBC koment?tors. J?r??in?s- ar ie sp?ju, ka ar? varb?t?ja kara draudi neatbaid?s padomju vald?bu no sa vas politikas realiz?anas. Berl?nes
' krizi b?tu viegli atrisin?t. Ja Mas kava tikai par?d?tu gribu saprasties. Rietumu sabiedrotie jau izteikui gatav?bu pielaist padomju joslas va-
. l?tu Vis? Berl?n?, tikai zem ?etru valstu kontroles. Pirms tam BBG nor?d?ja, ka Bevina run?, ko vi? teicis Eiropas p?rbaud?juma stim- d?, neesot bijis man?ms nekas no hist?rijas. Bevins nedraud?jis, bet licis saprast, ka Anglija pa?aujas uz sav?m aizsardz?bas sp?j?m.
Times" rakst?ja, ka Bevins patei cis diezgan, lai pier?d?tu, ka ang?u vald?ba, kop? ar A S V u? Franciju, dara vi'Su iesp?jamo taisn?gai un mierm?l?gai krizes atrisin?anai- ja
Maskava to visp?r pielaid?s. Neesot : tom?r dro?bas, vai krievu spiediens
neturpin?sies ar?, tad, kad V?cijaf b?s rad?ta kop?ga saimniec?ba un p?rvalde.
nMancl?ester Guardian" atz?m?ja, ka veselais sapr?ts vien dikt?tu ne- v?jin?t v?l vair?k jau t? b?d?gi sa- ?minatos Anglijas bru?otos sp?kus,
: iekams nav skaidr?bas par Maska vas ?stajiem nodomiem. Domstar p?bas par val?tu un citiem jaut?ju miem var?tu izl?dzin?t da?s stun d?s, ja vien Maskava t? nopietni v?l?tos. P?c liber?l? News Chro-
Kairo eksplod? bumbas
Sv?tdien Kairo centr? divos pre?u mainos eksplod?juas bumbas. Daas ^rsonas ievainotas, un nodar?ti ne- ieli zaud?jimnd. Vald?ba izsludin? jusi 10.000 m?rci?u atlldzlbia par vain?go atraanu. Ar?bu politi?i p?rliecin?ti, ka im eksplozij?m i r sakars ar notikumiem Palestin?. ?j-Tr?fs Beimadots sv?tdien apmekl?ja Transjord?nij?s karali Abdulu. va- ^ar bija Jeruzalem?, odien ierad?s ^^eksandrij? im r?t dosies uz Haifu ^n Telavivu, lai :^pspriestos par Pa- '>tinas probl?mu, Jeruzalemes - de- l^?^iut?riz?anu un 330.000 ar?bu '^ l^ 'liu atgrieanos. Palestinas dien- :'dos atz?m?tas junas sadursmes ar ^??iptieiem. Sv?tdien Jeruzalem? ie- ^d?s pi^j??^^^ 2?du vilciens no Te- ?vivas. Dro?bas padom? vakar s?- i^ as^ apspriedes par 5 britu pavalst- niekiei^, ko ?di apvaino spiegoan?.
BBC, St
nicle" dom?m, Bevina rima noz? m?jot, ka britu n?cijai j?r??in?s ari ar kara iesp?ju.
Ar? Observer" dom?, ka uz dr?-i ziem rezult?tiem Maskav? nevarot} cer?t, iz?emot gad?jumu, ja rietum valstu p?rst?vji atdurtos uz simt procent?gu noraid?jumu. Tad s4?- voklis k??tu kritisk?ks nek? jebkad. Varb?t?j? ?etru lielo" konferenc? b?tu ve?ams iztirz?t ne vien Berl?nes un V?cijas, bet ari citas Eiropas probl?mas. P?c dau nov?rot?ju do m?m, starp p?r?jiem apsprieamiem tematiem var?tu b?t Austrijas mier- l?gums, Triestas jaut?jums un. p i l - soiiu kar Grie?ij?.
Konservat?vais Sunday T?mes" st?vokli v?rt? ar attur?gu optimis mu, dibinot to uz Molotova atgriea nos Maskav?. Neatkar?gi no t?, vai Maskava karu v?l?tos vai n?, Ang lijai esot j?b?t gatavai katrai 'var b?t?bai. P?c Reutera inform?cijas, ar? demoboliz?cijas lietu neizlemot ?tr?k, iekams neb?ot skaidra Mas kavas atbilde uz rietumvalstu de maru.^ Etlijis un Bevins demobili z?cijas jaut?jumu tom?r esot i:i?rru- n?jui ar bru?oto sp?ku ??bu priekniekiem jau piektdien.
Vaingtonas politiskaj?s aprind?s Bevina runu v?rt?ja par l?dz i?n nopietn?ko rietumu valstsv?'a br? din?jumu Maskavai, ka t?s politikas l?dzin?j? kursa turpin?ana var?tu novest l?dz karam. N e w 'York Herald Tri-bune" atz?m?ja; ka, kara baas un miera cer?bas tagad !mai- noties j ucekl?g ? k ?rtlb ?. Pr^as?b?
(Beigas 3. Ipp.)
A?askai . .9'-
P?c amerik??u milit?ro ap rindu inform?cijas Sib?rij? ie pretim A?askas pussalai Padom- ju Savien?ba ier?ko lielu skaitu atbalsta punktu, ^ to starp? ari lidlaukus vissmag?k? tipa bumb- veiem. Si iemesla .d?? Kan?da atteikusies piedal?ties Savienoto
.Valstu avi?cijas apm?c?bas lido jumos uz .Lielbrit?niju, jo katrs lidapar?ts tai nepiecieams A? as- kas ,.koridora" aizsardz?bai, zi?o UP no Vaingtonas.
Komunisti T?lajos austru mos mobiliz?
Burm?,ieg?ti dokumenti atkl?j, ka past?v. viscie?kie sakari .starp komu nistu partiz?nu akcij?m Malaj?, br?vaj?" ??n?, Indon?zij?, Indij?, Vietnama republik? un pa? Bur m?, ~ London? paskaidrojis Bur- mas ?rlietu ministrs Utintuts. Vi?a vald?ba varot pier?d?t, ka visi ko munistu nemieri T?lajos austriunos notiekot p?c r?p?gi iedal?ta pl?na, kas izstr?d?ts pag?juaj? , gad? k? d? konferenc? Kalkut?. Jaun? Bur - mas republika tom?r sp;?ot tikt gal? ar komunistiem, un nepast?vot briesmas, ka t? var?tu k??t komu nistiska valsts.
Daily Mali** speci?lkorespondents zi?o no Kuala Lampuras, ka valdl- baska?asp?ks Malaj? tuiT^inot c??as ar komunistiem, bet turienes far- me?i gribot l?gt Austr?lijas pal?dz? bu, jo atz?stot, ka Anglijai pareiz? j?s Beriines krizes d?? esot gr?ti no s?t?t uz Malaju karasp?ka pastipri n?jumus. Bet bez aizsardz?bas ^pret komunistu insurgentiem farme?i atT s?koties turpin?t raoanu. Malajas aizsardz?bai v?l vajagot apm?ram divu div?ziju, jo komunisti l?dz 1.' septembrim pl?nojot piln? m?r? 'mo biliz?t savu atbr?voanas armiju". Bez tam plant?toru apvien?ba pie pras?jusi sav?m jaunorganiz?taj?m aizsardz?bas , vien?b?m 15.000 au te?u. D M
DONAVAS KU?NIEC?BAS KONFEENCE AUTE?L bURK?U APSARDZIB.\
Protest?dams pret sava znota apcietin?anu
atk?pies Ung?rija? valsts prezidents Piektdien Bu<^apetu aplidos
v?sts, ka atk?pies Ung?rijas valsts prezidents Soltans Tildijs', lai pro test?tu pret sava znota Viktora Cor- nokija apcietin?anu. .Pievakar? prezidenta demisiju pazi?oja . a r i . vald?ba, reiz? public?jot Tildija rakstu parlamenta prieks?dim. Prezidents taj? apliecina, ka vi? pilnam akcept? vald?bas lldzin?jc politiku. Bet niana vistuv?k? ra dinieka apcietin?ana, kas apvainots smagos nodal?jumos pret Valsti," raksta beig?s saka Tildijs. .,pamu- din?ja mani atst?t augsto posteni."
Par Ung?rijas jauno valsts prezi dentu parlaments iev?l?ja l?dzin?jo ministru prezidenta vietnieku lin bij. soci?ldemokr?tu partijas i , ?e ner?lsekret?ru Arpadu akaics v?cu okup?cijas, laik? ko p? ar komunistiem darbojies pa gr?d?. . I
Apcietin?tais biju? valsts prezi-- denta znots Viktors Comokijs bija Ung?i'ijas s?tnis Kairo un Buda- pet? atgriez?s tikai pag. ned???. Vi?am p?rmet spiegoanu un valsts nodev?bu. ?rzemju nov?rot?ji, izsa k?s, ka Comokija apcietin?anai^ var?tu b?t k?ds sakars ar nqse|no t?r?anu zemkop?bas resor?. Toreiz tika paskaidrots, ka augsti resora darbinieki ar ung?ru diplom?tu starpniec?bu v?l?juies nodot k?dai ?rvalstij slepenus dokumentus, par trisgades pl?nu, Comokijs un bij. valsts prezidents Tildijs bija sik- zenmieku partijas biedri. Budapest? kl?st baumas, ka Comokijs m??i n?jis pierim?t savu sievas t?vu b?gt uz ?rzem?m. Ar Sakaica iev?l?a
nu par valsts prezidentu komunisti tagad ieguvui piln?gu kontroli p?r Ung?rijas vald?bu. BBG, ST, M
?echoslovakijas cietumi ^.tuk?kie
maz?k apcietin?to no vis?m valstim pasaul?, Pi-?g? apgalvoja tieslifstu ministrs Cepicka. ..Kad nobeigoties prezidenta Gotvalda 19. j?nij? pa sludin?t?s amnestijas realiz?ana, vis? republik? palikot vairs tikai 4000 cietumnieku. T?d?? nepatiesi, un ?aunpr?t?gi esot rietumu preses ap galvojumi par p?rpild?tiem. cietu- rniiem un koncenti'?cijas nometn?m ICechoslovakij?. ,,Tautas demokr?ti j?m" cietumi, tiesas un dro?bas ie st?des esot vajadz?gas daudz maz?k nek? ksfpit?listiskaj?m zem?m.
Rietumu prese ?dus apmelojumus "Izplatot ar? t?p?c, lai attur?tu b?g ?us atgriezties Cechoslovakij?. No n?kui nem?l?gajos apst?k?os V?cijas ?nometn?s, b?g?i izr?dot interesi at griezties. Amnestijas likums vii;iiem at?aujot to dai'it bez bail?m, t?d?? rietuinvaltu prese un radio noklu s?jot o amnestiju.
Tai pa? laik? Berl?nes radio zi?o, ka no Cedioslovakijas aizb?dzis jau sestais p?d?j?s nekom?nistisk?s vald?bas loceklis bij. izglit J < ministrs Stranskis," kas atradies k ? d ? b?g?u nometn? V?cij? V?l divus mdnisrtrus sav? laik? notv?ra b?got.
NYHT
Karasp?ka un policijas sargposte ?u ielenktaj? Belgrades tautas augstskolas nam? ceturtdien pieva kar? s?k?s Donavas ku?niec?bas konference, kur? piedal?s 11 valstis. Sagaid?t Viinski l idlauk? bija iera dies pats Dienvidsl?vijas ?rlietu mi nistrs Simi?s augst?ku ier?d?u pa vad?b?. Padomju lidma?na noka v?j?s gandr?z divi stundas. ai laik? dienvidsl?vi ne : v?rda nep?rmain?ja ar Padomju Savien?bas 's?tniec?bas p?rst?vjiem, kas t?pat gaid?ja ' l id lauk?. Simi?s Viinski apsveica ?oti sirsn?gi, kad tcis kop? ar ?echoslova kijas ?rlietu ministru Ivlementi izk?pa no lidina?nas. Ar i cit?di dienvid sl?vi m??in?ja , par?d?t savu uzma n?bu padomju p?rst?vim ~ vi?nigi vi?am nevajadz?ja uzr?d?t caurlaidi sargposte?iem, kad , tas p?d?j? mi n?t? ien?ca konferences apsprieu telp?s. BBC korespondents no Bel grades zi?o, ka'satelltvalstu un pa as Padomju. Savien?bas deleg?cij? ietilpst liels skaits locek?u un. liet prat?ju.
Atkl?anas run? imi?s deklar?ja, ka tautas demokr?tijas Padomju Sa vien?bas vad?b? r?p?sies, lai Donava kalpotu tikai, mieram. Piinn?s dom starp?bas rietumu un austrumu val stu p?rst?vju starp? rad?s jau valo das d??. Viinskis ierosin?ja konfe renc? at?aut run?t vien?gi krieviski un franciski. Ang?u valodu norai d?ja ar;7 bals?m. P?c ilg?k?m p?r run?m vienoj?s ang?u . valodu pie laist tikai debat?s. Rietumu preses p?rst?vji Belgrad? to uz.skata par visai ?aunu z?mi. A i i Viinskis ne p?rprotami nor?d?ja, ka visiem tiem, kas ieraduies konferenc? ar k?d?m .iepriek?j?m pras?b?m", b?tu lab?k to atst?t. Kad rietumu p?rst?vji v? l?j?s arf Austrijai dot balss.ties?bas, padomju ?rlietu viceministrs lako niski izmetis: Maskava nav aiz mirsusi austrieu iztur?anos otra pasaules kara laik?."-
Aizsardz?bas nol?kos s?k decentraliz?t ASV rupniecibu
ASV nacion?l?s aizsardz?bas pa dome k?d? bro?i'? prasa valsts dro ?bas lab? izklied?t amerik??u r?p niec?bas uz??mumus. ?da r?c?ba ar? var?tu pal?dz?t aizkav?t karu. R?pniec?bas decentraliz?ana uz?? mumiem esot j?apsver paiem sa vas un visas valsts interes?s.
Aizsardz?bas padomes pri(?ks?a vietnieks Hendersons nor?da, ka ne viena n?cija m?kam? kar? nevar?tu sev at?auties tik daudz atombumbu, lai nomestu t?s uz centriem arma-r z?k nek? 50.000 iedz?vot?ju, t?d?? padome ieteic lielpils?tu r?pniec?bas uz??mumus izvietot ?dos centros, ASV dienvidrietumos, k? ar?. izb?v?t pazemes r?pnleaS; Atombumbu pos- tlg? iedctrb?ba nep?rsniegot 15 km r?diju.
No Stretfordas, KanekiikuU^ ta t?, zi?o, ka jau s?kta k?das lidma ?nu fabrikas p?rcelana uz Tek- sasu: R?pn?cai, kas rao ?tros izn?^ cin?t?jus an>erik??u flotei, j?p?r vieto 1500 str?dnieku un 25.000 ton nas ma?nu. N Y H T
Politiskaj?s^ aprind?s Loiidon? iz sak?s, ka Lielbrit?nija un Francija past?v?s uz sav?m ties?b?m. , kas fiks?tas 1921. gada konvencij?. Abu lielvalstu p?rst?vji to jau paguvui deklar?t ar? ' konferenc? piebilstot, ka ?s ties?bas var atcelt tikai visu valstu vienbals?gs . l ? m u n L s . BBC politiskais redaktors, komonl?jot Belgrades konferences i z r e d z e s , iz teic?s,^ ka Lielbrit?nija un Francija atrodas gr?tas probl?mas priek?. L?dzin?jais Maskavas viedoklis b i jis t?ds, ka par ku?oanu Donav? var lemt vien?gi t?s valstis-ka.s ap dz?vo upes piekra.sti. Padumju satel?tu viedokli visskaidr?k nodeklar?jis ?echu komunistu laikrak.sts Rude Pr?vo: satiksmi pa . ( D O I K T V T J ^ v:iirs neietekm?ot ?r/emju '^lva})it?ls
Visai kuriozs k o n f e r e n c e ir k?ds cits apst?klis, izteic?s BBC k o m c M V t?tor. Blakus Dienvidsl?vijas ai'- ietu ministram Simi?'am .^e padom-
?rlietu vicemini::trs V;.sinski$. Krievu koin?nistu partija a r komi- nforrna palid/?bu nol?d?jusi Tito un
dienvidsl?vu kom?ni.stu, partiju, ku-? as priekgal? atroda-^ jau j)KMnine
tais Simi?s. K?da saj?ta (\^ot-Vi.'^in- skim, redzot sev blakus vi?a paii partijas ,.pazudin?to", esot vierii u z min?t. 1
Uz ga id?i-nienv gv?tumie!n Bc^ 1 g ra - d? nor?da ari amerik??u pre.^e. konference pier?d?ot, 1 raksta .,New York Times", cik l i e l a M r Padomju Savien?bas sadarb?bas^ grib;i.
BBC. M. AZ?j;
Italu komunisti no jauna draud
Pag. ned??as beig?s it??u parla ment? ix)tika visas?k? v?rdu apmai ?a komunistu w i vald?bas starp?, k?da l?dz im pdedz?vota. S?kot de bates, kom?aifistu partijas prieks? a vietnieks Longo p?rmeta vald? bai, ka t&- vain?ga atent?t?' pret To- ati. Ja m?s grib?sim vien? jauk?
dien? s?kt darboties," runas beig?s deklar?ja Longo, tad policija m?s nevar?s aiztur?t."
Ministru prezidents De Gasperi aicin?ja deput?tus saglab?t mieru un pateica, ka t? valoda, k?du run? Longo, ir kominforma valoda. It? liei par laimi dz?vojot demokr? tij?, k?p?c vi?us t?da veida draudi nebied?jot.
BBC
ju
Kan?du Nevv York Herald Tribune" .sest
dien sniedza A P zi?u no ?rijas/o,'^- tas Kobas, ka 29. j?lija r?ta^tur i;?- griezusies latvieu zvejas k iva .,Vo- lo*; ar 37 p?rvietot?m person?m, ieskaitot 15 'Sievietes un b?jmus. ,,Volo" bijusi ce?? no Getoborgas, Zviedrij?, uz Montre?lu,' Kan?da, braukdama zem. Latvijas karoga. Ce?? zvejas laivai siiboj?jies motor.s, t?d?? t? iegriezusies Kob?. NYHT
ASV prese cildina s?t?a Dr. A. Bil-
-.9
ma?a nopelnus ASV liel?kie laikraksti velt?ju.i
nekrologus miriiajam Latvijas s?t nim Dr. Alfr?dam . BilmaniiU; atz? m?jot vi?a nopelnus c??? par Lat vijas neatkar?bas atg?.anu. York Herald Tribune" uz.sve?, kh\ Dr. A: B?lmanis p?c L>atvijas okupn- \ ci jas 1940. g. pal?dz?jis p?rliecin?t amerik??u vald?bu neatz?t Latvijas j iek?auanu Padomju Savien?b?. ,.Nc w York Times" 27. j?lija numur? t? pat izce? s?t?a nopelnus politiskaj? c???" par savas valsts integrit?ti krievu un v?cu okup?cijas laik?, kad vi? vad?jis tr?s Baltijcus valstu diplom?tu opozjciju Va.ington? un bijis viens no trim Latvijas trimdas vald?bas vad?t?jiem,
Nev/ York Times" t?l?k atz?me, ka. p?c tam, kad- puse no visiem Latvijcis tirdzniec?bas flotes ku.?ietn, kas atrad?s ?rzem?s Latvijas oku p?cijas br?d?, atteic?s atgriezties' dzimtenes o.st?s, s?tnis Dr, A. B 1- manis pal?dz?jis pan?kt vienoano.s ar ASV flotes komisiju par .so ku '^ u nol?ganu .sabiedroto vajadz?bnn. Br?v? latvieu tirdzniec?bas fk-^ e, kas deklar?ja savu uztic?bu Latvi jas trimdas vald?bai, stipri pal?dze-: jusi sabiedrotajiem tiei kara perio d?, kad ku?u tonn?as tr?kim. draud?ja k??t kritLsk.s. Vair?k nek? puse visu latvieu ku?u. kcis kara laik? darboj?s rietumu .s^ibie^lroto pus?, viena gada laik? torped?ti Viens no pirmajiem ku?.em, ko nogrenK?eja ASV austrumu pif:- krastes tuvum?, bija Jatvieu pre?u. tvaLkonis C?ltvaira".
NYHT, NYT.
