LAlVUA,1948.ga4.sew
III Ml U i U J LVJI A Bil . SABJtEDRISKO L I E T U M I N I S T R A A L F R ? D A B ? R Z I ? A A T M I -
?AiS PAR L A T V U A S B O ? S E V L Z A C U U . . P O S T A G A D I "
Kad niinistrs A, B?rzi? otrreiz no Zviedrijas ierodas Berl?n?, vi?u [Jani sastop Hitlera jaunatnes organiz?t?js R?g? Dr. Kr?gers un ap-
sfidz par ^ig(B spiegu. Apcietin?to ievaeto Berl?nes policijas p?rvaldes
XX
Atv?r?s j>irm?s dzelzstie?u durvis gaira koridora gal?. Atpras?ja pulk steni, naudas maku, kabatas nazi, pild?iBspalvu. Citiem v?rdiem visu, atst?jot tikai kabatas lakati?u. P?c is proced?ras pa ap?a k?pn?m uzjveda tre? st?v? un nodeva k?da mier?ga Izskata cietuma uzraugam. Tas, r?p?gi mani nop?t?jis, nopras?ja:
Vai esat ier?dnis, vai tirgot?js?" Uz labu laimi atbild?ju, ka esmu
Ier?dnis. T?<l? gad?jum? , dou jums 130.
kameru. Tur ir lab?ka gulta." ' W^?m redzot, uzraugs bija ier?d
?iem v?l?g?ks nek? tirgot?jiem. Ar viesn?cnieka laipn?bu,vi? atv? ra kameras durvis, pie t?s paas reizes iepaz?stinot* ar? ar cietuma k?rt?bu.. J?ce?as no r?ta' seos, j? nomazg?jas turpat kamer? ai vaja dz?bai paredz?t?^ sk?rda b?od?. Tad j?atnes ?dens visai dienai un labi j?sak?rto kamera. P?c ?diena rei z?m trauki t?li? j?izmazg?, bet ka rote p?c ?anas ik reizes j?atdod uz raugam. Nezinu, k?p?c is ?anas r?ks Berl?nes podicijas cietum? tika uzskat?ts par t?du, kas nedr?kst ar
b?odi?u vai kafijas kr?z?ti atrasties kamer?; Karotei bija ?paa vieta ?rpus? pie kameras durv?m. Varb?t t?lab, lai zin?tu, . ka kaiTiera nav tuka. L?dz pulksten septi?iem va kar? aizliegts gul?t. T?pat aizliegts skat?ties pa logu, pak?pjoties uz so li?a, sazin?ties ar apcietin?tiem bla kus kamer?s un ska?i dzied?t. Ar?
1 sm???t' aizliegts. Ar citiem v?rdiem, aizliegts viss, atskaitot elpoanu. Par aizliegumu neiev?roanu draud?ja uztura at?emana un ieslodz?ana tuiip?. karceri.
P?c iem ievadv?rdiem" kameras durvis aizv?r?s. Noklaudz?ja aiz- au1>nes un sl?dzene. Nu biju cietum nieks.
Pirmaj? br?d? nejutu nedz bailes, nedz izmisumu, k? to v?l?k nov?ro ju pie daudziem likte?a biedriem. M z ? k man? pamod?s zi?k?re.- Nekad agr?k nebiju pav?ris cietuma durvis, nu^bija iesp?ja ne tikai pa-
. raudz?ties, apmierin?t cilv?c?go zi?- k?ii par,ko nezin?mu, bet person?gi izjust visu to, ko cietums mor?lisk? un fizisk? zi?? prasa no tiem, kas tur iek?uvui. - Ar? br?v?bas neaptvera m? noz?me man? pr?t? un izj?t?s nepavisam nebija k?ds skaidrs j? dziens.: Attieksmes ar citiem cilv? kiem, pien?kumi pret sabiedr?bu un valsti katram saist?ti ar . iiel?kiem vai maz?kiem br?v?bas ierobeoju miem, bet kad br?v?ba ir neno?sta l?dz t?dam minimam, k? ties?'b?m uist?ties aur?s sien?s p?ris so?.is
.^Lirp, p?ris atpaka?, tad pr?toana, ::a nebr?v?ba i i ' br?v?bai pret?js ap- ;'im?jums, ieg?st pavisam citu j?gu. Cietuma kamer? nebr?v?ba nav br? v?bai pret?js apz?m?jums vien, t!et
cietuma kamer? nebr?v?ba no pr?to- jiuna p?rv?ras dr?m? realit?t?, ar ko cilv?ka akt?vais gars samierin? ties nevar. T?p?c ar? apcietina jum? gar?g?s mol^ :as daudzk?rt p?rsniedz Czisik?s cieanas.
Laici?u p^iliku st?vot pie durv?m, apl?kodams auro telpu ar dun'?m viena un pie griestiem ieb?v?tu res- totu logu otr? gal?. Telp?, kia?ai uz nezin?mu laiku bija lemts k??t par manu dz?ves vietu, daudz ko apska t?t nebija. V?l maz?k ko apbr?not.
Dzelzs gulti:;ia pa labi, mazs ?ebl?tis. Pie pret?j?s sienas plaukti? maizes donai, kafijas kr?z?tei un /^iras b?o di?ai. Dr?ni??ko iespaidu tom?r ra d?ja za?i pe^ L?k?s sienas. Sienas tu-
, v?k apl?kojot, .izr?d?j?s,' ka t?s ne b?t nav m?mas, bet vien?g?s aj? viet? zin?ja st?st?t par nezin?mo lik te?a biedru p?rdz?vojumiem, uzska tiem un Varib?t ar? iemesliem, k? lab tie non?kui aj? Lielv?cijas ie naidniekiem nolemtaj? viet?. Ar z?-
; muli rakst?ti vai asiem priek.smetiem ieskr?ip?ti, ?si teikumi jaunien?c?jiem st?st?ja daudz.
Pirmais ac?s diir?s uzraksts uz dur v?m ,,Kas maizi ?zdams nav lo slac? jis asar?m, kas r?pju, pilnas naktis nav pavad?jis uz savas gultas malas raudot, tam svei debesu lielie sp? ki." T? ta6u bija V?cijas ?eizariene, kas os v?rdus rakst?ja sav? dienas gr?mat?, no Napoleona armijas b?got u Pr?siju! K?ds cits st?st?ja: ,JN[e Hitleru, bet ?eizaru Vi?umu II m?s v?lamies." Bet*k?ds cits uz loga pa lod?s ieskr?p?t? uzrakst? apliecin? ja, ka vi?a apzi?? ir tikai viens kungs, k? priek? vi? zemoj?s, un tas ir J?zus Kristus. Z?m?gi^ ka visp?r vairums uzrakstu bija ar re li?isku nokr?su.
Aiz plaukti?a r?p?gi nosl?ptu at radu no br?n? ietinam? pap?ra iz-^ grieztu krustu. Zem t? . uzraksts, ?iet, .-ung?ru valod?. Blakus sien? ieskr?p?ts kalend?rs, no kura var?-. ja spriest, ka iepriek?jais kameras iem?tnieks,- (v?l?k dab?ju zin?t tas bijis k?ds ung?ru gr?fs) te pa vad?jis 47 ned??as.
47 ned??as.aj? al?, kur neiesp?d neviens saules stars! Un man? Ju tu, ka reiz? ar ?m dom?m mostas k?ds nemiers, ar kuru v?l?kos m.?- neos n?c?s izc?n?t jo smagu un gr? tu c??u.
Kamera bija slikti kurin?ta. T i kai zem segas un m?te?a daudz maz sa.silu un iemigu. Otr? r?t? modi na ja zvans. -Dzird?ju, ka aizautnes atb?da, durvis atsl?dz, gaiten? s?kas daudzu k?ju d.ipo?a. Atv?r?s ar? manas durvis. J?iet p?c ?dens. Pie ?dens pievades st?vot no apcietin?to pierasti ?akl?m kust?b?m un klusi apmain?tiem v?rdiem un z?m?m no pratu, ka vairums e ir jau veci ie-
A I d a N i e d r a
V?l vakar saul? sl?p?s kv i^p lauks, Aiz aug?u d?rziem s?ka strauta mal?, Un putni.dz?ra dzidr? klinu al?, Ko apvijis bij ?fejs' za? un jauks.
P?r lauku odien nikni v^ji trauks : Ar karstu viesuli ai tveic? barg? Un izkapts dzirkst?s, t??^udain? ,
I : . m . a r g ? Un v?rpu las?t?js p?r ce?u sauks: ,jEs atn?cu. Lai lauku debess sarga!" No ?bel?m dr?z ies?ks aug?us ??t, Tie s?rteni un saldi z?l? kr?t Un koks tos neieskauj un neposarga.
Kas manu plaukstu tuko piepild?s? Ge? g?j?ju uz prieku vils un dz?s.
m?tnieki. Das no vi?iem r?d?ja pat glui omul?gu seju .^ itin k? vi? ne atrastos Gestapo cietum?, bet k?d? izpriec?. P?c kafijas: un gabali?a maizes sa?emanas gaiten? iest?j?s klusums.
Pulkstenis var?ja b?t desmit, var b?t drusku vair?k,|.kad atkal ,s?ka klaudz?t aizautne^ un' v?rties kame ru durvis. Ar? man?si durv?s pa r?d?j?s uzraugs u.'i Da^inoia.ka efot br?vstunda". Labi nesapratu, ko tas noz?m?, bet dr?zi noskaidroj?s, ka t? sauc 20 mini?u ilgol pastaigu cietuma: pagalm?. Nok?uvis vair?k k? piecdesmit da?da izskata v?ru vid?, jutos vv?l nelaim?g?ks k? ka mer?. Vec?kie ,,koll?gas" tom?r br?vstundu gaid?ja ar nepaciet?bu. Tad, par sp?ti sargu modr?bai, to m?r bija iesp?jams: aprnain?ties z?m?t?m, p?rmain?t k?dus v?rdus un, ja k?dam draugam pagad?j?s p?ris sm??u, tos god?gi, sadal?ja. Notika pat tirdzniec?bas" daifijuml.
Pirmaj? br?vstund?, gaidot pie dur v?m uz zosu g?jiena, s?kanos, iepa-. zinos ar blakus kameras iem?tnie ku. Tas bija>be??is ce^llulozas tir got?js' no Briseles. I Apcietin?jum? vair?k par pusgadu, ? Tur?ts 'aizdo m?s par k?da be??u pulkvea pretest?bas : kust?bas darbinieka sl?panu.
A l f r ? d s B ? r z i ?
Turpin?jum? lasiet BADA STREIKS" ?
K n u t s L e s i ?
V
Bet k? tad Tibi?am ie?vies pr? t? spokoties?" !
K?ds br?nums! Vi? pazina M? kuu, ka tam reiz?m sav?das iedo mas, ka vi? baid?s ieiet tum? istab? un tas viss no' ? paa (Brik?a pam?ja galvu uz konjaka pudeli). Sirds ar?^ bija v?ja. nu v?l m?tes n?ve, t? tas sagad?j?s. Z?m?to masku Tibi? bija iepfiek sagata- vojis; Dievs to zina, varb?t taisn?ba tikai pabl??oties m?j?s vai kar nev?l?. Bet te nu n?k t?ds izdev?gs gad?jums un tas nelietis dom?: pa- ga, paga.varb?t te kaut kas izn?k. Sirdsapzi?as jau vi?am nava; ne tik, cik melns aiz naga.. Un kad; jums,
enk?ra NOTETE
d?ls, un viri b?s savu kartt l?jis sev par ?aunu." ^ ^ ^
Es nu gan neaub?jos ka sirdsapzi?a at?autu k iam n,S!l!^ ties ar? ar t?da veida i ^p i e^^ ' ' ^ labs veikalnieks bija ^t^^ par avant?ristu, vi? l4a ^ Vms grib?ja palikt, pie un dro?k? ce?a. "^^^m
, ^ u / ' es saku, gaiu .^ .15 portretiem nav rakst?ts kas ti^ ^ cilv?kiem, tikai tas pliknis nepatiks vienai d?mai -
M?RBEKAS LATVIEU TE?TRIS VIESOJAS AMERb^A?U JOSLA
Nometnes pagalm? sav?da r?kana un sprausloana. Bet v?l ta?u gan dr?z, vai nakts pulkstenis sei! P?rvietot? latvieu persona izlec no gultas un izstumj pa logu izspiiruo galvu. 'Divas pagalam: noput?juas za?as ma?nas viena t?da k? ?i menes m?ji?a ar visiem logiem, ot-, r^a da?du grabau piebl?v?ta gr? ?odam?s piebrauc sar?kojumu z?lei. Izbirst vesels pagasts cilv?ku ar da ?da, lieluma som?m un sai?iem. Laikam atkar k?di p?rvietotie? Bet n? aizdom?gi v?ri rauj vap sar? kojumu :^??es durvis, izce? no ma? nas un stiepj iek? plankas, d??us, k?us, k?rtis, ?ekus un velns zina, ko v?l. Pavisam nesaprotama b?a na. To. t? nevar atst?t. Un p?rvieto tais tautietis pa galvu, pa kaklu, v?l steig? pog?damies, metas turp. ,,Viens, divi reiz?! Viens, di
vi hop!" V?ri no koka gabaliem s?kabin?jui t?du k? gaisa tiltu un nu; vaigus piep?tus! grib uzcelt l?dz z?les jumtam.
K?ds no agr?no zi?k?rnieku bari ?a sad?ojas un jaut?: Ei, j?s tur, no kurienes?"
;^,No Blombergas," un sveie rau jas v?l sird?g?k.
Bet kas j?s t?di esat?" BloiTiibergas m?rbekiei." Katrsi zina, kas ir m?rbekiei un
M?rbeka. Tie ir ang?u joslas latvie u te?tra aktieri, Icas padar?jui sja- venu o v?cu ciemu. Bet ie nu saka m?rbekiei no Blombergas. P?-
SLUDIN?JUMI
, J L A T V I J A S " A B O N E M E N T S ,
paa?tinot laikrakstu pa irtseviS?iem ek sempl?riem (Udz 3 eks. iesk.), maks? DM 3 . - m?nes! DM 0,50 par pies?- tBanu; paa?tinot kollekt?vl air?k par 3 e^ks. - - DM 3, m?nes? par eksem pl?ru: pas?tinot uz ?rzem?m un maks?jot VadiJS DM 3 . - m?nesi + DM 0,80 par piCSfiffgmiu. Sludin?jumi maks? D M 0,70 par vienslejlgas nonpareille iespiedrindas aizj?iemto tlpa. Darba mekl?anas sludi- n?iumi par puscenu.
Abonemtntji pieteikumi, sludin?jumi, naudas p?rvedumi UTI korespondence adre- s?jamaj ^Latvijai" llSb) Giinzburg/Do.. Bi'lr8ertneister*Landnjannplat2 7. . ,
Latvija itn?k tr?s reizes ned?l? - otr- '. Bi dien?s, ceturtdien?s un sestdien?s.
t Mans, m??ais ntaizmirstamais ^dz?ves
druugs
J^LNIS O S K A R S O Z O L S
dzimis 1919. g. 8. janv?r? Bau?u pag. J Mat?os, mirvs tra?isk? n?v? . g. 22. i augusta. R
Apbed?ts .1. septembri Osnabrik?, Eihe kapos.-^ '
Dzi j?s s ? r ? s ^ . sieva V?cij?, m?te un pieder?gie
Latvij:;.
Sapni par dzimtam pagalvi liku.
d?gi izr?d?s, ka te?tris, kas ari p?r celts no M?rbekas uz' Blombergu, M?rbekas bir?ermeistali?aTn?par slavu turpin?ot saioktieS' sav? l?dzin?j? v?rd?. I,
Veseru klaudzieni j?k I ar bals?m, kuras pusl?dz j?dz?gi kop? sast?dot, par M?rbekas te?tra likte?iem un nodomiem " var?tu izjl??kt ?ds. is- st?sts: :
Te?tra za?? dred?auta raotors v?l nebija l?g? atdzisis, ak?ie?U' iedz?vi no M?rbekas uz Blombergu p?rve dot, kad jau bijis j?dodas turnej? uz amerik ??u j oslu, lai laik ? pa sp?tu sarun?t?s izr?des. T?d?? ar?-jaun?s m?jvietas palikuas neiek?ntotak, at st?jot manti?as kaudz?s, ka no ma ?n?m izsviestas. Pirmais p?rbrau- ciens no Blombergas l?dz "^irciburgai ildzis no pullcstenv seiem' r?t? l?dz seiem otr? r?t?. No , Vircburgas te?tris dodas uz Valku, ' Fib?chu, Neitati, Ansbachu -in Fuldu. Vis liel?k?s r?pes te?trim pareiz tom?r sag?d? aktieru tr?i^ums, Ijo da?i te?tra cilv?ki emigr??ui, dai. i^^st?- juies darba vienLb?sl T? Vilhelm? Tell? p?c ilgiem gadiem uz skatuves atkal .redzams reisors J?nis Zaii?. Daudz netr?cis, ka ar? dramaturgs J?lijs Roze b?tu padar?ts ?par. alc- tieri. Ta?u sp?t?jot vjislem tr?ku miem, te?tris 3 a d a ^ b - b i ?p??mies turpin?t.
,,Tiikko b?sim m?j?s I l ? h t s?ksim m??in?jumus," st?sta reisors Ur- teins. K?da izv?l?ja luga nepare dz?tu apst?k?u d??' gaii nolikta pie malas, bet dr?maturg'9. par roper- tu?i'U ir nomod?. T?l?k? n?kotn? liel?k? inscen?jum? '.'.varedz?tas ek sp?ra ^Sp?tnieces prec?b.?L". T? tad ir nodomi 'on ar? griba tos veikt, un .m?rbekiei paliKs , tie uasi m?ib?- kiei ar? Blomborg?. ' ^ i
T e o d o r s Z e l t i ?
: Z i ? a s par P?ter i Dzeni nc) Sventes ?oti l?dz d?ls V . -Dzenis: {14a) St^utgart-Hohtjnheim, \Vran!^cl5trasse 2. , (80)
izsaku v iss irsn?g?ko pateic?bu' visiem, it \'is i em CM\VS vlri em 53 j Civ. .Mix: Depot. 3. CoY. bet it sev i?i , m?c?t?jam Freima- ?a: kungam un pulkvedim Silgai?a kungam, kas piedal l i?s mana neaizmirstam? vira J??a Oskara Ozola izvad?an? s. g. 1. septembr? Osnabrik?, (95) , .\nna Ozola.
t Ir beidzis cist
adm, kapteinis-teitna^s
H e r b e r t s Jukevi?s dzimis 1899. g. 28. apr?l? R?g?, miris 1948. g. 23'. abfust? Vircburg?. ^
Jel nerauJi ,^manrac:ad labi k l ? j a s ; ' I : bUFds-?ri;r7!i::;i^i;s;i:r\;kluv ' ;
i ':^ u n.k..;.: fiiiv..:;.-nvriis .Li!:)a Jukevi?a.
kaut veselam cilv?kam t? nakts v i d? pasli din?j as gar aizkariem t?ds sp?d?gs ??ms un j?s izberat acis,- bet tas nav sapnis; dom?iju., ar? jums k??tu nelabi. Ja v?l gribat uzgriezt gaismu un t? nedeg, nu, varb?t jums ar? notirps k?jas, ixa sirds s?ks l?k?t k? sien?zis."
Vai tad t?? Ar ^ gaismu? K? j?s to zin?t? Apbr?nojami!" es Brik?u' uzlielu,
Ha gaui vienk?ra lieta! Ma- kuss man piezvana un visu t? iz st?sta: halluein?cijas, elektr?ba, ne- degusi, bet nupat atkal iedegusies, t?di mo?i un nel?ga d?a, -dze]:am? m?j?s nek?da, esot izdz?ris visu p?c t?s telegrammas; lai atbraucot, Die va d??! Griboties k?du cilv?ku bla kus, Tibi? kaut kur pazudis . . . Saskaitiet, divi reiz ?divi ?etri, p?c tam kad atrad?m vi?u miruu. Un b?tu bijis konjaiks ?tr?k pie rokas, varb?t. sirds v?jums b?tu p?rg?jis. Bet t?, s?dot vienam tuk? 'dz?vokl? ar vis?m b?d?m un bail?m apopleksiija, l?dzu, kas teiks, ka slepkav?ba?"
Bet k? j?s veikli to puisi uzstie p?t uz liestes!"
J?, redziet, M?kus man zvana: hailucin?crjas it k? maska, ko vi? no manis: dab?jis, pie tam v i ?am licies, ka pa'dz?vokli k?ds stai g?tu. Tibi?, bez aub?m, pa spo koan?s -laiku izgriezis aizsargus, tad atkal iegriezis un izlav?jies ?r?, vi?am paam:sava atsl?ga. Pie tam, laikam neiev?roj?t; cik vi?am, bija paviri- aizsietas kurpes. Skaidrs, novilcies, lai -var?tu klus?m staig?t, p?c tam jau laikam uztraucies ar?, kaut k? sametin?jis; p?c alkohola ar? nesmaroja, es jau piegr?dos M?t p?rbaud?t. Domino t?pat bija vajadz?gs: lai ari darbn?c? tums, ta?u k?da maza- gaismi?a pa logu iesp?d; lai neat?irtos no portjer?m, uzvilcis melno domino un ar. viepli rok? mazliet pastaig?jies. Varb?t Makus p?c laici?a no pirm? nob??a atirdzis un ??ries pie s?rkoci?iem, tad Tibi? lav?jies ?r? un aizsargus atkal iegriezis: T?d?? es dom?ju: kaut kas ar, to hallucin?ciju nav k?rt?b?, taisni t?s elektr?bas; d??, cit?di jau: vai maz cilv?ku^ kam ??mi r?d?s! Un Tibi?a. nav mjj?s, bet kad p?r rodas' loti skaidr? pr?t?, kas nav vi?a dab?. Atsaucis ?rstu, nepa z?stamu ve?uku, lai ?tr?k viss b?tu jpa godam cauri. Un atceraties; kad grib?j?m iet vi?a istab?, vi? dikti s?ka ?urd?t pret?. Nu man- viss bija skaidrs, gaui vienk?ra lieta. Pro tams, mu??is. Var?ja to masku t? nob?dzin?t, ka m?s tr?s diennakt?s mekl?dami nesamekl?tu, bet, l?k, nebija laika padom?t im neie?v?s jau ar?; pr?t?, ka k?ds var?tu visu to lietu at?etin?t. Galvenais, vi? nezin?ja, ka Makus man zvan?jis pa to laiku, kam?r is bija izlav?jies ?r?. To jau ar? nevar?ja zin?t. T? vienm?r ar it?d?m liet?m iekr?t, taisi, cik gudri gribi! Nu, ko dar?sim ar masku? K?rsim salon? aug?? Vai pagaid?sim/kam?r M?kuu ap glab?? Lab?k t?. Noliekiet aiz' aiz kara."
. ,.Labi.". es saku, .tas ir cauri, un; tur nek? nevar l?dz?t, bet kas no tiks ar p?r?jiem portretiem? B?tu ?l ja aizietu boj?, t? ta?u Makua ?st? dz?ve, ?sten? m?ksla!"
..Sakait, ko lai ar tiem ies?ktu? Pie?emsim, M?kslas muzejs nopirks p?r?ti, tam nol?kam jau m?s ar? da us pa??m?m. Un tas b?s p?c, laba laika, kad, visa ? lieta b?s aprimu- sies, kad : var?u. t?s gleznas vilkt ?r?. P?r???s nopirks k?di draugi. es gan t?dus nezinu varb?t k?di saprat?ji. Ko^ar cit?m? Kaut ta?u neb?tu to rieb?go ??mju virs?! Vi? tak. visu. R?gu iznerrojis!- Vai man tos likt veikal?, lai m?s su?iem, norei?"
J?. j?," es saku, bet tos varb?t nopirktu pai gleznotie?"
Brik?a samiedz acis:. ,,Skaidrs .dau nopirktu bet tas., nav mans ve'ikals. m?s ta?u st?vam uz sol? das b?zes, vai ne?"
. Hm." es saku, protams, t? ir sulida/' . ;.Pareizi... M?s nevaram- tais?t t?.- 1us jokus. J?s redz?sit ka Tibi?u ar -laiku velns paraus. Vi? nepr? tis notur?ties robe?s, uzpras?s par;l daudz, k?du dienu b?s liels skan-
Brik?a smejas: Nav rakst?ts' To tacu katrs nelga pateiks ka. J dom?ti un ka ta i^sni t? vi?i izslaS un nevis ta, k? Makus agr?k gleznojis. N?, n? t^^^ priek mums." ^
Pirmdien Brik?a aizbrauca n. bed?t Makua m?ti, ned??as beS apbed?ja M?kuu pau.- Bi^ a S un svin?gas b?res, tan?s va^ l^ redz?t daudz^us, ku;n viesistaba vi?s bija apgm?jies, atet?dams Z piemi?u savus labi samaks?tos saU denos portretus, kuru sejas bija ar! vi?a sl?ptuv? darbn?c?, m nUZ no vi?iem nezin?ja, ko Makus oar vi?iem bija dom?jis.
Tibi?u apstiprin?ja par mantinie. ku; ar kaut k?d?m vekse?u operaci-> j?m vi? sagl?ba ari vasarn?cu pec kam Brik?a teica, ka laik^ portretu dubultnieki jau s?kui darboties, jo Tibi?am esat daudz skaidras naudas.
Un kam?r viss t? g?ja savu gaitu m?s ari iz'lik?m salon? divas no ie-'- pirkt?m ??metn?m (ori?in?li bija mirusi). T?s daudz' apbr?noja atskr?ja pat k?ds M?kslas al^ ad?ini. : jas docents,, k?dreiz?jais Makua kolH?ga, p?c tam dai profesori, ku- ?iem m?s par?d?j?m ar? p?r?jos portretus. Vi?i pieg?ja un atk?p?s, ' un atkal pieg?ja un teica, ka neesot M?kuu pazinusi ne k? cilv?ku, ne k? m?kslinieku. Notika, k? Bribna bija pare?ojis: divas gleznas pa?? ma muzejs, bet par Makua m?tes^ ??metni k?ds priv?tais kollekcio- n?rs profesorus p?rsol?ja, t? ka : Brik?a lieliski nopeln?ja.
Un uz ?m glezn?m balst?s visa Makua slava, kas' p?rauga salonos trieptos ' glud^mjus, t? ka to . ?panieki, kaut nedibin?ti k?uva vel liel?g?ki. .V?rdu sakoit, k? parasti p?c m?kslinieku n?ves, viss ar vi?u g?ja lieliski. Tad m?s nol?m?m iz- likt. vienu Makua gleznu salon? k? nep?rdodaniu: un virs t?s. pak?r?m, nelaimes viepli. To ..p?k?i, atcer? j?s tie, kas bija^ kl'?^rkad vi? to no Briksnas par . varit-izdabiJ?a. Tie past?st?ja citiem, :jm-' t? pie. viep?a un JVEakua gleznas'' daudzi st?v?ja, p?rspriezdami d?vain?s lietas, kas norisin?j?s starp debes?m un zemi un par kur?m Brik?a bija teicis, ka t?s esot gaui vienk?ras.
T?s ar? bija vienk?ras: veikals plai:d^a, bet sare??j?s taisni t? ie mesla d??, ko Brik?a pats bija mi- , n?jis. Vi?am, l?k, patika, ka_t?ds, vieplis i r salon?, vi? nebija m??ti c?gs ne par sant?mu. Bet. es do m?ju, vi? ar? nebija glui il^ die- ni?s cilv?ks, t?d??, ka t?das lietas., m?l?ja; vi? ar? bija viens no tiem,/ ar kuriem' kaut kas notiek". ?ste n?b? t?. ar? bija gaui vienk?ra, lieta. E s nezinu, vai tas bija noti cis taisni zem t? viep?a, k? vela.^ ; melsa. ?sum?: Briksnam bija vies? bas. ?z r?ta pusi nedaudzajiem pali c?jiem, bija laikam sirsn?ga sa- biedriba, bija pietr?cis dzerama Brik?a atcer?j?s mazo kratuv?t: kambari, ni? un g?ja tan? vel kam. ko pamekl?t. G?ja un neatgrieza? Liekas, vi? b?s kritis uz parketa pie k?p?u pagrieziena, Ka- veda no salona pagraba st?va: tu , bija k?dreiz bijusi noliktava. Vmu atrada r?ta gaism? salon? guam ?rsts konstat?ja sirds trieka }^ bija gaui vienk?ra lieta. Sav.O" lik?s tikai tas, ka ar? n e l a n ? j . maska bija kritusi un sas?iduj; trijos gabalos - paldies Diev "?; Bet, es dom?ju, ari tas ir vien)^^^ izskaidrojams: varb?t vieplis n^^. visai labi piestiprin?ts un norav no ??a p?c Briksnas kritiena ^ra^^ satricin?juma. Un varb?t tas tie^^-, nebiija n?cis no Javas ^^^,%L gatavots no piln?^' neizkaltu^a
Ch?onik? Latvieu baleta trupa V^^^^
viesizr?d?s Austrija - Dornbim?, Bludenc? un FeiOKii
Volfganga D?rzi?a Vari?cija^ Pf^ ori?in?ltemu savu klavie?KO"^^^ programm? uz??mis v^^^ / j ^ ^ ^ . Kurts Dipners Leipciga._ ^ ? a Dipnera programma i>^ -r4 un Prokofjeva darbi. ^
P?rvedot mums naudu pa "^^ ^ neaizmirstiet uz p?rveduma otr? pus? atnm?t, par m a k s ? j a l
n Nevv'spaper ^ . e U C O M Civii
fts Divisioo Publisher
atjaunotas saruna ;?IRSANOS GAIDA N
^^^"^f Smu S o e nol?mui ti '"lUribu noraid?t jebk?du t?l?ku
t 'K blok?des atcelanu un s ftlluP zi??m, rietmnvalstis g J T^.alisu^?irai.os jau tuv?kaj? to e^ubas W ^ j^^ t p?c Anglijas un Fran
iaano?^ ?^'^ 'J Berl?nes jaut?jumu kom
oreses un radio komentatoru vien ^ / f ? arfLondon? st?vokli uzskata par l
liekas b?s n?ko? ned??a. Par to l i ^'^^-'nnmfsk? zi?ojuma atlikana par vie
opozS- i' London? cer, ka l? \ " ' ^ ^ C s var?s-pacelt nosl?pum
par visui kas,kop j?nija sa ' S n ? Loniion? izstr?d?taj?s i
'SSs valstu vtedol^?u saska?oana. .
Prezi klaus?ji s?ku i" :gaitii';a;i tuv?'kaj uzrun? m?bu' V aizsardz ministr san?ks" vien?bai armija; ad^s: s mTiigie kiem.
Ang?u optimis past?v?j mes*' dl skeptisk loz vien tome?^ noz?me, .groz? sa sagaida run?os notikum ba laik sekm?ga spried? ne tikai Vi?u ja
nes vai Daily Maskav vaic?, V pin?t, i n o j ^ o
smaida, bet ?lfis? ASV Lielbrit?nijas ?in Franci
jas v?stnieku saruna ar' padomju ?rlietu ministru Molotovii Mas kav? s?k?s otrdien pl. I?7. fT? ilga tikai pusotras stundas ?u?- bija is?k? no vis?m l?dzin?j?m. P?c s?des amerik??u - v?stnieks Smiss preses p?rst?vjiem vien?gi pa skaidroja, ka rietumu piln|varotie tikuies ar Molotovu un. Smirno- vu, bet par turpm?ko ? apsprieu termi?u vai/konrunike i izdoanu nevel?j?s izt'eikties. ,Tr?s ^v?st- nield gain 'pmaidot , paskaidi'oja, ka ?, droi vien; neesot bijusi pedej? apspHede, un p?c tam de v?s uz ang?u v?stniec?bu, ilai tur izstr?d?tu zi?ojumus ; Londonai, Vaingtonai un'Par?zeiJ i:
Pirms viz?tes Kreml?, rietum valstu pilnvarotie vair?kk?rt ap spried?s sav? starp? par jaima- j?m direkt?v?m, ko pirmdien bija sa?edusi no sav?m j vald?b?m. iku zi?ojumu par milit?r^liber- n?toru sarun?m Berlli? | diiiedz fran?u gubernatora ?ener??a Ke- niga politiskais padomdev?js Se du, ?as Maskav?^ asist? fran?u v?stniekam atano, bei B sarunu laili? bija dele??ts oem. \_ , , .^ BB?
erl?nes i(z tu-
nlea 2"' ^ ^ " ^ ^ ^ ^^"s" uz Berl?ni
nos, tad RJ! . Ja saruna
ros?bas padomes apsprieanai
. ^ seklo? Berl?ne'p fran-
'^ '^ franlL "n, ari ian5:lu
'T^- K a u T . - ^ K , ' ' nav ?sevi?i :^v?tu anlt, ^^*de tad v?l ''''"-^ nek? st?vokli b ? S
a ? & -'P^^^^s :vaia- " a^tu i abk-" ' lietum- '^ i^^ m lai V \ nek?
;:?'"'^ ?nu ^^^^1 vajadz?b?m ' B e r l S n-^> ^ i s a tran- '^"^ P?rs,F.^^J? ried?l? vai-
4 h vidTf J par 26.000
Kape ?etru v
Maskavas kum? cer pag?juai visam, s noai?ai "kop?ga di traukta.
Par iem n?toru a p?rtrauc miem, B Pondents vienoan? vusi redz
nost?ja s blok?des kop?gu va P'lnJ.^? pr run?ts tr? aps?iriede Krei?nl?.: Prastbas,' jusi runa; Pin?anu
in ?a nators sa instrukeii'
" .rniiit?rgub non?ku?s