y un atkal
bija patikuas, gov
atkal s a s t a ? t f e ^
I ezenem gar kr???ln'l ?rsfteigts par o prieku
P;Wjls drusku bail
[vienlaidu pils?tu un^ j^^ ^^ ^
Iga iam? laid?m N u dr?majos kalnoi,.^^ |;mj)urgas Ildzenur.;^ ^^ ?v?s, un^no Vis?m pusftnj ssalca raudz?ties plates nva-^
peflap^mlgas, lepnas meln. >lfl, tad k?uva reiz^julti
s ^ J J . rad?s: sal?ta it i?esklai?oanaflm?i atkal l?j?m..
^iitam tieaa, ka^ Is i p noska?u imisija vlBa plaa v?ztie p?avu Kdzenu-
la Mm ciematu sairnniekii imSl fikumigle mei un, par ?tim, t? zieme?u . zomienes fcas nav vfirdlem aprakst?- ?tlk?l ij?taana, ki^ d bftla m no p?avu cii^ iem un ti- ?prieu skuj?s. Var jau tot, ?rfik o noska?u raiBijatfis tts, sul?g?s zfijes ci?i zema-
m un balt? smilts,' kas viz dc?j&a, jo tiei z?lei un smll- pavirSi raugoties, ?iet vle-
il pasaul?, ir k?da Ipa? Idar?t ainavu m?ji?u vai
[/ ' teica mans draugs, kas >b?t nav no fientimentfila- ir aiz t ? likuma tagad va- I r t A A a o a bazn?ca!''
a neiznira. Iznira viena no .aj?rn v?cu pilsSti??m, ka3
,?o apz?m?tas ar punktu, bet 5pj sevi tr?s, ?etras fabrikas, latlj?miies un draugs uzinlna
?Szea ped?lim. M?s nebllm )et Lineburga^ klajum?, un ,gad j?dom? par to, vai miV 9 s?dzas par slikt?kiem (bi- ?k?iem ang?u josla, vismaz
?i,? nav lab?k? viet? - drvs- ? pie m?j?m, ne tik daudi 'lem m?rojot, bet tlip?c, ka iedz?vo tikai no . kalorij?m, no smar?m un. naska?am.
govis, kas vakaros ?)latas un iet gar vi?ii nomet?u ba-
r kaut- k? s tal t?ki: r?m?kas,, t ? s visas i r melnraibas un
i ias k? bija tur,: kur aiz oela. patie?m Iznirst ?dau bai-
. iA,:..Lp. .
liii
PIE IR K A R A INVALIDI
,/ojot m?su blj. karav?rus no evi?l Be??ij?, neska^ ,^t am? vesel?bas st?vokli,^b?- as dokumentos ierakstiJ
f darba sp?j?gs. P f ' a t laMe bija kar? _cletuSJ Non?kot V?cij?, tadlv'5^ m??in?jis no v?cu ^ lestad^ ";
rivaUdu pabalstu, bt bez em, jo: v?cu iest?des m ^ J . ca l?dz?js no karadienests k? vesels.
lusu centr?l?m iest?d?in ?^ " Srincip? pan?lct no V u ' .
sol?jumu par ?nv; J i : maksu musu bij. Ka[?v u ?oti teicami,'ja PSna^tu^
Sii karav?-u atbal:rtam , atbalstu, vairums b 0 sevi?i tbc ^in^'-^f
bits, k? ka?-a upuri " '"^
iloda v?rdn?cas. ? Sagatavoan? ir 81 '^?jji.'cl^ pieska?ots 2. (v-l-) '
I fi \&. Ona bro??um? DM ' Izrunu, iznfiks nSKa^.S P> ,
in a tsevi?as daJa;. J j ; ^ , , ^ , ; ^ ^ I ?as 2. izdevumu, cena hfl
vien?gi tiem, kas to i^ i
[ves vietas, kas apg?du:" i ^ ^ *'
Cempten/Allgnu, ichlLi.tr. ^
0
GALVENAIS ,JP1EDAUZIBA&A^
Sv UN sesija vai?tu beigties >ai nu ar izcil?m sekm?m, vai ari ar dlnlgu un gal?gu ::neveiksmii - raksta *vew Vork Tlme3", jo lielais austru-: mu un rietumu^ konflikts sasniedzis tadu intensit?ti, ka faktiski domin? u?jicu?S jaut?jum?, ar ?o bOs dari- iana 58 n?ciju p?rst?vjiem Par?z?. Kur vien priv?ti .sapulc?jas sesijas Jeleg?ti, visur dzird p?rsprieam jj^ ^^ gjiimu ko dar?s Padomju Sa vien?ba, Ja to visos jaut?juTims iz- balsos, k? tas noticis iepriek?j?s ?j]^ ; kopsapulces sesij?s: vai krievi ^2ies no Apvienotaj?m n?dj?m, vai
paliks'taj.?^ ^^ ^^ ^^ ^ p?rsvar? ir uzskats, ka Padomju
Savien?ba tom?r v?l?sies ari turp- mftk paliJct UN locekle, ?^e kam galvenie iemesli b>^ tu tr?s, Pirm- (?rt, M a ^ v a i ia!rt?Jo)ti^, i org?ni- rfcija izv?rstos par ?uln?gu pretpa- dcOTiJualianai?otrk?rV paliekot U?, padomju Savien?ba sajlab? izdev? gas poz?cija*, lai- dro?bas, liduci?- jgg p?rvaldei un saimniec?bas un locl?lfi liStlom? pretotos ASV: vai citu rietumu demokr?tiju projek tiem; trelk?rt, min?t?s padomes un UK kopsapulce ir neatsverams f Q - ?ijms padomju deleg?tu-p^ ^run?m. '":; /,::;.
Da?a deleg?tu tom?r dom?, ka ga- dlJuTnSv; JQ visus padomju priekli kumus izbalsota uri Kremlis neg?tu nevienu svar?gu. uzvaru, . Padomju
Savien?ba; var?tu art nolemt, ka tai vairs neatmaks?jas darboties :ildii UN. Ja ar? V?cijas jaut?jums no n?ktu U N priek?, jebk?da kopsa pulces rezolucila: neb?tu saiM?ga ne vienai pu^ei, tom?r apsprieu mor^ ? ? un propagandas noz?me b?tu mil z?ga. Ja V?cijas jaut?jumu Par?z? neskaHu, sesija var?tu; bel^: dar?u l?dz decembrim, bet pret?j? gad?ju m? : sagaid?ms, ka sapulcei p?c Ziemsv?tku: br?vdien?ifi b?tu atkal j?san?k janv?ri. :.,
Sesijai: b?s ;:arLj?idemj^vai^^:t saukt? maz? kopsapulce", kas pa st?v tikai kop viena gada un kur veto ties?bu nav, p?rv?ramia par past?v?gu pas?kumu. Seas padomju bloka valstis l?dz im gal?gi atteiku ?s: taj?: ; darboties l?dzi. Maz? a^mbleja", kur? piedal?s pa vie nam deleg?tam no katras ;UN valsts,' sav? laik?; pret .padomju opoziclju, nol?ma uzdot U N Korejas komisijai sar?kot v?l?anas amerik??u oku p?taj? Dienvidkorej?. Otrs svar?gs ,,rnaz?s asamblejas'' pas?kums ska?] piecu lielvalstu veto ties?bas: t? no l?musi ierosin?t U N chartas groz?ju mu, atce?ot' piecu ,4ieIo'* vel ties? bas pavisam. Ja kopsapulce o ierb- sin?jumu pie?emtu, pret?ji ieintere s?to lielvalstu gribai, tas sevi?i ne panesami b?tu Padomju Savien?bai un var?tu b?t par iemeslu t?s aizie anai no UN.
(TurpinSjums no I. Ipp.) ; ielkimfsjB no saviem ^ principiem un tirgosimies ?r citu tnutu tlesJbAm."
T?pat k^ iepriek?j?s dienas ;Be- vina runa apaknam?, t? Marala deklar?cija. Apvienotaj?m n?cij?s :ra'- dljusi plau atbalsi visa pasaul?. Vair?ki U N locek?i t?da? : iisteica ASV ?rlietu ministram atzin?bu un savu vald?bu v?rd? sol?ja atbalst?t vi?a priekllkumusi,: Vien?gi Polijas Sriletu ministrs Modze?evskls at?? v?s teikt asus v?rdits: k? par MB r- 8ala deklar?ci?u, t? p^r rietumu sa biedroto pol?tlk?VaGl ja, 'Gaisa tilta, pc Modze?evska apgalvoju mi f?m, esot 'tikai illuzorisks,^ ^^ demokr?tijas v?loties padar?t V?ciju par ka|^ a k?d?t?ju vas^?va?stl". Koment?jot - Marala runu, -^^^ kas balss pasvitroja,::ka ASV Sr?ietu ministrs nep?rprotami pateicis kavai, ka kardin?lajos jaut?jumos .neb?s nek?das piek?pan?s, ;jo ..amerik??i nekad neies uz Minche^ hi".- Ja krievi tom?r nodom?iu:ir?-^ koties cit?di, tad vi?iem j?zina, ka tie:'uz?enias ^ausm?go" atbild?bu: par miera apdraud?anu. : :
Pc Marala runas, Apvi^^^ n? ciju galven? komisija pie??ina dar ba k?rt?bu, kur? ietilpst'65 ?Rut?- jumi. Neraugoties uz Padomju Savie^
ai j?zin,
nlbas iebildumiem, tom?r apspried?s Korejas probl?mu. Veto ties?bas, uz klaus?s Balk?nu:: komisijas zi?ojurnu un apspried?s jaunu valstu uz?ema nu UN. No Vaingtonas sa?emta iii^ form?cija, ka jaunned?? Par?z? .iera d?sies ,,Za??s internacion?les" (A?- strumeiropais valstu zemnieku par tiju ?nijas) prieks?dis' Mikolai?^iks un ?ener?lsekret?rs Dimitrovs, lai Iesniegtu UN memorandu par ko munistu vardarb?bu.; : : BBC ?
,>BERLIN? 1^ (Turpin?jums no 1.: Ipp.)
var organiz?t savus sp?kus t?, k?a tie atvair?s katru draudu no aust?i- miem A'-:'-[
Atbaki un atsauc?bu Bevina ruria rad?jusi ari : Savienotaj?s Valst?s.: Vaingtonas; politisk?s aprindas Be-V i ? i apmierin?tas: par to, ka Liel brit?nija atbalsta grafa; ^^^^^^^ ieteikumus V Palestlnas jaut?jum?. S?da nost?ja nok?rtoot vien?g?s domstarp?bas, kas l?dz . im past? v?ja ASV un Anglijas starp?. Dab?- 1 ^ , ka ar? v?cu aprind?s ar ganda- ?-iiurnu uz??muas Bevina sol?jumu neatst?t Berl?ni un vajadz?bas ga d?jum? ari: uz - prieku: to: apg?d?t g a . i s a ' : c e ] ? . : - - V ' ..]-
:::-.,:'^'BBG :
ka cilv?ki, saslimst. Sa- alimls. ar? Lielbrit?nijas pavalstnieks Dons Smiss. : Ne ^ sevild - nopietni, bet, ka dak?rt- m?dz b?t,: ar; sirdi> ^sts ieteicis slimn?cu un p?c tam s^u atp?tu. Ar o br?di s?k?s Dona
Smisa iMtoresant? dz?ve: b?dams at tap?gs Qilv?ks> vi? izgudroja pavi sam vienk?ru, metodi. Tad, kad Vi?a majest?tes slimn?c?s m?dza eturet malt?tes, Dons' Smiss parasti atrad?s tramvaj?. Ai, mana, rnu- guraP': p?k?i atskan?ja sauciens,
p?rsteigtie pasaieri redz?ja/; ka k?ds v?rs. zaud? sam-a?u. Tas bija Dzo?is :smiss. Pasaule l?dzj?t?gu ci l v?ku netr?kst, ; A n ; Dzbnu: Smisu vienm?r k?ds nog?d?ja; slimn?c?, jo sama?as zaud?ana alla notika ^iednioc?bas iest?u tuvum?.
Ta Dons Smiss slimoja*' 20 gadu vietas vis?s Lielbrit?nijas mal?s.
SHm?ic? vi?u pai'asti pabaroja, - ja
.^^"'PON'A V ? L A R V I E N i r l iel?k? pilsi<a ?p'.l"'^'- )o, amerik??iem . pnr lielu v i lanos , ;?^a,;ij9 tautft3 skait?an?s ? u j o r k ? konslat?iH
?-'?OO, bet : London? 8.655.000 iedz?vot?ju. Nzivot??u/biezlba'^ L liel?ka -kv. km, bet ? u j o r k ? t i k a i " 912. ijnaonjis pliinoanns p?rvalde p a z i i l o j u s i , ka^ ''k?, p?c dau kiiiminpiis?tu pie. ""Sanas, Liellondon? uz 2500 kv. km b?ot '^miljonu iedz?vot?ju. J '\^'US ir jauns metalis, ko tagad A S V ?jr f?^^ vairum?. Tas i r uz pusi viegl?ks (ikai nppilnas di\as reizes sma-bet stipruma z i ? ? l ?dz ?gs "V* r ^ ^ ' ^ t?raudam. Jaunajam metallara lielu n?kotni rakeiiu un turbi
vajadz?ja izguldin?ja un apkppa. Dons Smiss p?c tam slepeni aiz mauca un : slimosanu": turpin?ja cit? pUs?t? vai citas slitoi?cas; priek-. ?.: :Vi? bija s?ki izp?t?jis Lielbrit? nijas, slimn?cu atraan?s: vietas, ?dienu reizes, tranrv^aju l?nij?s,-kas ved^ uz to pusi un visu; p?r?jo.. P?c 20 gadiem Dons Smi5s; p?rc?l?s-uz Londonu. Bet te:vi?am mis?j ?s:; i'aiz p?rskat?an?s tas ,,saslima" divreiz vienas slimn?c?s priek?: Smi^a tri ku- atkl? j a un vi?u pau: nodeva; tie sai.: Tagad vi?am vairs nav j?sli- nio" .;--- pieciern. g a d i ^ droin?ta pajumte un maize cie-, tum?.V ./j} M,
ra?eiiu un turbolidma?nu Z^^^^L.\\A T U R B ? N U L ? P S T A S izm?-'*^~ip"i birojs. 5131 "S'insdroais porcel?ns, var aiz-
. a f ? j ? , ; ^ ' ' ' ' ^ " ^ ' ^ ; u . P . ' i a s tem?er?t?r." . ; un pat itnta. ''^'-'^^^^^ turb?nu, lietder?bas koefi .
SKURSTE?SLAU?IM PIE STA ?INA TIKT NEB?S VIEGLI
Notinghemas skurste?slau?is A r turs Kertiss, kas ap??mies doiies uz Maskavu pie Sta?ina, p?c pirm?' stirta uz Londonu . atgriezies say? pils?t?. Vi? A P p?rst?vim paskaid rojis, ka London? uzmekl? iis pa domju konsulu im l?dzis v?zu. Kon suls atbild?jis, ka -esot kontakt? ar Maskavu'' un neredzot nek?da, ie mesla, k?d?? Kertisam nedotu- at ?auju iebraukt Padomju Savien?b?, .konsuls ieteica man doties ml?j?s un -mier?gi gaid?t, l?dz v?za pien?ks," izteic?s Kertiss.
Ang?u skurste?slau?is, k? j au ' z i ?ots, nol?mis apciemot Sta?inu, lai, pats b ?d?ms ..vienk?rs darba ci l v?ks", m??in?tu ar Sta?inu ,.ko pr? t i ^ sarim?t" par probl?m?m, ar kur?m netiek gal? .,lakotie diplo m?ti". Tagad Kertiss s?d?s Noting- liera? un .i^aid?s ;vizu. "Kaut tikai v i ?am neiznestu gaid?t p ? r r k i M . . .
NYHT
Zieme?u kaps?t? ?t Stokholmas Zieme?u kaps?t?
?s PEdest?n? nogalin?to gt?fu j^emadotu.: L?dz b?pi .dienai: gr?fa mirst?g?s atliekas atrodas vi?a: m?j? Stokholmas priekpils?t?.-S?ru diev- kajlpojunxs notiks: ; Gustava Vaz?s bazn?c?. P?c t? gr?fu ; Bernadotu krem?tiz?s. Zieme?u kaps?t? jau at dusas gr?jfa-divi d?li, m?te u? m?sa. V Fran?u, pulkvedi: Sero apbed?ja ce-: turtdfen: :Epin?l?:^ B?r?s : piedal?j?s: vald?bas.:p?rst?vji,: zviedru konsuls uni ne l ika tuvinieki un draugi. '':^^''^7.-'..-;;^-:-'--: BB':'
P?c ?etru dienu ilg?m s?v?m de bat?m i Polijas soci?listu partijas konferenc?, ceturtdien k?uva zin?ms, ka no; .aniatie 15 par tijas ^ vad?t?ji : darbinieki; to : partijas valdes- un' padomes: locek?i un agr?kais nunistru prezidents. O?bka-Moravskis.:; BBC diplom?- ^ ? i s korespondents izsak?s, ka b soci?listu vado?u atteikan?s,: do m?jams, notikusi : zem liela- partijas kreis? .sp?rna :piediena;/Sls: t?r?a- ?as" uzskat?ni^s par sagatavoa^ uz soci?listu partijas; apviehoa komunistiem. P?c: tam; kad "? gada
mart?- pasd?oji l?mumu - par : abu u paredzamo apvienoanos,
V | : ::(Tiu:pin?jums nol;^ tisk as:; re?lit?tes.;:' :Kam?r; l?dz ^ ^im rietumnieku bru?oto 5p?ku vad?bai Rietumv?cij? nebijis nek?du koor din?tu pl?nu, is tr?kums tagad vismaz da??ji esot nov?rsts. Joslu komandieru atsevi?ie pl?ni ietilp h?ti pla?k? kop?j? pl?n?; ;
Ja :tuv?k? n?kptri?;notiktu padom ju iebrulc?nis Rietumeirop?,^^ 1 ^ gan neesot: ticams, nor?da :-,New Yor? TimesV lldT^r?dnieks Hansons Bald^ vins,: tad Rietumeiropas pareiz?j? Ailit?r? v?juma un amerik??u iero beoto sauszemes ; sp??ii d?? ; :b?tu gr?ti cJomSt par stingr?ku atspera> nos zieme?os no Plrenejiem. Rie tumeiropas pameana noz?m?tu, ka t? agri vai v?lu no jauna j?iekar^, karti atkal vajiadzigi ^ ip r i sauszemes sp?ki:; Iev?rojot o; faktu^ k? ari Lamana kan?la ostu strat??isko svar?gun^?, rietumu ?nija var?tu dom?t ar! par t?du kara s?kuma strat??iju, kas dibin?tos uz Reinas l?nijas a i z5 t?v?anu .v : : . /
T?l?k Baldvins uzskaita pareiz
Ceturtdien Epin?l^ apbed?ja pulk vedi Sero,: ko Palestih? nogalin?ja :?op? ar gr?fu Bernadotu,::;;
Nekav?joties atsaukt no Buka- restas Turcijas milit?ro un avi?cijas a'taeju, piepras?jumi Rum?nijas val d?ba, jo o personu kl?tiene Rum?- 'nij?:esot;nev?lama, : , ;
Patver urna ties?bas ASV sev un ?im'enei. l?dzis PoHjas: milit?rais ataejs. Vaington? ?ener?lleitnants Modze?evskis, kas. atteicies: paklau- 's?t; savas vald?bas r?kojumam at griezties Varav?. : Po?u :ar?iija,; ?? vi?. izteicies, p?rv?roties par pil n?gu : Maskavas instrumentu. :;,:;;
. Ung?ru policija . tredien aiztur?- usi vilcienu, kur? no ?^choslovaki-
. as dzimten? atgriez?s dienvidsl?vu m?cek?i; :vi?u d?? starp Pr?gu un Belgradi notika, notu apmai?a. '
Izsaukt Markosu uz Par?zi pa skaidrojumu doanai UN, prasa fran ?u komunistu L'Hum?nit?". Dien vidsl?vu zi?u a?ent?ra izplata: Mar- kosa pazi?ojumu, ka vi?a sp?ki p?r- g?jui Kaiamasas upi un s?kui jau nu ofens?vu pret At?nu vald?bas karasp?ku. .:..::..;
Ofens?vu pret komunistu niekiem s?kusi; Indon?zijas re k?nisk? armija..
Pateic?bu Maskavai par sol?jumu izv?kt savu karasp?ku no Zieme?ko- .rejas izteikusi turienes tautas val d?ba", Dienvidkorejas p?rst?vis Vaington? apz?m?jis Maskavas ma nevru par; m??in? jumu radit pUso- ?u karu, jo krievu apm?c?t? zie- nie?i:ore??u armij? paredzot p?c krievu : aizieanas okup?t visu ; Ko reju. ;''::;x^ -vV;;'::- :.:'":':^ '"./;:
No 391 l?dz 5352 reichsma?k?m uz iedz?vot?ju pieaugui V?cijas valsts par?di nacistu vald?anas laik?; pa r?du kopsumma pieaugusi no 11,4 l?dz 368 miljardiem. ; ; ; > :
Noties?tajiem 5 Berl?nes demon strantiem krievu milit?r?; - tiesa sa-' mazin?jusi sodu no 25 uz 8, 4, 3 un.l gadu piespiedu darbu r^ometn?, pie vam' jaun?kajam sods nosac'ti at laists. Sprieduma rev?zija mpt?v?ta ar to, ka denionstranti bijui Berl? nes p?i-valdes amatpersonu runu sik?d?ti". .
P?rtraukt gatavoanos pavald? bas v?l?an?m pav?l?jusi Berl?nes krie\m. komandant?ra. Ja krievi sa v? sektor? v?l?.anas aizliegtu vai kav?tu, apsv?ita iesp?ja dot "iedz? vot?jiem izdev?bu nobalsot rietumu s<^ktoros,
10 kg smagas pasta pakas, sfkot ar 1. oktobr?, atkal at?autai starptau tiskaj? pasta satiksm?. S?t?jumi pie ?auti-uz vis?m valst?m, atskaitot Ja p?nu';;, v ^ ^
Savu nost?ju pret krievu pras?bu, atvilkt no Korejai- ar? amerik??u ka!?asp?ku, ASV vald?ba pazi?os ti kai p?c tam. kad UN b?s apspriedu si savas Korejas komisijas zL?oju- mu. Maskavas pazi?ojumu par..savas arimijas izv?kanu no Ziemelkorejas l?dz gada beig?m Vaington? uzskata par politisku manevru br?d?, kad Ko rejas jaut?jums apsprieams UN.
rietumu r?c?ba esoos sp?kus:; ASV, Anglijai un Francijai tuvu pie 250.000 viru Rietumv?cij?, no ku riem gan tikai maz?k? da?a ir kau jas vien?b?s; nelielas, bet labi apm? c?tas un. apbru?otas be??u un ho landieu da?as; divas tins pieUekami labi apg?d?tas un daas v?j?kas fran?u div?zijas un viena vai divas britu div?zijas Anglij?. T? :visa ir par maz, bet v?l var?tu pieskait?t nelielas strat??iskas sauszemes: re zerves ASV, kas p?c viena oblig?t? kapa dienesta gada b?s/j?tami lie l?kas, sp?c?go ang?u un amerik??u gaisa floti un lielo p?rsvaru uz j? ras. Bet lai, ar visu p?r?kumu gai s?, notur?tu Reinas l?niju, vajadz?- gas vismaz 43 ?oti kust?gas div?zi jas, uh tas nav sasniedzams/?tr?k k? daos gados. Visi ie sp?ki lai kam b?tu j?sakomplekt? Rietumei ropai, vispirms k?rt? Francijai un Anglijai, bet l?dz to noorganiz?anai ASV varbi^t var?tu nos?t?t, uz E i ropu papildsp?kus.
Da?daj?s konferenc?s London?, cik sprieams no ang?u preses, daudz laika aiz??mis : jaut? jums par o Rietumeiropas aizsardz?bas sp?ku kop?jo vad?bu. Ang?i v?las dot no savas puses feldmaralu MoritgT)r m?riju, fran?i ieteic fran?u, koman dieri, bet vi?iem atg?din?ts, ka ta gad ir nevis 1914., bet 1948. g. Ame rik??i dom?, ka vismaz miera laik? un kara s?kuma posm? komand?a nas Jaut?jums b?tu j?iz?ir ang?iem un fran?iem. Tom?r amerik??i par piem?rot?ku komandieri nek? Mont- gomeriju uzskatot tagad?jo:Kan? das ?ener?lgubern?toru feldmaralu Aleksandru,: -. kas gan p?rtraucis sa karus ar armiju.
?oti s?p?gs Rietumeiropas milit? rai ?nijai ir apbru?ojuma jaut?jums. Fran?iem ?oti vajaga modernu tan ku, lidma?nu", automobi?u, smag?s un vid?j?s artil?rijas. Anglija var? tu pieg?d?t viegl?kos iero?us, bet ASV artileriju, ; turpretim jaunu tanku, lidma?nu un citu modern?ko iero?u ari amerik??iem nav lieku. Lai pla?k? m?roga var?tu apbru?ot; Rietumeiropas aizsardz?bas sp?kus, p?c Baldvina dom?m, b?tu nepiecie ams n?koaj? ASV kongresa sesij? pie?emt jaunu aizdoanas un nomas likumu.
BBC, NYT
Ir panma, ka mu??us pat bazn?c? per. oreiz tom?r mu???ba un ..i?- telli?ences tr?kums" pal?dz?ja k?d reiz?jam Hitlera efadjutantam, SA. obergrupenf?reram Vilhelmam Brik- neram tikt ?r? no koncentr?cijas nometnes. Brikneru ties?ja Gar- mi?-Partenkirchen?. re\^?rojot vi?a agr?ko augsto^ st?vokli,.: prokurors ierosin?ja ieskait?t Brikneru galveno vain?go pak?p?. Bet tiesas gait? pie r?d?j?s, ka vi?a galvenais uzdevums bija katru dienu atv?rt Hitlera
p?rzin?t vi?a automobi?us un
komunistu taktika bijusi novilci n?t O procesu tik ilgi, l?dz so^ ci?listu kreisais sp?rns b?s gal?gi ticis gal? ar opozicion?riem ~ ^ ^^ ^^^ novirziena elementiem.
. L?dztekus; t?r?an?m'V ni??s inform?cijas no zem?m: aiz dzelzs aizkara" pieder regul?ri at- kl?jam?s ..sazv?rest?bas",:;sabot?-/ as" un spiegoanas". ^ Cetiirtdieri no. Pr?gas zi?oja, k? dro?bas, die nests apcietin?jis 30, personas, kas k?das: rietumu valsts uzdevum? esot . organiz?juas; spiegu t?klu Rietum v?cij?. N?v?s sods pakarot pie spriests ?echu ?ener?lt?ba . pulkve-. dim Dilekam, kas ar sava radiniel^a starpniec?bu Pr?g?, nodevis k?dam ang?u izl?koanas dienesta.: " ' vim svar?gus dokumentus, : Cechoslovakijas jaunatnes
rakstsMlada Fronta" pare?o antise m?tisma propagandas pieauganu valsti. Palielinoties spiedienam pret buru?zisk?s reakcijas atliek?m Ce- choslovakij?, reakcion?ri a?itatori cenoties -rad?t maz?k progres?vaj? tautas da?? : pret?disku noska?oju mu. Tie ari;bijui vain?gi neseno prettdu ekscesu ledvesmpa?? Slo-
Turpinot Cechaslovakijas un Po- . lijas saimniec?bas saska?oanu, pa- ;j redz?ta ar? sakaru dienesta: cie aka ' j koordin?ana, zi?o AP. Pl?nots ties i sakaru t?kls starp Pr?gu un. Stet?ni, kur Cechoslovakijai ier?d?ta : br?v-^ :! osta. Bez tam paredz?ts plas kop?gs i sakaru t?kls Sil?zijas-Mor?vijas ba- ; sein? un tiea kabe?a ier?koana I starp Varavu un Pr?gu. ; :':;!
Par jaun?m apcietin?an?m zi?o no Ung?rijas. Pol?tisk? policija ap cietin?jusi Ung?ru-amerik??u naftas sabiedr?bas prieks?di un vi?a viet nieku, kas ir ASV pavalstnieki, k? ari ?etrus sabiedr?bas darbiniekus - Ung?rijas pilso?us. Apcietin?tie esot Atainojami r?pniec?bas sabot?? politisku iemeslu d??. '
BBC, BB, NYHT, AZ I
E I R O P A S O G A D LABA? RAA, V : -BEt;'GA? A S / ? C S ; M ^ ^ - ;:::-:':- i
Eiropas Valst?m, neieskai tot Pa domju; Savien?bu, l?dz n?ko? gada rudenim p?rtikas apg?de - b?s u:^la- bojusies tik t?lu, ka to r?c?b? b?s jau; oaurmor? 95Vo no vairuma, ko t?s import?ja priek kara. Tom?r ga?as tirgus joproj?m b?s n?pietie- kams. T? paskaidrojis- starptau- ti.sk?s p?rtikas organiz?cijas p?r st?vis. :::]/]-<-': v:'-I ^;.:-:-,
Raa Eirop? ogad, b?ot lab?ka nek? cer?ts, kaut ar? Portug?li, Sp?niju un Bulg?riju piemekl?jui sausuma periodi, bet Anglijas, Ho landes un veices lauksaimniec?ba cietusi no p?rm?r?ga lietus. Lab?bas raa Eirop? ogad b?ot par 37'Vo liel?ka nek? pag?juaj? gad?.
m. m
organiz?t: ..vado?a" ce?ojumus.:. Sevild varon?gs B r i k n m nekad
nav bijis. Kad Hitlers rikoja savu slaveno g?jienu MinchenI un atska n?ja pirmie ?vieni, v?l?kais SA obergrupenf?rers steigus mekl?ja Plpbi?u aiz k?das aptiekas durv?m.- ( ' ' kara gad? Hitlers vi?u atlaida. . . i ' J j?s p?c tam dar?j?t?" aps?dz? tajam jaut? tiesas prieks?dis. Es iest?jos armij? un' pild?ju tur savu pien?kumu;" atbild Brikners. Izr?-" d?s, ka Hitlera efadjutants .,pild?jis pien?kumu" nevis front?, bet Fran cij?, pionas apri???. Bet k?di tad Lsti jusu pien?kumi tur bija?" Man bija j?apkaro kartupe?u vaboles," rezign?ti atbild Brikners. Par to vi? sa??mis' pirmos skiras ka^ a^ no- Dolnu krustu ar '-?pic?n un pulkve- ar dienesta nak?p:.
^Brikners bijis ar? reichst?ga de put?ts un krietns v?na dz?r?js. ,.Dic Neue Zeitung" pr?r^t?vim vi? pa skaidrojis: ,.Vai j?s dom?jat, ka E^denes zemn?-^'n. nnni b? 'u '"jv?l?-
es r\cbv:.\ d-' ' :ri d:.?.-: -vmu^ NZ
ASV ?gada tenisa meistarsac?kst?s Fprest? Hil?^otrdien, beidz?s ar vis- \ negaid?t?ko ;.; sens?ciju. : Viensp?l? v?rieiem uzvar?ja 19 g. v. kalifor- nietis Ri?ards Gonzails, kas fin?l? p?rsp?ja dienvidainerik?ni ?riku Stergesu 6-2, 63, 1^12. Pusfi n?l? jaunais meistars pieveica Eiro pas lab?ko tenisistu ?echu Jarosiavu Drobniju 8--10, 11-9, 6^0. Drob- nijs pirms tam tika gal? ar ?gada Vimhledonas sac?ku uzvar?t?ju Bobu Falkenbergu (ASV) 8-^, 63. Otru ^ sens?ciju amerik??i piedz?voja nakt? no otrdi?nas uz tredienu ?u- ;:'^ ;: jorkas Ruzvelta stadion?, kad, 32 g; v. franc?zis Marsels Serd?ns uzv?- ' r?ja amerik?ni Toniju Zailu un iz-: ; c?n?ja pasaules meistartitulu; bpk.s? vid?j? svar?. Apm?ram 3 sekundes pinns 11. g?jiena: beig?m l?dzin? jais pasaules ?empions Zails sa??ma" -;: tik sp?c?gus tr?p?jumus, ka sekun- | danti vi?u ienesa ringa st?r?- N? kamaj? g?jien? Zails nesp?ja vairs -piecelties no savas vietas, un tie^- ] ?eL : pasludin?ja Serd?na knock-out ' uzvaru. ; So^ c??u. ar; visliel?ko Inte-: : resi gaid?ja jau m?rio-iem. Serd?ns ' tagad guvis t?du pau slavu, k?da sav? laik? bija vi?? lielajiem tautie iem /^.oram Karpantje un Mar.se- lam Tilam.
LATVIEU VIEGLATL?TI START? V?CU SAC?KST?S NIRNBERGA Valkas nometnes vieglatl?ti v?chi bicdfc?bu meistarsac?kst?s 18. un 19." sept. a izst?v?ja 1. ' F C . N?rnberg k r ? s a s un i^uva la^bas sekmes.: . K a z i m i r s Upenieks, saccnoties ar vis i tra lab?kiem Nirnbergas un F.rlangc'nas v?cu atl?tiem, uzvar?ja 800 m (2:0f;,0 rnin.) . u n ' i e g u v a 2. vietu 1500 m skr?j ien? {4;2.^,0 ra;n,). A . R?vis bija treais ??pa^^^me^an? (45,07 m) , bet A . P ? v u l i ? ceturtais ioci? . (11,75 m) un disk? (32,34 m). P iecu b i c J n b u . konktirenc? ar 18,298,58 p. uzvar?ja 1. F C . .N?rnberg. S ievieu , s a c e n s ? b ? s .Ve l t a - Fkhre -skr?ja 1. F C . Nurnbcr^' 4 / 1 0 0 m stnfeics vien?b?, k u r ? b:=a ar? ^Ts d'F.ta-.c.s pa-^.iules rekorda (40,4 sek.) Tpanic-je A l i r i j a fiere-Hendriks'-,. Vien?ba izc?n?ja 1. vietu /33,5 sck.) . D i s k u Bbre meta 32.15 ..m un ie;;uva . 2. V. aiz V?ci '&s 194S n",-;?-*:iri:s i-limmt'r/;s. Vis i ..ie pan?kumi vzi ?d ? j ? s laba reprezent?cija iatvie/;u viegiati?rikas sporfsm. J ! i A . L i r u rji R
' T ' " . 1. ' . U z K a n ? d u no BuLprichas transitnometnes pa;-. ntr'C-?? ai/.braiica vie?tjlatl?fs F . Pol^^raks CT i? :n''jni. baske-boiists A i f r . Miez?t is un bij. L S B vieg?Ati?tg ?. Grebzdc ar ?u3lm, ! i
. . 1
i