LA'n'IJA,1948.g.i4.septemb
Nr. 71i (180) 1948. g. 14,. septembr? ; Ar autora parakstu vai inici??iem p?rak;
t ? tajo rakstos izteikt? domas nav katr? 2 i?? redakcijas domas.
CENAS UN TIRGUS
Naudas ta^ad maz. Sevi?i b?d?gi, tiem, kas nek? nepeln?.Bet ar? D P ar vislab?ko gribu piln?gi bez nau das iztikt nevar.
Satiekoties vai sarak.stoties ar pa zi??m nekad netiek piemirsts apjau-, t?tles: cik pie jums maks? tas un ta5, vai var dab?t to un to? Un bie i izr?daus, ka cen?s un pa? mantas ieg?anas iesp?j? .starp?ba da?d?s viet?s Ir milz?ga. Un ir ari t?, ka biei ir neiesp?jami pateikt, kur bei dzas legUais un kur - s?kas melnais tirgus. Piem?ram, katr? pils?t? un pils?ti?? ir mai?as veikali un mai ?as centr?les. Tas at?auj secin?t, ka maiof "^dmiec?ba b ? t u leg?la un praktiski un faktiski visur ar? tiek main?ts un tirgots.
l^ et ko paredz noteikumi? Dom? ju, neb?s daudzu, kas to zina.
Aug?i, d?rze?i, zivis, putni un v i s?di ikdienas pat?ri?a priekmeti ir br?v? tirdzniec?b?, bet cenas, pat sa m?r? tuva atstatuma pils?t?s loti da?das. Da?das pat vien? un tan? pat pils?t?. T?, piem?ram, Altetin- gas apk?rtn? olas par 2^0 feni?iem gabal? vair pirkt pie zemniekiem, cik pat?k, biJt par zosi tur maks? 20 markas, Citur olas maks? otrtik un pat vair?k, bet zoss uz pusi l?t?k.
I?golMat? Ir veikals, kur pirc?js var dab?t ne vair?k k? V-j kilo naglu un tas mfliiks? DM 1,80 kilogram?. Ti kai so?us 20 t?l?k ir otrs veikals,,kur naglas p?rdod neierobeoti, un cena par kg Ir 70 feni?u. Man vajadz?ja pagatavot galdi?u un ?ebl?us. Ap staig?ju k?das 3 z???tavas, L?t?kie nemalu d?li bija par DM 1,98 m^*. Nopirku iim past?st?ju kaimi?am. Bet tas smejas. Pr'i.skaties rakst?mlietu lieltlrgotav?. Tur log? izlikti visla b?k?s kviiilit?tes, gl?ti un akur?ti nostr?d?ti ras?anas galdi un galdi ?i. ^ Visstipr?kie, sk?bara koka ,75X?75 cm'lielie par DM 1,50 gabal?, bet-mazie s?kot no 50 feni?iem."
Augsburg? DP at??ma c?kas un siv?nus kl nepie?aujamus mizu un ?diena atlikumu pat?r?t?jus. Bet ta n? pa? laik? man gad?j?s b?t k?d.? net?las apk?rtnes lopu tirg?, kur bi ja savests ne maz?k par 500 siv?nu un pusc??u, kurus br?vi p?rdeva ku ram katram un ko visi ari pirka, ne vienam nek?du at?auju nepras?ja. Turpat redz?ju p?rdodam lab?bu un ar? to padeva kau?u veselu vezumu.
To visu past?stu t?ip?c, ka mums nav naudas un nav gandr?z nek?das iesp?jas pie t?s tikt, un ari t?p?c, lai, grasi Izdodami, to vispirms tr?s reizes apgroz?m pirkstos un p?rdom?jam, vai lab?k neatilikt atpaka? mak?. Ir neatliekama vajadz?ba p?t?t un pub lic?t ejienes saimniec?bas noteiku mus, lerobiiojumus, paraas un cenas.
P r a k t i ? i s
90 MIN?TES SP?NIJ?
V?STULE L A T V I J A I NO GIBRALT?RA
Ang?u ku?is GharltGnSovereign.ar 725 DP 4. august? atst?ja Br?mer- hafenas ostu un s?ka braucienu uz Austr?liju. Pasl ?d?j?m gar?m ku ?iem: piebl?v?tajai Roterdamas ostai, pel?kajam Lamanas aurumarn :ar neska i t?m?m' b?k?m un beidzot ie-. k?uv?m v?trainaj?v Biskaja l?c?. K u - . ?i valst?ja 10 balles stipra v?tra,' un m?su ?audis pat neuzdrcin?j?s sniegt pal'dz?bu 12 j?du a t t? lum? grim st':'njai fran?u frej^atci. K a d v?tra aprima, m?su ku?im ar boj?t?m ma ?n?m vajadz?ja ievilkties Huelvas ost?. Gibral t?ra viet? nok?uv?m ro mantiska sp??u zemes st?r?.
Ost?, kuras ieeju sarga Kristapa Kolumba piemineklis,. t ik?m ?si pirms saules rieta. Pils?tas pano r?ma atg?din?ja dekor?cijas Biz? operai Karmena, Pakaln? pac?l?s baitu namu rindas. L?zeni jumti p?c tveic?g?s dien?s it k? viegli uzelpo ja. Palmas visu o .skatu papi ldin? ja lidz sp?niskai piln?bai.. Net?raj?, ostmal? mud?ja raibs p?lis ugu n?gas senjoritas, . Franko karav?ri, melnmataini jaunek?i, skrandaini b?rni un ?zeli. ?iet, tr?ka vien?gi diri?enta, lai oneras izr?de var?tu s?kties. Maz? Huelvas o.sta ir tie ?m iev?rojams zemes gabali?. No turienes pasaul? aizbrauca Kristaps Kolumbs, bet daus simtus gadu v?l?k te noenkuroj?s v?tr?s drag?ts DP ku?is Gharlton Sovereign.
Pirm?s sarunas ar sp??u robesar giem bija sekm?gas. Piekrastes ap gabalus ar vien?du sp?ku p?rvalda ?ener?lis Franko un amerik??u ci garete. Mantk?r?gs ier?dnis, 40 Chesterfield, un Sp?nijas krast? iz^ k?pa 2 latviei dzejnieks Teodors Tomsons un es; Pavadonis, noplucis muitas left^dnis, ne br?di ^ neatst?ja m?s vienus. Tum? gida modr?s au sis vair?kk?rt saklausa aizdom?gus solus. T?d?s reiz?s patv?rumu mek l?j?m namu pagalmos, kuru smir do?u bija gan gr?ti paciest.
P?rk?p?m maza krodzi?a slieksni. M?s p?r??ma drebu]!. ^Daudzi acu p?ri p?rsteigti l?koj?s ien?c?jo.s. Pats krogus k? jau vi.si krogi galdi gar sien?m, sak?upui v?ri pie v?na kausiem un p?rgalv?gas meite- neSrbet telpas vid? ?it?ras pavad? b? dejas takt? klonu dauz?ja tum mataina sp?niete. Pie sien?m ka r?j?s apr?s?jui zobeni. Krodzinieks lauz?t? ang?u un fran?u "valodas mistrojum? pied?v?ja dz?rienus. P?c 10 min?u tiel?an?s vienojamies par cen?m: gil?ze v?na pret 1 amerik??u cigareti. Saldais Malagas v?ns t?ka mi ie?in?ja pr?tus un Vairs neli k?s tik nepat?kami, kad atvadoties neuztic?gi m?s atkal pavad?ja mel nas sp?nieu acis.
Dienu v?l?k ku?is pac?la enkuru, un p?ri silavenajam Trafalgara kau jas laukumam m?s dev?mies t?l?k uz Gibralt?ru.
Gibralt?r?, augusta beig?s. Sp. K l .
g? M?rnieks - ASV Venecu?las valsts prezidents
Eirbpas iece?ot?jus apsveic
ARI VENECU?LA IEV?C ZI?AS PAR TO PAU
Si gaida S?kum? notika d?rzko?pju ( ^ ? k s m e Hanav?, kur? vienoj?s mekl?t vieiliu t?l?kai,emigr?cijai,' kur uz?emtu bez vecumu ierobeoju miem, t?l?t ar v i s ? m ?imen?m un 'ur darbs b?tu d?r:^oplb?. Izrau- '.ija ar? kO?p?ju lietu k?rtot?ju, sa- \rniekufl im re?istr?ja paus d?rz- vpjufl./ Tad s?k?s darba roku pie- iv?Sana malu mal?m. Vien? otr? iet? atd?r?s k? pret sienu; d?rz-
vopji mekl?ja cit? viet? un, piedz? vojui tur to pau, s?ka atkal' no gala. Pa v ?dam pav?d?ja ari viena otra ieinteres?ta atbilde ar pieprasl- jumiu p?c tuv?kiem paskaidrojumiem lUn datiem. Atskaitot t?las aizj?ras zemes, laibu laiku tom?r ^?ita, ka nls j?iz?iras par fran?u Maroku. Irzko$)jos tai tom?r nebija pievil- )as.
a^ tam jizdev?s ieinteres?t k?du ^ du-binieku franc?zi, kas sav? izes braucien? uz??m?s aiziet
"c saimniec?bas ministrij?, ku?-ai bija ral;st?ts. Sis IRO darbinieks
.)rm? par sekojoo:
i^ 'rancijas lauksaimniec?bas minis- ijas kabineta efs Bors paskaidro-
is, ka par latvieu d?rzkopj-u uz- ^)emanu Francij? vair?kk?rt run?ts un tos b?tu iesp?jams novietot Ro- nas ielej?. Liel?k?s grup?s lauk saimniec?bas ministrija d?rzkopjus var?tu nometin?t d?rzsaimniec?bu ier?koanai uz nekultiv?tas zemes Atlantijas piekrast?, zieme?os no Bordo, ap Nanti un pie St. Marle de la M?r?s. ajos apgabalos Franci jas vald?ba gatava ies?kum? pal? dz?t ar? ar l?dzek?iem. Esat tikai viens liels i.bet". vald?ba baidos ties, vai pol?tisk?m situ?cij?m un
latvieu st?voklim mainoties, m?su d?rzkopji grib?ot palikt Francij?. 'Francij? visp?r?gi tr?kstot cilv?ku lauksaimniec?b? -un, iece?ot?jiem sa vus pas?kumus pametot, noteikti ne b?tu, kas tos; p?r?em un , turpina. Piemin?tie apgabali sav? laik? pie d?v?ti d?rzsainmiec?bu ier?koanai ar? holandieiem, bet tie tos norai d?jui par nepiem?rotiem.
Kabineta- efs izteicies, ka p?c v i ?a dom?m m?su d?rzkopjiem b?tu izdev?g?k pagaid?m str?d?t fran?u d?rzniec?bas par algotu darba sp?ku. Lauksaimniec?bas ministrija to at balst?tu. Esot d?rz^imniec?bas, kur vienkopus uzreiz var?tu uz?emt pat 50 cilv?ku lielas d?rzkopju grupas.
D?rzikopju grupas iniciatori tagad l?gui kabineta efu at?aut 34 d?rzkopju p?rst?vjiem iebraukt Francij? un inform?ties par apst?k ?iem uz vietas.
Blakus ai akcijas norisei, par lat vieu organiz?t?m d?rzkopju gru p?m V?eij? s?kusi interes?ties ain Venecu?l?, fr.rs.
No gaisa raugoties Venecu?las pie kraste izjskat?s vientu?a^ bet aina krasi main?s, kad l idma?na nolai- dusies l idlauk?. Ja pa ce?am, citos lidlaukos, l idma?nu ' ti?l?t sagaid?ja apkalpe ar. k?pn?m, tad Venecu?l? n?c?s labu bridi pagaid?t, kam?r atbr?voj?s k?pnes, jo aj? ?ietami vientu?aj? l idlauk? katras piecas mi-: n?tes pace?as vai -;nolaias: k?da l id ma?na. . Venecu?la ir galvenais at balsta lidlauks viip?m: lidma?n?mi kas uztur satiksmi'starp Zieme?u un Dienvidameriku. Bez tam, . t? k? dzelzce?u un zemesce?i! t?kls Vene cu?l? v?l maz izveidots, lar?. iek?j? satiksme ga lvenok?r t - ??^vii pa .gaisu.
Lidlauks." . kur e'sam r nolaidums ies, atrodas tropiskaj? josl?, tikai 3 met rus virs j?ras l?me?a pn p?ris simts kilometrus no ekjV?toi^a. o vietu apz?m? par karst?ko pasaul?, par pasaules el l i . . Un pa.tiesi, lidlauk? valda labi sakurin?tas pirts kars tums un mitrums. Ar? tad, ja j?s nepakustiniet ne muskuli, p?ris mi n?t?s par?d?s sviedri: -M?s apbr?no j?m Venecu?las polici.stus,l karav?rus Un muitniekus, kas, ciei aizpog?t?s uniform?s, ?das jo.stam un plecu siksn?m nojozuics, i pilda savu pie n?kumu. Pie tam tas nav karstums parastaj? noz?m?. Karstums, kas te vald?ja, liekas, nen?ia no augas, no saules, bet izplat?j?s vienm?r?gi no vis?m pus?m un 'ietina cilv?kus, k? vates seg?. Liekas, karstumu izjuta ar? ejieniei, jo tie bija slapji no galvas l?dz k?j?m. ,
Tikai lidlauk? s?k?m 'i.saprast, ka Eiropas DP sast?da tikai nelielu dalu no visiem Vcnecu?l'as imigran tiem. Lidma?na p?c lidma?nas no laias lidlauk? un atved arvien jau- nu.s iece?ot?ju.s gan po It?lijas, Fran cijas, gan no ??iptes. Liel?k? da?a iece?ot?ju ierodas ar^ lidma?n?m. Venecu?la patlaban izdod milzu summas imigr?cijas ?Velicin?anal un visiem sp?kiem m??ina atsvaidzin?t savas asiniis ar jauniem imigrantiem, Valsts budet? ogad atv?l?ti 50 milj. dol?ru imigraciijas vajadz?b?m, pie tam aj? summ?'neietilpst tieie aizdevumi Iece?ot?jiem.?i
Iece?ot?ju t?l?kais ce? po lidlauka ved uz karant?nas nometn?m, kur notiek v?lreiz?ja vesel?tbas p?rbau de, lai zin?tu, vai iece?ot?js .piem? rots dz?vei tippiskos apgabalos. Tiem, kas gan cit?di v?eseli. bet tro piskai joslai nav piem?roti, cenas sag?d?t darbu m?ren?k?s josl?s, virs 600 metru augstuma, kur gada caurm?ra temperat?ra sv?rst?s starp 19 un 25 gr?diem p?c C.
?r vair?kas t?das karant?nas no metnes. ?imenes pa liel?kai da?ai novieto E l : Trompillo nometne, 160 km no Karakasas. Brauciens uz E l Trompillo ir neaizmirstams. Ce? ved. p?ri piekrastes kalniem, l ? k u lo?u. Pat 50 metru nav taisna,'ce?a gabala. Vien? pus? atveras dzi?a aiza, un tikai, vietviet?m gar ce?a malu ie rakti nelieli stabi?i, atz?m?jot dz? v?bas un n?ves robeu. Visi , ar ko esmu run?jis, apliecina, ka pat l id ma?n? v?tras laik?' nav p?rdz?vo jui tik baigus mirk?us, ;k? braucot ce?a gabalu no lidlauka uz nometni. Pa ce?u, kur lab?kie latvieu un v? cu oferi brauktu ar? 510 km ?t rumu, ejienes oferi brauc 5060 km stund?. . Pie tam pa' ce?am pie tur gandr?z vai pie katra krodzi?a, iemet pa gl?zei ruma? un bi^auc dzie d?dami t?l?k. Gods, kam gods katastrofas e tom?r nc?tiek reti.
E-l Tmmpil'lo nometne atrodas bur-
nozar? alsa^
a?iat?iekul^ ; 'Amatnieku kara?i' ^ Amerik?- od ir. m?rnieki,;.kuriem .Pied?va. 3 d ?^g :^
hdz 5 dol?riem, raksta Filadelfi'. latvieu laikraksts ..T?los Kra^ n
t is ld dung?u vidu. T? iek?i'tota bi- Augstas ir ar? pulkste?tais?t?iu V jua kafijas plant?cij?. Dz?vojam gas. Amatnieku izpe??a visp?r l -t ' barak?s, pa div?m ?imen?m istab?, un nav zem 70 dol?riem^' ned"
P?c person?bas dokumentu sa- Str?d?t?ju caurm?ra izpe??a ^ ?emanas, nometnes darba birojs statistisk?s p?rvaldes apr??iniem ;^ katram iece?ot?jam .pied?v? darbu 52 dol?ri ned?l?. Nekvalific?ts siv-j' vi?a uzdotaj? specialit?t? vai l?dz?- nieks to gan nesa?em, jo fabr^ v g? piem?rot? darb?. Pirmo darba likme nekvalific?tam darba- sp?kr ' pied?v?jumu var noraid?t T?d? ga- ir 3035 dol?ri ned?l?. ^ ^^ ''^ ^ d?jum? nometne izsniedz komand?- Lauksaimniec?bas " jumu uz 4 dienam un katrs var do- o-pnHvT7 i-^trs ano-n)..i- ties pats uz savu.roku mekl?t darbu. ^^^^^^^^^^^ Pi , Ja tas izdodas, tad pa?em savas ^ ^ ? - r l S ? ^ ' p l ^ ^
dzas.. bet ne saist?bas - valsti. Katrs iece?ot?js bez parastajiem pei^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ algu. nek? ' dodas In ' sonibas dokumentiem sa?em ve ^ ^^^^^ m e S i z ? t ^ imigranta pasi. kas ir der?ga vienu lielsaimniec?bas gadu. Tik ilgi, kam?r ir imigranta pase, valsts pien?kums ir g?d?t vai M?su tautiei ASV jau doma par nu darbu, vai dot dz?vokli un uz- atbalstu jaun? imigr?cijas likuma turu. J? paam darbu nav izdevies praktiskai realiz?anai.. Filadelfijas samekl?t, nometne pied?v? darbu? baptistu draudze, kas l?dz im pia.] otrreiz. oreiz tas ar?. j?pie?em vai atbalst?jusi tautieus Eirop?v nodibi> nometne j?atst?j, zaud?jot imigranta n?jusi komisiju, kas re?istr? br?v?s ties?bas.- Ja darba dev?js pie?emto istabas^ un dz?vok?us un noskaidn) imigrantu p?c laika atkal atlai, ? darba iesp?jas,
imigr?ci?as departaments- r?p?jas par cita darba sag?di. Saprotams, tikai t?d? gad?jum?j ja imigrants nav izdar?jis k?du p?rk?pumu vai uzdevis nepareizu specialit?ti. \ Ve necu?la neprasa aroda apliec?bas, i z ? e m o t medic?nisko person?lu, bet prasa zin?anas. Velt?gi t?p?c uz doties par specl?ll.stu k?d? nozar?, ko nep?rzina . . . . , . . , . . .
Nevienam neliek ??r?us ar? vi-P^ '^P'^ iespieanas mak.slas past?v?ja ?da veida patst?v?gu uz??mumu di- f^-Sudrojums ir ..bozpopira''
Bibliot?ka vestes kabat?
K?ds Budapetas gr?matu iespie d?js apgalvo, ka vi?am izdevies veikt' svar?g?ko atkl?jumu . gr?matniocib{i
in?.anai un daudzos ' gad?jumos U l^^^^^ Ar se-.a lsts pat sniedz materi?lu pabalstu r^ ^^ ?^^ espleamas ier?ces palid'/.Ibu un aizdevumu. Saprotams. b?tuMj-^^^^^^^^l^ m^^^^lj^- ka 320 lappu.^ u velti cer?t, ka pirmaj? dien? p?c ie- P^'^*^ "^!^ gr?matas tekstu var .iespiest ce?oanas 'var aiziet'uz banku, sak, h ' ' ' ' ; ^ ' ' ^ ^ Violas l?dzu, kungi, dodiet man 20.000 bo- f.^ 'll^ jf']^^^^ loksnes. Sada lapa Ilvarus. Lai uzs?ktu patst?v?gu uz-h\^^'^^^?^'"/^;:^^,^^ ^ar u'/nlnbat p ? m u m u . vismaz daus m?neus j? -h^^^^l^ i '^Mji tvertnite , kas maz?ku par lostr?d? algot? darb? un j?pier?da Gr?matas cena biitu ap 10 sp?jas un zin?anas, k? ar? jniepa- a m c n k a p u cenlu T?du RrS-,
v a r vcija.s
REDAKCIJAI
Uz; sv?to .karu pret Krieviju sa vus tautieus aicina amerik?nis Lars Deilijs. Vi? nodibi;n?)ji3,,Ame rikas krist?go, akcijas partiju", un t?s programmas pirmais punkts i r t?l?t?ja kara pieteikana Padomju Savien?bai. I (A)
K?das nelielas T?ringijas pils? tas domes s?des proJ;Gkol? teikts, ka visas partijas vienbals?gi. noraid?ju as Moltkes ielas p?rd?v?anu G?tes v?rd?, p?d?j? nenorm?l?s intim??
s?')ej i zltas a^'aiTstS^?'im ?matu lasot, tekstu l?dz?Ld filmai pro-
Villd?bas interesi par iece?ot?jiem J '^^ ,^ ripas --^ ekr?na", pier?d?ja Venecu?las val.sts p r e z i - ^ ^ ^ ^ ^ J ' , ' ^ ^ denta apciemoiums El Trompillo n o J ^^ l''^ '^'"^ -^ '^ "^ '^ slidoanas alrumu var metn?. Nepieteikts un negaid?ts pre- P^ ^^ ' patil^as j^egulet. Maz? ripa le zidcnts p?k?i ierad?s nometn? un l^f.^^ t?patJca av?z jau divas min?tes v?l?k' apstaig?ja h^ '^l^ tur?t roka, kam?r projt; barakas. Vair?kas reizes prezidents P^ ^^ ^^ pievieno elektriskam vadam, uzrun?ja atsevi?o baraku iem?tnio- Budapetas gr?matu iospiedo?a Iz- kus' un p?c inspekcijas teica uzrunu gudrojums, ja tas Izr?d?sies dz?ves visiem imigrantiem. Venecu?la, uz- sp?j?gs, ?aus n?s?t bibliot?ku vestes sv?ra prezidents, nepaz?st ne.^ rasu, kabat?. Piem?ram, katr? lidmninS ne taut?bu aizspriedumus, visi te i r h a s ? t k ? r e s apmierin?anai vnh at vien?di, nevienam nav nek?du rasties ve.sela bibliot?ka, k: , .(bilstu priekroc?bu. | 500010.000 gr?mat?m.
Taj? pa? dien? nometn? ierad?s ar? IRO p?rst?vji un k? atvadu svei cienu izmaks?ja katram imigrantam 10 dol?ru,' t. i . 33 bolivarus. A r o br?di visas saist?bas ar IRO ir izbei gu?s.
Pareiz m?su dienas paiet bezdar b?b? un stingr? dienas un nakts la i - ? A i f r . A b e r s , Deing? ka iev?roana. Te, tropu apgabal?, diena un nakts ir vien?da garuma NEPARASTA" KART?BA 12 stundas. Seos no r?ta p?k?i j^^sen dz?voju nometn?, kur k??st gais un seos vakar? tik pat I .i^^j.^ot no z?daina l?dz sirmgalvim, peks?i iest?jas nakts. Vakara k r ? s - K a t r a m sept?tam iem?tniekam augst- 1as nav. Liel?k? iece?ot?ju da?a ar? ^^^^i^^ diploms kabat?", k? to reiz ce?as un iet gul?t l?dz ar sauli. Sa- ^eica nometnes komandants. Bet m?s protams, v?l?k, st?joties darb?, tas | ^^^kad netik?m va?? ar? no pozici- k?us citadi. " Pagaid?m m?s m??i- j^s" un op6zicijas". Alla ??v?j?
mies ar? p?r ^,str?d?joiem'-: un -ne- str?d?joiem'^ Pirmos^. s ^,lordiem"j tie bija atbr?voti no klau-; an?, jo; ,,nae;lnbs'*^ ^^ ;d^ str?d?t?ji . ' ; ' : Tad So nometni likvid?ja. Mani un v?l daas latvieu ?imenes novietoja neliel? nonietn?ei t? vieta.:: P?rsvar? te igau?i, bet ir ar? lietuviei lin po?i. P?rvald? visvair?k igau?i. Dz?vojam mier?gi, bez' pozicija^ bez j e b k M a ka?av S?k^^^^ glui neparasti.: T?p?c reiz; ap?auta- jos'nometnes- vad?bai, k? pie t?das v^;r^v .Tr t V^> . r , r , > J ^ T l T O C Vo-r+ThOKC tik-!-
n?m p?c iesp?jas izvair?ties no tro pu saules un m?c?mies sp??u valo du. Jo, grib?tos atk?rtot simt?m reiu bez valodas"j?s ar vis?m cit?m zin?an?m esiet tikai puscil- v?ks.
Venecu?l?, august?. A. K l i ? ns
dz?ves d? (NZ)
I R O STARPTAUTISKS M E K L ? A N A S APVIEN?BA A R O L S E N A
M E K L ? :
l l c l c n u JolKTusonu, dz. 18L)O. K ? r s a v a s pag . ; J ? n i V o l d e m ? r u K a l n i ? u , dz." 1914. Zaubes pag,; A r n o l d u J ? n i K i l i , dz. 12, 7. 1928. O m u ? o s ; J ? z e p u Ranuinovski , dz. ISPl., p. z.. 110 Pozencs.; A l f r ?du Raugul i , dz. 1911.; V i l h e l mu Rndtk i , dz. 29. 3. 1904.; B m m u R a d z e v i ? u , dz. 10 . 2. 1889. T u k u m ? ; p. ' z. N ' i s m ? r a s , M c k l e n b u r g ? ; Jozefu R a d z e v i ? u , dz. 13. 4. 1878. K r i e v i j ? , p. z. no V i s m ? r a s ; Al f r?du S ? r m ? k s l i ; ; Edmundu T i l t i ? u , dz, 6. 6. 1906., p. z. no B e r l ? n e s ; T a m ? r u V a r k a l i , dz. 30. 7. 1922., p. z. no M i l c n h c k a s ; N iko la ju V a s i l - jcvu, dz. 1913. Dagdas pag . ; .M.^nfredu V ? z i ,
r-, ?ujorkas Mi?ema - gada tirg? sens?cija ogad bija pasaules smag? kais un resn?kais laul?ta is p?r is austr?l iei Bornijs un IJoja. kas abi kop? sver 468. kg. ? Kontrasta, d?? svara; rekordistiem blakus bija no st?d?ta 21 g. vec? Sdite Borlova, kas ar -56 cm un 8 kg savuk?r t ir- maz? k? un viegl?k? sieviete pasaule.
1 (NYTM) K?d? Dienvidb?den|es ku l t? ras
ministra .r?kojum? par skolu abi l?- riju p? rbaud ? jumu norisi - teikts: Abiturients rakstif. un . m u t v ? r d u
p?rbaud? juma laik? :uz! tualetes ie..- p?m vardot ies t ikai, k?das citas per sonas pavad?b? un tikai tad, ja . izie anas nepiecieam?bu, apliecina ar
dz. 24. 5. .1914. . R ? g ? . p."z.. no N i r n b e r g a s , ? r s t a ap l iec ?bu , ' ' ' (NZ)
Str?doties ' ar m?jas s?tnieku, ?rnieks Fran?esl^o . Romero Buenos Aires? t? saniknojies, ka no?vis s?t nieku, t? sievu un b?rnu. Tad Ro mero iesteidzies sav? dz?vokl?, noga lin?jis a r ? pats savu sievu, ievainojis d?lu, aizdedzin?jis dz?vokli un izda r?jis p a ? ? v ? b u . (DSp)
Viltojot p?rtikas kart?te nopeln?jis
30 milj. marku Hamburgas krimin?ilpolicija at
kl?jusi p?rtikas kart?u viltot?ju bandu, ko vad?jis kr?sot?ju amata m?ceklis Reineke.. Modema spiestu ve b i jus i iek?rtota k?d? izbumbot? vasarn?c?. Apcietin?tas -30 personas. Reineke darb?bu s?cis, jau 1945. ga d?. .Vi? pak?peniski moderniz?jis savu ,,iest?di:", un p?d?j? . , la ik? ie g?d?ta pat elektriska., ?trspiede. A p l?sts , ka kop .1945. gada Reineke nopeln?jis'.';.30 miljonu marku. '
Minchen? i n ? s dien?s uzieta: nau das, viltoanas . ie r ?ce . : . Apcietin?tas. 8 Dcrsonas. Materi?li jau b i ju i sa gatavoti 250.000 v?cu marku metie nam. A Z . NZ
mier?gas sadz?ves k?rt?bas tik; Un man atbild?ja:
.,Darbu te dara tas, kas sa?em al gu. Kas sa?em algu. tas ir kalps, un kalpam ir j?str?d?! T?p?c,_ kamPi jums neb?s algas, jums neb?s an j? str?d?. Darba klausu un darba <^ -^ ?ru mums nav. Kartupe?'is. mizo saimnieces. Vi?as mazg? an t?aujcus un padara visu citu, kas virtuve aa- r?ms. Par .k?rt?bu un t?r?bu nem? n? r?p?jas sanit?rais Personals^ policija. Vi?iem ir slotas un l'ipa^^ Produktus un malku sa?em un dala intendants ar saviem.pangi^f. Kancelejai savi darbi. Ar? tie nav padar?mi ar spalvu un z?mui vien . . . Opoz?cij? pie muir^ var^i b?t tikai str?d?t?ji, vi?iem briiei darba tik daudz, ka bez palir^ein tikt nav iesp?jams un, grib vai ' i?mekl? paiem pal?gi ko nevar dab?t par velti. Ja k?dam pa? g
var atteikties, jo ir citi, ^ lu e-grib str?d?t. Padz?vojiet: apska .^ ties. Dav?r t? j i e t m?su sadz?vi pasakiet man, kas jums eit un kas pat?k." ^ .
Ilgi dom?ju. Jau m?nesi te dzivo^ ^ un v?rt?ju. Tagad U7jakstu to zei, Man ?iet, ka te ir kaui iek?, no k? var ko m?c?ties.
0 ^ ' 3 r i j A U N AMERI
^ RiDka, kas l ?dz ? o - t t?iiberts ^ 'P f"echoslo-
daS?; d^Xtos a t p a k a ?
^ Londona ^as a
lu drauS'^ '" ZiSi zem?. Ceru, u ,^fv?rumu rf^?iS Anglij?, Fvan- i? un. ^'"f^ ?s b?s p?rst?v?ts p
komitejaS' '^^mitejas nenodarbo-
St
k'^.MnS^anu bet t?s uzdevuin*
b?s pad"l''^lf;J?iiem M?s S^ akiM ?f-ZtiaTvisiem noti-V n?kotniV^l?niem, varu i pas'feder?lisjn^m. - %eltpress>-rajrp4|?.laik? .sm^ ^^ ^^
ar Cechodovafeijas bij. ties- ' f minstru Dr.:t7auski par mi- Pr "l-Sea lomu Cechoslovakijas a- iLTnotikumos. Kop pag. p ? '^Kens teicis Dr.- Strauskis, die i mudin?ja de.Tokratiskos mi- Da S nepadoties komunistu spie- if
Jam Febru?r? vi? bija par de- ka I u ar mums vienis pratis, un pec ok !^ a<?pan?s deklar?ja, ka de- un 3 u nepie?ems, bet dnzak pats Par Sscs, nek? akcept?s komunistu mr
- Ja vi?i v?las pilso?u ka-voldibu - Ja vi?i veiaa p u s u ? u ^ a - atk r teica man BcneSs 27. novembri, m?
es griezumos pie sokollem, le?ion?- run apolloi^ u pie visas tautas, un pi
vi?i to dab?s. - Bet Bcnes neapel- str? ne pie viena un kapitul?ja lai- vai Ui k? m?s uzzin?j?m, vi?a sli- Q
biju pie t? novedusi, ka vi? p^?^ . ,vvSt; fHftnfi mnlnTi.q .savus, l?-
i\m p?s un lai? musj tele
miDa DljU p?t! itt nuvuuuoi, i x u V vien? pali dien? main?ja savus le- mm tris un pat ?etras reizes. Protams, t? nebija tikai slim?ba,
kas parn'llzeja prezidentb gribu: vi? bija pacifists ' v?rda lab?k? noz?- d GW.i k? 1938. g., ar! 1948. gad? vi?S negrib?ja izol?t ssj-vu zemi si-
Pir spieg apdetin?is Bisma
No Heidelbeiigas zi?o,']ka amerik?- neuz ?ii milit?r? titvsa piespriedusi, 6 m?- k?uv nete cietuma Bismarks? mazd?lam l?dzs Srafam Heinridiiam ton I?Einz?delam, ju S Itis bija apvai?ats'spiegoan?. Pr?- jis P VII pret gr?fu, irties?ja ?aiz sl?gt?m virsn mm. Fon ?imidels Ibija krievu *?ras p?rvaldes org?na .,T?gli- fte Rundschau" korespondents un f sada maij? krad?'s V?sb?de- apciemot savu m?ti. ? Vi?am bi- ii?idz ari dokumenti par vaj?anu rezima laik?. V?l?k,noskaldro-
l^h fon Einz?dels .?iekad nav at- ra^^ koncentr?cijas .? nometn?.
.??miosm vi? nodibin?jis 51^ *1''''^ '^ '" aizdom?g?m g am. Kad gr?fu apcietin?ja. S r i f ' f P ^ s e sac?la
Protest?ja a:ix- padomju ^arboj
Z^^r^^^^^^ Rietu 5 ,Ma , mlS"^^ ameri? i-^ea 3 - V ? c i i n c T o l - nesta. ,
no -^'j'P^^Menfs. 1947 i , ' ' iest?u S vi: ? v i ?
ami^'"^"^ci.: Bet k? ak ^
I ' kaTasp? inform? izplaftiji apGi?tin vi?iem.:: ? r z e m j u feanfii V
domju j
"Modils" a'prij
'^m\}^'^m?^i^^^^^ a t z i n ? s ,