m?te?
omb?tni "^ "^ i'^ '^
viet? bija Jf".'
kads cilv?ks ^
'^tis^bu, kur seni :u paris, vecais i ^ens jau toreiz bila bet rokas vi?am bih isija -toverius, J,
seja slotas. Lize caur?m dien?m.: :
vec? L?ze s?dta- pie s^ava rati?a, panu sveicienu, viija P skat?s mani, aos ? ^ Tad grumbai]^ frieeig? smaid?. Un
5, t? k? sves.:, paz?stu gan! Sl?at' sirmi, bet vaigs tai
? i s ? " ieprasos, ?z?ji pa ce?am? Vj^ fca m?lus. Uzc?lu^
i^r^ gu nav ko skrinf pa pa visu pagastii lamp? k?j?m. Crijli ?i?am jau t? t?sl^ a," >. Vi? ??ceniski
k?jas. Kad g?j?m i: lieli bija resni;ka
gan, ka tu reiz >in?ja. "^ Tu nu biisi
f?terim vairs u rlne . . .
[kr?slu p?c latvieu d?da:
D?ksi te divi
, piemin?ja D?ksi; mes radies, notupas izlika savu ?epu uz ai br?d? man at- az?k? izbr?na, ka
?ijis .mani riedairij ;tab? ien?kot. Man
.. L?zes pieminet? 'ad?s , pie man?m.
vecais, pinitainai^ pats, tas pats! tksi,: K?rlis atkal im'uzsauca, nopra*
?v?i X . steidzas atbildei
I priekk?jas nolai- lia starp t?m iegii-  'no div?m su?a
rina^?epas ^ . balsi vi?-
eka t?pat ka 0-, l a pusgada v | skolas tala ^ '
notikt
es
0
London? v?l aizvien turpina pien?kt inform?cija par drastisk?m t?r?an?m Dienvidsl?vijas komunistu partU? un armij?. Visi cietumi Belgrad? esot p?rpild?ti, ta ka daudzi apcietin?tie nos?t?ti uz koncentr? cijas nometn?m province. Aizvien as?ka k??st ar? citu satclitvalstu pro paganda pret Tito. Ung?ru laikrakstiem tagad pievienojies polu komu nistu partijas oficiozs Glos Ludu", kas nosaucis ?ener??a Jovanovi?a noauanu par ,.poiitisku slepkav?bu". K?d? zemnieku san?ksm? Kes- kemet? Ung?rijas ministru prezidenta vietnieks Rakbsi deklar?jis ka Dienvidsl?vijas vald?ba esot ^gangsteru grupa", kas nodibin?jusi necie amu terroru visa zeme. Belgrad? valda p?rliec?ba, ka ?rpus Dienvid sl?vijas past?v k?da organiz?cija, kas pulcina visus Tito ienaidniekus Triestas komunistu partija, kur? vair?kums it??iem, nol?musi izsl?gt visus tos slavu taut?bas biedrus, kas atbalsta Tito politiku.
Blakus Maskavai un Berl?nei po- i^ isko nov?rot?ju uzman?ba p?d?j? .a?k? piev?rsusies ar? Bclgradei. V a i  r?ki amerik??u un britu laikraksti dom?, ka c??? ar Ivlaskavu zaud?t?js beig?s - laikam b?s 'Tito. Netiei to aoliecina ar? dienvidsl?vu; diplom?ti, <*as p?d?j? laik? aizvien liel?k? skait? .atsak?s atgriezties. Dienvid sl?vij?. S?tnim Rum?nij? in?s die nas pievienojies ' Dienvidsl?vijas vOstnieks Ir?n? Asims Hodi?s ar visu person?lu. Hodi?s paskaidro- ?is ka Vi? neatgriez?sies meon?b? terrora d?l, k?ds pareiz valdot Dienvidsl?vij?.
Dienvidsl?vu komunistu " oficiozs ,;Borba" noraida visus uzbrukumus Tito un savuk?rt apvaino Cechoslo- vakiju, ka t?, pret?ji nol?gumiem,
ii7iie!?,usi saviem pilso?iem^ apmek l?t Bekradi. Tikpat asi Borba" no raida ar? ung?ru un po?u preses kamna?u. Vienk?rajam dienvidsl? vu kcV'av?ram, kas no?vis Jovanovi- h, bijusi augst?ka pien?kuma ap zi?a nek? ?ener?lim. P?c Borbas" aof^alvojumiem, .T.ovanovi?s' atradies rietumu ietekm? un. t?p?c nodevis iavu dzimteni. Lai gan vi? bijis ko
munistu partijas biedrs, tom?r to p?rvar?jis vecais raugs'', jo Jova- novi?s milit?ro karjeru s?cis jau ka ra?a armij?. Tagad noskaidrojies, ka noauta, ?ener??a pavadonis ?ener?l majors Branko Petri?evi?s, kas bija dienvidsl?vu amijas politiskais ko mis?rs, t?pat v?l?jies aizb?gt uz Ru m?niju. Izmekl?anas iest?d?m vi? m??in?jis iegalvot, ka pierobe? at radies tikai nejau?bas d??.
B B C diplom?tiskais koment?tors otrdienas raid?jum? past?st?ja sen sacion?lu versiju, ka Tito, resp Brpzs nav vis dienvidsl?vs, bet krie vu ?ener?lis ?ebedevs. Tikpat m?k laina ir ar? Ti to-Bima kundzes no zuana. Tito prec?jies 1924. g?d?. Vi?a sieva c?lusies nevis no str?d nieku, bet intellektu??u .?imenes un bijusi labi "iz;^l?tota un loti skaista. Kad Tito 1928. gad? apcietin?ja un ievietoja cietum?, vi?a aizb?gusi uz Maskavu, kur nodibin?jusi plau pa z?anos. Tas licies aizdom?gi N K V D , k?p?c t? grib?jusi Tito sievu apcie^ tinat. Bet vi?a laik? br?din?ta un ho Padomju Savien?bas izb?gusi; V?l?k krievi public?jui ?su zi?u, ka Tito sieva mirusi slinan?c?. BBC
Otra saruna ar Sta?inu (Turpin?lums no 1. Ipp.)
tu?lu neveiksmi Maskav? nov?rt? k5 liel?ko triecienu, kas kop kara bci?(?!n piemekl?tu pasauli.
Visai z?mi'^s ir fran?u komunistu orc^ ana L'Humanite" raksts, kas iespiests pa^\ sestdien. Lailcraksts it k? netiei, sagatavo savus las?t?jus, ka. sarunas rietumu diplom^^tu vai-
- nns d?l var izr?d?ties ar? neveilcsm?-: ?as. ,.l/Humanite" speci?lkorespon dents Kohens no Maskavas zi?o, ka rlotumu blolc? valdot sajukums, jo amerik??u im.peri?listi spieot sa dalu Eiropu, lai sagatavotos, kapam pret Padomju Savien?bu. Ja rietu mu diplom?ti atgriez?sies no Maska vas bez pan?kumiem," turpina K o - l^ '^ ns, ,.uz vi?iem gulsies visa atbil d?ba par neveiksmi. Bet t?d? gad?- kiin? mazin?sies ar? Trumena izre dzes uzvarot prezidenta v?l?ann.s, un Volless bus vien?gais v?rs, ko v?l U'/klaus?s Kremlis."
Koment?jot o inform?ciju, New Vork Horald Tribune" Par?zes l?dz str?dnieks Kcrrs aizr?da, ka Kohena zi?ojumu katr? zi?? cenz?juas pa domju iest?des.
T.ad? gad?jum? b?tu. iesp?jams U L s k a t ? t rakstu par Maskavas ofici?-
.ki^vledokli. Var?tu v?l pielaist, ka .J>Humanite" rakstu public?jusi p?c speci?lu instrukciju sa?emanas vai
pareizas inform?cijas t r?kuma M- Cita- izskaidrojuma . pagaid?m Par?z? neesot," sevi?i v?l-t?p?c, ka l?^ z sestdienai komunistu org?ns, rakstot par sarun?m Kreml?, bija visai attur?gs.
_ BBC diplom?tiskais redaktors ^dlijs Fr?zers dom?, ka vienoSa- ^^ "i5 Ma&kav? var?tu izbeigt nesaska ta.^ ne vien V?cij?, bet ar? Vid?jos, ruvos un T?lajos austrumos. No labi Imorm?tiem avotiem London? sa- ^^ mtas zi?as, ka rietumi par svar?- SatvO' prieknoteikumu turpm?k?m hiT^"^ joproj?m uzskata Berl?nes 'blok?des izbeiganu, val?tas refor- '^ ^ ^ Kietumv?cljas vald?bu. P?c Pnn?j-ii sarun?m Sta?ins s?cis mal- ^isi dom?t, ka rietumvalstis par >^ enmos blok?des atcelanu b?tu ar ^^^'^ atteikties no kop?gas val?las i^WTnas p?rraudz?bas. V?l?k?s sa-
is p?rpratums nov?i'sts. K o - ,^m?ra beig?s Fr?zers apgalvoja,
netumvalstis nek?dos apst?k?os ^^atteiksies no saviem pl?niem Rie- ^J^v?cij?.
Atbadot uz daudzu v?cieu jaut?- ^^^"^ vai sarunu ieilgana neno- :^ e< ka demokr?tijas tom?r' piek?p- ?!^ ' Amerikas balss paskaidroja:
rfs^T,j?aizmirst, ka apspriedu, in i - h^ ?^ on atrodas rietumos. .ASV ?r- tiSi-"^^^^^^^^ Marals ieteicies, ka  5^^r, kam?r past?v kaut visniec?-
^^<^s nov?rst eventu?lu ' ^ t u sarunu ce??, rietumi b?s
ar mieru nm?t." Bez tam
Vaingtona par apsprieu rezult? tiem nekad neesot bijusi p?rlieku optimistiska. Optimisma tr?kumu pastiprinot ar? p?d?jie notikumi Berl?n?.
BBC. A B
Padomju milit?r? vald?ba ilg?k neciet?s, ka Berl?nes ma?istr?ts at k?rtoti p?rk?pj ?etru valstu p?rval des noteikumus un izdod nelikum?gus
.r?kojumus rakst? lielvec?k?s Srede- rcs vietniekam Dr. Fr?densburgam otrdien pazi?ojis krievu sektora komandants ?ener?lmajors Kotikovs. Ralcst?. ma?istr?tam p?nnesta gal-^ vcnok?rt Berl?nes policijas sa?el ana un div?ju val?tu sist?mas pie ?aus ana.
odien krievu sektora pat?r?t?ju biedr?bas paredz r?lvot .Potsdamas
, Ieteic dibin?t Rietumu
impenju Bijua?is Lielbrit?nijas kara mi-
.nistrs Defs Kupers fran?u laik- rakst?|.,Ue Mondo"' public?jis rak stu, kur? nor?da, ka l?dzin?jie m ? ? i i i a j U ? T i i a p \ ' : e n o t  Rietumei ropu izr?ii?jaics nesekm?gi. Vie n?g? I i^guv?jii biju:r: Padomju Sa vien?ba. T^p?c steidzami j?dibina Rietumu imp?rija, lai aizkav?tu draud:?,?s Ikom?ni.-rna briesmas.
Par?z? .in?s dien?s sa?emta at- bi]de no britu Eiropas apvieno.a- nas komisi:a>. Francijas priekl i kums > i^^ aui<t Eiropas parlamentu p:Inam atbaL^,tits. Rakst? britu komisija nor?da, ka EiropcLS par laments j?sasauc v?l?kais l?dz n?kam? gada 31. martam. Ik m i l  jonam: iedz?lnol?ju b? tu ties?bas s?t?t 2 p?rs t?vjus . J a u pirm? sa n?ksme parlamentam, b?tu j ?no- dibi?ia |starpt'auti.sk? tiesa, j? iero sina atcelt muitas robeiis, ko va r?tu re?l iz?t ia gados un j?uzaici na atsevi??s valstis ierobeot savu Inacion?lo suvereni t?t i . Bez Briseles pakta dal?bniec?mi Eiro pas pa r l amen t? j?piedal?s Grie?ijai un Turcijai,
' BBC
an
laukum? demonstr?ciju pret melno tirgu". Pirmdien Potsdamas lauku m? noticis jauns starpgad?jums. Krievu poste?i p?rg?ju.^l ang?u sek tora robeu im aizvedusi l?dzi k?du v?cu civilistu, it k? par neat?autu fotograf?anu. No apcietin?juma atbr?vots ' amerik??u inform?cijas ier?dnis Hidons un v?l divi krievu apcietin?ti v?cu policisti. Ang?i sa vuk?rt atlaidui par ?tru braukanu aiztur?to' krievu majoru ?ebe?evu. No 1. septembra Berl?nes padomju sektor? b?s der?gas tikai padomji joslas parauga p?rtikas kart?tes Ang?u josl? ieraduies pieci v?cu policisti no padomju Joslas, kas esot b?gui no t?r?an?m". Vi?i izteiku ies, ka tiem sekoot v?l daudz' citi:    ;
otrdien atce?? no Berl?nes gais? sad?ru?s divas amerik??u trans- Dorta lidma?nas, ?etri piloti nosisti, kop Berl?nes blok?des s?kuma avar?juas .jau ?etras amerik??u lidma?nas, im galu dab?jusi 9 lido-
DAOS V?RDOS Kar Palest?n? turpin?sies tik i l 
gi, l?dz Sv?t? izeme. b?s k?uvusi vie nota "ar?bu valsts, paskaidrojis Ar? bu l?gas ?ener?lsekret?rs Asams Paa. ?
Amerik??u okup?cija pag. ned?? beigusies Dienvidkorej?. Palikuas vien?gi nelielas vien?bas, kas pal? dz?s n(j>organiz?t korejieu armiju.
Eiropas k olo nlj u Ii k vi d?anu D ien- vidamerik? grib pan?kt 8 panameri- t v a s ?nijas valstu ?pai im nol?kam nodibin?ta komisija. ASV ai jau t?jum?' izturas neitr?li.
Rum??u noguld?jumus blo??jusi veice, atbildot uz veicieu ?paumu nacionaliz?ciju Rum?nij?.
nSpaniJa ir vien?g? valsts Eiropa kas neb?stas no komunisma^** k?d? run? dbklar?j?s Franko.
Ciles diplom?ti^ p?c attleksmj p?rtraukanas ar Padomju Savien? bu, 29. august? ierad?sies SomijL Tai I pa? dien? Argent?nas . robeu ??rsos ar?'padortaju diplom?ti. Mas-- kav? p^?liks vien?gi C?les s?t?a d?ts ar savu sievu- krievieti, kurai nav dota izbraiikanas at?auja.
20.000 str?dnieku Diseldorf? otr dien uzsaka streiku, protest?jot pret cenu celanos. Vakar Minchen? bija paredz?ts str?dnieku protesta g? jiens cauri pils?tai un inasu sapulce, v?rot?es pre^ pareiz?jo cemi a1?t!s- tlbu."
Skolfilekti streiku pret skodas lai ka pagarin?jumu sar?kojuSi v a i r ^ simti Visbadenes viduss^kolni^i, pret?ji izgl?t?bas ministra aizliegu mam, kas draud?jis t?d? gad?jum? sl?.^ Tt .skolas^ >  '
1600 Ce^iDSiavakiJas b?g?u no V?cijas amerik??u joslas p?rvesti uz It?liju'  Ba?olija nometni pio Neapoles. I
Viltotas ili sarkan?s 0^ DM z?mes konstat?tas ang?u josl?.
B?g?u tra??dija K i n a
"a :z?k
Ne Sanghajas--infl?cijas fantastis- ivie pap?ru pl?di, ne upuriem ba^^?- tais pilso?u kar nesp?j piln? : r ? : att?lot ??nas tra??diju, bet d gan milz?g?s b?g?u straumes, kas bada, slim?bu un iz:nisum.a dz?tas nl?st uz zemes dienvidus pro\'incc'm. 30 miljoni ??nieu atroda< beclu: gait?s, vi?i k?uvusi par i:'.:x'kin;";.-^a- n?s upuriem, kurai ?xiisas nav. v?l saredzamas. Miljoni ?inieu devu-, ies ce??, lai no apg:ibaliem. kurus p?rvalda komunisti. bC-Ttu uz d.'.v"i- vidiem. Neskait?mi t?'ist ^i -o m?r ?i nekad ne>asniegs. jo nav ne\-ie- nas organiz?cijas, kas, r?p?tos par b?rniem un veciem, par visiem, kas nevar?gi devuies lielaj? p?ri??jien?. No aplenkt?s Cang?ungas un Muk- denas vien katru-m?nesi caur karo t?ju l?nij?m.uz Tentsingu unPeipi!!-- gu cenas izk??t vair?k-par 150.000.. ??nieu. S? ce?a ga?iims ir vair?k, par 1300 km, un posts, kas ai ce?? j?p?rdz?vo, ir nea?)rakst:lms.
B?g?i pa liel?kai da?ai ce?? do das k?j?m. Nedaudzie paj??^i ?iri vien ies-ticg mukl?jos vai ar? zirgi j?p?rdod, lai tos neap??l?tu kara sp?ks. Cang?ungas iest?des pils?tas atst?anu gan neliedz, bet l?dzi nav at?auts ?emt ne d?rglietas, ne me- talla priekmetus, piem., katlus un pannas. Stingri noliegts ?emt l?dzi ar? s?li, k? ??n? ?oti tr?kst.
Starp Cangkaic?a un komunistu l?nij?m atn:xlas San-Pu-Kuara
Katru. kas upi m??ina p?rpeld?t vai D?rccl t ies-ar laivu. aui. Tas notiek taoec. K a ^ oni?msti pi?rk??t upei b?g?u
bi-ei dreb?s.
m?gma, T?i>?c
b5g.:iem vien ?g? iesp?ja tikt upes ot r? k r a s t ? i r pussagruvis dzel:^ce?a tilts, k-.ir ka:rs nepareizs solis var bei.c.ies ar n i iv i .
lestfides ir piln?.?T? bo.\sp?c?gas. l a i k? .^iem b?g]u m.iljoniom p a l i kt. I T
dz?tu. Nav ne m:i:-:"iko kaut cik v i ? u s
iesp?ju; lai pa?din?tu vai tiom
sag?d?tu pa;u:nti. '\'iss tas va im haos\i Cannkaicka Iv?nn. P^ ot ziemo- los komunistu r?c?ba k
nevienam nepiederos apgabals, kur uzturas dezertieri un organiz?t as bandas, kas uzbr?k b?g?iem. San- Pu-Kuara ir apm?ram 60 km plata^ josla, tad b?g?i sasniedz komunistu l?nijas, kur vi?us kontrol? ???Mcm bru?oti 115 gadus veci karav?ri. P?c seu dienu so?oanas, b?g?i no n?k atkal Cangkaieka kontrol?t? apgabal?. Ar? te ir savas kontroles metodes, bet kad t?s ir gar?m, b?g ?us novieto p?i'piId?tos vi 1 cienos. P?c divu dienu brauciena atkal izbeidzas Cangkaieka territorija un" nelaim? gos b?g?us sagaida band?ti, kas tiem nolaupa p?d?jo palikuo. Bet liel? kais p?rbaud?jums b?g?us v?l tikai gaida. Pie Talingas upes. krastiem beidzas komunistu vara, Otr? krast? atkal Ir Cangkaieka siu'dzes. Uz
.usi- ar katru  br?di as?kit un - d:vn jaunus bo.i::iu miljonus t r?kum? un post?
?:p.ie.^u t r a??d i juJab i raksturo ar? ?da ..statistika". 48 ^adus vecais :a^mnieks. n'sa audz?t?js Vang-Tonus dz?voja Fu-po .s?d?, ,Jang!sekian5;:is provinc?. 1937. g. ruden? .^ o provinci i.ek:iroja jap??i un atbr?voja Vau't- Tongu no ,.balt:\jiem velnienv, ku  rus vin.^ nekad nebija rod.'ojis. Vang-Tonf?s tagad skait?j?s , .L:e l - ?.v.ja.s"' ?Vilsonis. Vis]Mrms iekarot?ji t?i i zn ?c in? ja Vani^Ton.ua vien!i:o la)ka' arklu. Neizg?ja s\'eik? ar? v i  ?a j;\un? meita. -Nodok?a^ piedvuna ar visu milit?ro bardz?bu. .
19-M g. Vang-Tongu atbr?voja ko- numi.stu karasp?ks . Zcmni.^k.s un v i  ?a tr?s d?li dab?ja katrs pa ?(*tr?m ,.mo\v" (ap 2100 kv. m) r?s^i ^"zemcs, kas l?dz tam laikam piedvreja l i e l  uz??m?jam l^ai'iuhaj?. T? p?c des mit paaudz?m Vangi k?uva atkal ze mes ?i^anieki. Bet par to S?dzcus ko mis?rs divk?roja nodokjus, mobil i z?ja Vanga jaun?ko d?lu milicij? un ??nieu jaungada sv?tkiem pav?l?ja ziedot" pusi risa raa.s.
1947. gad? Vang-Tongu tr(\oreiz atbr?voja naciuii?l? ka]"asp?ka vien? bas. Fu-po s?d? vairs nebija nevie na komunista un n(^viena centa ka s?. Jaunaj? re?m^i Vang-Tonr.s k?uva atkal ar?js, bet liehrz??m?js Sangbaj? zemes ?panit^ks. Vangs tom?r nel ik?s nelaim?gs, vi? maks? ja tikai 30 pr(x:, nodok?u im ar la i  ku cer?ja k??t par sava r?su lauka- ?panieku. Cangiutieks ir labs v?rs, goda v?rs," siika^ zemn?(^ks Vongs^ kas ieguvis jaunu drosmi l?dz  n? kamai atbr?voanai'*;
danovu gatavo par StaHna p?cteci
PADOMJU SAVIEN?BAS P A S R E I Z E . ? 0 KURSU NOSAKA TRTS VfEI
t?ji. M, St
DP solidariz?jas ar berlinieiem
,J)ie Neue Zeitung" zi?o par at sevi?u DP nomet?u l?mumiem zie dot dienas p?rtikas de\ni Berl?nes rietu.msektoru iedz?vot?ju atbalstam, t? simboliz?jot savu solidarit?ti ar berl?nieicm c??? pret bo?evisma patvar?bas re?mu. Piemin?t? As2- fenburgas nometnes igau?u komito-
Diilingenas. Ansbachas un Gcis- nometne. K? zin?ms, L C K j a , lin^enas
a ic in? jumam par p?r t ikas devas zie doanu berl inieiem atsauku?s ar: daudzas latvieu nometnes.
NYT, NZ
Padomju Savien?ba prot izaudz?t pat
vaska tom?tus Amerik? paz?stamie publicisti
br??i Alsopi Ncw York. Herald Tri- bune" ievi^tojui rakstu, k? Padom ju Savien?b? izturas pret zin?tnie kiem. ' Gadijums norisin?jies Mas-, kav?, ?ad tur ieradusies grupa ame rik??u divbzin?tlnieku un biologa P?c ilg?mI p?l?m vi?iem beidzot at ?auts apmekl?t padomju akad?mi?i profesoru Llsenko, kas paz?stams ar? p?r?j? p a ^ u l ? ar saviem eksperi mentiem augu aklimatiz?an?.
Liels 'bijis iamerik??u zin?tnieku p?rsteigun]s. kad Ltsenko o apcie mojumu izlietojis'nevis lai past?st?tu par saviem' eksperimentiem, bet gandr?z sttiuidu no vietas g?nijts p?-
'r?jas padomju dabas p?tniekus u n biologus par novu-z?anos no Marksa un ?e?inai ..ce?a". Lisenko m??in?- .?is p?rliecin?t savus cieml?usvl^a ar dialektisk? materi?lisma pal?dzrbu cilv?l^s katr? 'laik? var p?rsp?t d a  bu. Sa\'u vi^rdu pier?d?anai Lisen-
 ko izlietojis k?du kurvi ar.- tom? tiem, kas., p?c v i?a ' apga lvo jumiem, izaudz?ti laboratori j?. Tom?ti i/:.ska- t?juies t ie?m vareni im lieluma: zi?? p?rsp?jui melones. K?dam amer ik??u izina'tniekam vienu o to m?tu i zdd?Vies piev?kt. Par i lc lu p?r  steigumu amerik??i v?l?k konsta t? jui, ka Lisenko toni?ti biji;>i pa:a- tavovi no  vaska un nokr?soti sar kan? kr?s'?. Rakstu beig?s br? l i sop: ar Savien?b? ar? \ ' iniem ;? run? 1as komunistu
z:natnieki un j?dara partija.
:br ;nuikonsta t? , ka Padomju : n?vi-:br?vi, tas. ko' v? -
P?d?j? laik? arvien bie?k pasati- les pres? par?d?s raksti, ka Padomju Savien?ba risin?s c??a p?c varas, k? ari tiek. izteikti min?jumi, kas p?r ?ems varu p?c Sta?ina.
 Visa vara Pad. Savien?b?,  raksta .,Wodienpost*,  pareiz at rodas trLs iest?u rok?s: kom.Unistis- k?s partijas sekretari?ta, organiz? cijas biroja un politbiroja. Politbi roj? ^ pie?em visus poHlLskos l?mu- vnus, turpret? organiz?cijas birojs ir partijas vad?ba aur?k? noz?m?, kas ne tikai re?bz? politbiroja l?mumus,: bet ari kontrol? visu partijas apar? tu. No tii kj?st saprotams, ka per sonas, kas darbojas vis?s ais tr?s iest?d?s, ari uzskat?mas par iespai- dlij?k?m. V?l pirms p?ris m?neiem vis?s Sais organiz?cij?s darboj?s tr?s v i r i : Sta?ins, Zdanovs un Ma?enkovs. T?p?c dab?gi rodas jaut?jums, kas b?s Sta?ina p?ctecis: Zdanovs vai Ma?enkovs? 
Georgs Ma?enkovs savu augsto st?vokli izpeln?j?s komunistisk? jau natnes savien?b?. K??stot par savie n?bas sekret?ru, vi? ieg?ja ari par tijas centr?l? komitej?. Ir saprota mi, ka komi?riistisk?s jaunatnes efs nok?uva ar? iX)liibiroj?. Organiz? cijas: birojam vi? ncxier? ja . t?d?? , ka no jaunatnes savien?ba.s riorknu n?ca Jaunie partijas biedri. l^irm.s m?nea no org?ni:'JiciJas biroja Ma- ?enkovu atlaida, un tiei t?d?? Mas kav? izplat?j?s baumas, ka Ma?cn- kova zvaigzne s?kusi noriet?t. V>i-i baumas bija nepamatotas. Ma?onko- vu no organiz?cijas biroja darba at br?voja t?d??, ka vi?a postenis pras?ja intehs?vu darb?bu, bet par tijas vad?ba bija v?l?jusies, lai. M n - ?enkovs piev?rstos tiei valsts lie t?m: vi? k?uva par ministru prezi denta vietnieku. V?l nesen partijas augst?k?s apr ind?s run?ja, ka Zcia- noys_lick gatavot- par Sta?ina vTeT^ ivicku. Tagad par to ja\i run? ar sabiedr?b?. Par ?e?in:^r:i^ias aizst?- v?.anu danovam piek::\ i ?en_er?lT: pulkvea t?tu ka. Ir z;:n?gi, ka. pro- pa^and??ot 'Zdanovu T)ar ?e?in das aizst?vi, tiek pielietotas t?s pa- .^ as metodes, k? ru:!?j' 't ?)ar Sta? inu .??:  ;p?r ; Sta?i?grad<is. ivftoreiz;.-Car?ci- nas) gl?b?ju p:ls -nu ktira la ' ' :?. Pro p ? n u d?jot 'Zcanovu r:;r S'-'-in? teci, ir saprotams.'k?;J'-^-J V ' ^ ' par mjnistru vai mi!::<r : :-,r^'/k'
i\-lctn:cku. ?o.-mini>l:-u;.ir..c.?iidz  mini stru-'; pre.?d.cnta bie .1 r i;.:.. ar? r?k:. U n taisni ? iemesla d?] vi?
k?uva par Augst?l^?s padomes pre zidentu. Tic5i p?d?ja-laik? ^^danoBI. arvien bie?k izrauga ari par ?)arti- as galveno nm'?t?ju.. J?atceras, ka
'Zdanovs:.bija tas, kas teica lielo runu ar? par 1 iter?t?f? un preses jaun?m vadl?nij?m: ""Un tas'notika nevit ?e?ingrad?, kur vi? vada partija* organiz?cijli,' \)QX Maskav?. 'Zdano^ vF run?ja ped?jos Oktobra revol?cija^ sv?tkas, ko agr?k jn?dza daf?t pat^ ' Sta?ins. Viss tas nor?dot, saka laik raksts, ka 'Zdanovs jau k?uvis pm otro viru Pad. Savien?b? p?c Sta ?ina,
Jau kopS ilg?ka laika esot zinn-ms - turpina Wo,chenpost",  ka S U - ins izl?mis ?aut saviem eventu?llen
p?cte?iem r?koties p?c iesp?jas pat st?v?gi, Jai  v?l dz?vojot var?tu re dz?t Pad. Savien?bas n?kotnes va- / do?u sp?jas. Tiekot jau debat?ts pa:' to, ka Zdanovs p?c Sta? ina p?r?em tu varu. Esot visp?r?js uzskats, k: jaunajam Pad. Savien?bas valdnio kam j?b?t t?dam.--kura l?mumu bez iebiklumiem akcept?tu partija kongrcsrs, un Zd?novam esot liela izredzes, ka partl]a.{ kongress" vin iev?l?tu vienbals?gi Vai Zdanovs ti?- d? gad?jum? k??tu ar? ministru.PIL': zidents, par to vel skaidr?bas nav Iesp?jams, ka o pr):^^.^! atkal ))?r ?em Molotovs. ko vi? jau jzpild?j; l?dz 1940. gadam; Pad. Savien?ba augst?k?s aprind?s vak?ot uzskal: ka svar?gi tas, ka p?K: SUi?ina pii'mc) gado.i past?v not(Nkts vald?bas .s;/' .^t?vs. Lai to pan?ktu, pietiekot, k . iepriek:^ izlemts partijas efa jaut? jums,  e :
V Ci
JJCENCES" BUDAP?STAS UBAGUS
Budapetas ix)licija s?kusi akcijV pret l ielo pils?tas ubagu armiju. K ; zi?o .,Ncv/ Vork Herald Tribunc'- policija 11, august? ^paskai^irojasi k a t u n : ) m ? k ubagoanu at?auot ti kal person?m, kam pati''\s?m na- citas iesp?jas nopeln?t .sev iztiku' Budapost? past?vot Ipa^'a^ ub;j;.^ skolas, kur par m?renu maksu m.?cot simul?t cpilepli?us un h lidus un ieg?t iesp?jami no/'i '^H; iz.skatu. Dai labi tren?t i ubaai; pelnot 20003000 forintu ~- p?e
IBO.270 dolor.r c i ? l ?
t;ci;.a- v.su.s
i ; " . i -
'-ar:^a dnrba .^rtr?'... noo]^i-0 [',>F:ntu. P o r
(yr\'^:V:'j'Vr,-'. ' kon .rojf'^^-ot- p?rija ud;^;i. v a i
tiem ir atiauja' N Y H T