-ASV
a?a?i Amorik? &o<y,.- Tiem pied?v? 3 ,? '''^ sestdien?s mak,s
?, raksta Filac?,.i(i;r
PUlkste?talMu?r,,- u Izpe??a Visp?r l;;;: 70 _doiariem ne,j urmera ^ rvaldes apr??iniem : a. Nekvalific?ts &\r.:; r.e_sa?em, ?o (;.brV", icetam darba .spr-v.',
a. rn
? c lba s nazaro ai-;,,, a p g a b a l ? cit?das ?'n,
m dz?vok?a lauksaioi,: ap 90 dol?ru nv^^Z
;Pec- lauk.str?dnic.ki.',n r ^ G r o t , ^ k a amorii:;.
?? fabrikas par vismj.,
pnnlecibas.
rtlzesanai. Filadelfijai:
[itiesus Eirop?, nodib!.. |u, kas re?istr? brivav ' v o k ? u s u n noskaidro
I
;
eka vestes abat? etas gr?matu iespie... ;a vi?am izdevies veikt ?jumu - gr?matniocibri ?s n??kslas pa-;t?vi^^a'. ums ir ,.bpzpapircf' llofana lap?m, Ar se- im?s: ier?cos palid'/.ibu .n?cis, ka 320 JappiLu as tekstu var iesniesi; fas ,100X70 cm liola'j nes, ^?da lapa .sv^ i [us un to var uz^^labal i:n?t?, kas maz?ka par tas cena b?tu ap 10
c?-?u centu. T?du gr? bstu l?dz?gi filmai Dro gas ripas ekr?na"', imu t?pat k? cellofanii d?anas . ?trumu var ?gul?t. Maza ripa le^^ [?o t?pat k? av?zi var ?, kam?r projekcijas elektriskam vadam.
gr?matu iospiod?ia Iz- tas izr?d?sies dzivea
esat bibliot?ku vostes .eram, katr? lidm:>^ m5
ierin?sanai v v ? s al- blbliot?ka, k^ ^bilstu amatam.
i i
-fizivaju nometn?, kur Cdaina l?dz sirmga!\'ii:i, .*im iem?tniekam aui^ i^"
|s kabat?", k?^ to roiz ?s komandants. Bet mi s n va?? ari no ,,i?oi\^- ;icijas''. Alla?- ^str?d?joiem" un ..n.'-
Pirmos saucam P-'^ bija atbr?voti no klau
nos* darbus danja nit-
l ietnl likvid?ja. Man ^ d?u ?imenes navie
\ ? - c i t ? viet?. Pan^ va irarllietuvic^^vJiP ^ Sr?k: igau?i, :^^^;^om. ozicljas un opozi )^ '-
ka?a. S?kum? IJ ; H T?n?c re 2 apjauu ^ ^?Kn7 k? pie t?d^V vad?bai, ica 1^ '^= |; ?ves k?rt?bas
d?ja: . , ^ara tas. kas sanoj^ | ' naigu, tas ir kalP '^^ ,^,, str?d?! Tapec. ;
klauu un darba ,av, KartupeVf ^^ ,.,^ 5 i?as mazg? ^'l^^^ ?u citu, kas vutu^^ ^ 'rt?bu un tiriba ? ^ anitarais P^^^^^^v . ^ i r slotas un UPv^^^ i malku saviem ^n^,,,
ar saviem vi darbi A^\;V , ,ul i i ar spalvu u.^
d?t?ji, vi?^ni br^
dz, ka ,,,1^^^^^^^ ejams un, ?^'^^^^tv^^ m pal?ga' r
iti. Ja ^^?^Sw
iet m?su ? ^S'nepi"'^ , kas juins
iPt ka tc u
s
A N G L I J A , F R A N C I J A U N A M E R I K A D I B I N ? S C E C H O S L O V A ^ U
K O M I T E J A S
j)? Hubei-ts Kipka, kas l?dz ko- mun'stu apv?fsumam bija Cechcslo- vakijas ?r?j?s t irdzniec?bas ministrs, nirms da?m dien?m ieradies L o n don? lai p?c tam dotos a tpaka? uz Par?zi ko vi? kop? ar ?imeni iz v?l?jies par savu pagaidu dz?ves vietu. Sarun? ar preses p?rs t?vj iem ?jij. ?echu ministrs izteicies:
^ London? satikos ar saviem ang ?u draugiem un ?-echu b?g?iem, kas oatverumu radui ai zem?. Ceru, ka'dau ned??u laik? Anglij?, Fran cij? un Amerik? nodibin?sies ?echu komitejas,", kur?s b?s p?rs t?v? tas visas grupas. Komitejas nenodarbo- resar jaut?jumiem, kam k?ds sa kars ar Cechoslovakijas: eksi lvald?- bas dibin?anu, bet t?s uzdevums bus padzi?in?t attieksmes ar Cecho slovakijas iedz?vot?jiem. IVI?s in form?sim rietumus par visiem noti kumiem Cecho'slovakij?. Run?jot par m?su n?kotnes pl?niem, varu teikt, ka musu darbs b?s velt?ts V i - duaelropas fcder?lismam.
;Wcltpress" taj? pa? laik? sniedz sarunu ar Cechoslovakijas bij.-ties lietu ministru Dr. Strauski" par m i ru? Benea lomu Cechoslovakijas febru?ra notikumos, Kop pag. gada rudens, teicis Dr. Strauskis, Benes mudin?ja demokr?t iskos m i nistrus "nepadoties komunistu spie dienam. Febru?r? vi? bija par de-
" misiju ar mums vienis pratis, un pec ?m?5U a tk?pan?s deklar?ja , ka de- -jnisiju nepie?ems, bet dr?z?k pats atk?psies, nek? akcept?s komunistu vad?bu. Ja vi?i v?las pilso?u ka - ?it., teica man Benes 27. novembr? , - 'es griez?os pie sokoliem, le?ion? riem, apcll?u pie visas tautas, un viiji to dab?s. Bet Benes neapcl- leja ne pie viena un kapitul?ja l a i k i tol, ku m?s uzzin?j?m, vi?a s l i m?ba bija pie t? novedusi, ka vi? vien? ,pa? dien? main?ja savus l? mumus tr?s un pat ?et ras reizes.
Protams, t? nebija t ikai slim?ba, kas paraliz?ja prezidenta gribu: vi? bi?a pacifists i -v?rda lab?k? noz? me;. Glui k? 1938. g., ar? 1948. gad? Vi? negrib?ja Izol?t savu zemi s i
tu?cij?, kad uz sp?les st?v pasaules miers. Bez tam Dr. Benes t ic? ;a miera ce?? rad ? tam l ?dzsvaram starp austrumiem un rietumiem." . .
, Dr. Strauskis Beneu pavad?j is ar? ce?ojum? uz Maskavu, Par to Dr, Strauskis izteicies: ..M?s visus iel? dza dinej? pie Sta?ina. ' Vi^inskis. kas bija. mans galda biedrs/ tulkoja v?rdu pa v ? r d a m Sta? ina runu fran ciski. K?d? viet? Sta?ins apgalvoja un apsol?ja, ka Pad. Savien?bai nav nek?du v?l?anos, lai k?da slavu .n? cija kop?tu Pad.- Savien?bu., Taisni pret?ji , slavisk?s solidari t?tes uzde vumos ietilpstot pal?dz?t ikvienai slavu n?cijai izpild?t savus uzdevu mus, k? v i?a to atrod par lab?ku. Pasaule mums aj? zi?? netic, teica Sta? ins un pavisam mier?g? bals? griez?s pie Benea: B e t mums v?l ticat j?s.." Benea reakcija uz Sta?ina, piez?rni bijusi sirsn?ga- atru n?an?s . . '
SAGAID?MA TERRORA PASTIPRIN?ANA
Cechu komunistu laikraksts Kudc P r ? v o " zi?o,.- ka dro?bas iest?des
a tk l? juas" reakcion?ro elementu pl?nu, p?c ku?-a Benea-apbed?anas dien? pl?nots valsts a,pv?rsums. Daudz?s viet?s Cechoslovakij? izpla t ? tas skrejlcipas, k u r ? s mudin? ts ne kav?jot ies uzs?kt ?ener?ls treiku, okup?t birojus, fabrikas un ies t?des un apciet in?t vad? t? jus komunistus. Partija, p?c laikrakista : apgalvoju miem, projekt?tos nemierus laik? atkl?jusi un likvid?jusi. Cechu ko munistu partijas ?ener? lsekre t?rs , r u n ? d a m s P r?gas radiofon? par pl?noto apv?rsumu" , pazi?oja, ka s t r?dnieki prasa s t i n g r u s sodus" vain?gajiem.
- Bijuo' valsts prezidentu Beneu apbed?ja vpiektdienas r? t? Sezimovo
. Ustu park? , piedaloties tuv?ka j i em ?imenes locek?iem, d ip lom?tu kor pusam, vald?bas locek?iem, sokolu un bijuo ka rav ? ru p? r s t ?v j i em. 'Ne lai?a atraitne Hanna l?dz im sa?? musi va i r?k nek? 5580 l ?dzj?t?bas telegrammu. B B C
Septembri no y?cijas aizbrauks
?i0 nacim atus I IRO I M OK->I.\CUA
Uz aizj?ras zem?m septembri aiz brauks ao 9000 OP. vair?k nek? j? lij?, kad bija TOOO izco?ul?ju. V i s - \7air?k aizbrauc?ju ir uz Kan?du - 4\100. Turp in?s ar? gaisa transporti uz Venec ' . ? l j . SL-ntombr? uz turieni ?ofio< 1000 D R 31. august? da?s DP iM)rn"tn?s nie Frankfurtes iera d?s -f.vSV dDi^ ibas p?rvaldes darbi nieks N . E. Sviccr^. Vi?a apmek- l ? ' ums n'ii; ':a s a k a r ? ar gaid?mo i- Cfl-a^an'iis akciju uz A S V .
I No air:eril ;?nu jo.^las l?'n.OOO darba 'sn?if?ai:'i-m D P pa.sreiz nodarbin?t i 63.3i;>6. htri 7.95'^ i-mmekl? n?rskok)- an?s kurdus. 2193 DP s t r?d? v?cu sailnniccib'j.
Mincnen? nc^en ierad?s A S V me-
50 fran?u policistu ar izcil?m va lodu z in?an?m un liel?ks skaits de tekt ?vu b?s to 3000 pcrs-onu vid?. kas sa.st?dis U N ?ener? lsekre t?ra Trigves LI darbinieku t?bu k?r t? j?s U N sesijas laik?, kas s?ksiies Par?z? 21. septembr? . LI jau tagad ir aug- .st?kai's noteic?js par U N r?c?b? ^no doto starptautisko territoriju ap S?jo pi l i . kui-as zelta atsl?gu vi?am ne sen simboliski nodeva svin?g? cere monij?.
Pa to laiku, k a m ? r Par?z? visu sa gatavo deleg?tu un viesu uz?enia- nai, 57 n?ciju vald?bas izrauga savas deleg?cijas U N kopsapulcei. Nupat Vaington? pazi?ots, ka A S V 71 per sonas deleg?ciju vad ?s ?r l ie tu m i nistrs Marals, Taj? piedal?sies ar? Djuija ?rpoli t iskais padomdev?js DcOilless, A S V . p a s t ? v ? g a i s deleg?ts
d i c ? n a s a p v ? T i u b a s prezidents Dr. M . ? di.Q^j?3ag padom? Ostins, Elionora Fi.bcins un ar IRO darbiniekiem Ruzvclte, kas vada saimniec?bas un apspried?s P P ?rstu jau t? juma, soci?l?s padomes cilv?ku ties?bu ko- Amorik?nu jo.^ias D P vid? ir 1461 p-^?s?ju^ Ang?u deleg?ciju vad?s dip lom?t -^ ?r.^ts. 509 zob?rsti un zobu ? .^ ,^11^ 1^ ' ministrs Bevins, bet v?l?k Iccimiki un 1548 s l imnieku kop?ji.
DAOS V?RDOS
Mek N?ls. Deleg?cij? b?s ar? v i rs- prokur0rs Sok ross, past?v? ga is par-, st?vis U N Kedogens un ?rl ietu vice- ministrs M?J'?.
Sesija, paredzams, ilgs l?dz de cembrim, jo -darba k?r t ?b? jau tagad
Mes atro.lain.es 1 ela. nd j^^r^mi to vid? atomoner- prieksa, kas varDuthus lc laU neka '^^J p j^^ ^ .^^ ^^
^ T ' o . ' n n ' V ' f ^ ,w?n;..ni,V^i, iaunu bicdru Uz?emana, veto tie.si- yc.sts 500 Ualu kato?i, organiz?ciju J inform?cija., br?v?ba, .,aume.^ .em ^^^^dien. V ena dm<^ I . kopsapulces v?l sa- tija un viena valsts paz?d pec otras ^ . ^ - . i K , . n . r i , . o
naktssarsu b?s ap 500.
spiegoanu Bismarka mazd?ls
No HeidelbeTgas zi?o, ka a m e r i k ? ?u milit?r? tie^a piespriedusi G m? neus cietuma Bismarka, mazd?lam gr?fam Heinricbam fon Einzidelam, kas bija apvaina^ts .spiegoan?, P r ? vu pret gr?fu irt ies?ja aiz s l?gt?m durv?m. Fon ?inzidels bija kr ievu milit?r?s p?rvaldes org?na T?gli- d?c Rundschau" korespondents un 1948. gada maij? i e rad?s VLsb?de- n apciemot savu m?t i . Vi?am b i ja l?dz ar? .dokumerifJ par vaj?anu naci re?ma laik?. V ? l ? k noskaidro jas, ka, fon Einz?dels .nekad nav at radies koncentr?ci jas nometn?. Amerik??u josl? vi? nodibin?j is sakarus ar daudz?m aizdom?g?m person?m;. Kad gr?fu apciet in?ja, krievu licenc?t? v?cu pTcse sac?la lielu br?ku. Protest?ja a r i padomju Iest?des.
1942. gad? kaut kur Kr iev i jas frontes aizmugur? Udeta ;zn lc in?- % eskadri?a godin?ja savu j a u n ? ko bru?inieka kt^usta kaval ier i . Tas % 21 gadu vecais virsleitnants .?r?_fs Heinrichs fon Einz?dels. Vi?u v?l?k iec?la par eskadri ?as koman d?ja adjutantu. Pie S ta ? ingradas gr?fu sag?st?ja. Bet dr?zi vien v m u Mekl?ja Br?v?s V?cijas nac ion? las komitejas" uzdevum? . ?ener? ?a on Zeidlica pilnvarnieks. P?c k?da laika gr?fs Einz?dels jau bija ?s komitejas viceprezidents. 1947. ga- aa vi?5 par?d?j?m Berl ?n? un v?l?- as_stud?t jurisptudenci. Bet k? ak-
^^^^ armijas virsnieku Einzidelu
wKrokodils'' aprij
savu redaktoru . Stutgartes raid?t?js zino, ka kr ievu komunistu partijas centr? lkomite ja '^^usi padomju sat ?r isk? urn?la j^okodil"^ galveno redaktoru par L ^ ^ ^ vi?. nav pratis izn?cin?t : '^vu pilso?u kapit?l is t isko dom?-
padar?t urn i::
neuz??ma universit?tei Tad vi? Ic?uva' par ,,T?gliche Rundschau" l ?dzstr?dnieku. .Ir zi?as, ka Padom ju Savien?b? gr?fs fom Einz?dels b i jis Paulusa .armijas t?ba augst?ks virsnieks. A Z
Krievu josl?
n?ks dro.rbas padome. Francijas vald?ba U N san?ksmei
atv?l?jusi tuvu pie 3 miljoniem do l?ru, liel?ko da?u Sajo pils p? r -
un' to viet? n?k d ik ta t? ras . Vien?gi krist?g? bazn?ca sp?j gH?bt cilv?ci 10? boj? ejas.
Uaidarabad? pirmdien ieso?ojis Indijas karasp?ks . Nizamam p i e s ? t i - . , , . inui,ci^ nu{c, 1 ^,nn- , ,^^nrn.iMrc izst?dei, un to uz.skata par vienu no taja nota Indijas generaluuDcrnators | , -r paskaiC?irojis,. ka nevail tikt gal? ar komunistiem u n , . ^_ . , , r.-.p^i.. +A.,V . pie Senas, ar skatu uz Eife?a torni
b?vei . P i l i c?la 1937. g. pasaules
ka Haidarabada pati | ska?st?kaj?m modern? j;tila_ celtn?m pasaule, Pi ls . atrodas jauka nog?ze
muhamed??u dumpiniekiem un no , , . r^- . v..., dibin?t valst? k?r t ibu. . ^lff . " P " ; '^^ .'^ ' i^'fl'l' ^^^.J'Z
2o], miljonu dol?ru l ielu kreditu '<^M.rtojies tcalris ar 3000 vie am un iaunu turbo bumbveu un i z n i d n ? - i^'V'- Tagad tos Parce] iz.- t?jA icM?dei steidzami piepras?j is I buvejot eka starpstavu un 350 mazu A S V avi?cijas virspav?lnieks.
Da/.?du .uzraugu, r / iunsdz?s?iu vien Vida no L?ksaksesas l?dzi atvestie U N ,detekt ?vi . L a i nov?rs tu t?dus p?rs te igumus, k? k?da sav?dnieka .uzlidojumu" U N namam ?ujork?, apk? r tn? novietos va i r?kas mazka- libra zen?tbat ?r i jas .
Saeaida. ka dole^??ti, darbinieki,; urn?l is t i , un viesi sesijas lail'.a Pa r?z? izdos ap 6 miljonu dol?ru. To sa?em.sanai gatavojar- Par?zes vies-: n ? cas . -kur?m kop? ir 45.000 da/."du^ cenu kategoriju istabu. Sesijas p_vo-: g r a m m ? , p a r fran?u vald?bas a tv? l? tajiem l?dzek?iem paredz?ts sarll-ot: dineju Vcrsa?? U N deleg?tiem, k? ar? med?bas, bez tam balli onev? 3000 U N darbiniekioim U N r l c i b i nodos 75 automobi?us . Deleg?tu res tor?n? pusdienas maks?s 1,501,75 dol?ru, kas ir sa m?r? l?ti, sal ?dzinot ai' Par ?zes ^ce n?m. Tur va r?s pusdienot ar? u r n?listi, bet deleg?t iem b?s .'pieejam.^ urn?l is tu b?rs . Cita res tor?n? U N darbinieki var?s dab? t 3000 porcijas pusdienu dien? par 50-60 centieih. Un?zijas" tabakas veikal? b ? s da-';
' b? jamas cigaretes no v i s?m va l s t ?m; pasaul?. Bez spiestuves izb?v?ta ar i . kl ?nika, kas p iem?rota pat b ? r n u dzemd?b?m. 25()0 telefona a p a r ? t u sist?mu, kas atbilst 50.000 i edz ?vot? ju pils?tas t ? l r u ? u t ?k lam, apkalpos 32 telefonistes valodnieces.
Divpadsmit kaib?n?s s t r ?d?s tu lk i , kas tulkos s?u gaitu konferences darba" va lod?s ang?u un fran ?u, k? ar? t r ? s ofici?laj?s" sp??u , adevu un ??nieu. Klaus? t? j i var_^ s?d?m sekot, uzmaucot galu?^"radio uztv?r?jus un iesl?dzot tos/uz v? l a mo valodu.: A r iem galvas radiote- efoniem. v a r ? s br ?v i kust?ties/^dcH; ;ies uz b? ru va i pie telefopa, nezau d?jot ne v? rda no s?u gaitas.
N , N Z , A Z
A S V avi?cijas atbalsta ?X?rson?ls ?rzem?s p?d?j? gad? pa lielin?ts par 35,000. Neskaitot A n g lij? stacion?to supercietok?u un Berlli?cs gaisa tilta" person?lu, b? z?s tagad atrodas 130.000 v?ru, ' veices neitralit?ti even tu? la kon flikta ,gadi jum? deklar?ja ?rl ietu ministrs k?d? run? Born?.
api? t?i^.
kubveida biroju. Pi ls p?rveidoana punktu I i^-niaks?s ap 836 miljonus franku,
?ram piecas reizes va i r ?k nek? b?ve. No agr?k?s. .cel tnes p ? a k -
pahek tikai ?r?j?s fas?des.: Ih ternacion?la j? .' territorij^. ^ bez
pils ietilpst ar? apk?r t? j ie d?rzi , te rases un ielas, un ?nija ' jeb^ Un?- zija". A r ?e t ra rpus h e k t ? r i e m :ter- ritorijas t? i r maz?k? nea tkar ?g?
'^'24'miljo\7i '"dolaru izjnaks?jis A S V h''^ '^^ ^^^^^ V^sm]?. Taj? var?s iek??t r^aisa \ransports uz Berl?ni." ^^ ^^ ^^ a t ?auj?m, k?das b?s vien?gi
sesijas deleg?tiem, . U N technisko 20 krituus dienvidsl?vus Grie?i jas terr i tor i j? apskat?jusi U N B a l - Ik?nu komisija.. Nopra t in? ts ar? k?ds g?steknis , kas izteicies, ka sa ??mis pav?li izdz?t no Dienvidsl? vijas grie?u iebruc?jus".
darbinieku t ?bam un urn?l is t iem.
P gad
?nu Dardane ?u s l?ganai kara jum?, p?c ,.Newsweek" zi??m,
Ankar? izstr?d?juas A S V , Anglijas dn Turcijas mil i t?r?s iest?des.
mm ? t
o r g a r i i z a c i ? a
u par ci- ..^ ^ i'^ .roci". Redaktors neesot vel- ?^ '^ pietiekamu uzman?bu ar? kapi- ^^^^sko zomju ,,netikumu graizi-
^.^?!???^^ties uz Maskavas asajiem frteT^ ^ ^^ '^^ ^ izmekl?t?m Stali ""^ '^ ^^ m??in?jis , .paklan?t ies" _ imani. Sakar? ar Dienvidslavi-
^^ otes dienu, Belgrades radio :;;f^ ,^ nosauca Sta? inu par ,.cilveces
^ ^^ "^ "^^ t?ju". Dienvidsl?vi jas 'omi.^ ?^,^ ^^udz m?c?jusies no pa- ^^ i^em r^icucijiem piedz?voju-
^ slavas pilnajam tradici- ^unas beis?<^ Titn atzin?s, Zani Dienvidsl?vij? . .neb?tu
ja n e b ? t u ' Sta?ingradas'". St, Reutei'.
Padomju mi l i t? r?s iest?des pazi- i}ojuas, ka V?cijas krievu josl? esot at iv 1 ? t a p 0 l?t i sk a p retp a d o m j u s p i e g u organiz?cija. Par pieder ?bu tai ap- ciecin?ti 15 v?cieu. Grupa esot darbojusies Veim?r? , Erfurt?, Jen? u n c i t ?s 'T Ir i n 2 i j o s p i 1 s ? t ? s, b e z s n i e - goi^anas izdarot ar? citas neleg?las oper?cijas. . Spiegu .srupa, t ? l?k teikts krievu pazi?ojum?, esot sadarbojusies ar Riotumv?ci jas soci?ldemokr?tu par-^ tiju, bet viens no apciet in?taj iem, k?ds Barl^mans. esot bijis ang?u un amer ik??u iz l?koanas iCvSt?u die nest?. Vi? vair?lck?rt ce?ojis no soci? ldemokr?tu partijas galven? t?ba Hanover?. uz padomju joslu un atpaka? ar anglu un amer ik??u iest?u spcci?lat ?auj?m. I<ij;ievu jos l? vi? sast?d?jis , . reakcion?ras gru pas", kuvu dal ?bniekiem uzdots ie v ? k t zinas par padomju okup?cijas ka r a sp?ka stiprumu un citu slepenu inform?ciju. Bez tam Barkmans esot izplat ? j is oretpadomju h te r? t? ru . "K? apciet in?t ie izteikuies,. Barkmans v i? iem paskaidrojis, ka . .zin?m?m ?rzemju izl?koanas iest?d?m' ' stei dzami vajagot inform?ciju par pol i tisko un sa imniec ?bas st?vokli pa-^ domju josl?. Apciet in?tos ties?ot padomju kara tiesa. A Z
Rietumv?cija
dol?ru P?c i lg?k?m apspr ied?m, sestdien
Par?z? beidzot public?ts pazi?ojums, ka 16 valstu sa imniec ?bas padome vienojusies par A S V pal?dz?bas sa dal ?anu 1949. gad?. I\lar:;]a pl?ns paredz nodot Eiropas vals t ?m 4 mi l jardus 875 miljonus dol?ru. : Sum mas d io iako^.da?u . sa?em Lielbr i t? nija 1 miljardu 263 .miljonus do l?ru. V?ciias apvienotaj? josla ie
aru, bet fran?u ' i jumam
pl?din?s 414 .mii?, do josl? 100. mi4j. dol?ru. Sada pabaid?m, nav pievienojusies Tur cija un Grie?ija. . . . B B C
?dm?nisms^ ^^ ^^ ^^ j^^
^ {Turpin?jums no 1.' Ippi): v . Komunist i cietui neveiksmes Ita-
Aplenkuma st?voklis izsludin?ts ? lij?, Franci j? un Grie?ija un' zina, piec?s Burmas provinc?s. ka ar t?ri politiskiem' manevriem
Bombard?t" Padom.?u Savien?bu vi?iem vairs nav izredu ieg?t v?l ar milz?gu daudzumu skrejlapu ie- jaunas valstis. T? l?ka ekspansija teicis I nela i?a prezidenta Ruzvelta iesp?jama t ikai ar mi l i t? ru varu vec?kais d?ls D?mSs; Bet komunistiem ar? j?zina, ka sa-
iSIilziu ugunsgr?ks plos?s Amster- k?ve noz?m?tu vi?u re?ma galu, un d?mas -usl?. Saded7is 1,7 milj. kg sak?ve, raugoties' t? l?k? p? rspek t l - Svif^sta un 5 mil?. olu. v?, vi?iem ir droa, kaut ar? v?ni ar
Bijuais Buh,''irijas cars Ferdi- savu 4 miljonu armiju sajustu k ? r - nands I, kas n?c p i rm? pasaules ? d in? jumu sagr?b t Eiropu.
-?dos, apst?k?os, mobeidz savu rakstu lords Vansitarts,^^:; s^ ^^^ j ?da ra t r l^ lietas: p .jai j?pas t ipr ina sava: aizsardz?b? u i savas ialianses,: cytrk j ? r ?ko ja s istingr?ki pret savu.,,piel<to kolonnu" un, t rek?r t , ' i j? izhetO/S j a s , - l a i .palielin?tu: ?reni?a^^.;^ mu slavu- valst?s. :?d]. ?(>mbin?ta r?c?ba va i r ?k pari jebk?diem- pap? r no?igumiem^ nosv?rtu^ svarus par i la^ bu mieram,; D M
kara bija spiests atteikties no t ro?a, miris sav? Koburgas pil? 87 gadu vecum?.
Skol?nus padomju josl?, . kam b?s r^epictiekama atz?me krievu valod?, turiMTi?l: v a i r s non?rcels uz n?koo klasi, ' zi?o ang?u licenc?tais ,,Tele- graf":
Si?ma piedzimui dv?n?i 2 meiten?l'?s, kir^u" mup/iras saauguas .^knp? Dv?ni.Hi vesel?bas st?voklis ibbs.
?b r?d?ja pirmie ang?u-amerik??u manevri ' Ai?nerik??u ..Nev.^ York Herald Ti'ibunc" korc.'^pondents par pirma- iji^ em ang^u un anicr ik??u kop?gajiem manevriem pie Gr?fenv?ras , ameri k ? ? u josl?, raksta, ka eksperiments esot teicami izdevies, jo pier?d?jis, ka ang?u un amer ik??u bru?ot ie .^'p?ki kaujas apst?k?os sp?j sadarbo ties ..k? roka un cimds". Tam varot b?t lif la noz?me n?kotn? . Tagad pl?not? sadarb?ba ejot daudz t? l?k p?r kpp?eo augst?ko vad?bu p?d?j? kara laik?. . Korespondents manev rus .saista ar? ar kop?g?m ?ener? i - t?b?ii apspr ied?m London? un pl? niem par A S V garan t i j ?m Rietum eiropas ?nijai. Manevru komandie ri.^ ?ener?l le i inants H?bners un citi auss t?ki amer ik??u virsnieki esot sajusnhin?ti par anglu karav ? r iem.
, T A i pa? dien? ang?u ..Daiiv M a i l " sniedz A P zi?ojumu ar manevru no v?l ^?iumir no : .n i iJ i t? r? ' 'v iedok?a .Tie : esot Picr?d :-ui. ka ameri^v??u sp?ki V?cij? Dil? ?si bezsp?c?gi pret stip r?ka Ienaidnieka uzbrukumu no :austrumiem..:;.Div?zi:!a;\ ; k ^i?turas -i?roti.ni^.^^^ ;ta nk? . ; a r t i i ?r?j as' un:. avi? cl j as^ atbal stu satriekta jau p?c divu dienu c??as ' \ Galven? t?ba komun ik?
atzinis, 'ka div?zijas vien?bas bi juas ?oti dezorganiz?tas un 18. k? jn ieku pulks p?c ?sas c ??as gal?gi iz?aid?ts Div i bataljoni sasisti, bet t reais drusku tur?jies, pateicoties 800, v ? ru helai ang?u vien?bai, kas nav bijus ar mieru nedz atk?pt ies , nedz ?au t ies iesl?gties.
P?c , N e w York H e r a M ' Tribime zi??m, uzbruc?ji", kurus mar??j is zonas policijas pulks, bijui t?rpt i form?s kas stipri a tg?din?juas krievu dro?bas dienesta uniformas.
NYI-IT, D M
IDENS NEMIERA AR
?ER?ILU ^ ^Politisk?s aprindas London?^ izsa k?s.' ka ^konserva t ?vo part i j? izvei dojies ta saucamo ,jauno" 'bloks, kas nav vienis pratis ar Cer?ila l?dz in?jo poli t iku. Jauno vadonis i i bijuais ?r l ietu ministrs Idens. Cer- ?ilam p?rmet , ka vi? vai r?k r?p?- .ias par savu populari t? t i un nevi oar partijas interes?m. A r to esot izskaidrojama ar? kon.serv?t:vo nar- tijas sak?ve 1945. gada v?l?an?m'
A Z
Latvieu s a c h i s t i u n lietuvieu b a s k e t
bo l i s t i sekm?gi s a c e n as a r v?cieienri
..". -. ' '\ '. ^ Jau 3 gadus la tv ieu achist iem i i
iev?rojama loma he vien Oldenbui'- gas pils?t?, bet ar? p la? t ? s apk?r t - i n?. Nupat L?r?, Holandes robear tuvum? , beidz?s Oldenburgas - V i l - helmsh?f^cnas mei.starsaclk.stes. Uz var?ja m?su tautieti.s A . Liepnieks. nezaud?jot neVienu /partiju. Blaku: tu rn ? r ? 1. v. ieguva 20 g. v. la tv ie i ?imn?zists H . Lambe'rts, bet jailinat- nes grup? A . Men?plis ier indoj?s ^ viet?. Augsburg? ta j? pa? laik; jauku p a n ? k u m u izc?n?ja l ietuviei basketbola izlase. . V?cu publika p l a i e iz reklam?taj? sar ?kojum? lie tuviei 10. sept.- p?rsp? ja Dienvidv?- cijas sast?d? to v ien?bu 442 (199); ' Lietuviei gan sp?l?ja v? j?k nek? parasti, t o m ? r a r ? tad uz va r? ja ? o t i p?rl iecinoi . .Schv^?bi sche Landeszeitung" par . sacens?b ' raksta: Basketbal l ganz gross! Uzvar? t? j iem v isva i r?k punktu^;(ir-r ieguva Z . P u z i n a u s k a s . : B i j a^ 150 : skat ? t?ju. ZVIEDRIJAS LATVIEU JAUNI
MEISTARI VIEGLATL?TIK? 110 m barj?rkr??icns 16,2 sekund?s '
Artura Graudiria rezult?ts bija lab?kais s: sniegums Zviedrijas latvieu otraj?s meista; sac?kst?s vieglatl?tik? 4. un 5. scpt. Stoi hpim?. 100 m uzvar?ja A. Verners 11,8 sek 200 m O. Lini? 24,0 sek.; 400 tn A. Zvc nieks 54,5 se?.; 800 m A. Zvejnieks 2:0^ 1 min.; 1500 m R. pllts 4:40 7 min.; 3000 i A. Zvejnieks; 200 m barj. A. Graudinft'-29.. sek.; 4X100 m Stokholmas LSB / (Renesl?ci' Br?ns, Spl?ts, Lini?) 48,6 se?; t?ll?ki n? ,0, Lini?.-^ 6,24 m; augstl?k^an? Terin 1,05 m; k?rtsl?kan? E. - KrastiO 2,90 m tr?sso?l?kan? A. Graudi? 12,32 ms-lod T?ri? 11,69 m;" disk?. Sinka 37,96 m u ??p? R. gpllts 44,38 m. Lab?k?s aekme guva Stokholmas LSB atl?ti. Pirmo 3 viet it-guv?ji sxi??ma m?ksi. N. Strunkes z?m?tu .diplomus, bet. speci?las, balvas Graudi?j: Lv ni?, T?ri? un Zvejnieks. Nenotika sieviei^ -. sacens?bas, jo nebija dal?bnie?u. 18. un 11^ sept. Stokholm? risin?sies baltieu meistar sac?kstes vieglatl?tik?, futbol?, volejbol? u' tenis?. Piedal?sies ari dai pa?l un somi,
A. G r .
V?cu basketbola vien?ba SV. Prag Stutt gart 17. sept. izbrauks' sac?ku . tuniej? u Cirichi, Bemi un Lozanu. Vien?bu pavadi: treneris m?su tautietis B. Budkevi?s, kas uz aicin?ts ari par treneri V?cijas basketbok meistarsac?kst?s 3.- un 4. okt Getin?en?.
10 pils?tu basketbola sac?kst?s Odes? kui piedal?j?s visi PSRS lab?kie basketbolisti, uz^ vare?a Tbilisi vien?ba, bet 2, v. ieguva R?ga
J a u n s t r i m d a s r e k o r d s d i s k a m e i a n a
y. BEBRE - m Valkas nometnes meistarsac?k
st?s vieglatl?tik? Vdta Bebre meta disku 34,24 m, kas ir. jauns trimdas rekords. L?dzin?jais re kords bija 32,70" m. To sakliedza ?ma Konce, kas tagad jau, ir Ka-
Velita Bebre ?oti citigi tre n? ias un vair?kk?rt p?rsniegusi pa: 35 m t?lumu.-J?j?aida,/?a tik ko rp?ljz?to trimdas rekoi-du ,vfa>a v?l .^jgad.spes labot;
A . L l ? r u m s .